Paklausieties ko stāsta par skaņas izolāciju
[rgen.radio.org.lv]
nepieciešams RealPlayer

sia manass sajaa jomaa ir krietnio audzis... iesaku visiem iegriezties !!!

man kaimiņš nosiltināja mansarda stāvam jumtu ar putuplastu,tagad jūtas nelaimīgs,varot dzirdēt pat kaķi pa pagalmu staigājam...

Uzsākot diskusiju par kādu konkrētu materiālu, vispirms jāvienojas par tā pielietojuma mērķi un arī konstruktīvo risinājumu. Citādi šādai diskusijai zūd jēga, jo viens runā par ārsienu, otrs par starpsienu, bet trešais - par starpstāvu pārsegumu.
Ja runa iet par ārsienu skaņas izolāciju, tad būvnormatīvs tur neizvirza īpaši augstas prasības. Dzīvojamām telpām no 25-50dB. Attiecībā uz starpsienu skaņas izolāciju prasības ir daudz augstākas - 45-56dB. Šeit ne tikai putupolistirols, bet arī dažādi celtniecības bloki zaudē vates+reģipša konstrukcijai.
Ja runa iet par privātmāju mansardiem, tad labu skaņas izolāciju var panākt ar fibrolītu. Ja runa iet par triecientrokšņu slāpēšanu starpstāvu pārsegumos, tad der atcerēties, ka to var veidot no dažādiem materiāliem un arī izvēlētais grīdas segums piedalās triecientrokšņu slāpēšanā. Kopējo skaņas izolāciju veido pārseguma konstrukcijas triecientrokšņa izolācija reālos apstākļos ar skaņas blakusceļiem.
Var jau argumentēt, ka pārseguma panelis+vate+izlīdzinošā betona kārta arī bez grīdas seguma nodrošina būvnormatīvā noteikto triecientrokšņu slāpēšanas indeksu, bet neviens jau nedzīvo uz betona.

N, Tu nonāc pretrunās! Tu sāc runāt par LBN, bet beigās mēgini pateikt, ka tiem nav jēgas...
Tāpēc jau tie būvnormatīvi ir domāti, lai būtu kaut kāda norma, pēc kā vadīties un ko stingri ievērot. Attiecībā uz triecientroksni... tā ierosinātājs un uztvērējs vienmēr būs vismas divas dažādas personas. Piem., Tu ierosini triecientroksni, bet kaiminš apakšā dabū to visu uztvert! Ja starpstāvu pārsegums nenodrošina pietiekamu skaņas izolāciju, tad sanāk it kā kaimiņam vajadzētu rūpēties par Tavu grīdas segumu un uzstāt uz to, lai Tu izvēlētos pēc iespējas biezāku tepiķi un nekādā gadījumā neliktu nu piem., flīzes vai kādu citu tamlīdzīgu grīdas seguma materiālu, kas triecientroksni neapslāpē vispār...

Lai nodrošinātu pietiekamu triecientrokšņa izolāciju, kā to prasa LBN, uz paneļa ir jāveido peldošā grīda (elastīgs materiāls + izlīdzinošā betonā kārta apm. 50mm biezumā). Kā elastīgo materiālu var izmantot pietiekamas slodzes nesošas minerālvates plāksnes, kuras obligāti jāpārklāj ar PET plēvi. Var izmantot arī no gumijas granulām veidotu ruļļveida materiālu, kas vairāk tiek pielietots vietās ar īpašu lielu slodzi un lielām vibrācijām.
Taču pāšreiz būvniecības tirgū izdevīgākais triecientrokšņu izolācijas materiāls ir tikai 8mm biezs putu polietilēns ar noslēgtām porām un pielaminētu metalizētu foliju (PEPI REFLEKT POLY). Slodzes nestspēja līdz 2,5 t/m2. Latvijas akustiķu sertificēts un rekomendēts materiāls, kas nodrošina 24dB triecientrokšņa izolācijas uzlabojumu starpstāvu pārseguma konstrukcijai. Izmantojot šo ruļļveida materiālu, tiek nodrošināti LBN Būvakustikas prasības.
PEPI REFLEKT POLY izrullē uz paneļa, salaidumu vietas pārlīmē ar līmlenti + izlīdzinošā betona kārta = LBN prasības izpildītas! Tik atliek noskaidrot šī materiāla cenu...

Kurš ir ši latvijas akustiķis, kura prasībām šis materiāls atbilst ? Kad lūdzam akustiķus šo PEPI materiālu pārbaudīt, saņēmām negatīvu atbildi.
Putuplastveidīgs poļu materiāls saucas Styroflex, ko paši tirgotāji dēvē par akustisku materiālu. Man tas rada lielas šaubas kā pārsegumos lietojams materiāls sava mīkstuma dēļ. Vai kādam ir neatkarīgāka informācija par šo materiālu. Pašlaik par cieto vati neko labāku vēl neviens nav piedāvājis.

