Šī gada vasarā savu sapņu māju (vienstāva, mansards ar divslīpu jumtu, koka pārsegums) dabūju zem jumta un saņēmu vienu 'specialista' ieteikumu - apstrādāt visas koka virsmas (telpas iekšpusē - spāres, statņus, mūrlatas, sijas) ar sāli, kas esot dabīgs antiseptiķis un senos laikos tā esot darīts.
Tajā brīdī tā likās neslikta ideja, iedomājoties sāls kā dabīga antipseptiķa īpašības un ņemot vērā, ka mājas būvniecībā netika izmantoti impregnēti kokmateriāli (zāģēti šī gada sākumā).
Nopirku tehnisko sāli (~50 Kg) , izmaisīju mucā (~120 L) un koka konstrukciju redzamās daļas nopūtu ar dārza smidzinātāju.
Koki vasaras turpinājumā apžuva un virspusē izveidojās smuka balta sāls kārtiņa.

Slapjajā rudenī sāls kārtiņa vizuāli vairs nebija pamanāma.
Bet kad ārā gaisa mitrums ~90%, otrā stāvā mansardā koki uz tausti bija visi mitri un dažās vietās sāka mesties sīks pelējums un tumšāki pleķi.
To nebiju gaidījis, jo pa šo laiku būvniecības darbi uz priekšu nevirzījās diez ko ātri (ierobežotas finanses) un visas pažobeles bija vaļā un logi nebija vēl salikti - itkā viss vēdinājās.
Betona grīda oktobrī gan tika ielieta, kas žūstot, varbūt iedeva savu porciju mitruma.

Nebūtu nekad ticējis, ka vaļējā vēdināmā telpā zem jumta varētu kas tāds notikt.

Diemžēl savu kļūdu un stulbumu un sāls blakus efektu aptvēru tikai tagad - sāls piesaista mitrumu!

Novembra sākumā, uztraucoties par pēlējumu, nopirku RILAK Erlitu un pindzelējot, smidzinot apstrādāju koku virsmas telpā ienesot vēl kādus 50L ūdens jeb mitruma.
Nedarīt neko un gaidīt tobrīd nelikās labāks variants - domāju lai labāk viss mitrums žūst ārā kopā (cerēju arī uz drīzu temperatūras krišanos).

Bet mitrums diez ko pamest koka virsmas netaisās - pāris nedēļas atpakaļ, kad ārā bija lietus, migla , uz koku virsmām varēja redzēt sīkus ūdens pilienus - higrometrs rāda telpā 90% mitrumu.
Vēl vakar uzkāpu mansardā, situācija nebija mainījusies - visas koka virsmas ļoti mitras - tas pat nav mitrums, bet slapjums.

Tagad esmu neziņā - gaidīt ziemas mīnusus un nedarīt neko (ik pa laikam pamērot mitrumu gaisā un kokā) un cerot, ka uz nākošo gadu (pavasari) situācija būs uzlabojusies (un līdzīgi nebūs uz priekšu un nākošā gada rudenī).
Vai arī slīpēt, ēvēlēt koku virsmas, domājot, ka pie visa vainīgs ir sāls un lai kokus atbrīvotu no tā.
Tas gan prasītu aptuveni kādu mēnesi mēkaķa darba.

Lūgums Jums padalīties ar idejām un domām kā Jūs rīkotos šādā situācijā.

Paldies iepriekš!

P.S. Tiku runājis ar dažiem cilvēkiem:
Viens saka - būs labi un viss izžūs.
Otrs saka, ka sāls velk mitrumu laukā no koka.
Cits iesaka sāls mitruma pievilkšanas ietekmi mazināt kokus apsmērējot ar kādu mitruma bloķēšanas līdzekli.
Nekas īsti nepārliecina - pēdējais ieteikums liek domāt - kur liksies mitrums, ja tagad slapjos kokus pārklās ar neelpojošu kārtu.
Saprotu, ka sāli ķīmiski nekas neitralizēt nevar.

