Situācija sekojoša - ir aizdomas, ka strādnieki ir pažēlojuši cementu, jaucot betona javu. Ir iebetonēti stabi un ir pagājušas trīs diennaktis, bet betona krāsa ir brūngana un, nolaužot no tā gabalu, šo gabalu var mierīgi saberzt ar pirkstiem smiltīs. Strādnieki, protams, apgalvo, ka vienmēr tā esot un tūlīt jau sacietēšot utt...
Manuprāt, un pēc manas pieredzes betons ir ciets kā akmens jau pēc 2 diennaktīm ( zinu, ka pilns process noris 27 dienas).
Ko teiksiet? Manuprāt, pēc 3 diennaktīm nekas cietāks vairs nepaliks.

Ir pakaļā, pēc trīs dienām šādos apstākļos, kad ir samērā silts jābūt jau apmēram 75% no gala stiprības. Ko vini tur uzjaukusi velnsvinzin, ja normāli tad ap 20 mpa sanāk un trīs dienās 15 mpa būs, bet seit laikam būs jājauc nost.

Un kādu smilti/granti izmantoja? Gadījumā nav kaut kas mālains vai ar melnzemi? Tikl;īdz smiltij redz kaut nedaudz brūnumu, tad tādu betonēšanai labāk neizmantot.

Betons vai java, pat svaiga, ir pelēkā krāsā un cietēšanas laikā to nemaina. Vienīgi kļūst gaišāka, kad izžūst, taču tam nav nekāda sakara ar cietēšanu.
Ja krāsa brūngana - varbūt māls ir iekšā?

Brūnums nozīmē tikai vienu - pārāk maz cementa pret smiltīm. Stabu betonēšanai gan, tas ir pilnīgi po un pēc nedēļas tas tāpat būs pietiekami ciets. Bet, ja ir uzlieti paši stabi kaut kā balstīšanai, tad tādu jauc nost un pārtaisi.
Pats pirms pāris dienām betonēju un jau pēc apmēram 24h vācu nost zālē nokritušās pļeckas - tās bija pavisam cietas un es neteiktu, ka bēru cementu īpaši bagātīgi. Tikai neaizmirsti par mitrināšanu - betonam patīk, ka to aplaista.

Kāpēc stabu betonēšanai tas ir po?
Manuprāt, ja betons nav atbilstošs, tad smiltis uzsūks mitrumu un ziemā tās pļeckas sala rezultātā tiks saārdītas un stabi sagāzelēsies kur kurais.