aaaa, saprotu, ka esi daudz pētījis Skandināvu būvniecības tradīcijas.
Noskatījos video un +/- skaidrs, bet kā tiek nodrošināts hermētisks apakšklājs, ja garenlatas tik un tā tiek naglotas? Jebšu atslēgas vārds ir kausējamais ruberoīds, kas ir salīdzinoši biezs un mīksts, kā rezultātā piespiežas klāt naglām tik un tā?
Tāds jautājums radās tāpēc, ka tikpat labi tāda gadījumā uz dēļu klāja var likt ruberoidu parasto, kas ir 5x lētāks nekā kausējamais. Pienaglo augšu ar papes nagliņām, nopiķo un klāj rindu augstāk. Apakša tik un tā tiek piespiesta ar latām.
Un pie viena - vai kādam ir informācija par to, cik lielā mērā atšķiras dabiskās spraugas parastajiem viļņveida dakstiem (piem. Zanda Lux) un sakabināmajiem mūks-mūķene tipa dakstiem? Respektīvi, vai pie laba apakškāja ir vērts klāt sakabināmos?

Pats membrānu stiprinot zem garenlatām smērēju silikonu diezgan biezā kārtā, jo sākotnēji uzliekot vienu plēves rindu zem plēves pa spari parādījās mitrums, tad arī pieņēmu lēmumu garenlatu smērēt ar silikonu, līdz ar to tālāk šāda problēma vairs netika novērota.
Par sateknēm tad jau pēc pirmās ziemas varēs redzēt cik labi grieztie daksti turās...

Paldies par info. Cik kopā silikons aizgāja?
Sateknes skārda?

Aizgāja apmeram 25-30 silikona bundžas, jumts 220 m2. Sateknes Monier alumīnija gofrētās.

Mitrums zem spārēm? Un tad glābējs: Silikons...30 budžas....Darbs.....un problēma netika novērota.
Domāšanai šads mans ieraksts jau sen, šajā forumā runājot par līdzīgu tēmu:
"No www ir labāka atbilde: "Difūzijas membrānas (tās mēdz saukt arī par superdifūzijas, hidroizolācijas vai "elpojošajām" plēvēm) ir rūtiņveida polimēru materiāli ar augstu tvaika caurlaidības līmeni.
Tās nodrošina jumtu un sienu konstrukciju aizsardzību no atmosfēras mitruma piekļūšanas, vienlaikus nodrošinot ūdens tvaiku izvadīšanu no iekšpuses. Bez tam membrānas aizsargā konstrukciju no stiprām aukstā gaisa plūsmām (pretvēja izolācija). To augstā tvaika caurlaidība ir sasniegta, pateicoties īpašai neausta materiāla mikrostruktūrai no sintētiskām šķiedrām. Difūzijas membrāna iztur ūdens staba spiedienu līdz 2 metriem
Neapstrīdama difūzijas membrānu priekšrocība ir tā, ka tikai tās visracionālāk atļauj izmantot siltumizolācijai visu telpu starp spārēm. "Elpojošās" membrānas, atšķirībā no visiem pārējiem plēvju veidiem, klāj tieši uz siltumizolācijas materiāla, tāpēc to pielietošana ļauj atteikties no ventilācijas spraugām, kuras aizņem līdz 50% no telpas, kura paredzēta jumta siltināšanai.
"Elpojošās" membrānas īpaši plaši pielieto mansardu celtniecībā. To izmantošana ir optimāla pie auksto bēniņu pārbūves par mansarda telpām, nemainot jau esošās spāru konstrukcijas. Visas difūzijas membrānas var tikt izmantotas kā pretvēja izolācijas plēves." Līdz ar to, viss pateikts: Elpojošās liek saskarē, neelpojošās- abās pusēs ventilējama šķirba."
Jautājums, kas atliek: vai pirkāt tieši to plēvi, kas labi elpo? ...bet nelaiž ūdeni! Pats esmu pārliecinājis: ielēju elpojošās plēves "maisā" ūdeni, un tiešām netek! Ja arī kāds mitrums zem spāres radīsies, tad elpojošā plēve to viegli izvada . Īslaicīgs mitrums neskādē nevienai koka konstrukcijai!