Sāku skatīties, ka šī lauktehnika nemaz nav tā lauktehnika. Tai kurai links, tā sanāk tā, kā Tukumā un Jēkabpilī. A tai, kura Rīgā, linku neatrodu. Google uz jautājumu par EVA plēvēm vēl dažus linkus iedeva, tā, ka var pameklēt.

Paldies, Didims,bet vai nevar sanākt tā, ka siltumā kārtīgi nostiepj,bet ziemā aukstumā saraujoties to saplēsīs. Parastai plēvei ļoti liela termiskā staigāšana. Parasti mainu martā-kad ārā kādi +7 līdz +10 un nostiepju,tad vasarā kad ārā +25 plēve kā lupata,bet ziemā kā bungas. Vasarā prasas pārvilkt,bet bail par to kas būs ziemā. Man ir arkveida metāla rāmis tieši uz 6m un plēve stiprinas tikai pa apakšu un arku galos,bet ja ziemā tā kārtīgi nospriegosies,bail ka neizrauj no līstēm.

EVA plēve ir kā caurspīdīga gumija. Siltumā labāk,kā aukstumā nostiepjās. ...skan kā bungu membrāna.. Ziemā....tāpat! Nekas nesaraujas un neplīst. Super materiāls polietilēna vietā. Ja ieplīst sānos, ir caurums... nav tendences strauji plīst tālāk!

Bet kur viņu, tomēr, nopirkt? Izklausās labi.

Karpsam: Tomēr jāizlasa viss topiks, lai uzzinātu, kur nopirkt.......Kautkādas pūles taču vajag likt lietā, lai labāk dzīvotu! Viss kas viegli nāk, viegli aiziet........

Man kaut kā baža par to, ka varētu pārplīst no saraušanās ziemā, nekad nav uznākusi, laikam pietiekami saturīga tā plēve vienmēr ir izskatījusies.
Mana pieredze ir vienā gadījumā 7 gadi, līdz kamēr sapuva koka rāmis, bet plēvē vēl karājās un otrā gadījumā nu ir jau 4-tā ziema, sniegu nekad neesmu tīrījis, jumta slīpums 45 grādi.
Paziņam ir reāli liela arkveida siltumnīca, tip. rūpnieciskā - nosegta ar plēvi 12x33m vienā gabalā, sanāk, ka viens sāns 6 m platumā. Bija pavasarī uzstiepuši plēvi, vēlāk vasarā nācās pārstiept, bet tur viens sāns jau 6m, tomēr lielāka iespēja pastiepties.
Es darīju tā, ka plēvi gar kori piestiprināju pieskrūvējot ar vienlaidus finiera līsti, tad gar plēves apakšmalu pieskrūvēju pagaidu dēli, aiz šī dēļa varēja aizkacēt planku uz kuras uzkāpjot ar savu svaru nospriegoju plēvi, lai ar līsti piespiestu pie apakšējā vainaga. Varot gar pakašu vienk. ar zemi piemest, lai ar zemes svaru spriegojas, bet man likās, kā tā nostiepta un pieskrūvēta būs labāk.

Protams parasts sniegs EVA neskādē, bet kādus gadus atpakaļ arī paļāvos...Uzsniga sniegs. atkusa. piesala. Tad ļoti daudz uzsniga. Un sāka kust...Siltumnīca zem lielā svara sabruka...Ne jau plēve saplīsa. Konstrukcijas neizturēja. Tie, kas ražo siltumnīcas ar EVA, sagatavo plēvi tā, ka liekot to klāt, tiešām tā tiek labi nospriegota. Bet ja izmanto 6m, tad mazliet par zemu sanāk...Tāpēc visu siltumnīcu pacēlu virs zemes kādus 30cm, pagarinot attiecīgi stiprinājuma caurules, un sānu malas ar mitrumizturīgo finieri aizklāju- saskrūvēju. Finieri ar salaidumu izgatavoju. Sanāca divi labumi: apakšējā bruse piepacelta virs augsnes- mazāk pūst, visa siltumnīca pacēlās par 30cm. Manam augumam tieši laikā. Un, lai putni korē nesit caurumus....ar trosēm "viltīgā veidā" otru kārtu plēves kori uzliku. Caur tām abām jau mušas nav redzamas...lieki knābāt vairs nav vērts.....

Par EVA plēvi. Pirku gatavu siltumnīcu 2006.g. pavasarī, www.siltumnicas.lv, 3,4x6m tiesa gan, toreiz cena bija ievērojami zemāka, nekā tagad. Pieveda klāt, jo 6m garas brusas man nebija ar ko atvest. Komplektā jumta daļas plēve jau bija piešauta pie brusām visā garumā, līdz ar to atkrita prātošana, cik tad stipri jānostiepj. Jāsaka gan, ka bija pagrūti to ar visām brusām izstiept līdz arkās paredzētajiem caurumiem, likās, ka saplīsīs, bet ne velna - kad konstrukciju saliku, viss rullē Tā plēve turas perfekti nostiepta gan ziemā, gan vasarā. Tās metāla arkas stiprinās pie zemē iedzītiem metāla leņķiem, līdz ar to apakšējās brusas gluži pa zemi nedzīvo.

