Laukos būvēju sev māju. Saglabājušās vecas ķīeģeļu sienas, ļoooti negluds mūrējums. Tāpēc meklēju materiālu, kuru var efektīvi uzklāt uz stipri nelīdzenas virsmas. Bet jautājums nav par to. Meklējot dažādus variantusman finansiāli pieejamai siltumizolācijai bieži sastapos ar termovates piedāvājumiem. Esmu diplomēts celtnieks un mani pārsteidza termovates iestrādes firmu apgalvojums, ka veidojot siltos griestus termovati var droši iestrādāt uzreiz uz OSB plāksnēm, neveidojot ģaisa starpslāni starp OSB un jumta hidroizolāciju ūdens tvaiku izvadīšanai! Viņi gan man norādīja, ka to var darīt bez starpslāņa, ja ir ievērota normatīvā telpu vēdināšana t.i. ir ierīkota parastā pašplūsmas vēdināšanas sistēma. Tāpat viņi man stāsta, ka Kanādā tā ir normāla prakse termovati pūst tieši uz OSB bez papildus gaisa starpslāņa starp OSB un jumta hidroizolāciju! Darba lietās gadījās runāt ar būvfiziķi Vulāna k-gu un viņš jau nu diezgad viennozīmīgi rauca degunu par termovati uz OSB bez starpslāņa.

Vai ir kāds gudrinieks, kurš to jau ir pārbaudījis dabā? Kā tas funkcionē?

Sendvičpaneļa princips. Viss darbojas ,nav nekādu problēmu. Jautājums-kurš uzņemsies atbildību par iekšējo tvaika izolāciju-jo šādā risinājumā tā nedrīkst laist cauri praktiski neko.Par cik,tādu pargalvnieku maz,tad praksē šādus risinājumus domājoši cilvēki parasti neveido.

Nu diez vai tas ir sendvičpaneļa gadījums! