Kā jau visiem zināms, vienai drosmīgai zviedru(neticu) apkopējai ir izdevies Stokhomā aizdzīt SaltsJobanan (vilcienu) ir ieraut pārtikuša un lepna zviedra(ticu) diezgan pajaunā namā! Kāds gan bardaks tai Zviedrijā, nē !!? Vai jūs kaut ko tādu variet iedomāties Dievzemītē? Bet ne jau par to! Aplūkojot krāsainās fotogrāfijas, kuras izliktas publiskai apskatei internetā, neviļus rodas jautājumu par ēkas siltumtehniku?

[www.apollo.lv]

Plānas sienas un lieli logi. Tā sanācis, ka mans puika bija nobraucis uz šo pašu pilsētu decembra vidū un bijis tur vienā skolā ar lielu foajē. Viss it kā labi, bet esot bijis pavēss. Apskatīju to skolu Googles StreetView - tā pati aina, lieli logi pie pašas ārsienas un uzkrītoši plānas sienas, cik nu vien bildēs var redzēt.

neko nesprotu!!! Acīmredzot, pie viņu ienākumiem maksa par siltumu ir PO, un nav vērts lieki siltināt?

Bonusā atziņas no Europas viedajiem par A-Eiropas ēku rekonsrukcijās ieguldīto līdzekļu lietderību:

[www.db.lv]

Kas tie par caurumiem zem logiem? Ventilācijas atveres?

Es domāju, ES vērtējums par siltināšanu kārtējo reizi pierāda, cik mēs esam pazemīgi un ES normas pildoši. Pie mums nevar saņemt ES finansējumu siltināšanai bez energoaudita, bet redz, leiši uz to uzspļauj! Un it kā esam taču vienā savienībā! Itāļi vēl labāki, tie fasādes remontē un mājas taisa, nevis siltina!

Dzivojou nosiltinātā 3-stāvu majā dzīvoklī un apkures izmaksas ir uz pusi mazākas, siltais ūdens pa trubām sāk nākt ātrāk, fasāde smuki nokrāsota (krāsas gan tādas paomjlaiku nokrāsu pustoņi)

Domāju ka izskatīti lielāku objektu energoefektivitātes pasākumi, piemēram bērnudārzi, skolas utt. Vispār vienu daļu ļoti jocīgi ceļ tos valsts objektus

Parasta māja. Stokholmā laika apstākļi ir kā Rīgā, nav taču Zviedrijas ziemeļi :)

To ES auditu par energoefektivitātes pasākumu efektivitāti vajag arī izlasīt !
Es tur izlasīju, ka apsekota ir Itālija un Čehija un secinājumi bija ka Itālijā zem energoefektivitātes pasākumu izkārtnes ir darīti pavisam citi darbi - nu loti tipiski korupcijā slīgstošai valstij.
savukārt par Cehiju tika teikti atzinīgi vārdi !
bez tam nav mazsvarīgi ka es izlasīju ka vērtējums bija par sabiedriskajām ( ne daudzīvokļu) ēkām kur arī normatīvos ir citi nosacījumi !

pamats topošais, siltināšana nav tikai siltumnoturības dēļ, apskaties, kādā stāvoklī ir sienas, jumti, pagrabi, utt. "padlaiku" ēkām! Daudzas lietas varētu sakārtot arī bez kapitāliem remontiem un lieliem ieguldījumiem, bet kāpēc neizmantot iespēju ko sniedz ES fondi?
Logu maiņa ko ir veikuši daudz iedzīvotāji privāti, ir visNEizdevīgākais ieguldījums kā uzlabot ēkas siltumnoturību, to neviena savienība nespieda darīt, bet tā kā to var izdarīt nevienojoties 51% mājas iedzīvotāju un tiek iegūts klusums, nepūšs vējš, liekas, ka ir milzīgs ieguldījums, bet logu nomaiņa atmaksājas pēc gadiem ~20. Tai pat laikā salabot 1m notekcaurles, lai lietus ūdens nemērcē sienu vai pagrabu, un visai mājai būtu sausums un arī siltums, nespēj.
Neesmu lasījis auditu, bet uzreiz mūs salīdzināt ar Lietuvu, Čehiju un Itāliju nevar, kaut vai tādēļ, ka esam visvairāk uz ziemeļiem un siltināšana mums ir svarīgāka kā Lietuvā un Čehijā, nerunājot par Itāliju un Florences apgabalu, kur aukstājos ziemas mēnešos ir siltāks, kā mums caurmērā gada laikā. Vēl kas - mums algas ir zemākas salīdzinot jau ar Lietuvu, nerunājot par Čehiju vai Itāliju, tāpēc arī būvizmaksām vajadzētu būt mazākam un projektu atpelnīšanās periodam īsākam kā tur.
Starp citu, tie kas lasījuši, vai runa ir tikai par siltināšanu vai energoefektivitāti kā tādu, varbūt Itālijā cenšas panākt pretējo - lai mazinātu karstuma ietekmi.
Bet visi mēs gudri izlasot vienu žurnālistu atgremotu rindkopu un liksim to kā panaceju kāpēc siltināšana neatmaksājoties.

Nav runa par neatmaksāšanos vai siltināšanu, bet ES normu piemērošanu! Tāpat kā ar eiro - mēs cenšamies savu ekonomiku iespiest normās, bet dažas valstis kas tur ir, dziļi uz to nospļaujas! Un mēs ar visiem ierēdņiem nevis izmantojam ES savā labā, bet lai sev radītu problēmas. Kaut vai CSDD - apskate katru gadu un paši lielāmies, ka mums ir niknākās pārbaudes ES. Jēga?

Siltunizolācijas efektivitāte nav mērāma lineāri atkarībā no sienu biezuma.

Dažādās valstīs dažāda izpratne par komforta temperatūru, Londonā pat mīnus grādos meitenes ielās ar plikām kājām kamēr Krievijā, ja dzīvoklī nav kādi +28C, tad tas ir neapkurināts dzīvoklis. Kā tur ar zviedriem Stokholmā un vairāk uz dienvidiem, būtu interesanti palūkot.

Par Stokholmas māju - es noteikti atturēšos šos logus saukt par lieliem, kaut ambrazūras tie tiešām nav. Patīkams izmērs, lai mājā ienestu pavairāk gaismas. Sienu biezumu/plānumu no šiem foto novērtēt neizdevās. Ja karkasniece un ne pasīvā, tad ar 30 cm pilnīgi pietiek.