Tieši tā, Tādēļ vēsturiskie pilsētu centri izmirst, jo tur vairs neko nevar darīt, ja nevar normāli piebraukt un stāvēt. Vēl tik jāuzceļ augstskolas ap Spici un tad centru var atdot dāņiem, lai taisa fermas.

Čistiem latvijcam pie Teikas beidzas Rīga un pie Berģiem - Latvija! Vot!

Visiem, nevis "latvijcam ", centrs beidzas pie Matīsa ielas un vēl Rīga ir Teika, Ziepis(tuvais), Mārupe, u.t.t. Un tas loks ap Rīgu ir tā īstā Rīga. Bet centrs paliek tikai kā īsākais caurbraukšanas ceļš. Nekādu lietderīgu funkciju vairs nav, jo nav jau iespēju apstāties un kārtot darīšanas, jo maksa par stāvvietu ir dārgāka, nekā to darīšanu ieguvums. Bet Latvija tikai sāk sākties aiz Berģiem.

Labas Torx skrūves jāsūta internetā, arī skrūvgrieži, latvju bāleliņš par krustiņu neko vairāk nesaprot un te nav vērts laiku tērēt meklējot. Tak tajā pašā viķupēdijā stāv rakstīts, ka Torx pārnes daudz lielāku spēku kā citi gali. Katrs, kas ir Torksu skrūvējis, momentā sapratīs. Mīkstās nerūsējošās ar krustiņu caurumus speciāli neurbjo ir iespējams tikai 1x ieskrūvēt, jo otrreiz tur jau būs vidū aplītis, ne krustiņš. A Torksu nespiežot, rokas, kājas pūtinot skrūvē jebkur, tik cita nelaime - ja skrūvmašīna uz jaudīgo uzgriezta - viegli skrūves galvu noraut, jo no ligzdas viņš ārā nelec.

Sen jau saprasts, kas ir torx. Vai tad internetā pasūtot ir normāla cena?

Par skrūvēm runājot.

Torksu viegli noraut, ja skrūvgriezni noliec vairāk kā dažus grādus no skrūves galvas ass.
Pērkot internetā droši vien jāuzmanās. Ja vēl pirms gadiem 10, piemēram, Conrad.de pirktās lietas visas vismaz priekš manām prasībām bija kvalitatīvas, tad pirms gadiem 5 jau gadījās viens otrs apšaubāms izstrādājums. Toties liela daļa no pirms gada westfalia.de sapirkā izrādījās tādi sūdi, kādus pat Latvijas nomaļajos veikalos vēl būtu jāpameklē!

Lielākais Torx trūkums ir tas,ka ražotājs (arī Essve) uzskata (acīmredzot),ka šo skrūvju galvas šlici nav jātaisa īpaši precīzu,jo Torx jau tāpat uz riņķi nerauj.Par cik jau kādus7-8 gadus skŗūvju skrūvēšanai lietoju tikai triecienskrūvgriezi,tad varu teikt,ka skrūvēt Pz vai Ph ir vieglāk,jo to galvas precīzāk sapas ar uzgali, tāpēc tās (ne visas) pirms ieskrūvēšanas nav ar roku jāpietur.Ja skrūvē ar parastu skrūvgriezi,tad situācija savādāka-rodas risks apraut uzgali (Ph;Pz) īpaši stingri neuzspiežot.

Interesanti, ka skrūvējot ārā, pirms mēneša ieskrūvētas kokskrūves 4,5 *50 ar Pz, viņas nolūzt 15 mm no augšas. Baltās cinkotās.

Aizmirsu pierakstīt, ka 10% tikai.

Tās nav domātas skrūvēt vietās kur ir patstāvīga mitruma iedarbība(piem.sēta). Visšvakākās ir tās kurām vītne visā skrūves garumā. Lietas būtība jau tomēr ir metālā (cenā) nevis konkrētajā uzgalī.

