Nu mana teorija ir tāda, ka ir noteikta temperatūra ūdens virsmai pie kuras sāk vairoties sēnes, kuras aug ūdens virspusē un barojas no kaut kādām nelielām peldošām daļiņām. Līdzīgi kā aizaug ar zaļo aļģi ūdensvirsmas vasarās jūrā un iekšzemē.
Attiecīgi kopīgo situāciju ietekmē laikam tas ko ēd un vai tur ir daudz peldošo daļiņu, kuras nesadalās. :) Čaumalas, sēklas utt. un temperatūra. Pieļauju, ka šobrīd zeme arī vēl ir gana silta, lai process notiktu.

Ko tava teorija saka par brutālu šīs zampas smelšanu nevis ārā, bet atpakaļ uz pirmo sekciju (to kur sūdi), lai jau rijīgās dūņas to noēd?

Reno Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ko tava teorija saka par brutālu šīs zampas
> smelšanu nevis ārā, bet atpakaļ uz pirmo
> sekciju (to kur sūdi), lai jau rijīgās dūņas
> to noēd?


August piekodināja, lai šo gan nedarot... Nākamreiz uzjautāšu pamatojumu..

Niks (neīstais) Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bioloģisko attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu
> parasti prasa Valsts vides dienesta izdotie
> tehniskie noteikumi. Izbūvējis un nodevis
> bioloģisko attīrīšanas iekārtu vēl neesmu,
> bet cik saprotu, tad vienīgā prasība man, kurš
> būvē saimnieciskā kārtā, ir tikai tā, ka
> bioloģiskā attīrīšanas iekārtai ir jābūt
> sertificētai, t.i. pie nodošanas VVD jāuzrāda
> sertifikāts ka ir CE marķējums.

Lūk par šo man te kaimiņam būvvalde sāka audzināt. Par cik teritorijas plānojumā esot ciemats lidz 25 mājām, tad bioloģiskās kan neļaušot uzstādīt. Protams tas ka plānojumā arī ir ierakstīts, ka pagastam jānodrošina ir centralizētā savākšana viņus neinteresē pēkšņi.
Tā nu galā sanāk, ka būvvalde nepieņems/neļaus uzstādīt bio ar visiem sert. vai CE pat. Lieciet hermētiskas bedres un taisiet biznesu sūknētājiem..
Manā skatījumā kaut kas te nav tīrs..

Jā. interesanti - ar ko viena zampa sliktāka par otru (kakām)? Papildus barība dzīvajām uz izsalkušajām dūņām....

Vai arī kā?

Es pieļauju, ka pamatojums ir tāds, ka ja tās putas ir ļaundabīgās, tad ieliekot viņas pirmajā kamerā, tās var sabojāt visu sistēmu. Vai tās ir ļaundabīgas var noteikt tikai ar analīzēm, tāpēc arī nav iemesla riskēt. Es arī ieteiktu viņas nelikt pirmajā kamerā.

Bet vispār es pasērfoju pa internetu pēc atslēgvārda sludge foaming wastewaters un tā ir ļoti izplatīta problēma un dikti sarežģīta, jo tur to baktēriju veidi ir dažādi. Lielajās sistēmās putas apkaro ar ķimikālijām (metālu sāļi un kaut kādi hlora elementi), mehāniski atsūc un arī bioloģiski uzbrūkot ar kaut kādām vēl citādām baktērijām. Īsāk sakot privātmājai tas ir nesasniedzams līmenis, vismaz zinātniski akurātas metodes pielietot, nevs iebērt kaut ko uz čuju (maģisko pulveri).

Bet ar temperatūru tam ir gan saistība. Putu veidojošās baktērijas pastiprināti sāk augt virs +15 un samazinās pie zemākām temperatūrām. Intereses pēc pamēriju savu bunduli ar bezkontaktu termometru un man svārstās no +15 līdz +10 dažādās vietās mērot. Bet arī ne vienmēr tas ir vienīgais un galvenais faktors.

Cik tas ir ļauni. Ja tās ir tās normālās putu baktērijas, tad jā, efektivitāti attīrīšanai tas mazina, bet nav mirstama kaite.

