Voldi, tātad tavai zeme ir nepareizi aprēķināta kadastrālā vērtība no VZD puses.
Ja ši lieta ļotu spiež, ir iespēja vērsties VZD un lietu labot.

Wo! Nav slikta ideja kad. vērtības vērtības augšējās robežas noteikšanai - uzlikt valstij par pienākumu, ja zemes īpašnieks vēlas, atpirkt īpašumu par kad.vērtību bez liekas muldēšanas. Sak, ja jau nodokļus no šādas summas jāmaksā, tad esiet gatavi arī no manis šo īpašumu par šādu cenu atpirkt, ar visu infrastruktūru, kāda nu konkrētajā vietā par it kā manis maksāto NĪN ir vai nav sabūvēta....

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
> tieši tā - bikses un mans mājoklis ir mans
> privātīpašums, kas paredzēti personīgai
> lietošanai...


Principiālā atšķirība – zeme ir ierobežots resurss!
Bikses tu vari pirkt, cik gribi (vari atļauties), un tas neierobežo citu iespējas tikt pie biksēm. Bikses piešūs klāt, tiklīdz būs pieprasījums.
Bet zemi vairāk pieražot nav iespējams. Ja nebūtu NĪN mehānisma, īpašnieki sēdētu uz saviem īpašumiem kā suns uz siena kaudzes, jo, redz, 13. gadsimtā kāds bīskaps manam vēctēvam to atdeva... Cenas būtu astronomiskas, visticamāk, ka zemes īpašnieki būtu stāvus bagāti rantjē.
Nodoklis aktualizē jautājumu: cik tad ilgi turēsies pie īpašuma, ko pats nevari vai negribi izmantot? Rezultātā ir reāls tirgus, kur ikvienam ir iespēja kādreiz nopirkt savu pleķīti.

Tas tā īsi. Protams, kā visur ir problēmsituācijas.

Piemēram, vai Jūrmalas pensionārs, kas nevar nomaksāt nodokli, ir tiesīgs dzīvot senču Jūrmalas mantojumā? Esmu kapitālisma piekritējs, tāpēc mans viedoklis: nav tiesīgs! Labāk atmest malā nostaļģiju, un nevilkt draudzīgi Latviju sociālo maksājumu budžeta purvā. Šis pensionārs var pārdot savu īpašumu par ļoti iespaidīgu naudu, nopirkt lētāku māju kaut kur Baldones pusē, no atlikuma varēs gan visus nodokļus nomaksāt, gan vēl mazbērniem atleks. Un, starp citu, tie kas mantojuši vecāku mājas Baldones pusē, tieši tikpat patriotiski attiecas pret savām senču mājām kā jūrmalnieki!

PS. Manā īpašumā ir vien simbolisks zemes pleķītis, kas piesaistīts Rīgas dzīvoklim. Taču manu sirdi silda apziņa, ka man vienmēr ir iespēja nopirkt savu māju. Ja ne Jūrmalā, tad vismaz Baldonē :)

to manparchu par pensionāru Jūrmalā
Tas ir Tavs uzskats, bet es tā nedomāju. Valstij nav jābūt kā biznesam, valstij ir citi mērķi un uzdevumi. Biznesam nevarīgus penžukus un bērnus nevajag, valstij gan, jo tas rada stabilitāti, ka pēctecību.
Valsts pēc būtības ir radīta, lai pārdalītu līdzekļus, paņemtu no bagātākā un iedotu nabadzīgākajam. Cik godīgi un uz kādiem noteikumiem, tas jau ir cits jautājums...

Piekrītu, ka valstij jāpārdala līdzekļi. Taču viena lieta – palīdzēt pensionāram, kas neko, patiešām neko nevar atļauties – nav kur dzīvot, nav naudas ēšanai, zālēm utt. Otra lieta – stutēt pensionāru, kas nevelk Jūrmalas dārdzību, citiem vārdiem – luksusu.

Vecvecākus ar ragaviņām uz mežu.... Vai arī Arābu emirāti varētu nopirkt visu Latvijas zemi... Valsts izveidojusi situāciju, kad Jūrmala dēļ Krievijas naudas pārvēršas par luksusa vietu. Kāpēc gan Baldones pusei vajadzētu savākt penšukus no Jūrmalas? Tur vai tad attīstību nevajag un jaunus cilvēkus? Tā nu izskatās pēc galējas netaisnības, kad satupjoties apkārt resniem makiem, vietējais iedzīvotājs spiests vākties prom...

Ko tik mēs nemaksājam. Zemes nodoklis vēl nav tas trakākais, jo tas aiziet pašvaldībai, bet piemēram elektrības OIK maksāšana, kurš nonāk mazas interešu grupiņas kabatās man galīgi nav saprotama!