Sveiki!

Kurš būtu labākais apakšklājs laminātam/ trīsslāņu parketam, ja ir siltās grīdas!? Vai vispār ir jēga iespringt uz tādu lietu kā materiāla (apakšklāja) siltumvadīšana...!?

Monolīta betona grīdas
1.stāvs- apakšā apsildāms pagrabs

Man ar interesē???

Ja kādam ir kas jauns sakāms, arī interesētu.
Bet citādi tepat jau cilāta tēma:
[www.building.lv]

[www.building.lv]

[www.building.lv]

[www.building.lv]

[www.building.lv]

Priekš sevis esmu atbildējis uz jautājumu "vai iespringt" - jā, jau iespringstu. Jo spriežot pēc šeit atrodamās tabulas
[www.quick-step.com.br]

tikai uz apakšklāja rēķina var vinnēt/zaudēt vēl tik pat maz/daudz apkures ikgadējo izmaksu ziņā, cik tiek vinnēts/zaudēts izvēloties flīzes (R=0.01...0.02) vai laminātu (R=0.08 - 0.17 atkarībā no apakšklāja) kā grīdas segumu uz siltajām grīdām.

Bet skaidrs, ka tam visam ir lielāka nozīme, pie dārgākiem apkures veidiem. Ja ir malkas katls un malka savā mežā, tad 2-4 grādi vairāk grīdu turpgaitā laikam diži apkures rēķinu nepalielinās. Ja kurini ar tīru elektrību, tad jau cits stāsts.

Savulaik savai zemes SS apkurei ļooooti aptuveni rēķināju, ka aptuvenā starpība starp "visur flīzes" un "šur tur flīzes + 100 m2 lamināts" naudas izteiksmē varētu būt ap 30 Ls/sezonā 2013. g. sākuma Ls/kWh cenās. Aprēķins tāds apšaubāms gan bija, bet labāk nekā nekas - ar resnu pirkstu mazos Uponor un SS ražotāja aptuvenos grafikos + virkne pieņēmumu + apšaubāmas paša izpratne par tēmu. Nu sanāk, ka aptuveni tik pat var iegūt/zaudēt izvēloties vienu vai otru lamināta apakšklāju 100m2, tikai ar sliktāk atbildamu jautājumu, ko saņem pretī.

Paskaidrojiet man analfabētam kur var pazust siltums apakšklāja nepareizas izvēles rezultātā???
Kur rodas zaudējumi naudas izteiksmē?

Es fiziku skolā mācijos, bet te kaut kas neiet kopā.
Vienīgais, ko varu iedomāties, biezāka apakšklāja gadījumā būs par kādu grādu lielāka turpgaita jānoregulē, lai pie -30 C ārā, grīdām būtu pietiekama siltumatdeve. Bet tas jau nemaina mājas patērētās enerģijas daudzumu.

Es sev liku pašu plānāko porolonu (man mājā visur siltās grīdas) - ja grīda pietiekami līdzena, tad neredzu vajadzību pēc citas alternatīvas.

konkrētā tēma parakstīta eiropas normatīvos EN 12667 un EN 12664. tajos ieteikta grīdas seguma un apakšklāja siltumpretestība Rgs+ap ≤ 0,15 m2K/W.
lamināta gadījumā iekļauties normā nav nekādu problēmu, tam pretestība, atkarībā no biezuma un pamatkārtas īpašībām, ir ap 0,04 - 0,07. apakšklājiem arī šajās pašās robežās 0,04 - 0,07 (kartons, dažādi putu materiāli, korķis)
trīsslāņu parketa gadījumā pretestība būs uz normas robežas vai drusku virs. kā iepriekšējā komentā rakstīts - nekā traģiska.
klāšanai uz betona, silta vai auksta ieteiktu lietot ventilējamo ProVent.
R = 0,066 m2K/W

atbilde E)

