Ir liela, veca kūts no akmeņiem. Jumts šīfera, netek. Starp kūti un kūtsaugšu neapzāģētu dēļu klājiens. Kūtī griestu augstums 3, 2 metri. Grīdas nav.
Gribu vienā stūrī izbūvēt nelielu darbnīcu - tādu lai ziemā arī varētu noturēt grādus virs nulles. Plus 25 nav vajadzīgi, siltināt kā māju netaisos.
Potenciālās finanses - pēc iespējas mazākas. Darbnīcas aptuvenais izmērs 3x7 metri.
Jautājumi:
1. grīda droši vien jābetonē - kāds pīrāgs? Nekādi darbi ar kuvaldu netiks uz grīdas nav paredzēti.
2. siena - ir pieejami ķieģeļi, diemžēl dažādi - sākot no veciem ulmaņlaiku skursteņu ķieģeļiem, līdz kolhoza laikos pirktiem sarkanajiem ar daudzajām šķirbām, arī baltie silikāta kāds pustūkstotis būs. Jautājums, cik standarta ķieģelus vajag 7x3 metrus lielai sienai un 3x3 metrus sienai?
3. Ko vēl būtu vēlams ar to ķieģeļkārtu darīt, lai caurvējš nesvilpo?
4. ko darīt ar griestiem? Tā kā šobrīd pietiekami augsti, varu kaut kā siltināt, bet nu zemāk par 2,3m augstumu atstāt negribētos.
5. Apkure - nav domāts. Sākumā pietiktu ar buržuiku stūrī, vēlāk var piedomāt sildmūrīti ar.

Kopējās idejas kā tikt pie darbnīcas? Kur taupīt, kur nē? :)

Pēc apraksta tradicionālā dziļā kūts, pavasaros govīm ragi ķeras aiz pārseguma sijām. "Apkuri" nodrošināja lopiņu izelpotais CO2 un izpukšķinātais CO. Siltumizolāciju salmu vai siena krājums virs pārseguma.

Attiecīgi šobrīd, lai norobežotu vienu stūrīti, sākumā jāizdomā, ko darīt ar visu telpu kopumā. Var ieliet betona grīdu un tālāk visu pārējo uz tās. Var betona-ķieģeļu stabiņus uz kā balstīt sienas karkasu un grīdas gulšņus.

Dziļās kūts tehnoloģiju es neprasīju.

Grīdu visu betonēt nevajag, jo viena kūts daļa jau ir norobežota vistām - 60cm no akmens sienas uzcēlu koka būdu, brīvajām sienām pēc 60cm starpas vēl vienu sienu - sanāk māja iekš mājas, kurai visriņķī ir 60cm sprauga, kas piebāzta ar sienu. Siltums vistām pietiekams ziemā. :)

Tā lūk es arī beztēmā aizgāju.

Joprojām interesē vai ir jēga sienas no ķieģeļiem būvēt un kā puslīdz nosiltināt to visu...

Nu re, vēl kādas 10 atbildes un pamazām skaidrība radīsies.

Ķieģeļu sienai vajag pamatus (lentveida vai plātni) un pret esošajām kūts sienām sēšanās šuves, arī siltināt, jo starpsienām pietiks ar 120 mm, bet 250 mm jau būs materiālu pārtēriņš vajadzīgo siltumizolētību tomēr nenodrošinot.

Nezinot konkrētību ieteiktu uz stabiņiem karkasa sienu un tāpat grīdas konstrukciju. Ar 150 mm kūtī iekšā pietiks, lai būtu silti. Apkurei pietiks ar eļļas elektroradiatoru. Siena/salmu izolācija virs pārseguma paliek spēkā.

man ir betona elektrības stabi. Varu tos kaut kā izmantot kā lentveida pamatus. Protams ne jau liekot pa taisno uz zemes.

Kam darbnīca vairāk domāta? 1)Metāla urbšanai, virpošanai, šmirģelēsanai, metināšanai utt., vai 2)galdniecības, kokapstrādes darbiem.
Pirmajā gadījumā, galvenokārt ugunsdrošības dēļ, drīzāk izmantojami ķieģeļi un betons, bet vairāk būs jātērējas siltuma nodrošināšanai.
Otrajā gadījumā (ja nav plānota kapitāli slēdzama telpa) varētu veidot koka karkasu ar pieskrūvētiem plākšņu materiāliem ( OSB, preskartons utml.) gan sienām, gan griestiem, gan grīdām. Omulīgumam var salīmēt vecas tapetes, vai avīzes.
Siltumam darbošanās laikā droši vien izmēģinātu infrasarkano staru sildītājus, kas nesilda gaisu, bet objektus.

