Ir doma aizlaist līdz Horvātijai.
Ir 2 varianti pa kurieni braukt:
1) Lietuva, Lublina,Rzescow,Kosice(SK),Budapest(Hu) un tālāk jau Hrovatija
2)Lietuva, Waršava, Katovice, Brno(CZ),Viena(AU), Maribor(SL) - Zagreba.
Pirmais izskatās lēnāks variants un vairāk iet pa kalniem.
Otrais laikam būs ātrāks, tikai vai ari nebūs jāmaļas pa serpentīniem.
Čehijā ir jāpērk ceļš? Un vai tā zaļā karte ar vajadzīga?
Varbūt kāds var pakomentēt degvielas cenas tajās valstīs. Pašam liekas, ka Poļos jālejās līdz lūpai.

Nezinu, vai tas tā ir vienmēr, bet viņvasar Minhenē
[maps.google.com]
benzīns bija lētāks nekā Polijā...

Šobrīd līdz lūpai ir jālejas ne Lietuva, ne Polijā un ne pat Vācijā, bet ... Latvijā. Bet, noteikti arī citās valstīs ir iespējams atrast DUS kur cena ir par 3santīmiem lētāka kā vidējā.

Ups, links piemirsās [www.energy.eu]

horvātija - tā ir štelle.
biju divus gadus pēc kārtas - 6. un 7.- tik ļoti bija iepaticies.
toreiz bija tāda patīkama fīča kā tiešais reiss no tallinas uz dubrovniku. turp atpakaļ diviem cilvēkiem nepilni 300 ls. varbūt arī tagad var kaut kādas kombinācijas sameklēt ar pārsēšanos.
ideālais laiks - septembra beigas. te jau pavēss, bet tur smuki silts gaiss gan jūra.
braukt to gabalu ar autiņu un nedod dievs vēl vasaras vidū, es divreiz padomātu

Vasarā tepat ir labi.
Ir doma aprīļa beigas-maija sākums.
Tagad tur ari vēl tāds pavasaris ar 10-17 grādiem.
Kā tur ar to maršrutu 1 vai 2. Varbūt jābrauc turp pa 1 un atpakaļ pa 2. Kas tur čehiem ar ceļa maksu?

Horvātija ir pietiekami liela, tās krasta līnija no Opatijas līdz Dubrovnikai ir gandrīz 600 km. Tāpēc ir jāzina, uz kurieni braukt. Noteikti ieteiktu braukt uz jūru, nevis Horvātijas vidieni. Attālumu un maršrutu pietiekoši labi dod gan Google Maps, gan navigācijas. Un pie tiem ceļiem arī ieteiktu pieturēties.

Katrā valstī ir savi noteikumi maksas ceļiem vai caurlaidei (vinjetei). Polija tagad ir sabūvējusi daudzus ceļus, uz kuriem ir maksas punkti, kur nopērk biļeti. Līdzīgi ir Horvātijā, kur tagad ir labi ceļi, bet dārgi - pat dārgāki kā Itālijā. Citur var būt savi noteikumi - zinu, ka Austrijā ir ceļu maksa (vinjete), bet tās ir dažādas un tranzīta vinjete nav dārga. Vislabāk pameklēt Google par braukšanas nosacījumiem katrā valstī.

Degvielas cenas ir atšķirīgas benzīnam un dīzelim, bet te uzdotā Aprēķina saite visu normāli rāda. Vācijā neesmu redzējis lētāku degvielu, kā pie mums. Vislabāk tankoties Latvijā, tad Polijā, arī Slovēnijā bija lētāk kā Horvātijā. Dārgās valstis ir Itālija, Grieķija u.c. dienvidu valstis.