mana izpratnē iemesli ir 2:
1) siltumzudumi atkarīgi no temperatūras starpības starp iekšā/ārā. Palielinot turpgaitas temperatūru, pieaug starpība starp silto betonu un āra vidi (piebērums zem grīdas - 1. stāva bezpagraba gadījumā) un pieaug siltumzudumi caur izolējošo slāni (puķiku). Parēķināju un man sanāk, ka ja zem betona ir 10 cm puķika, tad katrs viens grāds vairāk turpgaitā nozīmē ap 30 W papildus siltumzudumus uz 100 m2 silto grīdu. Ja kurini ar elektrību, tas ir ekvivalents, ka tev 24 stundas diennaktī visu apkures sezonu deg iedegta viena 30W lampiņa (16 Ls vienā 7 mēnešu sezonā). Ja 3 grādi vairāk - 3 lampiņas utt :) Secinājums - it kā nav daudz. Ja kurini ar malku, tad kapeikas :) Otrajā stāvā, tam laikam nav nozīmes, jo jebkurā gadījumā sildīsi starpstāvu pārsegumu un pirmo stāvu.

2) vismaz situmsūknim (nezinu, kā citiem apkures veidiem) lietderības koeficients ir labāks pie mazākas apkures loka turpgaitas temperatūras (tāpēc SSu efektīvāk slēgt kopā ar silto grīdu nevis radiatoriem). Paaugstini turpgaitas temperatūru ->samazini lietderības koeficientu->palielini elektrības rēķinu. Par citiem apkures veidiem neņemos spriest. Šajā pozīcijā pēc maniem iepriekš minētajiem neuzticamajiem aprēķiniem veidojas tā iepriekš minētā 30 Ls/sezonā starpība starp gadījumu, kad 100 m2 ir flīzes vai 100 m2 ir lamināts.


atbilde v_t)
augstāk dotā tabula ( [www.quick-step.com.br] ) parāda, ka izvēloties atzīta ražotāja siltajām grīdām neparedzētu apakšklāju ir iespējams iegūt arī standartam neatbilstošu kopējo grīdas seguma R. Tātad ir jādomā līdzi.

Es saprotu, ka tu ražo ProVent, tāpēc ir loģiski, ka iesaki savu ražojumu gan siltam, gan aukstam betonam,,,,. Bet taisnības labad jāsaka, ka ir arī labāki varianti gan siltajām grīdām, gan aukstajām grīdām, vismaz R ziņā. Turpinot par siltajām - jau iepriekš dotajā linkā minētajam Quick Step CoolHeat [www.quick-step.co.uk] R ir 0.026 m2K/W. Starpība ar ProVent ir 0.04 par labu CoolHeat (bet cena laikam jau lielāka, vismaz citiem šī ražotāja apakšklājiem vismaz 2x - pagaidām neizdevās noskaidrot tieši Coolheat). Gofrētais kartons arī būs ar līdzīgu R, kā Coolheat, bet ar saviem trūkumiem, bet konkurētspējīgu cenu.

Es te pēc kapeik p.ēja laikam izklausos, bet nu acīmredzot patīk teksta uzdevumus rēķināt un pieņemt informētus lēmumus :)

Man zem trīsslāņu parketa uz betona ir 3mm gofrētais kartons. 4 gadi nu jau riņķī, pagaidām problēmu nav.

Uldis
grīda siltā vai aukstā?

Nu, tēmā jau tā kā bija minēta siltā grīda.

nobīde no tēmas nav retums, tāpēc painteresējos.
varu tikai apsveikt ar to, ka nav problēmu. acīmredzot betons ir bijis labi izžuvis.
principā jau, zem kartona (tāpat arī zem visiem citiem apakšklājiem), kas ir lieliska pelējuma ferma, uz betona pamatnēm obligāta ir 200 mikronu tvaika plēve.
tas ir katrā lamināta ieklāšanas instrukcijā vien no pirmajiem punktiem.