Labdien.

Kāda ir Jūsu pieredze ar plakanu jumtu privātmājai un kāds varētu būt pīrāgs. Paredzēts vienstāva mājai zem jumta likt dzelzbetona pārsegumus, tā kā otrs stāvs pagaidām nav plānots, domāju, ka eknomiski izdevīgāk varētu būt plakans jumts pietam mājai nav regulāra forma. Manā izpretnē virs dzelzbetona pārsegumiem varētu likt brusas piem 100x50 starp tām 100mm vati, bet uz tām saplāksni teiksim 20mm tad pa virsu plēvi un cieto vati piem 30mm un tad rullu materiālu-kausējamo. Koks tādēl manuprāt vajadzīgs, lai varētu saveidot pārkares uz visām pusēm ap 60cm un lai tipa sniega smagums nespiestu 100mm izolācijas vati. tam jumtam varbūt varētu būt neliels slīpums uz aizmugures dalu par kādu 1 grādu. Īsti nesaprotu kur novadās ūdens. Kādas ir Jūsu domas un pieredze vai arī kautko galīgi garām esmu saštukojis.
Paldies.

Man ir skarda lezenais jumts, plakanais tas ir tads kur gribi dzīvoties pa virsu?

Ne pa virsu nevelos staigat.

Vienkāršāk jau uztaisīt slīpumu, nekā mocīties ar nehermētiskumu un tad arī būs skaidrs, kur novadās ūdens.

Manuprāt ļoti riskants pasākums....pirmkārt nav nācies redzēt nevienu plakano jumtu vai terasi virs telpas,kura ātrāk vai vēlāk nesāktu tecēt.Otrkārt 130mm siltinājums nav nopietni un ,ja tas vēl samirkst,kas ir neizbēgami,tad var uzskatīt,ka jumts nav siltināts....

kapec lai vin samirktu, ja bus zem saplaksna divas kartas, plus virs saplaksna var uzlikt plevi un tad 30mm vati (cieto) un tad rullu materialu sakausejamo.

Jāiziet uz Brīvdabas muzeju, jāspaskatās kādas tur mājiņas izskatās - tainstūris un kārtīgs divslīpju jumts, un mūsu senču senči tādas būvēja, jo saprata, kas ir piemērotākais mūsu klimatam.

Bet, ja ļoti vēlies, tad pīrāgus var atrast, jebkurā siltumizolācijas ražotajā mājaslapā, piemēram [gids.rockwool.lv]
Starp citu, kādam nolūkam kalpo plēve tur kur tu to esi ielicis?

Mūsu kimatā taisīt plakanu jumtu ir pilnīgi garām. Nav tāda jumta seguma,kurš varētu ilgi izturēt nepārtrauktu sasalšanu- atkušanu un vasares sauli. Visi plakanie jumti fiksi vien sāk tecēt. Uztaisi normāli divslīpu jumtu, Tavam mūžam un vēl mazbērnu mūžam tas pietiks.

Keramzītbetons krituma veidošanai;
Bitumens kā tvaika un hidroizolācija;
Divas, trīs kārtas puscietā + cietā vate (kopā vismaz 200 mm, vēlams vairāk);
Hidroizolācija - PVC membrāna vai divas kārtas bitumena.

Ūdens novadīšanai var paredzēt iekšējās piltuves jumta plaknēs.
Pa perimetru parapets.

Ja parapets nav paredzēts, tad ūdeni novadīt var pa malām teknēs. Attiecīgi jāveido konstrukcija pie malas, ņemot vērā, ka siltinājums būs vismaz 200 mm augsts.

Kritumus iespējams veidot arī ar krituma veidojošo vati, tad atkrīt krituma veidojošais keramzītbetons.

Jārēķinās, ka šāda plakanā jumta "pīrāgs" izmaksās ap 30 - 40 Ls/m2, atkarībā no izvēlētā materiāla.

Paldies par atbildēm. Neko jau dizi letak par klasisko variantu nesanak, bus vel japaštuko varbut taisit parastu jumtu.

Labāk(?) uztaisi kādu vienkāršu siltinājumu virs pārseguma, bet pašu jumta segumu pacel kādu nieku augstāk atstājot zem tā labi vēdināmu apjomu.

