Labdien!
Pētot jumta konstrukcijas un materiālus ir radies sekojošs jautājums par jumta plēvēm:
Cik saprotu tad tās visas skaitās pretvēja plēves un ir elpojošās (piemēram monier.lv lapā - divoroll top ru) un neelpojošās (divoroll universal s un veltitech). Jautajuma būtība nav tieši par šīm plevēm, bet par būtību kas būtu labāk piemērots.
Jumta konstrukcija no iekšpuses uz āru - riģipsis, akmensvate ~ 250 mm, kāda no minētajām plēvēm, vēdināma gaisa šķirkārta, betona dakstiņi.
Cik no informācijas par šīm plēvēm saprotu, tad no neelpojošajām lidz vatei ir jāatstāj gaisa šķirba, turpretī elpojošajai vati liek pulnīgi klāt...
Vai ir nepieciešama vel arī tvaika plēve no telpas iekšpuses?
Jumta konstrukcija pagaidām vēl tikai prātā ( uzliktas tikai spāres) tāpec gribas uzzināt kā būtu labāk lai neiebrauktu auzās... :-)

Ja akmensvate, tad tvaika izolācija nepieciešama telpas(siltajā) pusē. Uz spārēm difūzmembrāna, tad distances līstes uz spārēm, tad šķērsām latojums dakstiņam.

khe Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja akmensvate, tad tvaika izolācija nepieciešama
> telpas(siltajā) pusē. Uz spārēm
> difūzmembrāna, tad distances līstes uz
> spārēm, tad šķērsām latojums dakstiņam.

Un kā ar atstarpi starp vati un plēvi? Kaut kur dzirdēju, ka ja ir elpojošā vēja plēve (cik noprotu tad to sauc par membrānu) tad plēve var būt kontaktā ar vati, ja tā ir neelpojošā tad plēvei ir jābūt ar iekārienu starp spārēm apm 2 cm un vatei ir jābūt vēl zemāk lai tā neskartos pie plēves... Kā ir patiesībā?

Ja jumtu plānots siltināt tad neelpojošas plēves variants jāatmet kā nepraktisks. Pie Monier piedāvātās Divorol elpojošās plēves siltinājumu var iestrādāt blīvi klāt virs tā atstājot ventilējošu gaisa spraugu. Praksē pārbaudīts,ka šī plēve ekspluatācijas laikā ''neraujas"

Gaisa sprauga bija domāta virs plēves.

Eee jautājums par plēvēm...
1) jebkuru akmensvates vai līdzīga veida siltumizolācijas slāni ārsienu vai jumta konstrukcijā ir ieteicams nosegt (noklāt cieši pa virsu) ar pretvēja materiālu, kam obligāti jābūt elpojošam un ar vēdināšanas spraugu virspusē, jo tas paaugstina slāņa situmspēju (tā virskārta mazāk dzesējas u.t.t.- ja nekļūdos tad par turpat 10%) Vecos (padomju arī) laikos bija lēti pretvēja papīri u.t.m. Jo,ja siltumizolācija ziemā neelpos uz āru, tad tajā uzkrāsies kondensējies gaisa mitrums (slapjš mētelis slikti silda)
2)siltināta jumta konstrukcijā ir jānodrošinās pret otru lietu - slapjuma nokļūšana uz siltumizolācijas (kondensāts no metāla jumta segumiem kā arī kūstoša ieputināta sniega ūdens pilēšana caur seguma elementu spraugām) - 90 tajos gados ieteica likt lēto polietilēna plēvi zem jumta seguma, virs kuras atkal ir jābūt iespējai notecēt ūdenim - un kopumā jumta kostrukcija bija komplicētāka.
3)Šodien protams visracionālākais variants ir lietot elpojošo pretkondensāta plēvi (membrānu) - es saviem draugiem un klientiem ietiepīgi mēģinu šādi nodefinēt materiāla nosaukumu, lai tas kaut cik precīzāk izteiktu materiāla duālo funkciju - uz āru (augšu) elpo, bet no augšas nelaiž cauri slapjumu.
Un šo klājam tieši virsū vatei kas piepilda spāres līdz augšai, virs membrānas protams gaisa šķirkārta ( Ventilējoša ar noteci) ar dēli pa spāri. Membrānu zinu Jutadach 85...95...120 - 0.50 - 0,60 Ls/m