Tās gan skrūvē galvenokārt sētā, jo citu jau nav. Nerūsējošās jau sastāda 1/3 sētas cenu.

t30 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Interesanti, ka skrūvējot ārā, pirms mēneša
> ieskrūvētas kokskrūves 4,5 *50 ar Pz, viņas
> nolūzt 15 mm no augšas. Baltās cinkotās.

Pārklājumam nav tiešas nozīmes, bet gan skrūves pamatmateriālam.
Ir gan tā, ka HECO, TEXZ un, neatceros, kā sauca tās dārgākās, kas tagad DEPO, arī ir dzeltenas. Bet ne visas dzeltenās ir sīkstas, lielākā daļa ir trauslas.
Spriežot pēc mūsu veikalos pieejamā sortimenta, arī Maksimas skrūvju "baltums" varētu norādīt uz to mīkstumu... Delvē vai Trigerī cietās esmu pircis tikai melnas. Autoveikalos gan mēdz būt cinkotas cietās ar smalkajām vītnēm.

Laikam jau prātīgāk skrūvēt tā pašas lētās, un ja atlūzīs, tad pieskrūvēt ar tām pašām lētajām, jo gan jau 80% turēs. Sētā, ne jau pārseguma kopnē.

Bet ja nu to materiālu vēl nākas izmantot - kautkā negribas iebraukt skrūvē ar zāģi vai ēveli...
Zāģripas Nagelfest rēķinātas mīkstām naglām.
Priekš sevis esmu nospriedis, ka trauslās centīšos nekad vairs nepirkt.
Īpaši cietos materiālos, piemēram, brūnajā finierī, mēdz gan nolūzt arī TEXZ...

Nu un tad kāda tad būtu 4,5*50 kokskrūves normālā versija? Nav tak izvēles. Tikai nerūsējošās, kas neatmaksājas.

Lai varētu pēc tam izskrūvēt, vajag ieskrūvēt, pēc tam izskrūvēt un atkal ieskrūvēt. Ja skrūvēšanas vieglums ir "ļoti stīvs", tad tādos materiālos vispirms jāieurbj ar urbi ceļš. Ja nevēlās tā darboties, var tā: Saslapina ziepes, blakus slapjums slajuma atjaunošanai.., kā piemēram slapja mačalka.. un turot ziepes slapjas- piebriedušas, pirms skrūvēšanas ar skrūves vītni pabraukā pa ziepēm. Ies kā "smērēts", Kas būs pēc vairākiem gadiem ar izskrūvēšanu? ......nav pagājuši vairāki gadi , un jau neatceros, kur ziepes tika lietotas. Gan jau Litols tādu pašu efektu dos un rūsēšanu samazinās!

Vai jaunais TEXZ aizstājēja nosaukums nebija INDX vtml? Būs jāpadomā, piemēram, līdzīgi kā auto, par vara smēres lietošanu kokskrūvēm ar iepriekš ieurbtiem caurumiem...

Man nevajadzēs izskrūvēt. Es par kalpošanas ilgumu. Autiņam gan vienmēr saeļļoju pirms skrūvēšanas atpakaļ. Sveces ar grafītu, zīmuli.

Es tā arī darīju ar ziepēm, kad sāku bažīties, vai aķis neizlādēsies līdz tumsai.

Jā, skrūvējot mazliet jāpadomā, vai kādreiz konstrukcija tiks izjaukta un būs vēlēšanās to iegūt bez skrūvju paliekām (norautām skrūvēm). Es pirms trīs gadiem taisīju pagaidu kāpnes. Pēc trīs gadiem 3/4 skrūvju aplūza izskrūvējot, kaut gan kokmateriāls varētu tikt izmantots kā lietaskoks ar apstrādi. Tagad tikai kā lietaskoks, jo zāģēšana atkrīt. Par to, ka tā būs ...būtu zinājis, būtu mēģinājis savādāk skrūvēt. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.