Uzdūros arī tādam prduktam no austurmiem:
[www.alibaba.com]
Nu tas varētu būt kaut kāds baktēriju paveids, kas barojas ar to putu veidošanas baktēriju, bet vai tas reāli dzīvē strādās? Turklāt tās baktērijas varot adaptēties. Īsāk sakot mums tajos bunduļos ir tāds bioreaktors ka maz neliekas. Dzīvības evolūcijas šūpulis.

In most countries with temperate climates, episodes of activated sludge bulking and foaming periodically occur in wastewater treatment plant (WWTP), not only in conventional activated sludge systems but also in membrane bioreactors (MBR) (Cosenza et al. 2013; Di Bella and Torregrossa 2013; Capodici et al. 2015). In properly working activated sludge, various types of filamentous bacteria coexist in amounts that promote the creation of strong flocs and enhance organic matter decomposition (Jenkins et al. 2004). However, when conditions change due to the weather, the type of influent, particular operating conditions or technological problem, the balance can be disrupted, which may result in drastic changes in the amount and proportion of different filamentous bacteria. Their overproliferation leads to activated sludge bulking or foaming or both, and such situation strongly reduces the efficiency of wastewater treatment process. Activated sludge foaming is a common problem worldwide. A foam layer may exceed thickness of 1 m and may cause impairment of foam removal system, worsening of effluent quality, possible dispersal of pathogens in windblown foam and other extreme difficulties in process control (De los Reys III 2010; Pal et al. 2014). Lately yet, another problem caused by high fraction of filamentous and branched bacteria in the activated sludge arose: foaming in anaerobic digesters (Alfaro et al. 2014; Kougias et al. 2014; Subramanian and Pagilla 2015). The occurrence of foaming caused by filamentous bacteria is usually dependent on temperature, and excessive growth of the most troublesome bacteria, Microthrix parvicella, is often linked to a decrease in temperature below 15 °C, whereas the growth of foam-forming actinomycetes is usually favoured by temperatures over 15 °C (Eikelboom 2000). However, in a review, Soddel and Seviour (1995) presented conflicting reports about the temperature at which foaming occurs. There were discrepancies between optimal temperatures for nocardioform growth observed in wastewater treatment plants and in pure cultures. Such results suggest that temperature dependence of overproliferation of certain types is not a simple cause-and-effect relation.

Even though there are methods to overcome bulking and foaming, none is free of constraints. One of the proposed solutions is the use of selectors, but this approach is only effective against some types of filamentous bacteria (Jenkins et al. 2004). Currently, plant operators focus on chemical methods, such as the application of metal salts of aluminium or iron or chlorination (Wanner 1994; Jenkins et al. 2004; Pal et al. 2014). As physical and especially chemical methods have their limitation due to evolving resistance of bacteria, also biological methods were recently proposed. One of them is based on the use of specific bacteriophage infecting foam-forming bacteria (Withey et al. 2005; Petrovski et al. 2011; Pal et al. 2014; Liu et al. 2015; Dyson et al. 2016). The other promising biological alternative is application of rotifers that feed on filamentous bacteria. The rotifer Lecane inermis has been shown to significantly reduce the abundance of different types of filamentous bacteria: M. parvicella (Fiałkowska and Pajdak-Stós 2008), Nostocoida limicola (Pajdak-Stós and Fiałkowska 2012), Type 021 N (Kocerba-Soroka et al. 2013a), Type 0092 (Drzewicki et al. 2015), Thiotrix sp. (Kowalska et al. 2014) and Haliscomenobacter (Kowalska et al. 2016).

OK.
Tad tehniskas dabas jautājums. Smelt zampu ārā ar mieta galā piemocītu kastroli vai kausu ir dikti apgrūtinoši. Laikam slinks palieku.

Vai ir redzēts veikalos kāds sūknis netīram ūdenim, kas ir uzsūcošs? Respektīvi - sūknis netiek iegremdēts zampā, bet stāv uz zemes blakus spainim, bet es operējot ar šlangas galu, sasūcu visu vidussekcijas drazu spainī?

Es nedomāju, ka tik ļoti jāiespringst, ka tur būtu jāliek sūknis. Atsūti bildi kā tev tā bioloģija izskatās!

Varbūt tev vispār nav iemesls satraukties.