Parasti rudens, ziemas perjodā ja logi/ durvis tuvākā laikā netiek pānoti to ailes aizdara ar plēvi ciet. Atstāj tikai minimāli caurumus vēdināšanai.

Paldies, Dzindzi, par izteikto viedokli.
Nedēļu atpakaļ logi un durvis tika ielikti. Vēdināšanai ir divi caurumi otrā stāva gala sienās (frontonos) un ir spraugas pa sāniem - vietās kur spāres gulstas uz mūrlatas (tās daļēji ir aiztaisītas, bet ne pilnībā). Bija vēl doma griezt antikondensāta plēvi korē (izgriežot spraugu garenvirzienā ~ cm). Vai pietiek tikai ar 2 spraugām (15cm x 15cm) vēdināšanai galos?
Vai pkondensāta lēvi būtu griezt prātīgi (bleķa jumts)? Varbūt spraugas gar mūrlatu taisīt ciet pilnībā? Un mitrums vējojas ārā pa spraugām, kas ir tuvāk korei....

Kāpēc caurumot plēvi, ja var vnk atstāt logus vēdināšanas rēžīmā?

Neesmu kompetents, bet varu savus novērojumus pateikt. Bija viena koka lāde, kurā sāls glabājās lopiem. Tika izjaukta, bet dēļi šķita ok, tāpēc tika ielikti dažviet ārā havajā. Viņi jau izjaukšanas brīdī bija pievilkušies. Ir riņķī 5 gadi, dēlis stāv brangi, tikai mitrs kā ziemā tā vasarā un pamatīgi. Visas naglas, skrūves eņģes rūsē kā ārprāts. Ar minerālmēsliem līdzīgs efekts - izjaucu vienu konstrukciju, sadauzīju malkā un vairākus gadus stāv un nevaru dedzināt jo slapji ka bail. Es teiktu, ka koksni varbūt pasargā, bet pārējās blaknes ir briesmīgas. Es nezinu vispār ko labu ieteikt - to sāli vajadzētu dabūt prom, bet kā to vispār var izdarīt - nav ne jausmas.

Atcerējos vēl vienu lopkopības štelli - sāli bēra sienā, lai uzsūc mitrumu. Tātad secinot es teiktu, ka sāls velk mitrumu no visurienes.

Paldies Vilnim par novērojumiem. Tas tā kā apstiprina manas bažas par turpmāko nākotni - būs mitrums, tas sāls atkal to mēģinās pie sevis piesaistīt un koki būs mitri (varbūt pat visu laiku). Vai sālim ir tendence izgarot kopā ar mitrumu, varbūt tādā veidā ar laiku tā iedarbība mazinās?

sāls neizgaro, bet izkristalizējas. un tad to varētu nokasīt. bet tam ir vajadzīgi attiecīgi laika apstākļi, un domājams, ka visu laukā dabūt nevarēs.

1) pat, ja mazsālītam kokam (sāls daudzumu kurā diez vai var salīdzināt ar sāls mucas dēli vai pielikumā minēto "salt-killed" efektu) līdzsvara mitrums ir mazliet lielāks kā nesālītam, tam nevajadzētu radīt paliekošākas sekas kā stiprinājumu korozija;
[msucares.com]
2) savulaik (jau ar "būvnieka aci") klaiņojot gar Liepājas apkārtnes piekrasti, ne uz viena, pat bezjumta būdas, baļķa nemanīju trupes pazīmes.
Gan jau līdz nākamgadam šals sasūksies kokā dziļāk, bet liekais mitrums izžūs.
Arī vara vitriols un citas Erlīta sastāvdaļas sāļi vien ir.
Kad būs kaut cik sauss, uz redzamajām metāla daļām paspricē molibdena sulfīda aerosolu
[www.liqui-moly.de]
un pēc laika šķidro piķi
[www.hagmans.se]

Cerot, ka sāls un mitrums īstermiņā neko kokiem sliktu nepaspēs nodarīt, var gaidīt nākamo pavasari un mērīt mitrumu ar koka mitruma mērītāju un salīdzināt to ar nesālīta koka mitruma daudzumu. Ja būs lielas atšķirības, tad laikam jākasa nost, jaslīpē vai citādi jāņemās.

Kādi tomēr ir jūsu ieteikumi par antikondensāta plēves pārgriešanu vai labāk negriešanu korē?
Vai pietiek gaisa kustībai caurumi frontonos pretējās pusēs?
Vēlāk ir plānots siltināt starp spārēm liekot pretvēja plāksni ar atstatumu no plēves ~ 3 cm.
Tad pa šo spraugu arī jāstaigā gaisam...
Bet vai nav tā, ka tas mitrums kāpju uz augšu un nonāk mazā (aukstā) bēniņu telpā, kur tas var izceļot tikai pa šiem 2 augstāk minētajiem caurumiem, kas varbūt ir par maz?

Vot ar mitruma mērītāju kāreiz nevajag. Gan kontaktu, gan bezkontaktu taču mēra vides elektriskos parametrus, kas jau modificēti ar sāli. Visticamākā metode pēc [www.dampbuster.com] esot kautkāda higroskopiskas sāls paraugu ievietošana (pēc tam to sāli sver vtml, tā kā, principā, jebkurš sāls bišķi uzsūks). Vēl varbūt kautkāda parasta miniatūra relatīvā mitruma mikrene iebāzta tievā caurumā.
Slapjā sezona pa lielam beigusies, taisi vaļā tik daudz caurumu, cik var atļauties, lai vējš jumtu nenorauj un nepieputina.

Zinu,ka laivas ar sāli smērēja lai nepūst, bet ka māju, nebija dzirdēts. Es laikam mēģinātu ar karčeru to sāli cik var nomazgāt nost. grūti pateikt, cik tas būtu efektīvi. Kā jau te teica, koks visdrīzak nepūs un nezilēs, bet nu naglas gan fiksi norūsēs.

Sāls nav nekāds antiseptiķis, antiseptiski tā darbojas tikai lielās koncentrācijās. Tīrs NaCl nav higroskopisks, bet tehniskajā sālī ir piejaukumi - Ca un Mg hlorīdi, kas ir ārkārtīgi higroskopiski un tāpēc arī slapina visu to pasākumu. Smērēt māju - nu tā ir varena ideja, vot kur tādi "padomdevēji" rodas??? Bērnībā daudz sanācis būt Jūrmalciemā un lai nu ko, bet jūrā ejamās laivas, ne mājas, ne ko neviens nekad ar sāli nav smērējis. Sāls mikrobiem nelielā koncentrācijā pat ir vajadzīga. Destilētā ūdenī mikrobi pārsprāgst un tas ir tikpat antiseptisks kā krietni virs fizioloģiskā šķīduma (0.7% NaCl) pagatavots sālsūdens.
Bet nu tu arī dod - tu ko gribi, lai tagad kaut kas žūst? Es šķūnī pirms kādām 2 nedēļām izkarināju mitru lupatu - šamā tagad ir tieši tāda pati! Koki žūst Aprīlī un Maijā, tālāk žūšana jau ir simboliska un pārsteidzoši, bet karstajā Augustā žūšana praktiski nenotiek lielā gaisa mitruma dēļ. Es teiktu - kur vari, mazgā to sāli nafig nost, ne jau to koku dēļ, bet tāpēc, ka citādi viss tur sarūsēs. Erlits noreaģē ar koksnes virskārtu, tāpēc to tu tāpat nenomazgāsi. Un piebilde - nekur pasaulē neviens māju no antiseprizētiem kokiem neceļ, jo koks zem jumta nepūst. Protams, ja iestrādā neizžuvušu materiālu, viņš sākumā var sapelēt lielā virsmas mitruma dēļ. Ja kas, pelējums zem 4 grādiem aug ļoti lēni, tagad, kad ap 0, vari par slapjumu neuztraukties - ziemā apžūs un pavasarī viss būs sauss un tīrs, ka prieks.
Par plēvi runājot - es arī šaubījos, šaubījos un beigās pārgriezu - pareizāk sakot korē izgriezu tādu 5cm sloksni ārā un tagad domāju, ka pareizi vien bija, citādi mitrais gaiss, kas ir virs vates, ceļas augšup un ārā netiek. Protams, bleķa jumtam korei jābūt vaļā.

