Cik prātīgi tagad būtu buvēt pasīvo individuālo māju?

Paši pasīvo māju popularizētāji, stāsta, ka izmaksas esot tikai kādus 10-20% lielākas kā parastai.
Dzīvē gan daudz kas atškiras jo mājas vairumā gadījumā neražo "uz konveijera" un arī tad kopējās izmaksas veidos gan zemes iegāde gan komunikāciju ierīkošana.
Viens slavens kinrežisors saviem operātoriem esot teicis - atcerieties, ka filma ir pats lētākais visā filmas tapšanas procesā. Domāju analogi ir arī māju būvniecībā - izmaksas jāanalizē projekta stadijā uz papīra, jo detalizetāks projeks un risinājumi jo precīzāk var aprēkināt gan būvniecības gan eksplutācijas izmaksas un tad var analizēt arī t.s. dzīvescikla izmaksas un to dažādu variantu alternatīvas.

Es nebūvētu dēļ tā, ka pasīvstandarta sasniegšanai obligāta ir rekūperācija, pret ko (garo gaisa vadu de-leģionizācijas piedevu "personā") man ir iebildumi. Pārējie mezgli, ja tos var saprast, kā taisīt, un arī uztaisīt - OK. Tomēr Latvijā gatavas pasīvkomponentes (kaut vai tos pašus I-beam) nebūs viegli noorganizēt.

Nesaprotams jautājuma uzsvars - tagad? Tātad doma ir būvēt, tikai jautājums par - pavasari, 2013.gadu vai ko citu?

Manuprāt loģisks uzsvars. Pēc 20 gadiem būs gan materiāli, gan atklājušies trūkumi un to apiešanas varianti.

Interesanti būtu saprast vai pasīvās mājas būvniecība izmantojot KPFI līdzfinansējumu un visu darot oficiāli sanāk lētāk nekā to pašu darot "saimnieciskā kārtā".

Bet par pasīvo māju nākotni - ņemot vērā ka ir ES direktīva par nulles patēriņa mājām uz 2020.gadu, nekas cits neatliks kā būvēt zema patēriņa mājas un likt kādu enerģijas ražotāju uz jumta - [www.epbd-ca.eu]

Kādas nulles - vai ta nebija 15 kWh uz m² gadā?

nullei jābūt netto.

Member States shall ensure that:
(a) by 31 December 2020, all new buildings are nearly zero- energy buildings; and
(b) after 31 December 2018, new buildings occupied and owned by public authorities are nearly zero-energy buildings.
Member States shall draw up national plans for increasing the
number of nearly zero-energy buildings. These national plans
may include targets differentiated according to the category of
building.

Lai tā jevropa iet dir** ar savām direktīvam. Vajag tos idiņus no Briseles vienu ziemu noturēt, pie mūsu -25 grādiem, neapkurināmā mājā, lai silda to ar savu pirdienu. Tad šitās stulbās idejas ātri pāries.Lai tak tiek galā ar grieķiem,kuri bezjēgā jevropas naudu tērē, kaut viņiem vispār apkure nav vajadzīga, nevis muld par meapkurināmām majām Latvijā. Nu nav iespējama pasīvā māja mūsu klimatā un arī nekad nebūs iespējama, jo fizikas likumus neviens nav atcēlis. Jā, var samazināt kurināmā patēriņu, bet tas vienmēr būs kompromiss, starp mājas siltināšanas izmaksām, kurināšanas izmaksām un ventilācijas izmaksām. Bez apkures māja nav Latvija iespējama un ja kāds tādu man parādīs kaut pēc šīs salīdzinoši ne sevisšķi aukstās ziemas, tad uzreiz uzsaukšu konjaku un te paziņošu, ka kļūdos.

Jā, jevropa rullē - ieguldam simtus tūkstošu un sakrāmējam mājai riņķī visādus ūberkrutus un dārgus materiālus, kas ir radījuši tonnām CO2 sava radīšanas cikla laikā un tad vēl saules bačas, ūberkrutus aķus. Tā vietā, lai uzceltu vienkāršu, bet akurātu māju, ko kurina ar 100% saules enerģiju - malku - vot to gan nē, ko jūs bauri te iedomājaties.

Atkal pārspīlējam un skrienam pa priekšu:
nearly zero- energy - nenozīmē 0, bet gan tuvu 0, kas kādam var būt 5, bet citam 10.
Kā arī tas būs tikai jaunām mājām

b punkts vispār attiecas uz sabiedriskajām ēkām

Mēs būsim labs noieta tirgus šīm Eiropā ražotajām baterijām un akumulatoriem, pēdējā izstādē bija ļoti daudz stendu ar saules baterijām no Vācijas, Austrijas ražotājiem, par smuku naudu, izrādās, ka tās esot pasargātas no apsnigšanas, tā ka pašam nav jārāpjas uz jumta un jātīra nost. Bet vai no tām ir kāds pluss, ja no oktobra līdz martam saulainās dienas tikpat kā nav?

Es arī pievienojos tam viedoklim, ka Eiropa ar savām iniciatīvām iet sviestā ! ir gan iepejams, ka visa "sāls"slēpjas definīcijās kā to "gandrīz nulli" rēķinās, jo tā ātri piemetot iespējamska ja spētu akumulēt to enerģiju, kas vasarā izrādās lieka '"šī gandrīz nulle" jau klūst reālā.
Palieku pie viedokļa, ka bez ēkām ir vēl citi nozīmīgi enerģijas patērētāji kam var un vajag pievērst uzmanību, piemēram transports. Kāda jēga dzīvot pasīvajā mājā, tai pat laikā katru dienu nobraucot simtiem kilometru ar personīgo transportu ?!?!??