Esmu bijis Horvātijā vairākas reizes - pēdējo reizi 2011 gada septembrī. Ir tā, kā teica v_t. Lidoju ar AirBaltic uz Venēciju un tur īrēju auto. Apmetāmies apartamentos (Horvātijā daudz un nav dārgi - it sevišķi ne sezonā) un pamatā vijām Zadarā, no kurienes var aizbraukt gan uz Plitvici, gan Krka, gan citur. Cik zinu, tad AirBaltic atver reisu uz Rijeku. Bet var izlidot arī ar Ryanair - tiesa ar pārsēšanos. Tas viss jārēķina.

Vēl jau ir variants no Rīgas ar raini uz Milānu, bet no Milānas ari ir baiss gabals.
Uz Venēciju ar pārsēšanos..... līdz splitai 600 km...Nu nezinu - jāpamēģina ar savu auto. Tas trakākais ir izpērties cauri poļiem. Kāds ceļš ir pa pirmo maršrutu līdz Ungārijai? Kalnos nav jāieberžas uz 5h pa serpentīniem čīgājot?

Flight
Going Out20/04/2013 17:35
Stockholm Skavsta » Zadar
Fare: 76.00 SEK
Administration Fee: 73.00 SEK
Taxes/Fees: 0.00 SEK
Total Price: 149.00 SEK
Coming Back27/04/2013 20:45
Zadar » Stockholm Skavsta
Fare: 76.00 SEK
Administration Fee: 73.00 SEK
Taxes/Fees: 0.00 SEK
Total Price: 149.00 SEK
Total Price
Total Price 298.00 SEK
Discount Pay by debit card: 298.00 SEK
Pay by credit card: 303.96 SEK
=============================================

Vienīgi, ka turpceļā uz reisu jābrauc ar prāmi caur Stokholmu, bet atpakaļceļā jāpārnakšņo Nīčepingā. Bet pat tad ne tuvu Ls 300 būs izmaksas.

Horvātija arī man dikten patikās. Es gan pabiju tikai Zagrebā un i to darba darīšanās, bet ļoti pārsteidza - ārkārtīgi eiropeiska un omulīgi mājīga pilsēta. Noteikti gribētu atgriezties un paskatīt kaut ko vēl riņķī apkārt. Bet kā stāstīja vietējie - Horvātijā ir kā 3 dažādas valstis vienā un noteikti ir jāredz viss, ne tikai jūra. Tur nav kā Zviedrijā - brauc kur gribi - viss pilnīgi vienāds, es pat teiktu - identisks.
Mūsdienās viena lieta nu gan ir pilnīgi skaidra - ar mašīnu braukt sanāk krietni dārgāk kā aizlidot.

Paldies par variantu, bet caur skavstu nesanāk nekādīgi sakombinēt. 27.04 it kā ir abi reisi bet 25 min starp reisiem var sanākt pa īsu.
Principā ar auto tiek braukts, jo jābrauc ar sīko un visas tās šmotkas var labi līdzi paņemt un šim diez ko lidmašīnās nepatīk.
Ir jau arī varianti no Kauņas (kur šodien dega raiņa ļotene) uz Kipru,Rodu,Kos, Maltu, Sardīniju - visi galamērķi pa skaisto.

Pirmais variants var būt ātrāks, jo Varšavas caurbraukšana vienmēr ir lēna. Polija gar austrumu robežu sanāk ātrāk, bet vairāk atkarīgs no ceļu remontiem, kurus nevar paredzēt, pagājušajā gadā remonts bija Polijas Karpatos. Nekādi baigie serpentīni nesanāk, nedaudz kalni Polijas Slovākijas robežā. Esmu braucis uz Balkāniem vairākkārt un man ātrāk iznāk caur Košici un Ungāriju. Ungārijā ceļi arī ātri un labi nav tik pilni kā no Polijas uz Čehiju. Ungārijā jāsamaksā par lielceļu benzīntankā vai pat viesnīcā, vietās kur norādīts, izsit parastu kases čeku un ievada kompī līdzīgi kā mūsu OCTA. Slovākijā benzīntankā jāpērk vinjete un jālīmē logā tāpat kā Austrijā vai Čehijā.

