Man interesē 4 plakņu jumta koka konstrukcija.
Jumts izskatās apmēram šādi:
[www.bildites.lv]
Plānā redzamas ārējās nesošā koka karkasa konstrukcijas sienas un iekšējā nesošā koka karkasa konstrukcijas siena:
[www.bildites.lv]
Un griezums, kurā redzams, ka jumts balstās uz 2. stāva sienas, veidojot tādu kā mansardu:
[www.bildites.lv]

Interesē nosakidrot, vai varētu būt tā ka šīs 4 plakņu jumts pats sevi var noturēt nesagāžoties, tā it kā katra plakne savstarpēji iedarbojas un neļauj blakus esošajai plaknei izgāzties kā, piemēram, tas ir 2 slīpju jumta gadījumā, kad zem kores jāliek balstījums vai jāveido jumta krēsls, savādāk katra no 2 plaknēm izgāzīsies un siena apgāzīsies? Kā ir ar šāda veida 4 plakņu jumtu? Vai 2 papildus plaknes notur otras 2 plaknes kaut kādā mērā?
Cik esmu skatījies interenetā, tad ir kaut kas līdzīgs it kā redzēts, ka jumts ir bez papildus balstījuma kā tas ir 2 slīpju jumta gadījumā. Cerams var saprast domu, ko gribu uzzināt tieši...

Jā, spāru konstrukciju var izveidot, ka tā turās "pati no sevis" ar balstu tikai uz ārsienām vai "ekstrēmākos" gadījumos tikai uz dažām kolonnām (vismaz 3). Telpiska konstrukcija.

Piemērā gan neredzu vajadzību pēc tādas, ir vēl papildu vidējā siena, ko izmantot balstam.

Uz vidējās sienas vienā punktā var balstīt jumta kores kopturi. Jumtam pa vidu augstākajā punktā uz aci apmēram 1m garšs sanāk kores kopturis, kurš nesanāk pa vidu vidējai sienai, bet gan kores malā. Tad tāpat varētu balstīt tajā vienā punktā un tas dotu zināmu labumu konstrukcijas noturībai?

Šis gan gluži nesanāk 4-slīpais jumts. Kores kopturis šim jumtam ir pilnīgi lieks-tas efektīvi nenodrošina 4-slīpā jumta principu-kore pret kori. Šajā situācijā pareizāk būtu kores daļā aizpildīt spāru starpas,lai visas četras kores droši balstītos viena pret otru. Lai 4-slīpā jumta balsta princips darbotos visā jumta plaknē-tam jāsajūdzas ar latojumu!!! Šajā gadījumā uz divām plaknēm latojums pārtrūkst pie jumta izbūvēm-tas nozīmē to,ka pretējām plaknēm pazūd savstarpējais balsts. Gribētos saprast jumta mērogus. Cik ir spāru brīvais laidums? Lai konstrukciju izbūvētu pareizi manā skatījumā nepieciešams jumta krēsls pa visu perimetru.

Vai nu tu jumta konstrukciju rēķini kā arku - veidojas vertikālās slodzes un balstbīde - to uztver vai nu pārsegums vai horizontālie saišķi - var kalpot arī dz/betona josla ārsienas kontūrā - veidojot 10...15m garu dzegu, kas uztver bīdi. Otrs vienkāršākais gadījums ir slīpi balstītas sijas- spāres.. tām veidojas aušējais kopturis.
Taču manuprāt būtiskāk, ja šādu jumtu risina koka konstrukcijās, domāt par jumta zemplaknes pareizu vēdināšanu.

Pēc attēliem - bildes droši no projekta AR skiču stadijas ( vai drīzāk paštaisītas ) - jo nepilnīgas - bēniņu pārsegumam vismaz jābūt redzamam ( mūrlatas vietai jau arī ) - tā taču ir domāts...vai tad slīpie griesti līdz korei?
Cerams pēc šīm vien bildītēm taču nebūs jābūvē...

Vajag redzēt spāru plānu-tad nekas nebūtu jāmin. Ja jumtu paredzēts būvēt kā 4-slīpu konstrukciju,bet piebūves balstīt uz tā ,tad nebūtu problēmu .Parasti gan tā nedara. Atsevišķi balsti uz koka pārseguma nebūtu labākais risinājums. Latojuma nozīmi iepriekš nedaudz pārspīlēju.