Nu jau tūlīt būs 8 gadi un, kā jau te rakstīja citi, pati plēve i nedomā plīst vai bojāties vecuma un/vai laika apstākļu dēļ, bet to bojā putni, kas sēž uz kores un knābā cauri plēvei mušas, kas siltumnīcā vienmēr atrodas. Tā kā - šogad redzēsim, cerams, ka vasaru vēl stāvēs, bet nu knābāšanas rezultātā iespējams, ka tā vairs ilgāk neturēs.

Vispār jau cilvēki gurķus siltimnīcā audzē, nevis malku žāvē :) Man pie mājas tādi lidojošie munstri dzīvo, ka neviena plēve netur vairāk par vienu vasaru. Nedomāju, ka ir prāta darbs siltumnīcā malku likt. Sakrauj grēdas krūšu augstumā, lai nav pagales augstu jāceļ, starp grēdām atstāj spraugu vismaz pāris sprīžu platumā, grēdas aukšdaļā savieno ar kādam garākām pagalēm, lai viena otru balsta, kā pamatu izmanto nevajadzīgus kokus, ķieģeļus, vai vienalga ko, kas ir pie rokas, virsū uzliek šīfera loksnes, vai atkal kādas plāksnes, kas mājā atrodamas un visa māksla malku izžāvēt.
Nav taisnība,ka ozols un bērzs tā neizžūst. Es pat daru ekstremālāk. Parcik aukstumā man mežā iet riebjas, tad kokus sāku gāzt pavasarī, kad saulīte silda un putniņi dzied. Ir nācies bērzu zaģēt tā, ka sulas vien sķīst un nekas. Nogāž koku, pagaida kamēr lapiņas izlien un tad zāģē tālāk. Visa sula aiziet lapās un koksne gandrīz jau sausa. Atliek sakraut grēdā un rudenī mierīgi tāda malka jau kurināma.

Visu laiku dzirdu, "uzliec kaut kādas šīfera loksnes vai citas plāksnes", bet tas ir iespējams tikai vecās padomju laiku mājās. Es šīferi jau neesmu redzējis gadus 8, nemaz nerunājot par to, ka tādas loksnes varētu kaut kur mētāties pie manas jaunbūves. Tā kā nekādu plākšņu man nav, tad vienīgais lētākais variants ir uztaisīt kaut kādu nebūt karkasu un pārvilkt to ar plēvi. Ko arī veiksmīgi izdarīju.

Normāli, no "kad gādāt malku" panesās "kādu plēvi izvēlēties siltumnīcu mīlošiem putniem" :D Bet bija forši palasīt - galu galā, rudens vētras aizpūstās siltumnīcas vietā kaut ko vajadzēs pirkt vai būvēt.

Par "siltumnīcu" malkas žāvēšanai apspriedāmies - šoreiz iztiksim bez. Šobrīd izskatās, ka būs kāda vienkārša nojume. Varbūt uz 2 balstiem stutēsies, varbūt uz pašām grēdām. Piesegt it kā varētu ar saplāksni, rudenī iepirku drusku par daudz, tagad lieki vietu aizņem.

Grēdas var kraut uz parastiem dēļiem? Mitrums caur dēļiem nesūksies uz augšu? Ir pieejami šādi tādi dēļi, kam īsti nav pielietojuma…

Atgriežamies pie tēmas....: koks malkai:

Jācērt oktobrī, augošā mēness fāzē, t.i. pirmo septiņu dienu laikā pēc oktobra jaunā mēness vai dilstošā mēnesī pēc ziemas saulgriežiem.
Par pārējo koku ciršanas laiku te: [www.savadak.lv]

Jā, atvainojos, ka es arī novirzījos no tēmas.

Par tēmu: malku iesaku pirkt martā/aprīlī, jo
1) pa ziemu sagādātā malka nu jau ir saskaldīta
2) pavasarī un vasarā tā paspēs labi ižžūt
3) malkas sagādātāji/tirgotāji ir visbrīvākie tieši šajos mēnešos, attiecīgi tie nediktē pircējam savus noteikumus

Pats pagājušgad par šito runāju ar vienu, kas zāģē, skalda un tirgo malku. Viņš teica, ka īstais laiks kad pirkt ir marts/aprīlis.

Par nojumi varu padalīties ar savu pieredzi. Pamatmalka man stāv šķūnī, bet vienmēr ir bijuīs pārpalikumi, kuriem vajadzēja jaunu vietu. Tad es ilgi un dikti pētīju dažādas versijas:
- klasiska nojume/šķūnītis,
- malkas kastes, kurās malku glabā malkas tirgotāji - konteineri,
- gubas,
- u.c.