Horvātija ir interesanta valsts. Braucu caur Slovākiju un Ungāriju. Ļoti interesanti bija kalnos iekšienē - daudz nesenā kara palieku - sašauti tanki, daudzstāvu mājas, snaiperu vietas. Gribēju nobraukt ar laivām pa kādu upi, taču vietējie atrunāja, jo daudzviet vēl esot saglabājušās kājnieku mīnas. Pie jūras var atrast jaukus kempingus, kur nogruntēties.Vasarā gan karstums pamatīgs un viena ielejā pie jūras bija pamatīgs smogs. Plivice skaista, taču nenormāli piebāzta ar cilvēkiem. Tālāk turpinājām uz Slovēniju, kura ir vēl jaukāka.

Par to, ka lidot ar lidmašīnu sanāk lētāk stipri apšaubu. Ja nu vienīgi visa ceļošana aprobežojas ar pilsētu apskati. Tas pats par Zviedriju, kā var saukt par vienādām Zviedrijas ziemeļu un dienvidu daļas???

UB, paldies par info.
Iepriekšējās 2 reizes pa SK vizinājos bez viņetas....labi ka nebija menti...
Cik apmēram maksā tās caurlaides Slovākija un Ungārijai uz minimālo laika apjomu?
Austrijā un Slovēnijā arī jāpērk viņeta? Google maps uzrādija labu ceļu no Bratislavas līdz Žilinai - varbūt atpakaļceļā jābrauc caur Slovēniju, Austriju un tad Bratislava - Žilina - waršava un mājās iekšā.

maksa par ceļiem Eiropā

[www.tolltickets.com]

uz siltajām zemēm ir vērts braukt baudīt klimatu. nogruntēties vienā vietā un ideālā variantā pāris nedēļu ļauties nesteidzīgam baudījumam izmantojot vietējo piedāvājumu apkārtnes apskatei.
piemēram dubrovnikā var aizšaut uz tuvējām salām ar fišpikniku, un pašā pilsētā iemēģināt visas pludmales, apmeklēt koncertus un muzejus

manuprāt stulbākais, kas var būt, ir skriešana pa iespējami lielāku teritoriju, lai it kā, pēc iespējas vairāk apskatītu. beigās cilvēks ir noguris, galvā viss vienā putrā sajucis. it kā apskatīts liels skaits objektu (piem. pilsētu), kurus grūti atšķirt vienu no otra. un mājās pēc tam vēl nedēļu jāatgūstas no atpūtas. un vispār laimīgs, ka tas murgs beidzies.
a, kad tu esi mierīgi baudījis, tad atgriežoties jau lidostā gribas apskatīties kad ir tuvākais reiss atpakaļ.

jā, gribas apskatīt pēc iespējas vairāk, tad var izmantot šo iespēju: [www.youtube.com]

Dažreiz esmu izbraucis caur Slovākiju un Ungāriju bez vinjetes, jo to vajag tikai uz bāņa un Slovākijā tas ir īss posms. Sirdsmieram to parasti pērku, jo tas ir zem 10 EUR. Austrijā tie bija kādi padsmit EUR, bet tur garš ceļš un lieli sodi. Austrijā toties parasti lētāka degviela it sevišķi mazpilsētās, kā citās rietumvalstīs. Slovēnijā liekas ka nebija vinjete, bet ir maksas ceļi, kas parasti iznāk dārgāk. Cik atceros Itālijā vai Spānijā iznāca par ceļu maksāt tikpat, cik par degvielu. Horvātijā un Slovēnijā laikam bija lētāk. Horvātijā gan jauki braukt pa mazākiem ceļiem, jo vairāk ko var baudīt no valsts. Braukt prom pa vienu, bet atpakaļ par citu maršrutu ir laba doma, jo nav tik garlaicīgi. Pirmajai dienai parasti nolieku maršrutu kādus 1100 km, minētajā maršrutā tā var tikt līdz Prešovai, jauka pilsēta ar lētu alu un samērā dārgām viesnīcām. Parasti arī cenšos lieki nemaksāt, bet ceļojot sev atgādinu, ka vislētāk ir sēdēt mājās, tādēļ kas jāmaksā tas jāmaksā, galvenais, lai gūtu baudījumu un iespaidus. Ja vēl varu kā palīdzēt ar informāciju, vienmēr laipni.