Tās tik tādas kā skices, lai grafiski attēlotu jautājumu.
Garākā spāre no augstākā kores punkta sanāk ap 4,8 m līdz sienas konstrukcijai.
Te ir aptuvens spāru plāns:
[www.bildites.lv]
Ja, piemēram, jāveido jumta krēsls, tad to nāktos balstīt uz pārseguma un pārsegumam būtu papildus slodze, kā arī telpu plānojums būtu jāmaina jumta krēsla dēļ.
Spārēm izveidojot horizontālos saišķus, atrisinātu arī bēniņu pārseguma problēmu - būtu horizontāli griesti.
Ivara variantu par slīpi balstītām sijām - spārēm īsti nesparatu kā tas izskatītos.
Ja ievieto šos saišķus, tad pēc aprēķina sanāk, ka tie samazina balstbīdes spēku līdz minimālai vērtībai, bet ne līdz 0. Ja balstbīdi varētu uzvert pārsegums, tad rezultāts būtu 0, bet saišķu gadījumā, tie ir izvietoti tuvāk spāres vidum. Tas varētu būt iemesls, kāpēc šādā aprēķinā saglabājas minimāls balstbīdes spēks?
Praktiķis minēja par spāru starpu aizpildīšanu kores daļā. Šo ar īsti nevarēju saprast kā domāts tas?

Horizontālie saišķi protams jāliek,bet ar tiem varēs sasaistīt divas garākās jumta plaknes. Īsākajās,kurās atrodas nelielās jumta izbūves nepieciešama balsta konstrukcija (kura projektā noteikti ir) jumta krēsla veidā,kas izvietota perpendikulāri pārsegumam-tāpēc vienkārši izbūvējama. Iztikt bez nobalstīšanas var vienīgi pagarinot vienu no izbūvju sateknes spārēm līdz jumta slīpajai korei.Montāžas ērtībai noderēs arī kores kopturis. Spāru starpas bija doma aizpildīt tieši virs tā,jo principā 4-slīpam jumtam kore nav jābalsta.

Visupirms - Hitmen, ja esi pats tās skices taisījis - neapvainojies, jo teikšu to, ko visiem saku: kaut gadiem domājot (meklējot,pētot, lasot, noskatoties,salīdzinot, provējot utt.) - uz konkrētās funkcijas un nozīmes būvi - PIRMĀ REIZE ir un paliek PIRMĀ REIZE !!! - un....

Negribot piesienos...projektētājs jumtu veidojot ir operējis ar 6m spārēm - tā lai tās izvelk visu pamat jumta plakni no kores līdz dzegas apakšai - un izejot no tā izveidots ap 30 grādu jumta slīpums - savādāk jau nemaz nevar uztaisīt - teica rasētājs.... ( pāri mūrlatai pietiktu - dzegu pielipinātu un n - tās diagonālspāres tāpat būs jālipina )

Ap 30 grādu slīpuma lauzītu plakņu jumti fasādēs (skata projekcija vertikālā plaknē) izskatās ļoti smuki - no putna lidojuma bildēs vēl smukāk - bet dabā - skatā no cilvēka acu augstuma - vairāk lēzeni un netik smuki...zinu pēc pieredzes, ka ēkām ar mansarda stāvu - zem 35 grādiem nolaist līdzīgus 4 slīpu (valmju) jumtus galīgi nav labi....pilni divi stāvi ar logiem - cita lieta...

Un vai vērts tā pūlēties ar sarežģītu jumtu - ja tas smuks tikai fasāžu rasējumos - kurus dabīgā mērogā - kā četrstūrī saliktus plakātiņus - Neizkārsim dabā....

Šeit mansards - ap 70m2 koptelpas - 2 m augstums pie ārsienas (kam to vajag) ! visas ar jumta logiem, kuri virs galvas - redzam tikai debesis un mākoņus . Fasādēs virs 1.stāva logiem aklā mūra masas. Lēzenam jumtam saišķis ar skrūvēm plēš spāri tās šķiedru garenvirzienā - jābūt niknam savienojumam - balstbīde stāvākam jumtam mazāka utt.

Neredzu iemeslu atkoriģēt - un nekad nav par vēlu, ja apzinam un pieņemam, ka tas tā vērts - jo tak vienu mūžu dzīvojam un (parasti) vienu reizi priekš savas ģimenes mājokli būvējam :

a) vismaz 35 grādu jumta slīpums - jumta paskats būtu labāks - tātad bija vērts pūlēties...
jumta platība palielinās tikai !!! par 5%, ja kas....
b) kore paceļas par 60cm - bet ārsienā nometam 3 bloku kārtas pa perimetru (ap 7m3) - un sienu aklā mūra augstums mazinās. Pie ārsienas 1,4 m augstums - mansardam tas ļoti ļoti daudz...
c) jumta logu apakša jau zem acu augstuma - redzam arī mežu un varam degunu ārā izkārt....
d) saliekam tos 5x20 saišķus krustu - šķērsu - kaut divās kārtās, pabalstam uz vidussienas utt.
e)...kaut ko piemirsu, bet apnikās domāt un rakstīt...

