Nekādu mīlestību un auglību ābeles nesimbolizē. Vienkārši senču padarīts darbs, ko negribas iznīcināt. Tieši kā Rx saka - atmiņas, vēstures liecība. Kāda mīlestības pirkšana? Kur loģika?
Jēga ir šai sarunai. Arre minētās kartupeļu dakšas varētu modificēt tādā garā grābeklī, kuru velk aiz sevis, un kad pilns, izber tačkā. Lai nav katra tā štrunta dēļ jāliecas. Tad jau tas varētu būt tāds normāls veču darbs. Pavelk 10 m, izber. Tur kādi 20 kg. Nav tak jēga ar dakšu žonglēt 2 ābolus, kas, visticamāk, noripos nost.
Tīklu varētu, bet tur visu laiku būtu jāsēž klāt un jāregulē nostiepums.

100% piekrītu RX, ka viss atkarīgs no gribēšanas.
Tomēr, ja mājās 50-60 gadus veca ābele, kura nav bijusi attiecīgi kopta, tad laikam atjaunot diez vai sanāks. Un kāda gan cieņa pret senčiem, ja sapūdē viņu stādītās ābeles augļus?????
Es noteikti ieteiktu izzāģēt veco (skaistuma nekāda, tikai kaitēkļu un slimību perēklis) un iestādītu jaunas, puspundurus, pundurus...
bet atkal problēma - ja pareizi nekops vainagu, neretinās ražu, mežs vien izaugs, āboli sīki, nesmuki, negaršīgi... atkal mētāsies pilna zeme.

Āboli lieli, garšīgi, bet 50 reizes par daudz. Reāli vajag 1 ābolu dienā, jo ir jāēd arī citi augļi. Bet nokrīt ap 10 kg. Tie, kas stādīja, nevarēja iedomāties, cik milzīgas tās ābeles izaug. Drīz būs ķivere jāliek, jo tie rudens āboli ir uz kg gabalā un ja nāk no 10 m, tad diez kas nav. Kā tad var nesapūdēt senču ābeles augļus? Apēst katru dienu 10 kg? Parādi, kā Tu to dari. Jautājums tikai, kā racionālāk, ar mazāku resursu patēriņu tikt galā ar to šmuci, lai var normāli pļaut. Liekas, ka varētu derēt tāds palielināts 5 reizes melleņu lasāmais ar kātu, tikai jāizdomā no kuras puses to kātu...cHTeK

Kā es to daru? Visas vecās ābeles izrāvu, par ko saņēmu kaimiņu pārmetumus (līdzigi kaut kas par senču mantojumu). sastādīju pundurābeles. Divām bija ļoti garšīgi āboli, pārpotēju jaunajām vainagā. ābeles nelielas, viegli kopjamas, skaisti izskatās. Tie, kas mani kaunināja, tagad paši seko šim piemēram. Vasaras āboli vairākas sķirnes vienā, divos kokos, tā tik pietiek, kā katru dienu kādu noēst. Ziemas šķirnes vairāk, glabājam pagrabā, līdz pavasaarim gan nrsnāk, laikam pagrabs pārāk silts.

Tā jau nav, ka nekas nenokrīt uz zemes un nepūst, bet salīdzinoši niecīgs daudzums, ko pirms zāles pļaušaans var salasīt vienā pussapainītī.

Bet kā lai apēd 10 kg ābolu pa dienu? Ja jau ieliek darbu, tad var visu ko, bet ir svarīgākas lietas, kas jādara. Nenesu jau sen pagrabā. Sapūst ātri. Droši vien jau ventilācijas par maz. Tas nav to vērts,tur iedziļināties. Tikai, ja ir kāda lieka sieva, tad var sulas konservēt un saldēt jau gatavus kokteiļus, bet nu nav.

Kā tai anekdotē: Vari apēst 10 kg ābolu? Varu 1kg...pārejos iekodīšu! Ja jau tā...tad Jums, Maikl, ir viena izeja, kurai, kā skatos esat morāli gatavs...jo āboli Jums ir kā apgrūtinājums! Ko tur domāt...Zāgi pavasarī rokās un zaru kaudze "Jāņiem" garantēta. Kāpēc pavasarī: Lapu mazāk! Var arī neslinkojot kādus zarus muļčēt...bet jāstrādā! Kādas 2 ābeles var pazāģēt un pakāpeniski atjaunot ar ābolu šķirņu izlasi. Viena vasaras, otra ziemas. Dažādi āboli, dažādas garšas. Ģimenei uzkost pietiks.... Jāatzīmē, ka vārds "ziemas" ir universāls , jo ziemu tie nesagaida...........

Nevis zaru kaudze, bet milzīgu baļķu kaudze pilns pagalms. 15m3. Un darbs. Visu laiku figurē ieteikumi, ka vajag padarīt kaut ko vairāk. Tātad, iznāk, ka sēž idiots, kurš dara tikai 50% no tā ko varētu darīt. Vai Rx padara tikai 50 % no tā ko varētu padarīt, ja jau tā iesaka?

