Nepieciešams izveidot izturīgu koka siju - vēlams no saimniecībā pieejamiem materiāliem. Tātad saimniecībā pieejamie materiāli - priedes koka brusas 200X100, plakandzelzis 12X70. Kā būtu ja es siju izveidotu no divām plakaniski saliktām brusām (sanāk 200X200) un starp tām iefrēzētu gropes, kur ievietotu divus plakandzelžus? Sanāktu savdabīga dubultā T veida sija - kurā koka brusas ir horizontālā veidā, bet metāla plakandzelzis vertikālā veidā. Vai tā dara un vai tā var darīt?

Un kam par godu šī bikšu vilkšana pār galvu? Ar kādu saderēji uz bonapartu?

Vajaga koka siju, nelielu izmēros un izturīgu. Aizvietos 3 metru garu nesošu starpsienu.

No konkrētajiem materiāliem lielāku izturību varētu panākt, ja tās metāla plāksnes tāpat vertikāli iestiprinātu pa vidu starp koka sijām, vienu augšpusē, otru apakšpusē un no sāniem saskrūvētu ar caurejošiem vītņstieņiem zig-zagom.
Vēl var salikt koka sijas blakus un tās metāla plāksnes no augšas un apakšas, lai nosedz šķirbu (var to plāksni iegremdēt, ja vēlas) un jau atkal ar vītņstieņiem. Bet šitai gadījumā tur tā metāla nosegtā daļa tikai 30-35 mm un sanāk, ka vītņstieņi brusai tik pa vienu sānu iet cauri.
Abos gadījumos koka daļas jāliek vertikāli.
Labāk jau H veida švelleri 200 mm un tad tās koka sijas var piekleibēt ar vītņstieņiem no sāniem, ja grib, lai izskatās pēc koka.

Vēl jau gan jāvērtē kāda tur tā nesošā daļa augšā sanāk un vai ar tādu siju kko vispār var noturēt.

200x200 ir tikai pavisam nedaudz lielāka nestspēja par 100x200. Vot ja tu viņas liktu vienu uz otras ar kanti un iegūtu 100x400, tad jau būtu pavisam cita runa. Tikai nekādus vītņstieņus un caurumus nesošajos elementos - principā brusas savā starpā ir jāsalīmē, bet te bez līmgalda/spīlēm neiztikt. Un līmēt ir jāmāk - pareiza līme, pareiza tehnoloģija utt.
Tos plakandzelžus uzdāvini kaimiņam...
Bet ja nopietni, tad pilnīgs sviests un var tikai pabrīnīties ko tikai cilvēki neizdomā - nesošu sienu var aizstāt ar vai nu statni, vai kārtīgi izrēķinātu slodzi nesošu elementu (klasiski H veida švelleri) - šitāda pašdarbība var beigties ar mājas sagraušanu.

Tā nav jēga darīt, jo starp augšējo un apakšējo daļu ir jānovērš bīde - vai nu jālīmē, vai abas jānospriego pretēji un tie plakandzelži jāiekaļ šķērsām starp abām brusām, kas jāsavelk ar vītņstieņiem.

Mans variants piedāvātajā situācijā: Savieno sijas vertikāli, tā lai veidojās 200mm reiz 200mm. Savelk savstarpēji, horizontāli urjot ar 8mm vītņstieni, lai caurumu diametrs nemaina stiprību. Par skādi līme nebūs. Bet plakandzelzi skrūvē katrai 100 reiz 200 apakšā, tā, lai tās strādā maksimāli uz stiepi. Skrūves sadala stiepes spēkus. Slodze uz skrūvem: "cirpšanas". Jā, caurumi plakandzelzī samazinās to stiepes izturību, bet kaut kā tie jāstiprina. Bet šādā variantā viss plakandzelzs materiāls strādā uz stiepi. Liekot tos vertikāli, strādā apakšējā mala vairāk kā augšējā.

Praksē no saliktu siju savienošanas principiem ir Degtjarevja sija - viena brusa novietota uz otras, kur balstbīdi uztver cietkoka tapas, kas atrodas iefrēzētās gropēs. Tad sijai 20x20cm lieces pretestības vērtībā ir 20x20^2/6~1330cm3... kamēr sijai 10xh40cm ~2660cm3.
Taču problēma... tik augstai sijai slogojot jāpārbauda noturības zaudēšana sijas plaknē un tādas izveide prasa galdnieka specializētu darbnīcu. Sijai līmi nevajag.

Cinkotās tapas var aizstāt ar ozolkoka pretbīdņiem ... veikalā nopērkamie presētie skārda gabaliņi ir neizmantojami ...
palakndzelzi var iestrādāt saliktās sijas stieptajā daļā (apakšā) ... arī palielinās nestspēju '

Līmētajās koka sijās stiegrojumu arī iestrādā ... izfrēzētās gropēs ar speciāliem ēposīda sveķiem ielīmē profilēto stiegrojumu

No visiem variantiem pats sakarīgākais varētu būt Ivara Brinkmaņa ieteiktais variants. Arī realizācija,manuprāt,nav pārāk sarežģīta. Metāla plakandzelžus var izmantot sijas plaknes noturības nodrošināšanai. Sijas galus ar plakandzeļža un bultskrūvju palīdzību savelk kopā (vertikāli ar pārlaidumiem uz augšpusi un apakšpusi) ar sienas konstrukciju kurā pārsedze iemontēta. Svarīgi saprast vai šie sienas fragmenti ar ko tiek safiksēta sija ir spējīgi uzņemt plaknes deformācijas.