Ja Hitmen, tu būtu mans klients, vai vienkārši labs kaimiņš - varu saderēt uz pilnu vīna balonu - es tevi pārliecinātu (diplomātiski vai prasti runājot - vai tu Priekš vai Amat - nieks)...bet tas tā - tikai teiktā nopietnībai - ne citādi....

P.S. Kāds teiks - ko cilvēks prasa, to arī palīdzam apdomāt. Jā protams - aptuveni un gandrīz loģiski ...bet var būt arī otrādi....

Es ieteiktu nekrāmēties ar tādu mansarda tipu, bet padomāt par iespēju veidot divus pilnus stāvus ar aukstajiem bēniņiem.

Piekrītu Zodčij(a) k-gam. Savulaik Komunālprojekta galvenajā konstruktoru birojā bija plakāts ( tagad aizmirsta Padomijas relika) ..." VIENKĀRŠĪBĀ SKAISTUMS"
Uz krēsliem balstītas spāres, lauj noņemt balstbīdi - tās arī ir slīpās sijas - spāres. Vēja horizontālā slodze - divstāvu mūrētām ēkām pie pietiekoši smaga ~100kg/m2 jumta tikpat kā nav ņemama vērā.

Sienas ir no koka karkasa nevis mūra kā te dažs minēja komentāros.
Laikam jau varu piekrist, ka vienkāršāk un ērtāk būtu, ja būtu 2 pilni stāvi, tad sanāktu jumta konstrukcija kā trīsturis - spāres ar saisķi (nezinu kā pareizāk to nosaukt) spāru galos praktiski, kas ir griestu daļā. Atsevišķās vietās sanāktu pat tādas kā kopnes veidot, kuras drošvien var pasūtīt un tad gatavas jau uzlikt. Ja esmu pareizi šo lietu sapratis...
Ja tomēr paliek šāds mansarda jumts, tad tas jumta krēsla balstījums sanāk uz pārseguma. Jumta krēsls laikam sastāv no brusas uz pārseguma, statņiem un augšējās brusas jau pie spārēm. Pārsegumam jāuzņem papildus slodze būtu...? Un cik tālu no ārējās sienas šis krēsls būtu nepieciešams arī? Tas arī samazinātu telpu platību. Principā pa perimetru jumta krēsla dēļ samazinātos visu 2. stāva telpu platība - maz vai daudz, tas kā kuram šķistu.

Izlasot Zodčija komentāru,tikai pēc tam, pievērsu uzmanību ēkas šķērsgriezuma skicei.... Trāpīgāk būtu grūti noraksturot. Arī iesaku,vai nu pilnus divus stāvus,vai lielāku jumta slīpumu un samazināt sienu augstumu. Mansarda izbūves lielākais pluss-ja vari pieiet pie jumta loga-atvērt to-(nepalecoties-arī tad,ja loga rokturis augšpusē) -citādi tāds pagrabstāvs vien sanāk . Vari, protams,rīkoties pa savam,bet konjaku Zodčijam jau esi parādā.

Nu Zodčijs daudz apsrakstīja ko dod jumta slīpuma maiņa, bet, ko tieši tad dod, lai izveidotu pareizu un drošu konstrukciju, tā īsi vēl nesapratu ... jāpadomā.
Nu ja ir 2 stāvi, tad problēmu neredzu kā veidotos jumta konstrukcija.
Ja arī palielina jumta slīpumu un samazina sienu augstumu, tāpat laikam būtu vajadzīgs jumta krēsls, cik noprotu no iepriekšējiem komentāriem. Vai kā minēja Zdočijs krustu šķērsu siašķi un pabalsta uz vidussienas, taču tā vidussiena nav garenvirzienā, bet perpendikulāri garenvirzienam un nav nemaz pa vidu tieši - sanāk, ka var balstīt jumtu vienā punktā.
Kaut ko jau sapratu un uzzināju, bet putra tāpat tagad no jaunajām atziņām...
Kā ir ar jumta krēsla balstīšanu uz pārseguma... To noteikti var aprēķināt, cik liela slodze būtu jāuzņem pārseguma un tādējādi varbūt pārseguma sijas izmēri jāpalielina. Kā no pieredzes ir, ko var kāds īsumā minēt?

