Vairāki jautājumi par pagraba izbūves principiem.

1. Ja tiek veidots neapkurināms pagrabs.
Pagraba augstums 2,1 m. Virs zemes pagrabs atsegts cokola daļā, piemēram, 35-60 cm, pārējā daļa zem zemes. Cik atradu, ja tiek glabāti ievārījumi, kompoti un kaut kādi dārzeņi, tad temperatūra varētu būt +4 līdz +8.
Cik lielam būtu jābūt siltinājumam pagraba sienām, lai tas neizsaltu un ziemā spētu turēties vismaz minimāli nepieciešamā temperatūra? Kā to varbūt var aprēķināt?

2. Ja tiek veidots apkurināms pagrabs.
Pagraba funkcijas tādas pašas. Pēc siltumtehniskā aprēķina it kā sanāk, ka pietiktu ar 100 mm siltinājuma sienām. Vai praksē šāds siltinājuma biezums tiek arī izmantots?

3. Pagraba pārsegums.
Virs pārseguma 1. stāva dzīvojamā telpa. Pagraba telpas izmēri 3,15 x 3,3 m. Ja pārsegumu veido no monolītā betona, cik būtu nepieciešams betona biezums un kādu stiegrojumu apmēram vajadzētu? Šīs abas lietas var protams aprēķināt, bet varbūt kāds no pieredzes var pateikt lielumus sākotnējam priekšstatam.

4. Pagraba pārseguma siltinājuma biezums.
Vai siltinājuma aprēķinam pēc LBN minimālajām prasībām butu jāveic aprēķins kā grīdai uz grunts ar siltuma caurlaidības koeficientu URN 0,25k? Un šajā gadījumā pagraba temperatūru pieņemt minimāli plānoto +4?
Ja šādi veic aprēķinu, tad siltinājumu vajadzētu 100 mm. Vai praksē arī šāds siltinājuma biezums tiek izmantots pagraba pārsegumam?

5. Vai pagraba grīdu arī siltina? Šķiet, ka pagraba telpas temperatūra varētu būt līdzīga grunts temperatūra vai tomēr nedaudz augstāka par grunts temperatūru. Tad tādā gadījumā siltinājumam pietiktu ar 50 mm?

Pagrabs ir neapkurināma telpa, kur jācenšas nodrošināt vienmērīga maz mainīga gaisa temperatūra. Jebkurā gadījumā pagraba mikroklimatu nodrošina grunts un tās sienas, kas ieraktas gruntī. Ja pagrabu taisa zem apkurināmām telpām, tad iespējamā problēma, ka pagrabs ir pārāk silts. Tādēļ pārseguma un sienām no apsildamajām telpām jāpiegriež liela vērība - jāveido ar pietiekoši lielu siltumpārejas pretestību .. tie paši 0,25..0,4W/m2K. Lielākās problēmas pagrabā var būt vasarā - pagrabs paliek pārāk silts, jo nav aukstuma avota... tapēc labākie pagrabi ir tur, kur grīda ir nedaudz virs augšējā gruntsūdeņa līmeņa - te tieši gruntsūdens būs tas, kas nodrošinās stabili zemu pozitīvu temperatūru. Bet jo vairāk pagrabā mitruma, jo būtiskāka vēdināšana.

Monolīta dz/bet. pārsegums (ar nestspēju vairāk kā 800kg/m2):
- Divas dubult T Nr.16 tērauda sijas vidū (ap 1,1m )
- nesošās stiegras stiegras d8 ik pa 20cm šķērsām (uz siju apakšplaukta un sienām)
- betons B20 plātne - 6-8cm...

Par gruntsūdeni noderīgs komentārs.
Bet nepieciešamā siltinājuma daudzumu var rēķināt tāpat kā apkurināmām ēkām? Tad man sanāk, ka ar 100 mm sienai pietiktu, bet neapkurināmā ēkā temperatūra var palikt līdz kaut kādai noteiktai robežai atkarībā no siltinājuma daudzuma, jo, ja nav siltuma padeve, tad telpa siltāka nekļūst. Vai sanāk, ka šie 100 mm siltinājuma nodrošina pagrabam pozitīvu temeratūru ziemas laikā pie lieliem mīnusiem?

