Vai kāds var ko labu pateikt par blokiem DURISOL (salidzinajumā ar FIBO)?

pati firma "eko-celtnieks" it-ka sola daudz ko - www.dursol.lv

sorry - protams www.durisol.lv

Izlasot par Durisol tajaa maajas lapaa, liekas ka tas ir super materiaals. Siltumpretestiiba R=4,73 (pasham biezakajam), var buuveet pat 20 staavus(!!!), teicama udens difuzija, laba skanjas izolacija, viegla montaazha, utt.

Varbuut kaads ir saskaaries un godiigi var pakomenteet "+" un "-", jo razhotaaja lapaa jau tikai "+" apraksta.

Varbūt ir kāds ērtums pašā būvniecības procesā, bet beigās praktiski sanāk betona māja siltināta no abām pusēm. Vai tas ir labāk nekā siltināt tikai no ārpuses? Man gan mācoties senā muižā gan dzīvojot senā mājā patīk iekšsienu siltuminerce.

Tur manupraat ir diezgan nopietna atshkiriiba starp parastu betona sienu un buveetu no saadiem blokiem, jo parasta betona siena ir monoliits klucis, kas cauri gandriiz neko nelaizh.
Veidojot no durisol, sanaaks it kaa taads betona siets, kas laizh cauri gaisa mitrumu, normaali apsorbee skanju un ja ticeet rakstiitajam, tad arii nelaizh araa siltumu ziemaa. Bet nu tas ir teorija, gribetu dzirdeet praktisku pieredzi.

mani mulsina tie 4.73 m2k/w
iespejams ka tas varetu but blokam tajas vietas kur tam ir putupirags, bet sieninas kuras ir 50mm biezuma un kopa sastadiis 33% no sienas perimetra ir tas pats parastais kokskaidu bloks kuram Rw var apskatiities ieksh LBN.
Respektiivi sanaak ka 33% sienu blokam Rw buus max 1,25 m2k/w bet paareejam tie 4.7
Sanaaks taads augstumu tiltinu rezgis...

kas ir uzbuveta no siem blokiem. Kopumaa labi. Bet nedod miera spraugas starp blokiem, kurus celtnieku aiztaisa ar putam. Mana izpratnee par sim spraugam tacu viss siltums naks araa. Kada taja vieta var but siltumizolacija - pliks betons.

Man "patīk" E variants. Tu gan vecīt esi muļķības saklausījies un no tām mācījies. Forši ja būtu tā kā Tu spried - siena laiž cauri gaisa mitrumu un ziemā nelaiž arā siltumu. Abi tādi navaroti nav iespējami! Un nekad nebūs tā, ka ēkā gaisa apmaiņa notiks caur sienām, tad tāda konstrukcija ir galīgi garām. Ēkā vienkārši jābūt normālai siltumizolācijai, bet gaisa apmaiņas procesi jārisina ar normālas ventilācijas sistēmas ierīkošanu, kas izskatās, ka pēdējā laikā arī arvien vairāk notiek.

Ja tu velreiz izlasiitu manus komentaarus uzmanigaak, tad tomeer vareetu saskatiit, ka es nemegjinu pretendeet uz vieniigo pareizo viedokli, bet gan jautaaju vai kaads ir ar sho materiaalu saskaaries un kaadas ir atsauksmes.

Es pats personiigi pamekleeju informaaciju dazhaados arzemju forumos, ko cilveeki saka par sho materiaalu un sastapu vieniigi pozitiivas atsauksmes. Bija uzrakstiijis arii viens profesors no kaut kaadas Kanaadas buvnieciibas universitaates (vinji taisiija kaut kaadu projektu un analizeeja dazhaadu materiaalu iipashiibas) un arii diezgan labi izteicaas.

Pats es negribu neko ieteikt vai noliegt, pagaidaam vienkarshi vaacu informaciju. Man liidz majas buvnieciibai vel ir laiks 1-1.5 gadi.

Ir ari sitads variants. www.vesmont.lv Veidnes aizpilda ar betonu (nekadu aukstuma tiltu) no arpuses 150 putuplasts, iekspuse regipsis (pietiek ar vienu, bet ja velas lai sienas absorbetu vairak mitruma - 2) Klimats ka jau majai siltinatai no arpuses. Ventilacija tapat nepieciesama. PS. biezi paradas si fraze - "sienas elpo", skunis tikai elpo (caurvejs tipa)

skeptisks Wrote:
-------------------------------------------------------
> mani mulsina tie 4.73 m2k/w
> iespejams ka tas varetu but blokam tajas vietas
> kur tam ir putupirags, bet sieninas kuras ir 50mm
> biezuma un kopa sastadiis 33% no sienas perimetra
> ir tas pats parastais kokskaidu bloks kuram Rw var
> apskatiities ieksh LBN.
> Respektiivi sanaak ka 33% sienu blokam Rw buus max
> 1,25 m2k/w bet paareejam tie 4.7
> Sanaaks taads augstumu tiltinu rezgis...