Izsverot visus par un pret man sanāca tāds risinājums. 2 betona telefona stabi viens otram paralēli uz zemes. Virsū šiem stabiem ir tādi kā moduļi - lieli malkas stendi un virsū profilmetāla jumts. Faktiski sava veida nojume ar tādu atšķirību, ka ir pārvietojama, viegli izjaucama, maz materiāls utt. Žūst tādā ļoti labi, jo atrodas pilnībā virs zemes ap kādiem 25cm, visas malas ventilējas utt. Es aizņēmos ideju par konstrukcijas stiprinājumiem no šī:
[www.google.lv]
Rezultātā ir glīts un funkcionāls rezultāts, kas nav mazsvarīgi.

Uz zemes dēļus var likt, taču tas neveicina žūšanu un nav īpaši iltermiņa risinājums. Nosegt var ar visu ko, bet ar jumta segumu tas ir labāk un estētiskāk.

Man sanāca 2 moduļi, katrā 4 grēdas ar 2.5m augstumā un moduļa garums ap 4 m. Vajadzības gadījumā es varu taisīt pagarinājumu uz katru pusi.

Tai "zaļajā lapā" par ciršanu gan nav taisnība.Lapukoku jācērt vecā mēnesī, bet skujukoku jaunā,lai vairāk sveķu koksnē. Tas nu ir točna, bet par visiem tiem zodiaka "zvēriem" atļaušos pasmieties.
Man, kā neticīgajam, profesionāls astrologs uztaisīja "horoskopu" vai kā viņu tur sauc,kad jācērt krūmi, lai tie neataugtu. Nu labi, neticu jau es visam tām myļķībām, bet pamēģināju. Laiks bija konkrēts un dažas stundas. Tad nu es ņēmu rokā krūmgriezi un, prcīzi pēc pulksteņa, sāku krūmus pļaut. Kā jau vienmēr kāds pazvanīja un bija jābrauc citi darbi darīt. Vārdu sakot, puse grāvmalas palika nenopļauta. Pēc pāris nedēļām, pilnīgi bez kādiem horoskopiem, es tos krūmus nopļāvu. Rezultāts bija fantastisks. Visi tie krūmi, kuri bija pļauti "īstajā laikā" ,pēc astrologa prognozes, atauga kā traki, bet mani vēlāk, uz dullo pļautie krūmi, visi nokalta. Ar to es tikai gribu teikt,ka tiešām ir jāievēro koku un krūmu ciršanas laiks, bet tie nav konkrēti datumi. Tas drīzak ir no mēness fāzēm atkarīgs un protams arī meteoapstākļi to ietekmē.

Atgriežoties pie plēvēm,šodien Berģu Depo nopirku EVAs plēvi-tākā nekur īpaši nav jāmeklē. Droši vien tirgo arī citi Depo. Cena manuprāt pat bija nedauz lētāka nekā citur.

Par skujkokiem senčiem savulaik teikuši, ka ar tiem labāk nekurināt - sveķi daļēji uzkrājoties krāsnī/skurstenī.

Par ciršanas laiku (augošā/dilstošā mēnesī) - pats jau necirtīšu, bet pārdevējs var jebko pateikt…

Par ieteikumu pirkt martā, aprīlī - paldies, izklausās saprātīgi.

Malkas cenas un rindas sāk celties, kad nožūst pagalmi un sāk zāle dīgt, tas tieši ir marts/aprīlis. Malkas ceļā no meža pie klienta vai pārstrādes ir gan pļavas, gan grantēti ceļi. Slapja un gara pavasara dēļ var nedaudz īslaicīgi pacelties cena papildus sezonālajam kāpumam, jo aizliegums kokvedēju satiksmei uz neasfaltētiem ceļiem ir katru gadu, no 3 līdz 5 nedēļām. Mazie malkas piegādātāji ziemas mēnešus ir bez darba, jo sausas malkas viņiem nav, līdz ar to tieši tagad ir labs piedāvājums zaļai skaldītai malkai. Papildus labums ir teju ideāli apstākļi mežizstrādei - tehnika negrimst un sniegs netraucē strādāt.

Sausamalka.lv cenas svaigai malkai atšķiras par 1-3EUR/m3, ja salīdzina janvāri ar aprīli-maiju-jūniju. Sausai malkai tāda cenu starpība ir augustā vs oktobrī. Šādu cenu politiku piekopjam kopš 2010.gada, lai mazinātu rindas un optimāli noslogotu resursus.

Dzīvi koki viena lieta, bet mežā ir arī cita malka - vējlauzes, nokaltuši koki, kuriem sulu staigāšana ir izbeigusies tad,kad tā ir izbeigusies, bez nojausmas par fāzēm un īsto laiku. Tik laicīgi sastrādāt un izžāvēt. Tas, kas pats iet mežā, var ievērot visādus smalkumus, bet tas, kas pērk var tikai pirkt vai nepirkt. Tātad, jāpērk tad, kad cena un kvalitāte apmierina... un tad, kad ir nauda ;)