[foto1.inbox.lv]

Tikko Austrija noveroju sadu risinajumu ... udens savacas pa vidu ... vispar austriesi neiespringst par vejakastem un attiecigi papildus izmaksam

DsKs, lai tak viņi taisa kaut baseinu uz jumta, bet tu blandoties pa pasauli, laikam neesi redzējis kā notiek sniega kuša Latvijā.
Pilnībā piekrītu Didzisp un pēc saviem novērojumiem nekad Latvijā netaisītu šadu jumta konstrukciju, jo mums visbiežāk nedaudz atkūst atkal piesalst, un tā ziemā neskaitāmas reizes. Ja sniegam nav kur nošļūkt lejā, īpaši jau šādā grāvi, tas sakrāsies, izkusušajam ūdenim nebūs kur plūst, jo priekšā jau būs ledus un sniegs, tas atradīs mazāko šķirbu jumta segumā, naktī sasals, pabojās segumu un tā pilienu pie piliena, līdz būs pārsteigums no griestiem, bet pēc tā kad, tu vienā topikā ieteici laist ventilācijas izvadu bēniņos es tevi vairs nopietni neņemu, vari stāstīt kā ir "pareizi" un kā Eiropā cilvēki dara, vienīgi ceru, ka visi tavus pekstiņus uztver ar kritiku un pēc vienas bildes netaisīs sev māju tādu.

Hmm,vieta kura ir uzbuvets tas namelis,klimats ir identisks musejam un sasalsanas/atkusanas moments ir vel izteiktaks ka pie mums,jo tas faktiski notiek regulari ...

Attieciba uz ventilaciju - laid tacu ka Tu vinu velies ... es vados no ta,ka pedejos gadus desmit attieciba uz viena sadzives mezgla izmesto daudzumu pret beninu kvadraturu neviens nav iesprindzis un nekas nekas nav noticis ... ne seit ne ari arpus robezam

p.s.

es ari Jus nopietni nenemu jau labu laiku :)

Nu ko var atsaukties uz ārzemju pieredzi. Vai tad pašiem galvas nav uz pleciem. Man piemēram pilnīgi pofig,kādu apsvērumu pēc kautkādā Austrijā kāds saimnieks uzlicis plakanu jumtu. Es skaidri zinu, ka Latvijas klimatā vislabāk kalpo stāvi divslīpu jumti un jo mazāk visadu jumta izbūvju jo labāk. Tas ir pierādījies gadsimtu laikā. Tāpat man ir gana liela pieredze ar plakana jumta piķēšanu ik pa gadiem desmit-piecpadsmit. Nu nafig tas būtu jādara. Krievu laikos plakani jumti bija modē, bet galvenokārt to lētuma dēļ. Mūsdienās tādu taisīt ir stulbums. Ne tur dižā ekonomoja,ne mājai normāls skats tikai problēmas pēc gadiem.

Darba variants no viena projekta:

Jumta aizsargslānis, 50 mm
Jumta segums
Paroc ROS 30 siltumizolācija, 40 mm
Paroc ROS 50 siltumizolācija, 2x140 mm
Tvaika izolācija ar PVC plēvi, 0.2 mm
Izlīdzinošais slānis
Keramzīta izlīdzinošais slānis slīpumu veidošanai
Monolītā pārseguma plātne, 160 mm
Griestu apdare

Manām pilsdrupām blakus atrodas bērnudārzs, kura rekonstrukciju nobaroja eiropas naudiņas. Tad nu izveidoja tur starp divām izbūivēm sporta zālī ar plakano jumtu. ekspluatācijā 2 ziemas. Vai vajadzība pievienot bildi ar notīrītā sniega kaudzi, kura sniedzas gandrīz līdz jumta augstumam? Protams, ka tur ir vēl papildus sniega riski no blakus esošajiem slīpajiem jumtiem. Taču no tiem pagaidām sniegs lejā nav nācis, bet sniega čupa jau samesta...

To "jtdesign":

Arī uzskatu, ka šāds mezgls ir labs, tikai plēve darbu procesu laikā var tikt bojāta, tāpēc labāk būtu tvaika izolācijas vietā uzvēlēties bitumenu, kas būs kā trīs reizes efektīvāka tvaika izolācija par plēvi (ja tā ir bojāta, tad noturība ir krietni sliktāka) un pasargās ēku no ūdens iekļūšanas darbu laikā.

Kā hidroizolācija augšā var kalpot PVC membrāna (kas ir sakņu drošs materiāls) un kā aizsargslāni var izvēlēties, piemēram, oļus. Šādā veidā oļi kalpo kā balasts un plakne nav jādībeļo. Tas, ja pa perimetru ir parapets.

Lai samazinātu siltumizolācijas biezumu, iespējams izvēlēties efektīvākus materiālus, piemēram, SPU Insulation. Attiecīgais biezums 320 mm vatei būtu 200 mm.
Skatīt: www.spu.lv

Gan jau tāds SPU Passive Roof ® būtu labs risinājums, tikai dīvaini, ka neliek cenas ne mājas lapā, ne šeit.... Kautkādus kvadrātmetra izcenojumus jau varēja ielikt...

Liepājas Krauta redzēju viņu produkciju garāmejot. 1 panelis maksāja 60ls tiesa neapsatījos tuvāk kas tas par zvēru, bet cena augsta.