1) mans niks (tradicionāli latvieši nekad nav līduši dzīvot jumtos un zemes vēl mums ir pietiekami);
2) nav manuprāt labāka jumta par četrslīpu (kaut vai vienāda pārkares lenķa no visām pusēm ziņā);
3) labprāt parunātu ar tā spāru plāna autoru, kā viņš iedomājas nostiprinām visīsākās "spārītes" - pakarinot aiz latām, vai? Es piedāvāju likt pēdējo (vai pēdējās 2) slīpi:

4) Redzot, kā reāli celtnieki mēdz samocīt augšējo stiprinājuma punktu, piedāvāju simetrisku 8 spāru savilcējmezglu uzmetināt pašiem no garajiem izgriežņiem:

1)Būvējot pēc Profesionāli līdz galam nenostrādāta projekta - tāds šis diemžēl ir - citādi jautājumi būtu tikai par finesēm - ne par pārsegumu un jumta nes. konstrukciju izpildi pēc būtības !!! - līdz beigām tiekot sarodas dažādas izmaiņas - gan jau arī telpu plānojumā - un pie nodošanas ekspluatācijā prasās projekta atkoriģēšana - un tad vairs nav būtiski - cik un kādas izmaiņas ir notikušas...tā ir bieži vien...
2)Tāpēc labāk atkoriģēt pašos pamatos - nevis cīnīties un mocīties ar sekām ( Ļaunums jālikvidē pašā saknē !) - daudzi ar tā dara...
3)starp citu pilni 6m spāres no dzegas līdz korei iznāk tikai !!! 6 - 8 gb. pamat jumta plaknēs - pārējās n- tie desmiti ir īsākas. Stūra spāres līdz mūrlatai ap 7,5m ...

Pilnai ainai precizēsu un papildināšu iepriekšrakstīto :
Lai mansardā viss notiktos un ēka labi skatītos:
a) ārsienu mūri virs 1.st. sijām vēlams necelt vairāk par 6-7 bloku kārtām ( vai 120-140cm - koka karkasam) - tad istabās pie divām sienām mēs tiekam pusizstieptas vai izstieptas rokas attālumā - vai nepietiek?! Aklais mūris virs 11.st. logiem - jau tā ir ļoti daudz...
b) lai baudītu daudzplakņu (četrslīpu - valmju ar piedevām) jumta formu skaistumu - jumta slīpumam jābūt ne mazākam par 35 grādi....paskats tā kā bildēs - būs tikai no kaimiņa mājas balkona !!!
c) BŪTISKA LIETA - par tiem 5 grādiem palielinot jumta slīpumu un pazeminot ārsienu par 60cm - plusā 5% jumta laukuma un spāru garuma - bet pamatjumta Saišķu Garumi mazinās par 20%!!! tie ap 5,5m (ne 6,8 m) - kas sevišķi priecē....

PAMATJUMTA SAIŠĶU LIKŠANA (bēniņu pārsegums) :
a) 5x20 (kā spāres)viengabala (max.5,5m) šķērsām pāri vidussienai - un uz tās pabalstot .
b) malējie dubultoti - kā spārturi otra virziena spārēm.
c) Plus 5x20 šķērsspraišļi (no atgriezumiem) starp saišķiem vismaz trīs joslās - uz vidussienas un paralēli - tai abās pusēs saišķu brīvā laiduma vidū....apmēram tā ..
d) plus kārtīgi atgāžņi no vidussienas uz stūra spārēm ..

Ja 5x20 spāres un saišķi līdz 75- 80cm solī - jumtam ir jāturās (līmeniskā projekcijā ir ap 4,4m no mūrlatas( vaiņaga) līdz korei. Var papildus likt atgāžņus no grīdas (pie ārsienas) pret katru otro spāri ( tā lai tie līmeniski neaizņemtu vairāk par 60cm - sienas skapja platumu)

Sānbīde (minētā balstbīde) parasti var veidoties tad, ja spāre var izliekties posmā mūrlata - saišķis. Ja ārsienas ir koka statņu - to pilnā augstumā līdz spārēm - tad vispār nav ko satraukties - lai tur bīdās kam kur vajag - koks nav mūris (bet mūris savukārt ar savu svaru vien kādu sānbīdi kompensē - plusā kārtīga mūrlata, vai gāzbet.armējums)

Par sijām - mansarda vidussienas nobīde ap 50cm no nesošās 1.st. sienas - nekas traģisks - tāds pieslogojums no koka jumta slodzēm - sijas maximālo lieces momentu parasti nepalielina ne par gramu. Vai arī mansardā to vidussienu pārbīdīt ? Kas to traucē ?
Operēts tiek ar 10x25cm sijām - tas jau ļoti nikni uz 5m laidumu - betona grīdai vai ? Ja kas var siju soli samazināt par 10-15cm - vai kā Ivars minēja - pārlaist īsāko siju galus no otras puses (konsole plusā) te laikam tā arī sanāk...

Nu un par īsajām spārēm - tās atbalstās uz vēja kastes spraišļa...ko nu tur citu gribēt...
Kaut ko atcerēšos - pierakstīšu..

Vienstāva bildē - labā doma - slīpās īsspārītes - nav gadījies redzēt ne dabā ne kādā grāmatā - un nav arī ienācis prātā, cik vienkārši var novērst problēmu...