Zodčijs, vai par pārsegumu bijis domājis šādi, ka tas betons nāk pa virsu tām sijām, bet tās stiegras betona stieptajā zonā? Savādāk man neiet kopā tavs komentārs par betona plātni un stiegrām vai es kaut ko ne tā sapratu. Bet bez sijām, tīri teorētiski var uztaisīt betona pārsegumu? Stiegrojumu var izrēķināt, bet vienīgi par betona biezumu nav skaidrs kā noteikt cik vajag minimāli - vai te der jau minētie 6-8 cm?

Pagraba telpai var sastādīt siltuma bilances vienādojumu caur EXsel tipa tabulām...kur ileterācijas ceļā var atrast telpas vidējo temperatūru. Iespējams pats grūtākais ir tieši gaisa pieplūdes un nosūces risinājums - jo vasarā dabiskā ( Arhimeda cēlājspēks ) attiecībā uz gāzu blīvumu nestrādā - atdzisušais gaiss ir smagāks nekā āra gaiss.. te vienīgi vēja radīta sūce vai caurvēja iespējas telpai.
Taču balstoties uz loģikas principiem - ja apkures sezonas ~210diennakšu vidējā temperatūra tuvu nullei...un pagraba konstrukcijas ļoti masīvas... tad kas būs tas faktors, kas var nodrošināt tā izsalšanu. Ja nu vienīgi paši apzināti atveram logu vai veidojam citu auksta gaisa pieplūdi. Citādi pie nosacījuma, ka logs uz pagrabu ir ciet, vienīgais gaisa pieplūdes avots ir caur ēku, bet tur gaiss ziemā ir silts.Arī zemes sasalšanas , nulpunkta , vieta zināma.
Par konstrukcijām... manā skatījumā pagrabam jāizmanto monolītā dz/ betona vai ķieģeļu arkveida pārsegumus. Būtībā pilnais māla ķieģelis būtu vislabākais mikroklimata nodrošinātājs - tas ir porains. Un jācenšas samazināt korodējoša tērauda klātbūtne... ja vēlamies pagrabā uzturēt 90%..95% gaisa relatīvo mitrumu vienlaicīgi ar zemu temperatūru. Dz/betona aizsarkārtas biezumu jāpalielina līdz 25mm.

Nu pagraba siena sanāk no betona 500 mm. Ja pareizi saprotu siltumtehnisko aprēķinu un caursalšanas būtību, tad pie ārgaisa temperatūras 0 (Rīga) un iekštelpa +8, tad betonam vajag no ārpuses 50 mm siltinājumu, un tad sienas URN būs mazāks par LBN URN=0.25k un nenotiks caursalšana...

Vienā Ivara komentārā atradu par pagraba pārsegumu virs 1. stāva, kur ieteikums veidot pārsegumu šādi: uz veidņa gulda 50 mm polistirolu, tad lej 50 mm betonu. Stiegrojumam atsevišķa aplēse. Tur gan telpas izmēri mazāki minēti bija 1,7 x 2,8 m. Stiegrojums sarēķināms uz stiepi, bet betona biezums 50 mm, tad nesanāk pa mazu, ja betona aizsargkārtas biezumu šeit mini 25 mm? Varbūt vienīgi kļūdos, jo šeit apraksti zemu temperatūru un lielu mitrumu, kādēl jāpalielina aizsargkārtas biezums betonam, bet citā tēmā ir savādāks gadījums domāts.