Iespringstu tādēļ, ka tā zampa izkļūst no bunduļa infiltrācijas grodā un tad visi oļi ir netīri un ūdens lēnāk sūcas zemē līdz vispār vairs nesūcas.
Parasti tas notiek filtru skalošanās reizēs, kad apmēram 200L ūdens tiek ietecināti bundulī, līmenis paceļas un zampa tiek ar straumīti izskalota no bunduļa ārā. Tā aizsargmaliņa blakus sietiņam nepalīdz šādās reizēs, kad ir liels ūdens, ko jāizlaiž no bunduļa. mazā plūsmā - jā, tā darbojas.

Tad nu radās doma, ka būs vien pirms filtru skalošanās ik pārdienas ar sūkni to zampu jāatsūknē, lai nepietirstu infiltrāciju.

Bilde bija, bet esmu izdzēsis no telefona. Šorīt visu zampu izsmēlu. Kad savairosies no jauna un būs liela un seksīga, tad nobildēšu.

Nevarētu būt ka Tev filtra skalošanās laikā viss tas rezervuārs nedaudz pārplūst un dūņas no malām nokļūst vidū? Man ir identiska situācija - pēc filtra skalošanās arī vidū parādās biezumi (kur tiem pēc August vārdiem jābūt kā "garoziņai" un apakšā tīrs ūdens). Vidū biezumi sakrājas ātri, regulāri nosmeļu. Un protams infiltrācijas grodā arī pilns ar biezumiem. Pēc visiem novērojumiem, secināju ka visa tā padarīšana pārplūst pie filtra skalošanās, kad ir liels ūdens apjoms un infiltrācija netiek galā ar to. Tādēļ uztaisīju rezerves pārplūdi uz tālāk esošu grodu (tas ir pēc infiltrācijas groda). Sarunāts ka Augusts brauks uz apkopi - tad jau redzēs ko teiks...

lai putas neietu laukā, izplūdes cauruli papildina ar kādu līkumu uz leju.
bet infiltrācijas lauks tāpat aizies ciet. 5 - 7 gados kā likts.

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
>
> bet infiltrācijas lauks tāpat aizies ciet. 5 - 7
> gados kā likts.

Šitais izklausās pabriesmīgi. Bio kanalizāciju licēji šādus faktus noklusē?

varbūt kāds arī izstāsta. kad zvanīju savam kanalizācijas meistaram, kaut kādā sestajā vai vai septītajā lietošanas gadā, tad viņš teica, lai veidoju nākamo infiltrācijas lauku, ja ir vieta, tas visiem tā esot.
man vieta bija. man bija septiķis.
bet kungiem Reno un Ingus_321 ir bio un problēma tā pati.
ja tā parēķina, tad 200 litru filtra skalojamā ūdens izstiepti pusotras stundas laikā, ir špicka. un svaigs infiltrācijas lauks to mierīgi uzsūc. bet 3,14 piezogas nemanot.

Es domāju, ka daudz maldinoša info iepludina tie kuri uzstāda tikai septiķus, jo tas ir viņu bizness slavēt septiķus kā drošu mantu.
Man iet 4 gads bioloģiskajai un man nevienu reizi nav bijusi situācija, ka aiz bio ietu kaut kādi organiskie biezumi. Es pievienoju bildi no savas iekārtas šodien. Tas kas dodas prom iet caur cauruli, kura ir aizklāta ar sietu un atrodas nedaudz zem līmeņa. Tie mazie apaugumi kas ap sietu pa laikam izveidojas ir kaut kas līdzīgs pelējumam/apaugumam, kurš tālāk neceļo - viņš tur vienkārši aug siltajā laikā.
Tas siets nekādus biezumus sev cauri izlaist nevar fiziski. Veids kā kaut kas briesmīgs varētu nokļūt, ja tas siets kaut kādu iemeslu pēc aizdambējas pilnībā un līmenis ceļas gaisā un nonāk pa to galu kas ir vaļējs, bet tas nav reāli, turklāt nostādīšanas telpā tad ir arī jābūt kaut kādām putām. Kā redzēsiet bildē to faktiski tur nav un ziemā nebūs nemaz.
Pirmajā gadā man uzstādīja iekārtu un es tur tašiju caurules, tāpēc man katru dienu bija jātsūknē tā attīrītā manta, lai man tranšejā netecētu. Tas bija pilnīgi tīrs, bez fiziskiem piejaukumiem, un krāsa kā limnādei Mežezers un smirdēja ļoti minimāli, bet vairāk kaut kas līdzīgs kā Baltijas jūrai nevis septiķa amonjakam.
Kā redzēsiet, tad aerācijas kamerā ir tās putas nelielā kārtiņā, bet viņas pazudīs pilnībā vēsajā periodā.
Es nestādos priekšā kā varētu aizdambēt infiltrācijas lauku, tomēr uzskatu, ka ja ir iespēja, tad labāk izvadīt grāvī un neieguldīt infiltrācijā.
Tā ka es nepiekrītu v_t. Septiķis ir ar kārtu neinteresantāks risinājums, turklāt ne lēts, ne lēts apkalpošanā ne bez septiķa smakas.