...vienmēr var padarīt vairāk! Jāgrib! Bet ja runā par manu pieredzi ( aptuveni 50 ābeles, 3 bumbieres, neskaitāmi jāņogu, ērkšķogu, upeņu krūmi, ķirši, plūmes,,,,,,,) tad katru pavasari sakrauju Tādu kaudzi, ka pašam izbrīns. Katru gadu. ) No kurienes tas viss rodas?). Bet neko. Daru. Pavasarī svaigs gaiss, maza fizkultūra pēc ziemas. Cerības ka būs labāk. Potēšana pēc tam. Prieks par darbu. Jā. Dzīves baudīsana darbībā. Neslinkošana. Būtu jau labi, palīgus aicināt...bet mūsdienīgā sabiedrība vairs tam nav gatava...Tādu "muļķu" kā es arvien mazāk..........Kā jau teicu: Datora Virtuālais Laikmets ar Ekskursiju piedevu pasaules izzināšanā. Secinājums: Katram jāmeklē SAVS CEĻŠ uz sevis izzināšanu un pasaules saprašanu......Varu tikai dalīties ar domām, pieredzi. Neņemiet ļaunā, ja kautkas sirdi aizķer.....Tas tā nav domāts. Vēlu labu.

Pirms 4 stundām nozāģēju vienu ābeli, kuru ģimenes padome nolēma nozāģēt, galvenokārt tāpēc, ka pārāk traucē jumtam. Nebija maza, un jāzāģē pa daļām no augšas, lai nesalauž jumtu. Rīt pa vakaru visu kompakti sakraušu sķūnī un nebūs pilns pagalms. Būs mazliet malciņa un resgali atstāju lietaskokiem.

15m3 nav ābele, bet reāls baobabs kādi Latvijā nav sastopami.

6 baobabi un vēl normālās. Paldies par interesantu sarunu! Nekas sirdi neskar. Nav jau bērnudārzs. Tikai gribu turēt pie tēmas. Jautājums, kā racionālāk, nevis, kā vairāk laika iztērēt. Pilnīgi pretējas tēmas. Pilnīgi piekrītu par dzīves baudīšanu darbībā, neslinkošanu un visu citu, bet to svarīgāk darīt remontējot ēkas, jumtus, piebūvējot, paplašinot, bruģējot, meliorējot, krāsojot u.t.t.. Un kā jau god. Rx atzīmēja, nav vairs pieņemts aicināt talciniekus ņemties pa šmucēm.Nav vairs nekādi"Straumēni". Un to laiku loģiskāk veltīt ēku sakopšanai un uzlabošanai. Nav nekāda rezerves laika, nekādu lieku 50% laika. Zāle jāpļauj, sniegs jātīra, malka jākrāmē un, ja būtu tas brīnumainais liekais laiks, kas dažiem iztēlē mētājās, tad varētu labāk paskriet no rītiem, papeldēt... Runa ir par "darba ražīgumu". Jocīgi, ka pēdējā laikā šo terminu vairs nedzird. Varbūt kāds sinonīms uzradies?

maikls Wrote:
-------------------------------------------------------
...... Runa ir par
> "darba ražīgumu". Jocīgi, ka pēdējā laikā
> šo terminu vairs nedzird. Varbūt kāds sinonīms
> uzradies?
.................
Par "darba ražīgumu" šajos laikos svarīgāka kļuvusi spēja "osvoitj" (padarīt par saviem) Eiropas līdzekļus. Te katra ķermeņa kustība tiek izvērtēta pilnīgi citās dimensijās. Bezjēdzīgs process dod lielākus ienākumus, nekā definētās darbības reāla raža. Cita domāšana, tā sakot.

Maikls: Viss tā jau tiešām ir....Bet nopietni runājot par darba ražīgumu, ir viens padoms, ko pamato arī ābeļu dārzu lielie speci: Jazāgē zari, kas uzreiz rada izmaiņas kokam, tas ir, nevis zariņi, bet zari! Un "domāšanai": Jazāģē tie, kas maksimali ielaiž gaismu līdz stumbram! Protams sausie, krusteniskie. Zāģējot tos, uzreiz būs redzamas izmaiņas, ābelesāks jaunu dzīvi, sāks dzīt jaunos zarus, atvases. Notiks radošas izmaiņas.Tā katru gadu sekojot , ābele atjaunosies. Neknakstinieties ar mazajiem zariem un darba ražīgums strauji augs! Ja nozāģē līdz ar valnīti (zara sākums pie stumbra) tad atvases mazāk ap šo vietu augs. Ja nozāgē ar stumbriņu, augs neskaitāmas atvases. To zinot, var plānot ābeles zaru nākones variantus, potēt jaunas šķirnes, gaidīt augļus un priecāties par savu "selekcijas" darbu, tā priecājoties, nevis pārdzīvot par lielo augļu zemes birumu......Mans padoms klāt: Kaut mazumiņu radošuma jāieliek jebkurā darbā un darbs var radīt prieku, ja arī prasa grūtības..........

