Esmu te iemaldījies, izmeklējos meklētājā bet neko savai situācijai neatradu.

Mājā ir zemes siltuma sūknis, šovasar izbūvēts otrais stāvs, tagad taisam iekšdarbus un plānojam arī augšstāvā silto grīdu, jo apkures veids visoptimālākais ir pie zemām temperatūrām - radiatori atkrīt.

Varētu jau taisīt to ģipškartona silto grīdu variantu, bet gribētos sauso klonu estrich, vai transportbetonu - iemesls ir troksnis - tagad jau pārbaudīts, ka koka karkass, pārsegumi ļoti labi vada troksni starp stāviem, tāpēc plānots uz melnās grīdas ieklāt cieto vati, plēvi, armatūru uz distanceriem, caurulītes un betonu.

Vai šāds betona plācenis neplaisās uz vates pamatnes un koka pārsegumiem? Tikko ieliets, tas ar savu masu ielieks pārsegumu un sacietējot itkā nevajadzētu nekam vairs liekties.

Vai kautkas tāds ir mēģināts? kādi grābekļi varētu izlīst laukā?

Stāva platība ap 60 m2, pārsegumi 100x200mm garums vidēji ap 4m

Nu nez, arhīvā ir 23 lapas ar tekstiem par siltajām grīdām, ir arī par grīdām uz koka pārseguma
[www.building.lv]


Man ir šāds variants.
Sijas 250x100, garums 5 m. Uz sijām finieris no atgriezumiem. 2 cm cietais putuplasts, piefiksēts ar skūvītēm caur paplāksnēm. Pa perimetru tāpat, lai betons nebūtu līdz pašam karkasam, pret durvīm biezāks slānis. Pretkondensāta plēve ar uzlocītām malām, lai betons netek dziļumā. Distancers (12 mm). Armatūras siets 6x100x100 sasiets ar ~10-12 cm pārlaidumiem, lai varētu iekļauties 7 cm betona biezumā sietam savienojuma vietās liekos šķērstieņus fleksēju nost. Pie sieta ar elektrosaitēm 16mm daudzslāņu caurules (par tām saitēm esmu dzirdējis, ka nedrīkstot pārāk cieši pievilkt, jo tad it kā caurules pret sietu pārberžoties ar laiku).
Betonējām mazām porcijām tāpēc betonu jaucām uz vietas javas maisītājā ar vincenta silto grīdu plastifikatoru un minimālu ūdeni. Variants bija ņemt transportbetonu. Estriku neņēmām, jo estriks ir mazāk saturīgs un der tikai kā pildmasa uz stabilas pamatnes.
Betona biezums 7 cm. Uz sitiena nevaru atrast to bildi, bet cik atceros, tad silto grīdu šķērsgriezumā bija jābūt zem sieta 12 mm un virs caurulēm vismaz 3 cm.

Man ir 1914.g. mājā uz koka pārsedzēm 200kvm siltās grīdas, uz sijām 1 kārta osb, cietā vate 5 vai 7cm, neatceros.
tad atstarojošā armētā plēve, uz distanceriem armatūras siets 100 vai 150, pie sieta caurules 16mm vienslāņa. betona biezums arī 5-7cm
viena betona kluča max izmērs 5x4 metri. Gar māju kad brauc trolejbuss, viss klājums līgani palecas. pagaidām, pēc 5 gadiem caurules vēl nav saplīsušas, šķiet, betons arī nē.

4 riģipša kārtas arī ir laba skaņas izolācija...

Galvenā skaņas problēma šādos koka pārsegumos parasti ir soļi, bērnu bumbas driblēšana utt. - zemās frekvences. Betons ar savu masu to slāpē, bet 4kārtu reģipsim tomēr tās masas ir krietni mazāk. Agrāk tās smiltis pārsegumā bēra kā reiz soļu skaņas slāpēšanai.

Kā pareizi novērtēt, vai sijas ir pietiekoša izmēra un skaita, lai nestu tādu slodzi? Varbūt 1. stāvā nāksies ielikt kādu kolonnu, vai sijas atsiet pret spāru savilcēm, bet vai tam ir kāds aprēķins, kaut empīrisks ?

Pievienojos viedoklim, ka soļa trokšnu (zemās frekvences) var noslāpēt tikai masīva konstrukcija ! Cik saprotu no skaņas izplatības, tad zemām frekvencēm ir gari viļni un tos var slāpēt tikai atbilstoša biezuma konstrukcijas, Otra problēma ir konstrukciju rezonanse jeb " tukšas mucas" efekts vai ko pielieto muzikas instrumentos, Lai slāpētu to nepieciešama tik masīva konstrukcija lai tā nespētu iesvārstīties.
Masu var uzaudzēt ar daudz vienkāršakiem paņēmieniem kā to darīja musu senči parsegumu aizberot ar smilti bubgružiem, izdedžiem u.t.l.