Par tvaika izolāciju ēkā no iekšpuses - vajadzētu uzdot precīzi noformulētus jautājumus mūsu būvkorifejiem - profesoriem Biršam vai Novikam - visu cieņu šiem erudītajiem kungiem!
Jo par to vēl zinātnnieki strīdās - ziemā ēkas ārsienas (jumts arī) elpo uz āru, bet vasarā otrādi!
Jumtā vai sienā zem riģipša jāliek tvaika izolācija, jo riģipsis citādi paliekot mitrs. Bet varbūt vaina iekš tā ka nav nodrošināta ārsienas (jumta) pietiekoša elpošanas iespēja (neelpojošs krāsojums, vai putuplasta starpkārta u.t.m.)?

Paldies par izsmeļošo skaidrojumu!
Tomēr tad paliek aktuāls vēl jautājums par pašām pretvēja membrānām:
Kādēļ tik milzīga cenu atšķirība? Manis pieminētā divoroll top ru maksā apm 160 LVL 50 m rullis, ir citas, piemēram, Jutadach, kam cena svārstās no 40 - 60 LVL par tādu pat rulli... Tad rodas jautājums no klasiskās reklāmas - Kur tad mums tas izdevīgums???
Pats kaut kur esmu dzirdējis, ka lēto membrānu darbības laiks ir 5 - 8 gadi, tad tās vairs savu funkciju nepilda... Vai tas ir tikai reklāmas sauklis?

Divoroll un Jutadach kvalitāte nav salīdzināma,tāpēc nebūtu korekti salīdzināt to cenas. Dakstiņu jumtam Jutadach nederēs-tīri mehāniskās izturības dēļ. Jāņem vērā,ka dakstiņam apakšklājs kalpo arī kā drošības garants gadījumos ja kāds dakstiņš ir saplīsis un tas nav uzreiz pamanīts.Arī dakstiņu montāžas procesā zemas izturības apakšklāju sabojāt(saplēst) būs daudz lielāks risks.Pie Divoroll plusiem jāmin,ka nav jāpērk speciāla līmlenta lai salīmētu ruļļa pārlaidumus-tā iestrādāta jau pašā rullī. Divoroll ar neasu nazi neizdosies ne sagriezt,ne saplēst. Reiz saskāros ar Dorken jumta plēvi,ko sagriezt bija apgrūtinoši pat ar pilnīgi jaunu Stanley naža asmeni.

Dakstiņu jumtam labākais būtu dēļu vai plākšņu apakšklājs ar platām skārda sateknēm, ja tādas ir, jo Divoroll tāpat grūti uzlikt bez neviena cauruma, ja jumta konstrukcija nav tikai divas vai viena plakne. Man jaunbūvē, kuru nevaru pabeigt vienā gadā zīlītes knābā Divoroll smalkās šķiedras savām ligzdām, tur veidojas daži nelieli caurumiņi. Tāpat vislielākā vērība jāpievērš satekņu veidošanai, jo tur tradicionāli nepareizi tiek sacaurumots ar stiprināšanas skrūvēm tā, ka, ja ūdens no augšas kaut kā nokļūs, tad nekas to neaizturēs. Sniegs arī lauž grieztos dakstiņus sateknēs, cik esmu vērojis gan pie mums, gan citur, neesmu redzējis nevienu satekni ar pilnīgi veseliem vai neizkustinātiem dakstiņiem. Pat Bulgārijā redzēju ka remontējot vecu dakstiņu jumtu zem tā bija kārtīgs ruberoida jumts. Arī stiprs vējš dakstiņus nopūš, ja nav kārtīgs apakšklājs un vējdēļi. Pats emu izvēlējies un uzlicis dakstiņu jumtu, bet vai to darītu otrreiz tikai ar plēvi, nezinu. Bleķis Latvijai drošāks.

ub....Hermētiski un pareizi uzlikts apakšklājs ir amatnieku kvalifikācijas tests.Ko nozīmē frāze; Divoroll tāpat grūti uzlikt bez neviena cauruma.... Ja tam ir caurumi tas nepilda savu funkciju! Tādi "meistari" būtu laicīgi no jumta jādzen prom-jo tiem arī dakstiņu uzlikt bez neviena cauruma varētu būt par sarežģītu.

