Mani interesē jautājums, kāda vidēji veidojas temperatūra telpā, kur darbojas mājas centralizētais apkures katls. Saprotu, ka teorētiski kā katlu, tā visas ierīces - cauruļvadus, ? - cirkulācijas sūkņus var ievīstīt siltumizolācijā - čaulas, plātnes u.t.t., bet praksē no šiem 'liekajiem" siltumizdalījumiem nav tik vienkārši tikt galā. Teorētiski katla darbībai jātiek pievadītam āra aukstajam gaisam, taču individuālās mājās, kur katla darbība drīzāk epizodiska, nekā patstāvīga, var pietiekoši ērti pievadīt arī gaisu no virtuves, tualetēm, pagraba vai pat bēniņiem. Piemēram ņemot gaisu no pagraba, mēs varam atdzesēt sakņu noliktavas telpu un nedaudz uzsildīt gaisu apkurei. Sadegšanas realizēšanai kurtuvēs taču nav lielas starpības vai ir āra gaiss ar 21% skābekļa saturu, vai mūsu izelpotais ar 19%...20% skābekli. Tātad kāda temperatūra jūsu apkures telpās ar katlu?
Jautājums par temperatūru apkures telpā vairāk paredzēts tiem, kam ir malkas, kūdras vai ogļu apkure un katls darbojas periodiski.
Un otrs jautājums? Ja būtu iespēja izvēlēties, tad kur labāk novietojama akumulācijas tvertni - blakus katlam, ierakta zemē zem ēkas vai ēkas centrā, kur to norobežo dzīvojamās telpas. Respektīvi akumulācijas tvertne pildītu "slāvu - krievu guļbūvēs raksturīgo - peč ļežan ka" lomu?

kurtuvē 20-22 grādi, poļu malkas katls, caurules nav izolētas, akumulācujas tvertne nav un nav nepieciešama. Ja gribētu likt, tad censtos likt mājas vidū.

1. Man katlu telpa ir pa vidu starp garāžu (neapkurināmu) un halli (tur kur ienāk iekšā). Turpat arī aķis un boileris. Sākumā trubas bij neizolētas, tad gan tur bija baigais siltums, tagad esmu ~80% noizolējis (kur vieglāk tikt klāt, nav pārāk karsts utml), attiecīgi ir normāli. Parasti, kamēr kurina, turu katlu telpas durvis uz halli vaļā, lai gaiss mainās un silda māju. Man principā nav nekādu iebildumu, ka telpa ir krietni siltāka kā pārējās, var iekārt drēbes žāvēties, rudenī ābolus, tējas utml.
2. Kā jau teicu aķis man ir katlu telpā, mani tas gandrīz pilnībā apmierina, tikai katlu telpa pati varēja būt mazliet lielāka (~5m2). Ierakt zemē vai kā citādi noslēpt noteikti negribētu, jo šobrīd viss ir skaidri, redzams un vajadzības gadījumā tiekams klāt. Pie tam aizplūstošais siltums jau nekur nepazūd, turpat mājā vien paliek.

Pievienojos par aķa atrašanos mājā, ja ar to nav jāsilda vasarā ūdens....

Tātad, pagaidām no divu atbildētāju teiktā var spriest, ka apkures telpa ar gabalkurināmā katlu ir mājas karstākā telpa, ~20 grādi tur stabili turas visu diennakti, tas ir ziemas kurināšanas periodā.
Un cik saprotu, tad vēlams vai ieteicams kurtuves gaisa telpu apvienot ar tualetes vai vannas vai pirts telpas gaisu?

Malkas katls ir saimniecības ēkā, nekas cits izņemot katlu siltināts nav, blakus boilerus, akumlātors nav ir... telpa kurā atrodas katls siltināti tikai griesti, jo otrais stāvs tiek lēnām apdzīvots..
kad ārā ap -3, telpā virs 20 grādi, blakus kamīntelpā ap 18 grādi mitrums zem 35%
Sienas no gāzbetona, vecie logi, 2vas vecas durvis no skaidenes..
Kamēr nebūs sariktēti logi un nomainītas durvis trubas siltināt nesākšu,
katls ilgdegošais

uldis22 Wrote:
-------------------------------------------------------
> kurtuvē 20-22 grādi, poļu malkas katls,
> caurules nav izolētas, akumulācujas tvertne nav
> un nav nepieciešama. Ja gribētu likt, tad
> censtos likt mājas vidū.


Ko tad tu ar 22°C vari piesildīt? Un katlam arī jābūt ar brangu piķa kārtu iekšā. Zem 60°C visa kurtuve kā ar laku noklāta.