Bilde:
[failiem.lv]

Un notekūdeņi tiek ražoti salīdzinoši daudz, stabili virs vidējās ģimenes.

runa ir par vairāk vai mazāk smirdīgu ūdeni bez biezumiem.
ja infiltrācijā nonāktu vēl tie, tad tas būtu ciet stipri ātrāk.

Kungi, god. AT8 īpašnieki - turpinām tēmu un mēģinam izpīpēt kas ir pie vainas zampas "atnākšanai" vidējā sekcijā.

Vakar jau tumsā (ap 19.00) atbraucu mājās, ar lukturi ieskatījos bundulī un vidussekcija bija pa smuko - ūdens dzidrs, no zampas ne miņas. Vakara gaitā ne trauku mašīna, ne veļas mašīna netika darbinātas, neviens vannā negāja un lielus ūdens patēriņus neradīja. Pa nakti neviens ūdens filtrs arī neskalojās. Šorīt skatos bundulī - Zampa ir atgriezusies. visa vidussekcija pārklāta ar brūnu masu, ka pat sietiņu neredz.

WTF? Kas liek zampai uzpeldēt? Temperatūra manā pusē pa nakti bijusi -8 līdz -10 grādi. Vāks nav nekādi siltināts. Gaisa pūtējs uzregulēts uz 30 min pūtiens un 15 min pauze.

Visu laiku turēju aizdomās ūdens filtrus un to skalošanās laikā patērēto ūdens daudzumu. Bet šonakt neviens no tiem neskalojās!

Reaktors savā darbībā izdala kaut kādas gāzes, kas uznes atstrādātās dūņas virspusē? Līdzīgi kā tāda limonāde? Kas vēl var būt par iemeslu?

Metam idejas galdā!

Visa pasaules zinātne balstās uz eksperimentiem.
Sākumam var noziedot dažas saujas vārāmo sāli. Ieber zeķē un iekarini sekcijā. Dažādībai var vienu zeķi ielaist tuvāk gruntij, savukārt otru iekarini tuvu ūdens virsmai. Varbūt rodas kāds lietderīgs novērojams efekts. Katrā gadījumā sliktāk nevajadzētu būt. Bet ej nu sazini! DDDD

Sāksim ar to, ka baigi prasītos foto, jo mēs varam nesaprast kas ir domāts ar vidējo sekciju un arī visu pārējo.

Principā putu rašanās iemesli ir ļoti daudzi, vai to kombinācija, bet pamatā visam ir straujākas izmaiņas ekosistēmā (temperatūra, ph, tauki, eļļas, ķimikālijas, barības trūkums, dūņas par maz vai par daudz utt.).

Pirmais ko uzreizi redzu, ka tev ir stipri atšķirīgāks aerācijas režīms. Man piemēram ir 15 min on un 15 min off. Tātad tavā sistēmā aerācija ir 2 x vairāk. Tas pieļauju nav ļoti maz. Otrkārt ar taimeri man ir bijušas nopietans problēmas, jo mehāniskie ar disku bija ļoti lieli un neuzticami s...di, kuri mēdz mierīgi apstāties vienā ciklā un ja nepamana tad tur arī palikt. Finālā es pārgāju uz normālu releja taimeri - paketi, kurš ir uzticams. Aerācija var būt reāla problēma.

Kas ir ūdens filtri? Permanganāti un sāļi? Godīgi sakot es neesmu drošs, ka tie ir pilnīgi nevainīgi - to vajadzētu dziļāk papētīt. Lai gan dūņu ir daudz, tomēr nosvārstīt balansu manuprāt tie var. Man šādu filtru nav, tāpēc nav pieredze ar tiem.