Labdien,
ludzu palidziet ar ieteikumu bruga ieklaasanai.
Lieta tada ka maajas un garazas prieksaa ir mikro pagalms ap 40 m2 ko paredzets nobrugeet, bet tiesi blakam aug liels ozols.
Augsne ir ap 80 cm dzilumaa melnzeme, zem taas balta smilts. Arii grunts uudenji 3/4 no gada ir tajaa -80 cm liimenii

ko iisti iesaakt, norakt visu melnzemi? Bet tad sanaak izniicinaat koka saknes apmeeram puslokaa, bail ka vins nenokalst un neuzgaazas uz maajas..
Atstaat melnzemi, norakt tikai veleenu un drusku zemi liidz sakneem, samest skembas un likt brugi uz melnzemes?

Ko dariit? Jo taa kaa ir arii nav labi, vislaik ir dubli un pelkes loti leeni uzsuucas, maajasprieksa kaa kuutspakalja...

Ja nebrauc autiņš virsū, tad var saudzīgāk - norakt virskārtu, ieklāt ģeotekstilu un bruģi uz smilts. Kautkad jau šis, tas būs jāpielabo, bet ozolam iespēja izdzīvot. Ap koku, protams, jāatstāj zālājs...

Es sāktu ar vēlamo gala līmeni bruģim. Slīpumu virzienu izvēli, tā sakot, mazs projektiņš. Tas parādīs, kas jadara: kur jarok, kur tieši otrādi, jāuzber. Japadomā, kā tiks realizētas malas: ar bruģi, kas nostiprināts ar betonu, vai stipra mala ar trotuāra apmalēm. Mājas pagalmam, ja tik ilgi paciesti "dubļi" nevajag supertruper visus "gostus" ievērot. Ja kaut kas nepatiks, verēs palabot. Kad viss zināms, izveido "norokot vai uzberot" ap 10cm šķembu apakšslāni, noblietē. Virsū ģeotekstils, ja šķembas bez smalkās frakcijas, Smilts apakšslānis, izlīmeņots, noblietēts un .....bruģēšana.

Vismaz 1.5 m no stumbra (mizas) jāatstāj nenobruģētu. Normāli būtu tā darīt visa koka vainaga platumā, bet tas parasti nereāli.

Ja bruģim neklāj apakšā ģeotekstilu, nebruģē uz cementa-smilšu maisījuma, tad ūdens sūcas cauri un tiek līdz saknēm.

Labi uzliktam bruģim ir liela pretestība ūdens iesūkšanai. Šķirbas ir ciet ar smiltīm, un, ja ir kaut maziņš slīpums, tas ir, nav peļķe, lielākais ūdens daudzums aizplūst prom, neiesūcoties. Tā kā līdz saknēm šis ūdens nenonāk! Ja būs peļķe, tad gan sasūcās. Ozols saņem ūdeni no dziļākiem slāņiem, un tam lietus piles neko nedod.

Google - zālāja režģis. Varbūt atrisina konkrēto situāciju.

Man līdzīgs variants. Pagalmā milzīgs ozols.

Mazliet noplanēju uzbēru nedaudz smilti tad pa taisno virsū bruģi. No stumbra atstāju 1-1,5 m nebruģētu. Pagājuši 5 gadi ozols aug griezdamies, vēl nemaz nedomā lapas birdināt.
reiz mēģināju rakt. Lielākā daļa sakņu sākas 40 cm dziļumā un beidzas 1,2 m dziļumā, bet ņemot vērā ka ozolam pamat sakne ir mietsakne un lielākiem ozoliem sniedzas 4-5 m dziļumā - iestiepjas tieši āderēs. Lielāko daļu ūdens ozols saņēm no dziļākā gruntsūdeņa nevis lietus piles, kā jau bija teikts. Tāpēc arī ozoli ir labi zibens novedēji, jo mietsakne iet tieši gruntsūdenī.
Negaisa laikā gan neieteiktu vakariņot zem ozola..!!!

Protams ozols ir arī skaists, savs labums, ka viņš ir , bet ja arī izvēlēsies no tā atvadīties tad būs galdiņš kur vakariņot un nebūs jāgrābj lapas katru rudeni un jāuzmanās ka zīles nekapā mašīnas zem tā. Domā ko vēlies pieciest un ko nē. Katrā gadījumā cilvēku un viņa veselību daba nedrīkst apdraudēt.

Taa vieta tiek un tiks regulaari paklauta loti nopietnaam slodzeem - gan kamazi vediis malku un materiaalus, gan arii tiks tureti auto pie garazas un dzenaati ieksaa laukaa remonteeti.

Liidz sim viss mineetais ir bijusas mociibas, malka vesta rudenii kaa tagad kad veel sauss..

Sadali gabalos un iebetonē ar armētu betonu~130mm ar 25betonu...

Man kaimiņš dzīvā mālā ar lielo blieti sablietēja iekšā lielus akmeņus (10-15 cm), kamēr atdurās. Vai nu pret stingru pamatni vai arī, kad paši par sevi jau sāka veidot gana stingru pamatni. Tālāk jau klasiski, škembas un grants slānis pa virsu. Tur gan viņam nav bruģis, bet brauc ar tehniku visādu gan lielu, gan mazu. Pagaidām izskatās OK.
Kautkādā žurnālā lasīju par potenciāli liela koka stādīšanu blakus bruģim, tad tur bija ieteikums izrakt lielu bedri, piekraut pilnu ar laukakmeņiem, noblietēt un šķirbas pieskalot ar melnzemi, tādējādi laukakmeņi pildīs nesošās funkcijas savukārt saknēm būs pa kurieni stiepties nezicilājot virskārtu.
Uz esoša ozola saknēm pārmērīgi kko blietēt gan laikam nebūs labi, jo apraus mizu saknēm vai noraus pavisam. Ja virskārtu negrib tieši bruģi, bet atstāj to pašu škembu/grants slāni, tad potenciāli izcilājumi nekļūs uzreiz par defektiem, bet dubļošanās novērsta tiks tikvaitā, galvenais gana biezu to stabilo slāni un varbūt vēl drenāžu kādu apakšā.

Ja grib braukt ar Kamazu, tad 8cm biezs bruģis, 10cm smilts,ģeotekstils, 20cm šķembas.

SerViss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Google - zālāja režģis. Varbūt atrisina
> konkrēto situāciju.

Varētu būt, ka šitas pats ir uzklāts netālu no Rundāles pils esošajā stāvlaukumā? Pats domāju/meklēju risinājumu, kā bez šķembošanas, bruģēšanas, betonēšanas un tml sataisīt piebraucamo ceļu, kas laika gaitā neizbraukātos - paliktu zaļš un bez iebrauktām sliedēm.

Paldies visiem par ieteikumiem,

Lai gan - par betona plāksnēm diez vai kāds mājnieks piekritīs - gana daudz šāds stils ir izbaudīts pad laikos visās kolhozu garažās un citur,,

Tikko veicām kontroles rakumus - visur saknes parādās apmēram pie -35-45cm no virskārtas.

Strādājot Vācijā esmu redzējis ka bruģi liek uz betona plāksnes zem kuras ir cietais putoplasts. Vai šāds variants manā gadījumā nebūtu atbilstošs, jo kā reiz kopējais biezums ir mazāks un var atstāt apakšā melnzemi, kur betons izlīdzina slodzes.