220mm biezs dobais dzelzbetona panelis vai 120mm biezs monolītais pārsegums + Pepi Reflekt Poly 8mm + Estriks 50mm = 54dB (Lw). (pēc LBN 016-03 "Būvakustika" prasībām).
Tam ir akustiķu apliecinājums, tests.
Ja pārsegumi ir plānāki (vieglāki), tad ar 8mm bezu Pepi Reflekt Poly būs par maz, šajā gadījumā jāizmanto Pepi Reflekt Poly 12mm, kas pašreiz gaida testēšanas rezultātus.

Materiāls var būt mīkts, neglīts vai nepievilcīgs, taču pēc tā mēs neko nevaram spriest...
Galvenais ir apliecinājums, konstrukcijas testēšanas protokols no sertificētiem akustiķiem un materiāla sertifikāts un ražotāja deklarācija ar konkrētām īpašībām ar zīmogu un parakstu.
Diemžēl brīnumainajam Tenaporam ir tikai skaistas lapiņas ar kaut kādiem dB...

Par to cieto vati - "neko labāku nav piedāvājis" - pilnīga nekompetence!!!
Piekrītu, ka cietā vate ir spējīga noizolēt triecientroksni, taču jocīgi, ka Paroc par to īpāši nerunā.... Biezajā Paroc katalogā atradu tikai vienu mezglu ar dz/b starpstāvu pārseguma risinājumu... Un tajā pāšā ir minēts, ka var izmantot gan 30mm, gan 50mm, vienalga rezultāts būs gana labs!! Bet, ja pietiek ar 30mm, kam tad domāts 50mm, kas ir dargāks...? Un par cik vate uzņēm no svaigajiem monolītajiem pārsegumiem mitrumu, to ieteicams no abām pūsēm apklāt ar plēvi(papildus darbs + izmaksas), jo svadāk stiegrojuma kārta mēdz sēsties... un tad gan auzas...

skaņu slāpē masa. Ja vēlies labāku skaņas izolāciju starpsienās, tad liec reģipsi dubultā kārtā. Vate un putuplasts ir viegli un tādēļ smieklīgi "skaņas izolatori".

uz grīdas visur eiropā liek keramzītus(keramzīti ir daudz un dažādi),uz sienām vati(firmai liela nozīme nebūs,galvenais ir kvalitāte).putuplasts derēs siltināšanai.nav ritenis jaizdomā no jauna.tas ka vate dārgāka par puķiku arī skaidrs.ja kādam par dārgu tad var izolēt ar humāno palīdzību.zeķes un apenes arī noder par skaņas izolatoru.

Kādreiz esmu mācījies RTU par akustiku ... Tas bija sen , bet galvenā doma skaņas izolēšanai nav materiāls , bet gan tā forma ...
Piemēram šaujamierošiem ( pistolēm , automātiem ) trokšņu slēpētājus veido no tērauda ( kas ar skaņas pazemināšanas īpašībām neizceļas ) , bet ieročiem tos veido ar daudzām paralēlām sieniņām ... Un it kā pat strādā ...
Telpām tas ir tieši tāpat - svarīgi , lai skaņa slāpējas, un tā slāpējas atstarojoties no nelīdzenas formas izciļņiem uz sienas. Visideālāko skaņas slāpēšanas sistēmu var izveidot , ja uz sienām uzlīmētu padomju laika olu bretes. Protams dizains nebūs pārāk labs, bet rezultāts būs labs ...

ja nopietni , tad kaut ko līdzīgu var veidot starpsienās ( starp reģipša klājumiem ) , arī zem grīdām ( ja izmantojam veco laiku dēļu grīdu ieklāšanas metodi )

Nekāda gadījumā skaņas izolācijai no iekšpuses nelieciet polistirolu, jeb tautā saukto putuplastu.
Nesen ar sievu nopirkām dzīvokli Lietuvas 104. projektā, 3 istabu dzīvoklis, kur guļamistabā aiz sienas ir kaimiņu sānmezgls ("ideālāk nevar būt").
Ejot gulēt dzirdam kā vannasistabā un toletē tiek atvērtas un aizvērtas durvis, dzirdam kā traukus ieliek izlietnē un atgriež ūdens krānu. Izdomāju ka uzlikšu putuplastu un pa virsu apmetumu un būs līdzēts - efekts bija aptuveni 5 % no vēlamā... Praktiski nekas nebija mainijies pēc 50mm polistirola un līmjavas + sieta kārtas, nobeiguma apmetumu vel nebiju uzlicis, jo gribēju pāris naktis pagulēt un paklausīties, labi vien ir ka nebiju! :)
Tgd nopirku fibrolītu (skaidas ar cementu sapresētas loksnēs) esot labs skaņas izolācijas materiāls, izmanto arī studijās un ofisos, lai mazinātu troksni. Redzēs kā būs... Ja kāds meklē tad netālu no ķekavas ir Mežkungs, tur tirgo, un tirgo gan lielās loksnes gan brāķētās un ari atgriezumus, man par cik ir sedans, tad paņēmu 60x20 cm atgriezumus 25mm, par 12m2 samaksāju 18 € :D smieklīgi, putuplasts izmaksāja 30 €
Ne polistirols ne vate nav skaņas izolācijas materiāli, tie ir paredzēti siltināšanai un punkts!