Joprojām tā pati vecā labā peldošā grīda. Tas nozīmē, grīdas seguma "plācenis" nav nekādi sasaistīts ar nesošo pārseguma konstrukciju, bet vienkārši guļ virsū uz sijām. Var būt kā masīvāka (betona kārta ar sildcaurulēm), tā mazāk masīva (pat bez betona/javas izlīdzinošā slāņa vispār).

Esmu personīgi lējis klientam otrajā stāvā pussauso estrik betonu. Kad uzliām nivilieri, slānis bija precīzi 5cm. Liešanas procesā šis te slānis, izliecoties pārsegumam, pieauga līdz 12cm. Saimnieks uzstāja, ka viss esot labi un ka viss visu izturēšot un lai tik mēs lejam. Tā nu, sagaidot papildmateriālu pievedumu, pabeidzām betona ieklāšanu un es kāpu slīpēt. Vienā brīdi nogāja krakšķis un pie balkona durvīm svaigajā betonā parādījās 2cm plaisa.
Sen tas bija, vot točna tagad vairs neatceros, vai pabeidzu procesu vai uzreiz kāpu nost, bet māja stāv vēl tagad, otrais stāvs ir savā vietā un viss ir kārtībā.
Tā, ka koks laikam ir izturīgs.
Nākamvasar gribu sev arī otrajā stāvā uz vecās šķībās dēļu grīdas silto estrik betonu ieklāt. Visu laiku māc šaubas, bet atceroties augstāk aprakstīto gadījumu, pieļauju, ka mana 1929.gada mājas sijas izturēs. Pie tam, ka man ir gandrīz simetrisks nesošais krusts pa vidu 65m2 mājai. Un gala beigās, plānoju iekļauties 6m3 betona, rupji rēķinot tās ir 6 tonnas pēc izžūšanas (tā reiz viens konstruktors apgalvoja (800kg kubā)) un 6 tonnas uz 65m2...... nu it kā nav nekas liels.

to JTdesign: jāatceras, ka masa glābs tikai tad, ja tiks novērsts arī strukturālais troksnis. Ja betona kārta gulēs pa tiešo uz sijām, tad kurpju papēžu klaboņa un nokritusi pldspalva skanēs cauri visai mājai

Ieraudzīju pērnā gada diskusiju, bet nespēju atturēties no dažām piebildēm (jo šeit ir pēdējos 20 gados nepārtraukti cilāti būtiski, aktuāli un sāpīgi jautājumi ēku rekonstrukcijās un jaunbūvēs).
1) nezinu kas ir estrik betons, bet parasta smalkgraudaina cem. betona tilpumsvars ir 2300.. 2400 kg/m3 un 6cm slāņa pašsvars tātad apm.150 kg/m2 .Keramzītbetons varētu būt 800 kg/m3.
2)Pirmskara mājas siju nestspēja varētu būt pietiekoša, jo miera laikos krietni retāk haltūrēja -
a) būvēja pēc būvdarbu tehn. noteikumiem (vismaz pilsētās), laukos pēc paraugprojektiem (tipa proj.)
b) koka pārsegumos bija ievērtētas kokskaidas ar kaļki, varbūt pat smiltis (vēlāk izdedži)- lielāki konstr. pašsvari. Izdedžiem, kuri liekas ir viegli tilpumsvars skaitās ap 900 kg/m3 un 20 cm slānis- tātad 180 kg/m2
3)Tad izgrābjot veco - smago skaņu vai siltumizolāciju (un aizvietojot to ar mīksto akmensvati,kam
10 cm slānis labi ja 10 kg/m2, ja to vajag ) - atslogojam pārsegumu un liekam betona grīdu virsū!
4) Bet!!! a) Pirms un pēckara ēkās varbūt pārsegums ir bijis domāts tikai kā bēniņu ( attiecīgi paredzēts mazākai slodzei) un istabas iebūvētas pēc tam. b) varbūt padomju 60..80 ajos gados pārsegums mainīts un kas bija to ielika-standarta 10*20(h) sijas uz 5,5m laidumu piemēram.
5) tātad varbūt pārseg.sijas ir par vāju kā tādas (ietrupējušas arī varbūt)
6)Tāpēc ieteiktu paņemt uz konsultāciju vecu un prātīgu būvkonstruktoru ,lai tas parēķina pārseguma siju noturību klātnākošām grīdas slodzēm - pēc siju šķērsgriezuma,soļa un brīvā laiduma un arī novērtē to tehnisko stāvokli (25...100Ls varbūt noziedot) un tad izlemt darbības.
Koka sijas tā uzreiz nelūzīs, bet ar gadiem pārslogojumā neatgriezeniski ielieksies kā minimums.
(250...300 kg/m2- ir kopējā slodze, kura jāievērtē koka pārsegumos mūslaikos, ja tik nemeloju)