To arī gribēju teikt, ka dakstiņu jumtu var likt pats, ja esi labs meistars vai ar ļoti akurātiem meistariem, kas lasa un izpilda visus ieteikumus, kas nez vai būs lēti. Izņēmums vienslīps vai divslīps jumts bez izbūvēm, tur viss OK. Zem sateknēm tiek saskrūvēts liels skaits naglu un skrūvju stiprinot latas un plēvi un griezto dakstiņu uz sateknes skārda var uzlikt tikai ar nelielu pārlaidumu, lai viena ķepa vēl turētos uz latas. Ja grib drošāk, tad jau spāru un latu konstrukcijā jāparedz padziļinājums vēl vienam platākam sateknes skārdam, kas ir papildus kondensāta risks. Kā jau teicu, arī mazie brāļi mīl papluinīt pūkainos materiālus, nezinu ko vēl var izdarīt grauzēji, kad tur cieši klāt būs mīksts siltinājums. Nez vai jēga domāt par dakstiņu, ja naudas žēl jau kārtīgai plēvei vai ja jumts izgreznots ar visādām izbūvītēm. Zem iepriekšējo gadsimtu dakstiņiem parasti bija aukstie bēniņi, kur iekļuvušais mitrums izvēdinās, vainas vieglāk redzēt, tāpēc tur tā lieta bija drošāka. Ar bleķi vai loksnēm mazākas iespējas kļūdīties, ja grib lēti. Varbūt samālēju pārāk tumšās krāsās, bet ar riskiem jārēķinās, jo jumtu tirgoņi min tikai pozitīvās puses, kuras dakstiņam arī ir.

Tehnoloģiskais process ir izstrādāts tā,ka ne pašā sateknē,ne arī zem tās neviena skrūve un nagla netiek sista lai saglabātu hermētisku apakšklāju. Zinu,ka daudzi "amatnieki" ir par slinku lai pameklētu instrukcijas,bet var taču atrast arī normālus meistarus.(Joprojām skatos skeptiski uz pašdarbniekiem,kuri bez pieredzes ir nolēmuši savai mājai likt jumtu)

Man gan liekas, ka viena daļa knapi sagrabina segumam, tad kāds vēl tur nolīgtais darba spēks. Protams nerunāju par to slāni, kas ceļ jaunbūves un iesaistās tikai juridiskos un finansiālos jautājumos.

Jau pašā pamatā tā konstrukcija ir nepareiza. Visā Skandināvijā, arī pat Spānijā, dakstiņu jumts pēc būvnormatīviem ir liekams tikai uz pilntiesīga ūdensnecaurlaidīga apakšklāja. Praksē tajā pašā Zviedrijā liek spundētu dēļu klāju (mūsu gadījumā tas būtu OSB), liek kausējamo ruberoīdu (vai kādu no modernajiem speciālajiem dakstiņu apakšklājiem), virsū latojums un tad dakstiņš. Un tas ir vienīgais normālais risinājums - jo dakstiņiem stiprā vējā un lietū tek cauri, arī smalko pulverveida sniegu pa šķirbām pūš iekšā. Atkal apelēšu pie tā, ka kapitālists, un jo īpaši zviedrs, pat 1 santīmu lieku neizdos, ja tas nebūs ekonomiski un tehnoloģiski pamatots. Ja viņi tikai tā liek dakstiņus - tas ir ar 100% pamatojumu.
[www.youtube.com]
[www.byggmax.com]
[www.youtube.com]
[www.youtube.com]

Resursu un naudas trūkumā neizdod ne centu lieki, bet kapitālismā, kur visu uz priekšu dzen arvien jaunu un "labāku" lietu ražošana un pārdošana, galvenais ir iestāstīt cilvēkam, ka šo jauno un "labāko" viņam noteikti vajag.
Mājas ar dakstiņu jumtiem ir nostāvējušas simtiem gadu, bez visādām šodien 100% nepieciešamām lietām. Bet nesatraucaties, mazbērni, kad dzīvos jūsu mājā, noteikti to pārbūvēs, jo būs kaut kas labāks, piemēram, dakstiņš ar iestrādātu saules bateriju.
Negrasos apšaubīt skandināvu pieredze jumtu veidošanā, bet aaaa skatu uz kapitālismu gan :)
Tai pat laikā māja, manuprāt, ir labāka vieta kur tērēt, arī neapdomīgi un nepamatoti, daudz labāka, par jaunākajām šmotkām vai TV.