man mājā ir klēts,kur pirms daudziem (vismaz 10) gadiem uzglabāja gaļu,Protams tika lietota arī sāls...Šobrīd visa koka grīda ir tāda kā mitra un biškus arī ož.Vecais katru vasaru klēti cenšas vēdināt,bet nu galīgi bezcerīgs tas pasākums,jo laikam sāls pārāk daudz tikusi.Otrā klēts pusē,kur glabājas instrumenti viss smuks un sauss.es uzskatu ,ka to sāli pēc iespējas vajadzētu mēģināt dabūt nost.Mans pamatojums ir tāds,ka sāls tiešam pievelk mitrumu.Ne velti lauku mājās starp logu vērtnēm ieliek sāls trauciņu,lai ziemā logi nesvīstu.Bet tavā gadījumā tas varētu būt tā,ka šobrīd sāls atrodas dēļu virspusē un uzsūc mitrumu...bet koks taču arī uzņem mitrumu,ja tev būs mitra koka virspuse,koks nežūs,un sāls sūksies dziļāk,vai tas kaitēs,nezinu...varbūt,ka nekas slikts tas nav,ja mans domu gājiens ir nepareizs,labojiet....

Mazgāt ar ūdeni arī man ienāca prātā - tikai to darīt tagad laikam nav prātīgi un kad iekšā jau ir grīda un logi - viss pludos, gāzbetona sienas samirks.
No komentāriem un ieteikumiem noprotu, ka vispirms uzmanība ir jāpievērša metāla stiprinājumiem. Izdarīšu kā Vienstāvs iesaka.
Par koku virsmu atbrīvošanu no sāls palieku nedaudz domājot.
Paldies visiem, kas padalījās ar viedokli!

laikam tomēr nav tik traki ar to sāli.Tagad lasu info par vienkočiem,tur pat iesaka koku vārīt sālūdeni...bet gan tikai lapu kokus...tākā nebūs tev tur nekas traks,nu vienīgais tās naglas...

Labums ir tas, ka sāls tāpat, kā sāļi antiseptikas šķidrumos kokā neiesūcas, bet paliek tā virspusē. Jā tie pievelk mitrumu un veido jona šķidrumu, kas paātrina metāla stiprinājuma detaļi koroziju.
Tapēc ieteikums, tas gan tāds nepatīkams darbs, nesošās konstrukcijas vietas žāvēt un ar birsti tīrīt to sāli nost. Palīgā jāņem putekļusūcējs. Varbūt žāvēšanai izmantot gaisa sausinātājus, kur konstrukciju var apvilt ar tādu kā polietilēna plēves maisu un tad šo lokālo maisa apjomu izžāvēt.
No ķīmijas, ja tie koki nav redzami interjērā, varbūt var apstrādāt ar lietotu autoeļļu, kur eļļas kārtiņa neļaus uz koka virsmas kondensēties sāls piesaistītajam mitrumam? Bet tas man tāds minējums - to vajadzētu pamēģināt.
dabīga antiseptika kokam ir kaļķis CaO, tas arī dabā veido nešķīstošu sāli... un koka apstrādi ar kaļķa pienu mēs taču dārzniecībā plaši izmantojam

Palasi ķīmijas grāmatas, kā sadala vai pārveido sāli, NaCl. Tai skaitā, elektrība arī der

Auto eļļa taču ir ķīmisks indīgs produkts, ko mājā pat uzglabāt nav ieteicams. Ārprāts! Žogu var apsmērēt, bet arī jau neekoloģiski.