Sienu caursalšanai nav tiešas saistības ar minēto siltuma pārejas koeficentu u=0,25W/m2K. Un sakņu vai ābolu glabāšanas pagraba optimālās temperatūras ir +2...+4 grādi. Tā, ka drīzāk ir problēmas šo temperatūru noturēt tik zemu...it sevišķi, ja šo pagraba telpu no augšas silda telpas ar 22...24 grādu siltumu un vēl tai piekļaujas citas siltas telpas - apkures telpa vai pirts. Taču, ja pagraba siena daļēji atrodas virs zemes, tad ārējai siltumizolācijai ir būtiska nozīme, lai saule nesildītu telpu... te iespējams pat der 10..15cm siltumizolācija. Ja izmanto 5cm... tad ieteicama pagraba sienas apbēršana ar slīpi planētu augzemi.
Par to ārsienu biezumu...50cm betona ir ļoti daudz. Ja jau tu izvēlies stiegrotu konstrukciju, tad pilnīgi pietiek ar 10...12cm biezu stiegrotu betona sienu. Jā te var teiikt, ka ēkas pamata platums var būt 40...50cm robežās ( 2.stāvu ēkai) ar grunts nestspēju līdz 2kg/cm2. Un jā pamata pēdas augstums būs tie paši 40 vai 50cm, tad tev pamata pēdā stiepes spriegumu no 12cm nesošās sienas radītās slodzes nebūs.
Pārsegums - empīriski dz/ betona pārsegumu nosaka sakarība L/35 tātad 350cm laidumam pārseguma biezums 10cm un dzīvojamām ēkām minimālais nesošā pārseguma biezums 7cm ar kuru , izvietojot darba stiegras divos virzienos var pārsegt kvadrātisku telpu līdz 350cm.

Par pārsegumu skaidra lieta.
Man laikam nav skaidrība, kas īsti ir caursalšana, vai vismaz tas kā to noteikt, lai neapkurināma ēka vai telpa necaursaslt...
Siena tik bieza, jo pie reizes tas ir pamats pašai ēkai, kur siena ir tik plata.

Esmu bez pieredzes, bet vai nav tā, ka autors ir pārāk iesprindzis par pagraba izsalšanas iespēju ziemā, īpaši ja pagrabs būs zem apkurināmas mājas.

Ja pagrabs 1.5 m zem zemes (2.1 m augstums mīnus 0.6 m virzemes daļa), tad lielākā daļa pagraba sienu/grīdas ar āra gaisu nesaskarsies. Bet tik dziļi zeme ziemā mūsu platuma grādos nesasalst un nav no kurienes pagrabā mīnusiem rasties. Cokolu varbūt jānosiltina, un pārdesmit cm zem zemes.

Te bija links uz meteo lapu, kur var papētīt temperatūras dažādos zemes dziļumos dažādās Latvijas meteo stacijās:
[www.building.lv]

Paņēmu Daugavpili (Rīgā siltāk) - kopš 2010. gada zemākā pazemes temperatūra 0.8 m dziļumā bijusi šogad (!) februārī +0.8 C.

Salīdzinājumam man šoziem pieRīgā bio kanalizācijas notecē attīrītais ūdens ap 1.5 m dziļā pazemes pārsūknētavā (nesiltināts plastmasas bundulis ierakts zemē ar skataku virs zemes) nesasala, un kanalizācija tika minimāli lietota, jo māja neapdzīvota - tātad ūdens stāvošs kā zapte burkā :)

Man ir 15 m2 liels pagrabs zem mūra lauku mājas Vidzemē. Māja tagad ziemās netiek apkurināta. Zem nulles temperatūra pagrabā nav bijusi - bargajās ziemās turās ap nulli. Pagājušajā rudenī pārtaisīju ventilāciju - aizmūrēju un nosiltināju vēdlodziņu un ventilācijas izvadu pievienoju ventilācijas kanālam, kas savienots ar skursteni. Pēc šīs procedūras pagrabs kļuva ievērojami siltāks (ieplūstošais gaiss pienāk no priekšnama, nevis vēdlodziņa).

Es uztaisīju līdzīgu pagrabu - augstums laikam gan bija ap kādiem 2.3 vai 2.4 m, zem zemes līmeņa ir kaut kur ap 1m, tad zemes piebērums un no 3 pusēm virszemes sienas daļa sanāk kādi 70cm un vienā malā ap 1.4m. Ieeja kā nobrauktuve ar parastām durvīm. Platība 50m2. Pārsegumā metāla sijas un uz tām gāzbetona pārseguma paneļi.

Es neko nerēķināju - eksponētajās sienās (+70cm zem zemes) man ielikts putuplasts 5+5cm. Virs pārseguma zāģu skaidas sabēru kādi 15cm. Sienas - laukakmeņu lējums. Man pluss bija, ka tur bija vecā pagraba vieta un daļēji saglabājies bija vecais mūris, kuru paaugstināju. Vecais mūris gan bija baigi biezs - kādi 40-50cm, tāpēc to pielēju, lai iztaisnojas līmenis un augstāk betonēju plānāku - 25cm. Mūra biezums jau svarīgs tikai no konstruktīvā apsvēruma un lai laiž cauri zemes siltumu labi.

