Sveicināti.

Kolēģis ieteica šo forumu, kur esot izpalīdzīgi cilvēki ar lielu pieredzi celtniecībā.

Iesakiet lūdzu kā labāk stiprināt akmens vates loksnes pie koka ārsienas.
Ēka ir vecs 1 stāvīgs (mūrlata 3,20 m no cokola) šķūnis, būvēts no brusām un plankām. Tam ir uzcelts jauns mansarda stāvs (vertikāls pacēlums 1,20 m), un ārsienām visā augstumā (4.40 m) ir pieskrūvētas vertikālas kolonnas no ārpuses 50 x 200 mm ar soli 650 mm (sanāk ka starp brusēm ir 60 cm)

Šo telpu ir paredzēts siltināt ar akmens vati PAROC UNS 37 2 x 100 mm

Jautājums - kā nodrošināties pret lokšņu sēšanos laika gaitā?
Piemēram izmantot dībeļus: iesist masīvkokā viņus neizdosies, varētu ieurbties plankās un tad iedzīt ar āmuru.

Varbūt ir kādas idejas, teiksim kombinēt lokšņu vati ar cieto vati? pēc starp-kolonnu aizpildīšanas paredzēts izmantot WAS 25t, ko klāt jau uz brusām, nosedzot pilnībā visu ārsienas laukumu.

Ceru uz atsaucību, cerams te ir kāds, kurš ir pētījis vai strādājis pie zviedriem - tur šīs lietas esot izkoptas līdz pēdējam. Iepriekš liels paldies!

Man nav pieredzes, cik plākšņu vate sēžas, tomēr pieņemu, ka ražotāji ir par to domājuši. Viens no manuprāt labākajiem redzētajiem risinājumiem (© kkdi.lv) ir berama vate zemos slīpos plauktiņos.

Pienaglot koka karkasu/režģi un aizpildīt ar to eXtra (UNS 37 vairāk naU). Kā šķērslatas pret varbūtējo vates sēšanos var būt ik pa gabalam novilkti striķīši/stieples vai tikai no vertikālajiem statņiem ārā lienošas naglas/stieples katrā pusē, 10 cm pietiktu.

Vai cieto vati ar platgalvu (cepurīšu) skrūvēm (dībeļi kokam tā kā nebūtu vajadzīgi).

Vajadzētu labāk izmantot kokšķiedras pūšamo vati,vai ekovati ,kas labāk saderēs ar esošo konstrukciju un mūsu klimatiskajiem apstākļiem, pa virsu visam vajadzētu ieklāt Steico Protect ar spundi,tad dedokoratīvo apdari ar pareizām krāsām un baudiet siltumu!!!!

Sveicināti vēlreiz,

Paldies par ieteikumiem, rīt aptaujāšu vates pūtējfirmas par esošajiem piedāvājumiem. Vertikālajām konstrukcijām laikam izmanto slapjo metodi, un tur ir noteikta minimālā ieteicamā temperatūra.

Jautājums šoreiz par jumtu - ir tie paši koki: 20 cm spāres. Vai aizpildīšanai labāk izmantot vati, vai tomēr EPS putuplastu?

šāds video: [www.youtube.com]

skaidri parādīta iespēja loksnes pakot starp spārēm, šķirbās sapūšot montāžas putas. Turklāt šādā veidā putoplasts sasien kopā jumtu un tas nevar staigāt.

Kādi varētu būt mīnusi lietojot EPS salīdzinot ar vati tieši jumta konstrukcijās, vai arī vertikāli, ja karkass tiek veidots no nulles, nevis kā koka mājas siltināšana no ārpuses?

Ja domā, Ekovati ,slapjo veidu nevajag,liec ik pēc 2m šķērskokus atzīmē precīzi vietas kur borēt caurumus,lai sanāk zem šķērskoka...par putuplastu koka būvēs varu teikt tikai vienu, tas ir lamuvārds,izņemot cokolu un pirmā stāva grīdu un arī ne vienmēr!!!!
Lai veicās un neliedz kokam elpot!!!
Logus montējot arī labāk iztikt bez putām.

[www.youtube.com] , maziņja lekcija.... par siltinājumiem.

Paldies bobo! Redzēju vēl citas lekcijas....Derīgs un pamācošs materiāls.

6. minūtē šamais sāk būvēt koka konstr ar siltinājumu, bet stāsta, ka kondensāts veidosies, lai gan no siltās puses uzlikta tvaika izolācija. Pieļauju domu, ka izmantojot sausus materiālus un perfekti veicot tvaika izolāciju un(tik un tā) ārējo ventilāciju, šie putuplasta fani dzīvo cepuri kuldami siltumā un nepūst tie jumti un nekrīt uz galvas.

Atļaujiet vērst cienīto uzmanību 2 video:

1) Pasīvās mājas karkasa siltināšana ar PU putām: [www.youtube.com]

2) Tagad arī mūsu dievzemītē popularizētā SPU iestrāde koka karkasā: [www.youtube.com]

sanāk, ka abos gadījumos koka konstrukcija ir nolemta straujam sabrukumam?

Tā jau var strīdēties līdz bezgalībai un to jau šeit arī dara. Jebkuru konstrukciju var izrēķināt un vajag rēķināt un nekas tur sarežģīts nav. Ventspilī un Rēžeknē būs pilnīgi atšķirīgi aprēķinu rezultāti, nerunājot par Somiju vai Aigara popularizēto Vāciju. Mēs esam Latvijā un rēķinām pēc mūsu izejas datiem. Galvenie trīs aprēķini - siltums, mitrums, blīvums un viņi ir saistīti, atraut vienu no otra nevajag.
Siltuma izolātors ir gaiss, bet vadītājs ūdens-mitrums. Ir MK noteikumi ar normām kā LBN003-01, LBN002-01 u.t.t. ja vidusskolā ir gājuši var izrēķināt.

Kāpec gan lai koka konstrukcija sabruktu? Mīnuss šādā variantā ir ugunsdrošība.

Ir divi, pēc būtības ļoti atšķirīgi jautājumi: Jaunceļamas mājas siena un koka mājas siltināšana. Un tieši otrais jautājums ir aktuālais. Kā pareizi darīt! Varbūt uldis22 , LBN minētājs, atbildēs uz šo jautājumu.... tiem, kas vidusskolā nav gājuši, bet būs priecīgi uzzināt patiesību.

Kāda starpība jaunceļama vai esoša, abos gadījumos notiek būvniecība un likums ir jāievēro. Likumi jau ir domāti lai nepieļautu kļūdas ne jau lai kādam ko sliktu izdarītu. Viennozīmīgas receptes nav un nevar būt, ļoti daudz mainīgu datu, atrašanās vieta, klimatoloģijas dati u.t.t. Ja nu galīgi paši nevar ir visādas bezmaksu datorprogrammas un firmas, kas bez maksas izrēķinās un ieteiks ko darīt izejot no aprēķina datiem.

Paldies!

Ja man būtu tāds uzdevums novērst iespējamo sēšanos, tad es tajā 200mm biezumā akmens vati liktu divās kārtās - pa 100mm. Sadalītu pasākumu pa vertikāli vairākās daļās, bet tā lai ārējā un iekš''ejā kārta būtu pamīšus. Katru daļu balstītu uz 100*25mm dēlīša, kas nostiprināts starp vertikālajām brusām. Sasēžoties katram posmam pa nelielam procentam, spraugu pārklāj, vai pirms tās ir otrs slānis. Teorētiski sēšanās atkarīga no tā, cik smalki sadala.... Kautko tādu šajā forumā, liekas, jau lasīju.