Dzīvojam laukos pavecā koka mājā un pamazām cenšamies remontēt. Taču nevaram izlemt kā labāk atjaunot grīdu apmēram 30 kv.m lielai istabai. Šobrīd tur saglabājusies platu un biezu dēļu grīda, kas ielikta ne visai profesionāli (ar atstarpēm starp dēļiem un uz sijām apmēram 10 cm no zemes). Rezultātā no grīdas telpā nāk aukstums un mitrums tā, ka nav iespējams pastāvīgi istabu apdzīvot.
It kā dēļus vajadzētu plēst ārā un betonēt, bet tās ir lielākas izmaksas, kā arī sarežģīti, jo jaunā grīda nevarētu būt augstāka par jau esošo, tādēļ ļoti dziļi sanāk izrakt slāni zem grīdas, varbūt pat jāstiprina pamati.

Varbūt kādam ir bijusi līdzīga situācija un ir kādi citi lēti un efektīvi risinājumi?

Lai nu vai kā ( vārdu spēle...), bet nosiltinot sienu un pamatus, arī šāda veida grīda kļūst manāmi siltāka!

10cm atstarpe plus dēļu biezums gandrīz jau dod vietu putuplastam(gan tik 5cm) un betonam, vēl laminātam...

Dēļi ir ielikti pareizi. Taču nav nosiltināts vismaz ēkas cokols. Arī zem grīdas (zem vai starp gulšņiem) noderētu siltinājums (siltumizolācijas ražotāju lapās ir gatavi mezgli).

Pagājušajā vasarā nosiltinājām sienas no ārpuses un cokolu. Tam, protams, ir efekts, bet lielajā istabā tomēr joprojām nav iespējams dzīvot, no grīdas nāk ziemā pamatīgs aukstums.

Ja 5 cm putuplasts, tad cik cm jābūt betonam? (izklausās vienkārši:) ) Jo dzirdēts, ka tam visam apakšā vajagot arī vēl kārtīgu grants slāni. Ja tā, tad satrauc izmaksas, jo jau tā daudz ieguldīts remontā.

Nu ja tā var teikt, tad bija līdzīga situācija - koka grīda bez siltinājuma, plus tā bija vienkārši nokalpojusi - sapuvusi utt. Nu standarta risinājums - izvācu, izraku trūdus līdz nestspējīgam pamatam, kaut ko piebēru, lai grīdas līmenis sanāk, noblietēju, manā gadījumā ap 17cm (10cm putuplasts un 7 cm betons). Tagad it kā 15cm iesaka, bet arī 10cm ir gana ok. Virsū liku linoleju, grīdas siltās. Esmu apmierināts. Lēju pats, tāpēc samērā lēti tas viss tur bija. Lai vai kā uzskatu, ka putuplasts+betons ir saprātīgs risinājums.

Man laukos taads pats piiraags kaa Vilnis Radio , tikai nav siltaas griidas,bet gan uz betona naak virsuu finieris un masiivkoka parkets,nu jau griida kalpo 6 gadu un maajaa ir loti silts,nekaads aukstums no griidas nenaak!

Man liekas, ka problēma ir kur citur. Man arī koka dēļu grīga stāv pilnīgi bez kāda siltinājuma. Vienīgi apakšā ir neliela betona kārta. Tālak lāgas un tukšums starp tām. Pie sienas grīdlīstēs iezaģēti ventilācijas caurumi pagrīdei. Grīda silta un ziemā patīkami ar basām kājām pa to staigāt.

Pievienojos Vilnis_Radio un Jankouzs! Pirms nepilna gada taisīju vienam dzīvoklim. Pirms tam roku pieliekot, jau oktobrī varēja just kā no zemes nāk aukstums. Ko tur vēl izventilēt? Vienīgi šad tad iedomājos, ka varbūt vajadzēja patērēties nedaudz vairāk un savilkt siltās grīdas caurules, ja nu nākotnē sagribas pieslēgt siltās grīdas!

To aukstumu rada attālums starp zemi un dēļiem, kur cirkulē caurvējš no āra šķirbām. 150 gadus vecām piejūras mājām dēļi stāv tieši jūras smiltīs. Bez spraugas. Nekas nav puvis un, ja ārā -30, tad jau var uzskatīt, ka grīdu silda zeme. +6 grādi par velti nāk grīdā. Tikai gaiss ar krāsni jāpasilda. Nu neatradīs tās šķirbiņas.

Te parādās dilemma - atsegta grunts tieši zem grīdas nodrošina vasarā vēsumu telpā un ziemā nodrošina nelielu, bet pozitīvu temperatūru. Kaut, kas līdzīgs pagrabam.... ieviešot efektīvu siltumizolācijas slāni zem tīrās grīdas - tas (siltumizolācija) samazina telpas virsmu siltuminerciālās īpašības - istabu var ātrāk iesildīt ( vasarā saule caur logiem vai karstais gaiss), ziemā - apkures ierīces.
Nosacītais mitrums telpā vasarā parādās tapēc, ka pie grīdas esošais grunts aukstums palīdz kondensēties telpas gaisā esošajam mitrumam. Ziemā būs otrādi.
Nupat būvēju vienu ēku. Konstatēju, ka ~36m2 telpā vasaras sākumā neskatoties uz betona pamatni un vairāk kā 10cm polistirola kārtas, telpā tāpat izjūtams aukstums, tā, ka jūnijā prasījās ieslēgt apsildi. Te jāmin , ka telpas logi bija koku noēnoti un vērsti uz A debess pusi. Māja ļoti masīva ar ārējo siltinājumu.

