Kā labāk salīdzināt ēkas savā starpā? Nu cik mēs tērējam par kuri gadā? Latos? KWh? Gāzes kubos? kādi Jums ierosinājumi, kādas mērvienības būtu vieglāk uztvert?

Kuri=Apkuri

Protams, kWh, jo energoresursu cenas mainās un mainīsies, ir dažādi tarifi un cenas, tā pati malka laukos maksā 2x lētāk kā Rīgā.

Kas vēl bez kWh? Mākleri un finansisti nesaprot, kas ir kWh un kW un kcal.

Mājsaimniecēm protams nav skaidrs kas ir MW, viņām piemēram, var iedalīt 'labāk, auksti, dārgi, lēti, izdevīgi, neizdevīgi". Mākleri un finasisti naudu saprot, kWh pārrēķināt par latiem pēc tobrīd esošā elektonerģijas, gāzes vai malkas tarifa jau nav liela problēma. Bet, lai diskusija būtu vērtīga arī pēc gada diviem vai pieciem, tad tikai un vienīgi enerģijas vienības.

ir ēkas energoefektivitātes sertifikāts ... pēc tā arī ir jāsalīdzina ...

[www.likumi.lv]
[www.likumi.lv]

Vāciešiem esot modē visu pārrēķināt DD litros gadā cik aiziet uzapkuri.

skandināvi visu rēķina KWh, jo tur vairumā ir vainu siltumsūknis vai aiz polārā loka vienkārši elektrība.
Es savu dzīvokli ar kaimiņiem arī salīdzinu pēc kWh, jo man stāv siltuma skaitītājs.

Ja orientējas uz jaunajiem objektiem un klientiem tad vainu m3 gāzes vai kWh

Mandomāt, ka pārliecinoši kwh, jo tā ir vienīgā universālā mērvienība. Jebkuru energoavotu var pārvērst kwh. Es piemēram dažas dienas pavēroju savu malkas apkures sistēmu un arī varēju mierīgi aprēķināt kwh mājas patēriņu, katla lietderību utt. Gāzei un šķidrajam kurināmajam arī to ir viegli izdarīt, jo energoietilpība ir ļoti precīza, apkures ierīces zudumi arī samērā precīzi. Elektrību aprēķināt mācēs pat pamatskolnieks.

Bet vispār, par šo tēmu. Būtu ļoti svētīgi izveidot kaut kādu pieredzes apkopojumu - kāda kuram māja (konstrukcija, platība, apkures iekārta, siltuma patēriņš, kurināmā patēriņš. Tādā veidā daudzi varētu tikt lielākā skaidrībā ko uzlabot un kas nav kārtībā.
Vēl man patīk šur tur forumos (pārsvarā ārzemju), kad pie ziņām parādās personas dati, kur autors var norādīt kādas iekārtas viņam ir. Nu tas gan attiecas uz specifiskiem forumiem ne tik plašām tēmām kā šeit. Piemēram vienā vācu forumā diezgan daudz uzzināju par malkas katliem savai vajadzībai un tur bija katrs pierakstījis kāds viņam katls, papildštelles utt. Ļoti noderīgi bija, ļoti.

Viennozīmi kWh uz m2.
Pērkot mašīnu tās degvielas patēriņam ir ļoti būtiska nozīme pieņemot lēmumu par tās iegādi, tāpat arī mājas siltuma patēriņš ir ļoti būtisks arguments tās iegādē. Taču mājas iegāde ir vēl racionālāks lēmums, tur vieta ir tikai aukstam aprēķinam. Nerēķina tikai tas, kam ir daudz naudas, vai arī neplāno savu nākotni.
Nepiekritišu -> Aprēķins
Mājsaimniecēm protams nav skaidrs kas ir MW, viņām piemēram, var iedalīt 'labāk, auksti, dārgi, lēti, izdevīgi, neizdevīgi" -> tas ir mārketinga bullshits, jo augstāk minētie apzīmējumi ir salīdzinājums starp vairākiem konkrētiem un zināmiem parametriem. Bet tā kā mājsaimnieces tajos parametros pat nevēlas iedziļināties - 'labāk, auksti, dārgi, lēti, izdevīgi, neizdevīgi" ir tikai tukša skaņa.

Andris

Andri, to sauc par ironiju, draudziņ.

Gribētu piebilst , ka pieņemtā mērvienība kwh/m2 gadā ne vienmēr būs korekta, jo vienādas platības ēkām būs dažādi tilpumi.
To der ņemt vērā arī aizraujoties ar arhitektūras bŗinumiem laikā kad skolā ģeometrija nav ipašā cieņā.

Tāpēc atgadināšu, ka vislabākā tilpuma virsmas laukuma attiecība ir lodei, nākamais un ēkām piemērotāts ir kubs !

Piekrītu par tilpumu, ieejot mājā sapratīsi, vai tilpums (griestu augstums) ir pietiekošs un pieņemams tieši tev.
Savukārt mājas kvadratūru ir vienkāršāk uzzināt - ir jāpaņem mājas inventarizācijas lieta, vai TP un jāreizina tur norādītā kvadratūra ar patērējamo siltumu uz m2.

Un kur subjektīvisms? Kur katra indivīda komforta temperatūra. Kas to lai zina, cik kāds naudiņas būtu jāiegrūž kurtuvē cilvim, lai dabūtu viņam svešu komforta t . piemēram, 24 grādus, ja pašam patīk 18? Katrs grāds, ziniet paši cik papildus prasa. Kur nu vēl māja meža ielokā vai kalna galā. Tā nu jāņem vērā, ka salīdzināt var tika vienādos apstākļos esošu un vienādi izmantojamu padarīšanu. Džaulos, kilovatos, kubikmetros vai tugrikos - tam jau ir otršķirīga nozīme...

Botāniskajā dārzā Rīgā ir uzslietas 4 "gandrīz identiskas" mājeles no dažādiem sienu materiāliem - gāzbetons, keraterm, dažādi vates biezumi, bet ar vienādiem izmēriem un ārējo apdari. Tur kaut kāds eiropas projekts uz salīdzināšanu rit.