Pilnīgi piekrītu SerViss. No ķieģeļiem labāk būvē mājā krāsnis, bet darbnīcai tikai plānās skaidu plāksnes riņķī pret vēju un sildīt ar lētajiem infra starotājiem tieši darba zonu. Tur kur stāv mazkustīgi. Kur kustās, tur tāpat ir silti un griestus un ķieģeļu sienas nav jēgas sildīt.

Darbnīca domāta:
1. vieta, kur turēt instrumentus;
2. nelielos celtniecības materiālus - skrūves, naglas, elektroinstalāciju loriņus u.c.;
3. visi citi loriņi, kam dažreiz vieta jau sen miskastē, nu jūs jau ziniet. :)
4. nelielu darbu veikšanai;
5. lielākiem vai apjomīgākiem darbiem ir domāta atlikusī kūts puse.

Man kaut kāda šīza uz infrasildītājiem. Nepatīk, ka zarnas karsē. :))) Bez tam ar malciņu tiešām būs lētāk.

Par OSB sienām droši vien jums taisnība, bet tomēr kaut kādu siltinājumu prasās viducī.

būvē to starpsienu no keramzīta blokiem. ātrāk ies un arī siltināt nevajadzēs.

Es ieteiktu domāt vairākus soļus uz priekšu, piemēram 10-15 gadu termiņā, jo pārāk bieži esmu saskāries ar to, ka vēlāk ir galvassāpes. Pamata jautājums vai tur ēku ir plānots paturēt, jeb kādreiz tur domāta zaļa pļava vai kas cits.
Ja ēka ir paliekoša, tad par grīdu man būtu ļoti stabils viedoklis, ka tai jābūt no betona - pareizā līmenī visas ēkas kontekstā. Betons ir visfunkcionālākais, pietiekoši lēts un ilgmūžīgs un drošs materiāls. Es viennozīmīgi liktu tai apakšā putuplastu 10cm, jo parasti tālākā nākotnē vajadzības gandrīz vienmēr mēdz pieaugt.
Starpsiena - ņemot vērā, ka ir pieejami betona elektrības stabi, tad tos izmantot kā pamatu - jāizrok tranšeja līdz beidzas trūdi un melnzeme, to visu aizpildīt ar visu kas ir minerāls un sablietēt, nolīmeņot un betona stabu virsū, vēlams līdz ar grīdas virsmu.
Tālāk ir variācijas.
Es tektu, ka jābūvē karkasa starpsiena, jo pagaidām nav kopējās vīzijas par ēku kā tādu. Ja būtu droša vīzija varētu būvēt arī fundamentālu sienu. Karkasu nesiltināt, jo plusus tāpat tur nenodrošināt dēļ akmeņu sienām un augstajiem griestiem utt.
Ja ir doma tomēr siltumu izmantot, tad ir jāiegulda tomēr nopietnāki līdzekļi - tā ap 2000 Ls vismaz un jāizolējas no visām pusēm un jānodrošinās pret ugunsgrēku.

Par ķieģeļiem. Mana pieredze rāda, ka diemžēl to laiks ir pagājis.
Krāsnis no ķieģeļiem īsti neatbilst mūsdienu prasībām (neekonomiskas, nemobilas, grūti tīrāmas, sarežģīti būvējamas).
Sienas ātrāk precīzāk, siltāk un stabilāk būvējamas no blokiem.
Ņemot vērā, ka ir ķieģeļu asorti, tad tur kur tos varbūt varētu izmantot, tur var nesanākt, stiķēšana utt.
Es tos izmantotu droši vien kā sadauzītus un zem grīdas kā pamatu - nost no acīm un pagalma dara savu darbu.

Vilnis_Radio labi nokomentēja, centīšos arī pats priekš sevis atbildēt uz viņa jautājumiem.

Ēku kopumā nolemts paturēt, pagājušovasar pusei ēkas jau paspējām atjaunot saistvielu starp akmeņiem, kas bija stipri izbirusi. Ceru nākošvasar to pabeigt. Kopumā ēka paredzēta kā saimniecības ēka, lopi jau vairs nekad nebūs, tikai tik, cik vistas vienā stūrī. Pārējais visādiem saimnieciskiem eksperimentiem un sū... krāšanai. :)

Arī kūtsaugša ir pietiekami liela, var staigāt nepieliecoties. Uz to gribu gubeņa daļā uztaisīt izturīgas kāpnes.

Protams, ka ideālajā gadījumā visu telpu vajadzētu betonēt, bet tā kā šis projekts nav ar augstāko prioritāti (māja ir svarīgāka), tad līdzekļi ir tā mazāk, attiecīgi arī kopējā platība tiek apgūta pamazām. Pagaidām tā arī paliks - puse kūts sadalīta divās daļās - vistas + darbnīca, tad pa vidu visā garumā gaitenis un otra kūts daļa visā garumā kā viena telpa, kurā glabājas celtniecības materiāli.