100% piekrītu Teorētiķa viedoklim-it īpaši,kas attiecas uz dilemmu-iegādāties jaunu TV vai šo naudiņu ieguldīt sava mājokļa uzlabošanā.Tieši tā arī sanāca šajos Ziemassvētkos-braucu skatīties jaunu TV,bet nopirku jaunu kamīna kurtuvi.Galīgi nebūs pa tēmu,bet -joprojām skatos savu 54cm pa diagonāli Panasonic Panablack. Ja būtu iespēja, varbūt nopirktu kādu 15 gadus vecu Sony Trinitron 100Hz,bet tos- kas tagad veikalos-nevajag pat par velti. Multfilmas neskatos-tāpēc TV attēla kvalitāti vērtēju 1)izšķirtspēja (cilvēka dabiskais apmatojums). Pat pašos jaunākajos LEDos matu vietā vairāk vai mazāk es saskatu tikai pleķi matu krāsā(savā 20 gadus vecajā Tv šādu tehnoloģisku kropļojumu nav). Arī skaņas ieraksts daudz zaudēja, kad pārgāja uz CD.Nesaprotu cilvēkus,kas iepakojumu vērtē augstāk par saturu-šodien tā diemžēl ir realitāte-tas ne tikai par TV.

Vai tiešām ar dakstiņiem ir tik lielas problēmas?
Ja jau ir jāliek hermētisks pārklājums (ruberoīds) uz osb zem dakstiņiem, tad vai ir nepieciešama arī vel dārga elpojošā membrāna?

Zem OSB pietiek ar vējplēvi, vai pretvēja vati, vai prerskartonu un taml. - tikai ventilācijas spraugas nodrošināšanai.

No manas nelielās pieredzes ar dakstiņiem nav tik viegli, kā stāsta izplatītāji. Kā jau teicu manuprāt lielākā iespējamo problēmu vieta ir satekne. Kā jau augstāk minēts, un arī instrukcijā norādīts, tad zem tās jāveido atsevišķa skārda konstrukcija vai plēve jāliek divās kārtās bez naglām vai skrūvēm pašā liekuma vietā virs diagonālās spāres. No tā izriet, ka latu galus nedrīkst skrūvēt pie diagonālās spāres. No tā savukārt ir jāveido stiprāka spāru konstrukcija, lai jumta plakne ar izbūves plakni turētos kopā nepaļaujoties uz jumta latām. Tradicionālie nespecializētie celtnieki paļaujas tieši uz to, ka latu galus stiprina uz diagonālās spāres un tas pastiprina visu konstrukciju. Ja spāru konstrukcija ir piemērota un plēve ieklāta ļoti akurāti, neviens dakstiņš nenolūzt ziemas sākumā un uz plēves ilgstoši netek ūdens lielā daudzumā var jau būt, ka Monier instrukcijā norādītā tehnoloģija ir droša.
Pagājušā gada ziemā sateknē guļošais vai slīdošais sniegs aplauza dažus sateknes griezto dakstiņu galus, atsevišķus vēlams pat nomainīt. Sniegu aizturošus āķus, kādus redz jumtiem Alpos, Latvijā nevar nopirkt, tikai lielās sniega barjeras.
Pašlaik Latvijā redz daudz poļu projektu atvasinājumus ar daudzām jumtu izbūvēm visās jumta plaknēs, tādos projektos ir daudz riskanto vietu.
Domāju, ka vienkāršam divslīpu jumtam problēmu nevajadzētu būt, jo garāžas jumtam, kas ir tikai 20 grādus slīps, ne smalks lietus ne sniegs uz spārēm slapjā veidā neparādījās, jo mūsdienu dakstiņu vairāku rievu malas to diezgan droši nepieļauj.
Bet ceļot māju viens no galvenajiem argumentiem tomēr ir patīk vai nepatīk.