Vairākas reizes radās doma, ka varētu aplikt ar ķieģeļiem šo to, bet tad iedomājos, ka ir jau tādi, kas salu netur, kā piemēram Vecrīgas centrā bija itkā stilīga būve, kam pēc pāris gadiem puse ķieģeļu nobira zemē. Daudzas ķieģeļu sētas izjukušas.
Vai ir tādi, kas neplīst ūdens un sala ietekmē un stāv 200 gadus?
Un stāv tak tie 150 g vecie skursteņi kā jauni...

Galvenais lai ķiegelis ir ar lielu blīvumu, tātad mitrumu maz uzsūc vai neuzsūc un līdzarto nesasalst. Pirmais kas nāk prātā ir klinkera ķieģeļi.

Paldies. Man ir pāris m3 ķieģeļi, kas bija virs jumta un pāris m3, kas bija zem jumta. Tikai vairs neatceros kuri bija kuri. Mūrēts tika pirms 150 gadiem. Drausmīgi jau gribētos to mūrētāju kārtīgi izlamāt, jo tas mūrējums nokalpoja tikai 140 gadus un draudēja sabrukt. Varbūt tas pats maita Klinkers ar bija.

Nē tāda mākslīgi veidota materiāla nav. Ja vēlies ilgmūžību, tad jāizmanto noslīpēti precīza izmēra granīta bluķi bez plaisām un tie jāsalīmē ar Silikona līmēm. Silikons ar laiku kristalizēsies un konstrukcija noteikti nostāvēs savus pārus tūkstošus gadus.
Mūra ilgstošas stāvēšanas būtība ir tā materiāla fiziskā un ķīmiskā viendabība, kura jānodrošina arī saistvielai - javai. Jo uz mūrēto objektu bez mitruma iedarbojas arī temperatūra - kas (izplešanās - saraušanās) ciklu ietvaros noārda jebkuru kristalisku materiālu. Bez šaubām ūdens iekļūšana porās ir slikta - jo ziemā radušies ledus kristāliņi eroziju pāātrina. Taču es saprotu, ka ledus kristāliņu veidošanās saistīta ar poru izmēriem un viendabību. Tā tīrs māls no ūdens 100% var šķirties vai nu to ilstoši karsējot virs 100 grādu temperatūras vai ilgstoši dzesējot zem -86 grādiem.
No klinkera nevar izmūrēt sienas, kas ilgstoši kalpo, jo tam - Klinkeram ir lieli iekšējie neviendabības spriegumi - klinkers ir ķieģelis, kas apdedzināšanas procesā sācis kust - tecēt, taču tā, ka temperatūras ietekme pārtraukta, process palicis nepabeigts. Ja process turpinātos, tad krāsnī ķieģeļi sakausētos vienā lielā bezveidīgā pikā vai pankūkā.

Nu man uz jumta ir bebrastes dakstiņi no klinkera. Ražotājs sola 50 gadu garantiju. Salīdzinot ar parastajiem māla keramikas dakstiņiem, šie ir plānāki un blīvāki.

Tad laikam sanāk, ka man nenoderēs nekur tie vecie ķieģeļi, kas palika pēc skursteņa nojaukšanas. Laikam jau pat krāsni mūrējot nav jēga izmantot 140 gadus vecus... Kautgan kā jauni. Kautko vajag bāzt izpuvušo apakšējo baļķu vietā guļbūvei ratnīcai un kūtij un mājai apkārt zemē par perimetru. Parasti jau betonē, bet radās doma pielietot kādu pusfabrikātu. Noteikti ņemšu vērā Brinkmaņa kg. norādījumu iepriekš, ka vajag jumtiņu apakšējam baļķim.

Ķieģeļu kvalitāti stilīgā mūra būvē Vecrīgā diezin vai vajadzētu salīdzināt ar dūmenī iebūvētu - temperatūras u.c. laika pārbaudi izturējušus cara laika ķieģeļus...
Nezinu kāpēc tā - bet tie cara laiku parasti bijuši labu labie un tādus drošāk lietot nekā jaunpirktos...

Dūmenī kalpojušie ir piesātināti - piekodušies ar sodrējiem - kurus praktiski neiespējami dabūt nost - vismaz mani lauku draugi tā saka.
Der atlasīt - atšķirot saplaisājušos - ja tādi ir - un pārējos ar melno pusi uz iekšu - var lietot - bet visdrošāk (vai labāk) tur - kur bez apmetuma - var gadīties ka ar laiku tam sit cauri sodrēji - kaut kā tā stāsta...
Kas 100gados (vēl pie tam dūmenī esot) nav saplaisājis - tas vēl 100gadu neplaisās.
Pirts akmeņus atlasīja - nokarsējot un aplejot ar ūdeni - šķiet ka tā ...vai ķieģeļi līdzīgi būtu tā jāpārbauda - diezin vai

Te bija [www.bkfasades.lv] uz vietas divi dažāda materiala klinkera ķieģēļi, daļa kas nākot no Beļģijas izskatījās savādāk par vācu. Beļģijas tādi mazliet smilšaini , cita strukūra. varbūt tie der labāk.