Par akmens sienu - kāpēc Vilnis_Radio piemin, ka grūti siltumu dabūt, ja sienas no akmens? Akmens kaut kā īpaši labi laiž cauri aukstumu?

Par ķieģeļiem - diemžēl laikam pierunājāt - atstāšu tad ķieģeļus saviem celiņu eksperimentiem (ne jau silikāta, protams).

Tas ir labi, ka ir skaidrība, jo tas ir ļoti daudz, lai pareizā secībā visu izdarītu.
Akmens mūris ļoti labi vada siltumu.
Ja tas nav siltumizolēts no ārpuses, tad tas ziemā atdziest un uzsildīt to no iekšpuses vairs nevar. Savukārt, tieši pretēji notiek, ja ir siltumizolēts no ārpuses - tādā gadījumā mūris uzkrāj siltumu un pēc kurināšanas tas telpai atdod savu siltumu.

Lai mūris kalpotu kā akumulātors tas būs jāizolē visā apjomā un savukārt vasarā varētu būt pagrūti strādāt, jo sajūta būtu kā pagrabā, var jau protams " ienest sauli" ar kādu saules kolektoru, bet tās atkal būs nozīmīgas investīcijas.
Ātrai apsildei piemērotāks ir infrasarkano staru sildītājs, ko teorētiski var izveidot arī kā ar malku kurināmu, taču vienkāršāk būs tā pati " buržuika !
Ja grīdas vienlaidu betonēšanai uzreiz nav naudas, tad es vai nu mēginātu to betonēt pa gabaliem, jo vienlaidus plāksnei tāpat vajadzēs deformācijas šuves vai grīdu liktu no bruģakmeņiem

Es īsti nevaru piekrist Viesturam punktā par to, ka vasarā ir kā pagrabā.
Man bija faktiski tāda pat situācija - seno laiku mūra kūts. Divu gadu laikā es uztaisīju betona grīdas. Pēc tam atdalīju siltās darbnīcas galu, izveidoju betona pārsedzi, augšā siltinājums, mūra sienas noizolētas no ārpuses, iekšā krāsns. Ziemā mīnus grādi nav. Ja katru otro dienu tur kaut ko daru un pakurinu, tad no rītiem tur ir ap 10-14 grādiem. Šoruden neesmu ne reizi vēl kurinājis un temperatūra ir samērā konstanti ap +5.
Vasarā telpās ir normāla temperatūra, karstā laikā nedaudz vēsāk, vēsās dienās siltāk. Lielākā starpības ir pavasarī, kad dienā ir ap 15-18 un naktīs ap -2 +2. Bet tie ir atsevišķi mirkļi, jo bez apkures ar ventilāciju temperatūra tāpat izlīdzinās. Tāds klimats patiesībā ir ideāls, lai strādātu, jo tas būtu slikti, ja ārā ir +28 un darbnīcā tikpat.
Absolūti neredzu nepieciešamību pēc papildus sildīšanas vasarā.

Ēkas ir atšķirīgas un sajūta "kā pagrabā" arī katram cilvēkam savādāka. Citam tumšs un šaurs, citam vēss, citam mitrs. Domāju, ka Viesturs domāja drīzāk dzenāt laukā mitrumu un dabūt saules gaismu nevis vasarā piesildīt.

Vēl viena ērverģēlība ienāca prāta - uzmetu aci savam ķieģeļu krājumam - nu ir man viņi daudz, pietiktu pat dubultās sienas sataisīt. Bet varbūt tieši tā arī darīt? ... un starpu ar kaut ko piebērt. Bet vai kopējās izmaksas man nepārsniegs koka karkasu, ko no abām pusēm apsitīšu ar OSB un vidū kaut ko sabēršu?

Par darba temperatūru piekrītu - ziemā ap tiem 14 grādiem ir kā reiz, lai džemperītī darbotos. Protams, ja jāsēž pie galda un jālabo eglīšu el.virtene vai citi sīkie darbiņi, tad vēsīgi ir.

Vēl jau varbūt grīdu taisīt kā ulmaņlaiku virtuves klonu no ķieģeļiem? Būtu stilīgi, lai gan pavēsi.

Va jau būt, ka vajag bik mierīgāk tam visam pieiet, bet tomēr negribas sabojāt instrumentus vai vērot kā uz metāliskām daļām jau rūsiņa metas. Šobrīd kūtī tādā kāda viņa ir, pēc ziemas uz naglām un citiem metāla priekšmetiem ir rūsiņa, tātad mitrs. Tas mitrums gan izteiktāks ir rudens un pavasara mēnešos.