Ja kas, viens no biežiem iemesliem koka pārsegumu skaņu caurlaidībai ir tieši nepietiekošas izturības vai vietām pārslogotas sijas, kas vibrē no trieciena (plus skaņu izolācijas starpliku -modernās lentes vai mīkstā kokšķ. neesamība virs sijām zem grīdas latām -un caur sijām uz leju pa taisno iet skaņu vilnis).

P.S. Es savai mājai uz koka pārseguma nekad mūžā neliktu betona apsildāmo grīdu, jo manā uztverē tā ir neadekvāta un neloģiska materiālu un slodžu kombinācija ( ja otrādi - tad protams ir loģiski : apakšā minerālmateriāls- betons un virsū organika -koks)
Ja apakšā aukstas telpas, tad papildus nosiltinātu apakšpusē, ja nē, tad vienkārši augšā silta materiāla-koka dēļu vai parketa grīdas segums (uz korķa vai lētākas skaņu-siltumizolācijas).
Ja apakšā apsildāmas telpas - tad kas par problēmu- siltais gaiss ceļas ne uz leju - pārsegums taču silst arī no apakšas!
Bet protams katram ir tiesības savu naudu tērēt par to, kas viņam šķiet vajadzīgākais! Un cīnīties ar paša radītajām problēmām, lai būtu ko darīt un citiem palepoties arī... nu šitas jau skan kā nodrāzta šutka it kā, uzmest lūpu nevajag!
No sirds vēlu apņēmību un darbotiesparu savas ģimenes mājokļa veidošanā un pilnveidošanā!

Nez, man daži paziņas teikuši: "Ja celtu māju otrreiz, tad visur liktu siltās grīdas." Ir vienā mājā ieliktas siltās grīdas, kur starp sijām vate, tad 15mm OSB, tad 2 kārtās parasta riģipša iefrēzētas rorītes 16mm, pa virsu grīdas riģipsis, papīrs, lamināts. Lietotāji apmierināti... Lielākās problēmas ir tad, ja mājai pašai slikta siltumizolācija, jo tad siltās grīdas pārvēršas par karstajām, kas nemaz vairs nav patīkami... Atliek vai nu siltināt, vai papildus paredzēt nelielus radiātorus, pēc kuriem tad siltumu laist uz grīdam.

Es arī piekrītu par to, ka likt betonu uz koka pārsedzēm ir jābūt stipri piesardzīgam, man gan tīri intuitīvs viedoklis. Turklāt es parasti būvējot domāju arī par to, kas notiks, ja kaut ko būs nepieciešams pārveidot izjaukt, jo stipri vēlāk ir liela varbūtība, ka kaut kas jāmaina - betona gadījumā tā varētu būt ļoti liela problēma.

njāā man patīk Agra komentērs mums teica mēs tik bliežam..... mīļie cilvēki pirms ko tādu daram... izvērtējam pirmakārt siju stāvokli, un tad balstoties uz tiem faktiem un siju šķērsgriezuma izmēriem veicam slodžu aprēķinu kas tiks balstīs uz šīm sijām...
Kas tie vispār par būvniekiem kas paļaujās uz LŪDZU turies...

Nu redzi, Student - mēs lejam grīdas, nevis izvērtējam arhitekta/konstruktora plānu un aprēķinu pareizību. Ja mūs objektā (konkrētajā gadījumā - privātmājā) sagaida un uzņem īpašnieks, kurš ar sit kulaku galdā un saka, ka viss izturēs, LEJ! - tad kāpēc gan lai mēs tā nedarītu?! Mūsu darbs ir kvalitatīvi ieliet grīdu un par to saņemt samaksu. Un mēs savu darbu paveicām kvalitatīvi. A pārsegumu izturību lai rēķina tie, kam maksā par rēķināšanu. Konkrētajā gadījumā mēs savas bažas skaļi izteicām, nedaudz pastrīdējāmies - bet nu - saimniekam tak ir galavārds.