Vēl interesanti tā tipa vecajām koka mājām, ka apkārt nav nekādas siltuminerces masas, bet vidū baigi daudz krāsnis. Visas iekšsienas ir siltummūri un vēl milzīga maizes krāsns. Tas projekts jau tipveida. Visur vienāds. Viss caurstaigājams. Tās durvis parasti nelieto. Un tā nav guļbūve, jo guļbūvei vajag garākus baļķus. Tā ir stāvbūve ar baļķu pildījumu. Lētāk. Ir varianti, ka nav baļķu, bet skaidu pildījums ar dēļiem abās pusēs. Jaunākie varianti. Grīdas dēļi kādi 7 cm. Cietkoks. Kā jauni joprojām. Tās pašas krāsnis arī kalpo siltuminercei un agrāk jau plīti kurināja gatavošanas dēļ, tādēļ nekas nekondensējās un ventilācijai bija vilkme, jo skursteņi bija silti. Gan jau kāds arhitekts zina varbūt tā tipveida projekta nosaukumu?

Nu grīda ar saviem +6 grādiem silda tikai līdz brīdim, kad istabā ir zemāka temperatūra par +6, pārējā laikā tāda grīda ar vai bez šķirbām siltumu paņem nost. Tā kā runājam par dzīvojamām telpām ar attiecīgu temperatūru, tad tāda grīda ir nevajadzīgs siltuma zudums. Pagrabam jā, tur tāda +6 siltā grīda ir labu labā.

No mūsu diskusijām izkristalizējas jautājums: Tātad piekrītam, ka polistirola izolācija pie grunts būtu vietā! Arī kapilārā izolācija no zemes būtu nepieciešama - 120mkm PE polietilēna plēve ar šuvju salīmēšanu un uzlocīšanu pie pamatiem uz augšu. Ārējo fasādes pamatu 5..10cm vertikāla siltumizolācija vismaz 50cm dziļumā - zemes caursalšanas robeža.
Betons? ... saprotu, ka šis izmaksas var aizstāt ar labi blietētu ( vibroblietētu esošās neorganiskās grunts - smilts...smilš'māls ) pamatni uz kuras liekam PE plēvi.
Tātad runa par to, cik biezu neorganiskās grunts slāni atstāt virs polistirola ? - nelikt nemaz vai varbūt 40...60cm biezumā, palielinot grīdas siltuminerces īpašības - iespējams vairāk būtiskas vasaras karstuma samazināšanai?

Man ir neskaidrs par silto grīdu un dēļu klājumu tai.
Vai tas ir savienojams?
Ko reāli uz siltās grīdas var klāt virsū bez flīzēm un lamināta?
Vai ir kāds web kur var smelties?

Gan jau ka var to betonu aizstāt ar blietētu kaut ko. Es neesmu pats taisījis, bet ir lasīts par to ka plaši cilvēki izmanto peldošās grīdas - resp. uz uzbēruma. Domāju, ka arī slāņa biezumu var palielināt līdz tiem 40 vai pat 60 cm. Iespējams vasarā tas tik tiešām dotu papildus balastu.

Betona funkcionalitāte ir tāda, ka tas ir izcils pamats, kuru nevar tā īsti sabojāt. Ar tām peldošajām grīdām būs kā būs, tās tomēr mazliet vairāk nostaigās un arī būs vājākas pret kaut kādiem maza laukuma lieliem spiedieniem (klavieru ritentiņi). Betons uz putuplasta jau arī staigā, bet nav riska par lokāliem caurumiem.

Waltam. Pēc manas saprašanas ar dēļu grīdu nekādām problēmām nevajag būt, ja neskaita to kas notiek ar šķirbošanos un dēļu staigāšanu. Siltuma avots ir grīda, apakšā siltumizolācija. Siltums iet protams pa neizolēto pusi uz iekštelpu un mazu, mazu kriksīti arī zemē zem siltumizolācijas. Dēlis arī ir mazliet siltumizolācija, tad nu sanāks, ka rezultātā uz zemi aizies par vienu kriksi vairāk siltuma, kas ir slikti, bet manuprāt nebūtiski.

Uz siltās grīdas var likt jebko, tikai jāsaprot, ka jo labāks izolātors būs tas segums, jo mazliet vairāk būs zudumi pa grīdas apakšu.

Izskatīšanai pievienotu vēl tādu segumu kā linolejs, kuram nav obligāti jāizskatās kā sliktam linolejam.

Vecā koka mājā, ja ārā -30, pie grīdas tāpat nav vairāk par 6 grādiem, bet ja jau kārtīgi kurina, tad arī grīda sasilst un tas siltums, kuru saņem zemgrīdas sausās smiltis, jau lejā neies. Turpat jau paliks, jo gaiss, kas ir starp smiltīm jau ceļ viņu uz augšu.

"Dzīvojam laukos pavecā koka mājā un pamazām cenšamies remontēt."...bet bez grīdas remonta, kas tad ir darīts ar pārsegumu, ārsienām, logailēm?
Bieži vien grīdas ( radiācijas - siltuma/ aukstuma) starojuma temperatūru ietekmē pārseguma un ārsienu uzsilšana. Tā piemēram - ķieģeļos apmūrēta koka ēka var būt viegli vēja caurpūsta.