Sorry, nesapratu. Par to gaismas ielaišanu. Parastā problēma, ka zari uzaug debesīs, no kurienes krītot, āboli pilnīgi sašķīst, vai kaut kur nenormāli tālu uz sāniem un tad lūzt nost no ābolu svara un liecas pie zemes un nav iespējams apakšā izpļaut.

Nu tad tā: Ja gaisma nekrīt uz stumbru,... zari pastiprinati tiecās uz gaismu. Mazie iekšpusē nokalst, tie kas aizsniedz gaismu ražo. Palielinās zaru garums, to resnums, lapotnes diametrs, ābeles augstums. Ārējais laukums liels, iekspusē...nosacīts tukšums. Ražo galos. Ābele- monstrs. Ja ielaiž gaismu līdz stumbram ( izzāģē zarus, lai gaisma ..iedomājieties saule apspīd stumbru). Sāk lapot ap stumbru, aizpildās iekspuse ar lapām, augļiem. Zari vairs nav tik gari debesīs. Veidojās kompakta ābele saglabājot lapu laukumu. Apakšējos zarus tāpat nost...kas maisa pļaut ( ja ābelei ir liels augstums). Puspunduriem atstāj arī zemākus zarus. Bet viss tas jādara no gada-gadā. Pakāpeniski! Tā var ābeļu dārzu sakārtot. Ja pārforsēsiet, augs bezgalīgi daudz ūdenszaru, kas nav auglīgi, ir nederīgi! To nogriešana jau ir problēma...baigais darbs. Tāpēc vainaga laukms ir nosacīti jāsaglabā, kompensējot ar jaunajiem dzinumiem no nozāģētā zara. Izvēlās labākos virzienus no jaunajiem, nepareizos nogriež. Izvēlētais zars strauji augs. Augs un ražos lielākus ābolus kā vecie zari. Un atkārtoju: āboli, kad aizmetusies, ir jāretina! Jārauj bez žēlastības nost, tā lai starp ābolīšiem ir 5-vai pat 10cm ja nevajag daudz ābolu. Būs āboli- monstri!

Nu ir skaidrs. Paldies!

Rx-am
kad izgriež zarus? Pavasarī vai var arī rudenī/vasarā? Pavasarī it kā pirms lapām riskanti - varbūt ka'ds zars apsalis, bet nogriež labo...

Principā ābelēm var griezt zarus kā pavasarī, tā vasarā, un rudenī. Es piekopju griešanu pavasarī. Mazāk lapu, labāk saskatāma situācija, kas un kā, kam maisa, ko vēlos. Staigāju apkārt un vēroju, novertēju situāciju. Nogriežu. atkal veroju....Kad salapojis, un ieraugu kautko palaistu garām, nost. Ja grib saīsināt zariņus, tad ir tā: Izvēlās uz zara atvasi- zariņu, ko vēlās tālākā gaitā saglabāt un uz kura bāzes jau būs jauns ražojošs zars. Pieskaita divus zarus klāt un nost pie paša sānu zariņa. Laika gaitā pie nogriezuma sāks augt ūdenszariņš-zariņi. Nākošais uz stumbra pusi būs jau labāks. Bet trešais, kuru izvēlējamies kā derīgo augs vislabāk. Kad tas saņēmies, divus liekos nost. ar visu pamatzariņu, pie paša mūsu izvēlētā zariņa. Izsalušos zarus var redzet tikai kad koks salapo. Bet ja tas ir "dārgs", tad nezāgē, bet vasaru nogaida. Tam var parādīties dzīvības pazīmes no snaudošajiem pumpuriem. Un jau nākošajā gadā novērtē situāciju.

Arboristu lapā lasīju, ka visas graizīšanas jādara vasarā, kad augi ir dzīvi un var sevi pasargāt pret baktērijām, izņemot sulu laiku. Un tad arī var redzēt, kuri zari dzīvi.Nu un dabiski, ka nokaltuša zara nogriešana vasarā tikai atvieglo augu, jo, lai apgādātu to vienu lapiņu pašā galā, tiek iztērēts liels daudzums sulas.

Pavasarī arī "augi" ir dzīvi! Sula aiziet līdz pašam griezumam. Kad griež ābeles, sula no gala netek! Bet griež tad, kad lielie sali beigušies.Bērzam sula tek, Vīnogām sula tek. Mazos griezumus ābelēm speciāli neaizsargā ar vasku- krāsu, bet lielākus uzreiz pārklāj ar speciālo ābeļu krāsu Lerāns. Vasks neder tādam nolūkam. Vasks ir potzariem, mizas aizaudzēšanai, sulas saturēšanai ap griezuma- bojājuma vietu, tā to barojot un veicinot saaugšanu. Tāpat izkasa bojātās mizas vietas un krāsu virsū. Krāsai klāt ir vara vitriols, kas dezinficē griezumu. Arboristi strādā ļoti ražīgi un viņiem nav laika kokā krāsot. .Viņi zin, ka griezuma vieta būs slīpa, ūdens tajā neuzturēsies, apžūs un koks dzīvos!..Un ābele ir slimības vairāk uzņemoša, nekā parastie koki.