Katls un akumulators pagrabā. Tikai nikni kurinot var dabūt pie 20grādiem parasti ~15, jo pagraba durvis tādas nekādas un vēdlodziņš arī bieži vaļā. No enerģētikas viedokļa pagrabā ir labi, jo sildās visa māja, bet pagrabu vairs nevar izmantot, kā pagrabu. Labi, ka man pagrabam ir vēl viens 6kv m nodalījums, kur glabāt visādus kartupeļus, ievārījuma burkas utt.

Nu man māja 130m2! mājai ir piebūvēta piebūve,mājas sienā kas savienojās ar piebūvi ir liela arka-principā sanāk ka piebūve ir kopā ar viesistabu un piebūvē ir norobežota telpa (katla telpa) tur ir malkas katls ar 1000litru akumulatoru-apkures trubas nav izolētas(tikai katls) temperatūra katlamājā vismaz šobrīd,kad katls kurās ir+ 28 grādi! Durvis no katlumājas visu laiku turu vaļā,lai siltums iet pa māju!

Katls (granulnieks) atrodas pagrabā, kas ir zem 1/2 mājas ap 100 kvm. Pagrabā četras telpas, lielākajā katls, otrā boileris siltajam ūdenim un citas aukstā ūdens komunikācijas, trešajā telpā - visādi krāmi, ceturtā tiek izmantota kā īsts pagrabs - kartupeļiem, citiem dārzeņiem, zaptes burkām, utt. Telpā, kur atrodas katls, visas apkures caurules ir izolētas, katla apsaiste arī. Temperatūra pagrabā ziemā, aukstajā laikā ap +16 grādiem, rudenī un pavasarī uzkāpj līdz +20. Telpā produktiem -vienmēr vēsāks, jo ir žalūzija (aizverama/atverama). Kad ārā laiks silts, bet vēl/jau apkure darbojas, tad izņemu pagraba lodziņus, lai nav pārak karsts.

man granulu apkure atrodas saimniecības ēkā, pagrabstāvā 35m2. katls ir tik labi izolēts un caurules, ka papildus ierīkoju vienu radiatoru, lai būtu kautkāds siltums telpā. kaut vai lai neaizsalst ūdens apgādes caurules. telpā turās ap 10 grādu siltuma.

Man katls priekšnamā un akumulācijas tvertne nākamajā telpā, pamatā tāpēc, ka nebija vieta priekšnamā. Uzskatu, ka tvertne un katls pēc iespējas jānovieto vienā telpā un pēc iespējas tuvāk ārdurvīm, lai negružojas nesot malku un tāpat arī iznesot pelnus. Telpa ap katlu nešaubīgi ir siltāka kā citas (24-28), bet pēc kurināšanas izlīdzinās mazliet. Priekštelpa ir nesiltināta apmēram 1 ķieģelis. Gaisa pieplūde laikam notiek pa priekšnama durvju šķirbām un iespējams citur, jo atsevišķu pieplūdes vadu netaisīju (pārbaudīju ka atsevišķu man nevajag, paverot durvis šķirbā un aizverot - starpība darbībā nekāda). Manuprāt, varētu racionalizēt to caur kurieni pieplūst gaiss, bet pie nosacījuma, ka māja gana blīva. Zināmu jēgu tas dod protams.

Lai gan manā gadījumā esmu ļoti apmierināts ar priekšnamu. Agrāk tas bija reti drēgns un pat auksts. Tagad virinu durvis, bet iekštelpās aukstumu nemana, jo reāli notiek tā gaisa priekšsilde tajā katlumājā.

Par akumulācijas tvertni es teiktu, ka nav jēgas to likt mājā ar nosacītu krāsns funkciju. Labāk ir labi nosiltināt un ļaut automātikai precīzi izdzenāt to siltumu (tā automātika, tāpat ir jāliek). Tvertnes apsaiste tomēr ir tehniska lieta un iespējams, ka laiku pa laikam tur šādi tādi uzlabojumi jāveic, tāpēc iebūvēt to interjerā un maskēt nav tālredzīgi. Man tā tvertne ir ar rūpniecisko siltinājumu un es nevaru teikt, ka tai būtu vērā ņemama noplūde. Turklāt es domāju pāris soļus uz priekšu, iespējams ir jēga likt saules paneļus vasarai un tad lieko siltumu varētu pludināt akumulācijas tvertnē un tad siltinājumam ir liela jēga - tvertne nesilda vasarā telpu.