Tomēr vienmēr risinājumu vajag pārdomāt 7 reizes. Es nupat praksē saskāros ar gadījumu, kad būvinženieris visu māk izrēķināt ar datorā ievietotu programmu, kur pārseguma pārbalstam jāizmanto 700kg metāla, kamēr daudz vieglākams variantams, ~400kg metāla - datoram nav attiecīgo programmas nodrošinājuma. Dators ļauj sarēķināt plaknes konstrukcijas - sijas, bet ieviest papildus kopnes elementu - atgāzni neļauj.

..kā to rēķināja Rastrelli....Datora tad nebija! Tagad: Datorā nav tādas programmas un viss!

Ir tāda programma un vēl daudz citu. Tikai acīmredzot tās nav konkrētā inženiera konkrētajā datorā. Un var arī inženierim nebūt prasmes ar to programmu strādāt.

IMHO, tās, kas kaut ko neļauj, ir internetā atrodamās bezmaksas aprēķinu programmas.

Pats saskāros ar vajadzību piemeklēt konkrētai slodzei atbilstošu siju. Ar diviem būvinženieriem runāju kā izrēķināt, pilnīgi bezjēdzīgi. Vienīgās atbildes bija no sērijas -ņem to, noteikti pietiks! Paņēmu, visticamāk ar 5-kārtīgu rezervi, tieši tā šī iemsla dēļ, ka atbildes bija tik nepārliecinošas, bet jautājums tomēr no Zolitūdes sērijas!

Tad ierosinātajam arre(s) k-gam vajadzīga nesoša sija , kas aizvietos pašlaik esošu nesošu sienu (starpsiena)? Manuprāt jēdzieniski - starpsiena ir jebkura siena būvētas ēkas vidū. Materiāls pieejams - koks 20x10cm. Taču diemžēl nezinot uztveramās slodzes lielumu - nevar konkrēti atbildēt vai salikta sija 2x10/h20 derēs vai vajag siju 10xh40cm.

Kas balstīsies uz tās sijas, nu vismaz cik stāvi virs tās sijas ?

Divstāvu māja no ķieģeļiem - taisnstūra forma 12,5mX8,5. 150 gadus veca ēka. 2.stāvā koka mansards. Nojaucu tādu starpsienu mājas centrā, kas sastāvēja no maizes krāsns un sienā iebūvētiem dūmkanāliem - 3,5m garumā. Siena un maizes krāsns bija sākusi mazliet šķiebties (kā izrādījās tai nebija pamatu - tikai blietēta grunts). Pirms tam nojaucu 2.stāvā virs šīs sienas esošo malkas plīti, podiņu krāsni un ķieģeļu starpsienu - salasījās aptuveni 2m3 ķieģeļu + čuguns+ citi būvgruži (t.i. liels smagums). Jaucu tādēļ, ka pēc skalu griestiem 1.stāvā varēja redzēt, ka griesti mazliet ieliekušies vietā, kur bija lielākais smagums no krāsnīm. Esošais starpstāvu pārsegums - koka sijas izmērā 350X350mm ar laidumu 8m, ik pa 170 cm (starp asīm). Melnie griesti no puscollīgiem dēļiem - mazliet ieliekušies starp sijām. Griestos māls un skaidas 15cm biezumā. Tādēļ plānoju likt papildus koka sijas, lai visu to konstrukciju pastiprinātu, kuras papildus balstīt uz sijas, kas dublētu bijušo sienu. Būvniecības speciālists ieteca metāla H siju. Bet man dizainiski būtu izdevīgāk koka - tādēļ arī apvaicājos.
P.S Kaut kā spontāni sanāca, ka kosmētiskais remonts pārauga renovācijā:) . Rēlā aina neatbilst inventāra lietai tādēļ arī remontēju bez projekta. māja laukos apzdzīvojama tikai vasarās.

Tātad tev māja ar 35xh35cm sijām ar 8m laidumu, kur sanāk tā, kā šis garās sijas balstās trīs vietās - malas un centrs. Centrā zem sijām tev ir viena vainagsija?... kur koka vai mūra stabi atrodas 3m attēlumā. Tā ir vieta, kuru tu gribi pastiprināt. Tātad augstums no 8m siju apakšas līdz 1.stāva tīrai grīdai tev ir (2,4?)m vai savādāk. Tādejādi pasijas augstums vēlams ne vairāk, kā 40cm, gaismā paliek 2m. Uz šiem trīs laiduma metriem mājai var atrasties tikai viena vai divas 8m sijas, ar montāžas soli 1,7m.
Nosacīti 2.stāvs - mansards vai tev kā bēniņi vai šobrīd vasaras dzīvojamā telpa( nojaukta plīts un sildmūris).
Pēc kāda laiciņa mēģināšu piemest koka pasijas dimensijas. Taču pastāv ari variants, kur ievietotu metāla pasiju, tu butaforiski nosedz ar dekoratīviem koka elementiem - imitējot koka pasiju.

Vienai gala istabai (3,5X8) sijas nebalstās centrā. Pārējā mājas daļā pa vidu gāja siena.vainagsijas kā tādas pa vidu nebija - mūris pa taisno piekļāvās griestiem, kā jau teicu tur bija dūmkanālu sistēma. Griesti - no sijas līdz nupat uzlietajam betonam 2,5 metru augstumā. Otrā stāvā pavisam trīs istabiņas ar zemiem griestiem apt. 2m (izņemot mansardu, kur normāli griesti). Pēc tam vēl bēniņi, kuros lielam vīram jārāpo četrrāpus. Tālākā nākotnē ir doma paaugstināt 2.stāva istabu griestus pārvietojot siltinājuma kārtu virs spāru šķēršļiem, atsedzot tos, lai otrais stāvs jēdzīgāk apdzīvojams.

Tad kāda profila un biezuma metāla siju vajadzētu manā gadījumā izvēlēties?