Rezultātā sanāk, ka būs jau kādi 5 gadi, izsalis nav ne reizi, bet bija viena barga ziema (šķiet bija -20-30 mēneša garumā) kaut kad, kad nu jau pietuvojās nullei stabili un pie sienām griestu rajonā jau bija mīnusiņš - vizēja ledutiņš. Bet nu apakšā zeme kompensēja un nekādi produkti nesasala. Acīmredzot man tur tas mezgls - siena-mūrlata ir vājāka vieta. Otra vājā vietā ir durvis - man ir metāla, kaut kādas 90to gadu ražojuma - 10 cm biezas, it kā ar siltinājumu, bet loģiski, ka pa stenderēm riktīgi sit cauri un tad ir tāda štelle, ka iekšas mitrums apledo pa aplodām un finālā durvis aizsalst tā, ka var gaidīt pavasari. Es to bēdu uzreiz sapratu un pirmo gadu ieliku iekšā pie durvīm elektrisko pūtēju, kuru varēju ieslēgt, lai atkausētu to nelaimi. Pēc tam jau durvis pakoju no ārpuses - salīmēju no putuplasta ieliekamas otrās durvis, kuras ieliku no ārpuses durvju nišā. Pēc tā pasākuma problēma ar durvīm vairs nav, bet tik un tā, tas nav ērts risinājums, jo katru reizi sanāk celt to putuplastu ārā, nevis vienkārši atvērt durvis. Tāpēc pie durvīm labi jāpiedomā - es teiktu, ka labākais risinājums būtu plastmasas durvis, vēl vēl labāk divas durvis kā vējtveris.

Rezumējot verētu teikt šādi
- jābūvē no mūra, biezums - lai tur zemes spiedienu un pārējo konstrukciju
- grīdu un sienas nekādā gadījumā siltuma neizolēt
- siltina tikai virszemes daļu + sasaluma zonu vai seklāk un horizontāls siltinājums (nu identiski tāpat kā kad siltina ēkas pamatus/cokolu)
- uzmanība jāpievērš: durvis, ārpuses ieeja pie durvīm (sals var cilāt slieksni, ventilācija. Pārējais viss +- standarts 10 cm siltinājuma minimums.

Tik vēlējos noskaidrot šādu situāciju un saprast caursalšanu, bet izrādās nemaz tik labi nesapratu caursalšanas būtību, taču ar jūsu komentāriem un gadījumiem no pašu dzīves ir daudz labāka skaidrība par caursalšanu un kam būtu jāpievērš vislielākā nozīme. Tā ka liels paldies.

Ja, piemēram, ir neapkurināma ēka (virszemes), bet vajag, lai ziemā tā necaursalst, nebūtu mīnus grādi, tad ar pliku karkasu to nenodrošinās, vajag noteiktu siltinājuma biezumu, tik kāds, kā noteikt?

Ja runā par 100% virszemes ēku, tad situācija ir sarežģītāka. Vienīgais siltuma avots ziemā tai ēkai tātad ir tikai grīda (!), turklāt, ja nenosiltina perimetru (grīdas laukumam), tad tas siltuma avots būs vēl mazākā kvadratūrā, jo gridas perimetrs caursals. Tādā situācijā siltinājumu pārējai ēkas daļai vajadzēs krietni biezāku par 10cm pat 15cm. Aprēķināt to droši vien var, bet nu tas jādara nudien jau smalki.
Pusaizbērtam pagrabam tas aprēķins nav tik ļoti svarīgs, jo siltumu dodošā kvadratūra jau ir puse no telpas (turklāt nevis 1grādu bet savus +5-6 grādus) un tas ir pamatīgs balasts jau un tad tur siltumizolācijā +- 5 cm tām virszemes daļām neko īpašu var arī neizteikt. Bet faktiski rēķināt arī nenāktu par sliktu, bet nu tur prasās jau pēc eksperta līmeņa.