Kāds var pateikt, kā var nosiltināt akmens sienas. Sienas uzceltas 1928.gadā no laukakmeņiem (ala vecie krogi). kā lai tās nosiltina no iekšpuses?

Es tev iesaku no iekšpuses siltināt tikai ar vati. Ir jāliek tvaika izolācija, tad mājas siena ļoto labi elpo un pat nekādu ventilāciju nevajag.

No iekšpuses ja nepieciešama 10-15cm papildus siltmizolācija ( ziemas māja) vislabāk ir iebūvēt jaunu nenesošu karkasu ar ventilācijas spraugu starp to un laukakmeņiem.Tālāk uz iekšpusi kā jebkurai karkasu celtnei. Tā būvē pasaulē jaunas laukakmeņu mājas lai tās atbilstu nepieciešamajām dārgās apkures enerģijas taupīšanas prasībām. Būtībā karkasa māja ar nenesošu karkasu kurai apkārt apbūvēts kārtīgs laukakmeņu mūris kurš nepiedalās ēkas sienu siltumpretestības veidošānā.Palasiet Kanādas pieredzi šajos gadījumos vecu akmens ēku rekonstrukcijā(angliski):

[irc.nrc-cnrc.gc.ca]

Ja līdz 5cm papildus siltināšana no iekšpuses, tad tā kā iesaka mazais gudrais vatenieks. Laukakmeņu elpošana ( gaisa mitruma caurlaidība) nekādā ziņā no tā nepasliktināsies, jo tie neelpo šā vai tā.

Un vispār mājas sienai no istabas uz sienu un no sienas uz istabu nav jāelpo. Varbūt nav slikti ja iekšejās apdares kārta ir ar zināmu spēju līdzsvarot mitruma svārstības telpā bet nekad vēl Latvijas būvniecības vēsturē gaisa apmaiņa telpās nav nodrošināta CAUR ārsienu materiālu - vai mājas būt no koka, akmens, mūra, putoplasta, karkasa, stikla utml.

Iesaku divus variantus:
pirmais-no iekšpuses gar ārsienām izmūrē ar caurumotajiem keramzītblokiem ~12cm bieziem, atstājot ventilējamu gaisa starpkārtu 2-4cm biezu.

otrais- no iekšpuses pie ārsienām stiprini fondulain membrānu, ieteicams būtu 1,5 m augstu (0,5m zem grīdas līmeņa, 1m virs grīdas līmeņa), tālāk atstājot ventilējamu gaisa starpkārtu ap 4cm izveido gar ārsienu koka karkasu visā augstumā kuru aizpildi ar fibrolītu.

Abos variantos iegūsi- sausas, taisnas ārsienas, uz kurām nebūs nepieciešams likt izlīdzinošo apmetumkārtu 20 cm biezumā, un galvanais tev būs māja nevis siltumnīca.

Dati kā lai piepilda tas spraugas kuras veidojas ieliekot fibroliitu man palika mazas spraudzinjas vai var aizpuust ar putaam vai kaa savadak to izveikt ?


Janka S.

var ar putaam, galvenais nelietot javu vai kaut ko lidzigu, jo tad tur veidojas termiskais tiltinjs, kur siltums vairaak naks araa

Paldies, paldies visiem par info.

Vislabak painteresejies par eko vati un nenozelosi. www.ekovate.lv

Martin vai ta pats nešeptē tai kantorī ka slavē?Tavu eko vati laikam jau var lietot arī iekšīgi,nu kā korķis visos caurumos.Laikam jau skandināvi tādu brīnumu neprot ražot ja savas mājas siltina ar vati ,lieto osb un daudz kaitīgu produktu.

Nu Spoks Tu gan dod.Ja velies vari to vati pamēģināt ari iekšķigi.Es nešepteju taja kantori bet esmu bijis tajas mājās kur ir izmantota eko vate it sevišķi vasaras karstumā ir liela atšķiriba.Un ja kas tad ši vate tieši nāk no skandinavijas.

Nu tici man nemeiginashu nepatiik man tie bora savienojumi tai materiala tie mazina potenci !

Ja dzivo tada maja paruupejies un uzpildi ar savu seeklu kada no bankaam ;-)))))

1928.gadā akmens mūrus mūrēja kaļķa javā un starp pamatiem un sienu neierīkoja hidroizolāciju. Kapilārais mitrums sienas daļu virs pamatiem (kaļķu javas šuves)uztur diezgan ūdens piesātinātu. Pastāv iespēja, ja nosiltinām no iekšpuses, ka sals "izlauž" akmeņus no mūra un siena tiek pakāpeniski sagrauta.

Spoksss. Nav jau tā vate jāēd un tajā iekšā jāguļ ka tas bors var kaitet veselibai. Tu jau varētu painteresēties kāda saistviela tiek izmantota pārējo siltumizolāciju ražošnā vai tā neietekmē potenci.Un vispār es tādā mājā nedzivoju.

To andrek:

kaut kā nesapratu tavu domu par to akmens izlaušanu. Izlauzt var tad, ja ir krasa tempretūras atšķirība starp vienas sienas abām pusēm. Svukārt ja ir tā kā saka Sencis par iekšējo karkasu, kur piestiprināti viasas akmens vates, ekovates un putupolistiroli (nav vēl izdomāts tieši kas tad tur būs), tad tas akmens mūra temperatūra ir vienāda no abām pusēm un nekam tur nebūtu jālūzt. ja nu vienīgi aiz vecuma. Bet moš tu vatri apskaidrot sīkāk?

andrek
tie akmeņi ir saluši jau 80 ziemas.
maz ticams, ka kārtīgos mīnusos sienas ārpuse ir plusos vai tuvu nullei.
tā, ka senča variants ir optimālākais.

No iekšpuses siltināts akmens mūris visscaur ziemā būs mīnuss t zonā, mitrums kaļķu javā pārvērtīsies ledū- ledum ir lielāks tilpums nekā ūdenim- vairākas reizes sasalstot un atlaižoties javas saistspēja var mazināties, akmeņi mūrī kļūs "vaļīgi" un vienkārši otrs pēc viena izkrtīs no sienas...80 gadus akmeņus no iekspuses apkurināja, tagad vairs tas nenotiks...

labi.
lai -20 grādu salā pusmetru biezas akmens sienas ārpuse būtu 0 grādu, iekšpusē jātur +139 grādu temperatūra! nu, riktīga sauna!

ja iekšpusē ir +20, tad mūris būs -18 grādu auksts. respektīvi sasalis. un tā jau 80 gadu. stāv kā stāvējis, neraugoties, uz to, ka nosacīti līdz vidum ir silts un tālāk sasalis. tad jau labāk sasaldēt visu.

Akmens mūris nav kaut kādi poraini higroskopiski bloki vai ķieģeļi kas tur 25 ciklus un tad izjūk,akmeņus saldēt var un vajag.

To andrek

Paldies par rūpēm, bet manai būvei ir bišķi savādāka vēsture. Padomju laikos tur bija elektriķu darbnīca un tur neviens nekad nav dzīvojis patstāvīgi 24 stundas diennaktī. Tāpēc tie akmeņi tā īpaši nav kurināti (jo visi staigāja virsdrēbēs).
Bet anyway, thanks.