par horvātiju - braucu gadus 6 atpakaļ. Cik atceros - pari tatriem, gar Balatonu, caur Bosniju. Atpakaļ caur austriju.
Ceļi bija normāli, tik tā kā Tatrus sanāca šķērsot naktī, tad tur no poļu puses pāris reizēs ieberzāmies nepareizos "dead-end" ceļos, ja atmiņa neviļ, tad tur paldies tom-tom kartēm. Tāpat arī bosnijā, kur no Sarajevas uz robežu ar Melnkalni aizbraucām pa vietējo ieteiktu kalnu ceļu, kas, jāpiekrīt vietējiem, bija superduper skaists, bet lēns un bieži pat sarežģīts ,lai samainītos ar pretimbraucējiem, taču man kā avantūristam nāvīgi patika.

Bosnijā tolaik īsti elektrisko karšu nebija, tāpat kā Melnkalnē. Horvatijā jau bija ok, jo to iecienījuši Vācu - Itāļu tūristi.


Starp citu - no tā gala man pašamvislabāk patika Melnkalne . Tolaik nebija pilns ar vāci/itāļu tūristiem, kā tas ir horvatijā. Cenas arī bija daudz zemakas un vietējie draudzīgi. Tā,ka pat studenti var atļauties nodoties raftingam. Jūra tā pati, tā, ka tur jāizvēlās.
Tā kā mes uz Horvātiju braucām sezonā, julija beigas-augusta sāk., tad slavenajos Pļitvices ezeros bij nenormāla gaļa. Tūristu masa tāda, ka apstāties nevari, jo aizmugurē esošie spiež uz priekšu. Dubrovņki arī palika atmiņā kā "vecas mājas, mazais aliņš 2 lati, davai laižam ātri prom".

Vienvārdsakot iesaku Melnkalni. Un , man te gadu atpakaļ biedri bija aizgāzuši uz Albāniju, kas vispār tik nesen esot vaļā un, nu - tur eksotika un pa lēto. Cenu ziņā: iesnīca 50 m no jūras pārim ap12 eles/dnn un ta tālak.

Jā Slovēnijā laikam tomēr ir vinjete, biju tur pirms 10 gadiem, tāpēc īsti neatceros. Bet par ceļošanas stiliem var teikt, ka ir divu veidu ceļotāji- klaidoņi un zvilnētāji. Stils, ko min v_t ir zvilnētājs ar nelielu klaidoņa piesitienu. Esmu mēģinājis to Grieķijas salu 5 zvaigžņu viesnīcā, apbraukājot salu ar kvadrociklu un īres auto, bāriem un vienveidīgām pludmalēm, tomēr man tas likās krietni mazāks baudījums un piedzīvojums nekā paša plānots auto ceļojums uz Igauniju. Jo esmu izteikts autoklaidonis izbraucis ar savu auto augstākās kalnu pārejas Alpos, Pirenejos, Norvēģijas kalnos un Rumānijas Karpatos, kas man sniedz vislielāko baudījumu. Ceļojums bez nobrauktiem 5000 km man nešķiet vērtīgs ceļojums. Bet zinu, ka daudziem cilvēkiem tāds stils ir kā galvassāpes, pat manā ģimenē no trīs bērniem divi kļuvuši par klaidoņiem, viens ir zvilnētājs. Jāapzinās, kas esi un tā kā ceļojums ir dārga lieta, jāpērk tas kas patīk. Patīk vai nepatīk ir vienīgais izvēles kritērijs.