Pasīvo māju būvēt nav prātīgi, jo ir sarežģīti un modernās tehnologijas ātri noveco.
Māja kas netērē daudz energoresursus un ilgtermiņā neprasa papildus ieguldījumus-var būvēt.
[www.youtube.com]

es to redzu vienīgi komplektā ar likumu kas LE uzliek par pienākumu katrai mājai uzstādīt divvirzienu elektroenerģijas skaitītāju, kas nodrošinātu to, ka pa vasaru visi ar sauli vai vēju ražotu enerģiju, bet ziemā to tērētu. Piemēram ja daudzdzīvokļu mājas jumtam uzliek virsū 200m2 saules kolektoru, tad lielu daļu koplietošanas elektroenerģijas ir nodrošināta.visai sezonai.

BEt par to vai tūtē sagājuši - paskatamies paši - vēl 15 gadus atpakaļ labs logs skaitījās vienkāršs trīskameru PVC logs ar parasto paketi un selektīvais pārklājums kas U vērtību samazināja līdz 1.4 vispār skaitījās energotaupīšanas maksimums. Un kas tagad?

Tas pats ar sienu/grīdu siltināšanu. Šobrīd jau tirgū pieejami [en.wikipedia.org] materiāli ar ~5 reizes labāku R vērtību kā standarta siltumizolācijai (vate, puķis). Protams ar naglu pie sienas tādu nepiestiprināsi un depo nenopirksi, bet tehniski tas ir iespējams.

P.S. par to kas ir reāli un kas nav reāli mūsu klimatiskajos apstākļos manuprāt strīdēties nevajag, jo varam kā vieni tā otri palikt par muļķiem, līdzīgi kā tie kas joprojām uzskata ka dimants ir cietākais materiāls. Šobrīd ES iegāzusi 1mILJArdu lai varētu attīstīt un panākt iespēju rūpnieciski ražot grafēnu, kas nu skaitās cietākais materiāls [www.db.lv]

Vasarā ar sūkņiem sapumpē HESos augšup ūdeni un ziemā laiž lejā? Kopējais tilpums ir liels, bet vai pietiks visu Latvijas māju apkurei?

to rmb

Viss Tevis pieminētais vismaz par 50 % ir marketings priekš tiem kam patīk vienkāršas lietas, piemēram Tevis pieminētie trīskameru logu profili, nu palielinam kameru skaitu uz sešām un to arī liekam reklāmā un stāstam ka mūsējie ir divreiz labāki jo 6=3x2.

Nu uztaisam māju maksimāli blīvu un tad " taisam caurumus" piespiedu ventilācijas veidā, protams arguments loģisks, jo šos "caurumus" varam kontrolēt, taču tas darbojas tikai noteiktos apstākļos.
Viena lieta bagāts vecpuisis ar 500 m2 māju, kurš turklāt tajā iegriežas dažas dienas nedēļā vai pat gadā un otra - ģimene ar trijām paudzēm un vairākiem bērniem ar pat pieticīgām taču neatliekamām vajadzībām, kā ēst gatavošana vai mazgāšanās !
Vecpuisis protams varēs lieki nesildīt un nevēdināt savu māju, bet ģimenes optimizācijas iespējas jau būs krietni pieticīgākas !

Šajā sakarā gribētu pajautāt rekuperātoru lietotājiem: Vai tik ļoti ir jācīnas ar tām leģionellām, kā šur, tur izskan? Vai tiešām šāds pasākums nav līdz galam izdomāts, lai varētu pilnvērtīgi izmantot. Kā ir ar telpām, kurās islaicīgi neatrodas - tās turpina ventilēties pa tukšo? Nevar rekuperāciju kontrolēt pēc CO2 daudzuma gaisā? Ejot laukā no istabas gaismu taču izslēdzam, varbūt nākotnē varēs izslēgt arī rekuperāciju konkrētajai telpai? Vai ziemā rekuperātorā nevarētu laist caur zemi priekšsildītu gaisu? Kad parādījās pirmie teļļuki, tad viss kvartāls salīda skatīties, jo nevarēja atļauties. Gan jau šitās štellītes arī paliks cenā adekvātas...

Tās iespējamās baktērijas taču saaug ārā plūstošajā daļā, kas kondensējas?

Vienmēr ir jādraudzējas ar prātu un maku. Pasīvo māju iniciatori ir vācu siltināšanas firmas utt. Nenoliegsim, ka enerģija pēdējos gados kļuvusi dārgāka un šķiesties ar to ir tikai dažu bagāto frīku izrādīšanās žurnālā ''privātā dzīve''.
Pasīvā māja Dānijā atšķirsies no pasīvās māja Latvijā, jo mums ir dažādas temperatūras galējās robežas un augstā perioda ilgums. Saprotot, ka enerģija kļūs arvien dārgāka, var izrēķināt pie kuriem zudumiem ir jau vērts naskās domāt par papildus siltināšanu vai papildus taupīgākām apkures iespējām. Visvieglāk jau rēķināt, kad māja jābūvē no jauna, tad var tiekties panākt 40-50 kW/h gadā, bet ja uzstāda par mērķi sasniegt 15 kW/h, tad celtniecības izmaksas strauji pieaug un rodas jautājumi par dzīvošanas kvalitāti.
Manuprāt, vajadzētu ne tik ļoti censties ieviest ''pasīvo māju'' standartus, bet veidot ''aktīvo māju'', kur pilnvērtīgi izmantot apkures vajadzībām, zemes, saules un vējā enerģijas iespējas.