kaads rezuultaats, man ir shtuks likt knauf piano;+50mm vati ar labu indeksu, aiz sienas 75gadiigs spridzeklis

Uzliku fibrolītu, kļuva labāk, bet ne pietiekami!
Ieguvums aptuveni 50% no vēlamā, diemžēl...
Nākamajās brīvdienās raušu visu nost un likšu tikai fibrolītu, bet nu jau 2 kārtās, tā lai 2. kārta nosedz 1. kārtas šuves. Plus arī konstatēju, ka mūsu dzīvoklī esošā starpsiena starp guļamistabu un koridori - izdala skaņas vibrācijas. Tās sienas viens gals ir savienots ar abu dzīvokļu starpsienu un mūsu ģipša starpsiena kalpo kā skaņas pastiprinātajs. (pieliekot ausi pie sienas var labi dzirdēt)
Nāksies ģipša starpsienu atdalīt no nesošās (abu dzīvokļu starpsienas) un likt fibrolītu spraugā vai piepūst ar putām! Liekot fibrolītu mazos gabalos ir liels mīnuss - veidojas daudz šuvju un spraugu, kuras vienkārši aizsmērējot ar līmjavu neabsorbē skaņu.
Vēl arī gudrs cilvēks pakonsultēja par padomju laiku paneļu lielākajiem mīnusiem:
paneļi ir ar tukšiem vidiem, ganjau esat redzējuši kādreiz mētājamies kaut kur bloku atlūzas vai nepabeigtās bloku mājas, kurām spīd paneļu gali ar caurumiem. Sēdinot šādus paneļus uz starpsienām pie sānmezgliem un paneļu caurumus neaizbetonējot, rodas galvassāpes iedzīvotājiem, jo pa šahtām skaņa ceļo no 1. stāva līdz pat 9. un pa paneļu garajiem cauruļveida atvērumiem nonāk dzīvoklī, reizēm dzīvojot 1. vai 2. stāvā var pat dzirdēt kaimiņus no krietni augstākiem stāviem...
Pie griestiem, kur stiprina lustru ir pievilkts strāva svads dzīvoklim un tas tiek vilkts pa siem paneļu caurumiem, nereti pieliekot roku pie tā cauruma griestos var just vēja plūsmu, kā musu gadījumā, tātad jādoma arī par paneļu noslēgšanu. Šim principa ir tikai viens risinājums - griestos tiek urbti caurumi, tā lai trāpītu uz paneļu šahtām un pēc tam ar montāžas putām ciet!

REZUMĒ...
Putuplastu un fibrolītu noraut nebija tik viegli ka gribejās, tādēļ iepriekš izdarītais tika atstāts tur kur tas bija (putuplasts 50mm + fibrolīts 25mm) pretējā gadījumā materiālus varēja vienīgi sačakarēt un izmest konteinerī! :(
Izlēmu pa virsu fibrolītam uzlikt ISOPLAAT kokšķiedras grīdas segumu apakšklāju 7mm, līmeju ar putu līmi un nostiprināju ar papildus skrūvēm, kuras pēc tam tiek skrūvētas laukā lai nevadītu skaņu cauri visiem materiāliem. Pa virsu kokšķiedrai akmens vate un riģipsis, rezultātā ir izveidots 11 cm biezs skaņu izolācijas sendvičš, rezultāts patīkams, lēti nav bet ja nervu sistēma ir vāja tad jaiegulda ir padaudz. :) Nakošajās brīvdienās palika atdalīt iepriekš minēto ģipša starpsienu no nesošās konstrukcijas starp dzīvokļiem.
P.S. griestu paneļa urbšana ir diezgan grūts un putekļiem bagāts pasākums :)
Mana veselība un dzīvoklī esošais putekļu mākonis ļava padarīt tikai pusi no darba, un ar putam piepūst nav tik vienkārsi jo balons jātur vertikāli - uz augšu, preteja gadījumā putas nenak lauka no balona, bet gan tikai gaiss, mēģināju likt šļauciņu pistolei galā, tas palīdzeja, bet tikai nedaudz, putas vienalga negribīgi nāca pa to 50 cm garo šļauciņu, beigas sapačkāju caurumos vati :D līdzēts!
Veiksmi darbos!