Kad Rīgā dzīvoju, īrēju garāžu, kurai bedre ir zem visas garāžas, respektīvi tāda kā 2-stāvu garāža. Ne tur siltinājums, nekas, svīda tas auto kā traks. Ziemā, kad regulāri nedēļā 2-3x pa vakariem gāju skrūvēties (bij tāds hobijs) un ar parastiem gaisa pūtējiem pasildīju, lai pašam tie mīnusi nekož kaulos, pa lielam mitrums pazuda, pat ja 3 diennaktis nedēļā tur iekšā bija mīnusi.
Varbūt, ka te līdzīgi - norobežo manis minēto 3x7m telpu kaut ar vienu ķieģeļu kārtu, apdomā kaut kādu siltinājumu griestos un āmen. Vnk 3-4x nedēļā izkurināt buržuiku un viss.

Komentāri?

Protams ka nevajag manis rakstīto uztvert burtiski, bet vasarā no +25 ieejot telpā kur būs +15 un vēl mitrums nekāda komforta sajūta nebūs !
Ja telpa tiks vēdināta protams starpība nebūs tik liela, bet jāņem vērā ka gaiss ir slikts siltumnesējs

Mitrums jūsu gadījumā, es esmu stipri pārliecināts, ka rodas no zemes nevis sienām. Ja tur ieliek betona grīdu, tad tas mitrums jau pazustu, pie nosacījuma, ka ir ventilācija. Tā kā ir tie augstie dēļu griesti, tad ar to ventilācijai pilnīgi pietiks. Var mazliet pastiprināt grīdas sausumu, ja apakšā saber šķembu vai būvgužus drenēšanai. Ja apakšā ir putuplasts, tad vispār tā problēma atkrīt un ir ilgtermiņa ieguvums.
Grīda no ķieģeļiem, maunprāt, tomēr nav laba doma, jo zemes mitrums telpā samazināsies tikai nedaudz, otrkārt tādu grīdu ir grūti līdzenu dabūt un ir grūti kopt. Darbnīcā bieži nokrīt skrūvīte, nagla un tad ej tu to meklēt. Pienāks diena, kad gribēsies kaut ko darbnīcā uz ritentiņiem un tad arī nebūs tas forši utt. Turklāt ķieģeļiem mitrumā nepatīk, tie ar laiku sadrūp.
Siena dubultā ar kaut ko vidū arī nešķiet tālredzīgi. Tādu ir samērā neērti būvēt un tas sabērums sēdīsies un nez vai būs ērti tur kaut ko papildināt. Var būvēt un tad to no aukstās puses aplīmēt ar putuplastu un pa virsu armējošais apmetums. Tas ir viegli un nebūs tik dārgi, toties droši un ļoti efektīgi. Bet nav īsti jēga siltināt to starpsienu, ja viss pārējais ir nesiltināts. Tāpēc man šķiet, ka vienkārši ķieģeļu siena uz nestspējīga pamata ir ok, lai atdalītu telpas un siltināšanu taisīt ar vienu piegājienu visam.
Garāžai pieļauju ventilācija nebija. Normālas, neapkurināmas telpas ar grīdu un ventilāciju ir sausas tā ka čab.
Viestura teiktais tomēr mani nepārliecina, jo arī no manas pieredzes tāda starpība nav. Ja vasarā ir +28, tad tādā ēkā būs ap 25 un mitrums nebūs, ja ir ventilācija un ventilāciju ir jāliek visās telpās, pat pagrabos.

Nu padlaikos infrasildītājs bija Saulīte. Tagad tas nozīmē liela, knapi silta virsma, bet netālu un no vairākām pusēm. Faktiski auksta virsma, ja patausta. Nezinu, kā to pieklājīgi pateikt, lai neviens neapvainotos, bet saku kā māku; parastie (slikti izglītotie cilvēki) nevar saprast, ka virsma, kas ar roku taustot liekas vēsa, jo ir ap 25 grādiem, ir sildelements. Visi piedāvājumi tirgū izgāzās. Somi ilgi reklamēja. Parastajam cilvēkam liksies, ka saldē vēderu, nevis karsē.
Bet jēga vienkārša - ienāc sektorā, kustības sensors ieslēdz, Tev silti. pēc 10 min izej, nav pat 1/4 sant iztērēts. Tā dienas darba laikā iztērēsi 50 sant. vai latu,bet nekas nav lētāks, jo viss silda vispirms griestus un pēc 5 stundām kaut kas tiek apakšā. 5 ls pagalam.
Es neko nepiedāvāju, tikai arī funktierēju, kā izmantot telpas, kuras citādi nevar izmantot.

Ir neiespējami dot kvalitatīvus padomus tikai aptuveni zinot konkrēto situāciju. Kā saka velns slēpjoties detaļās !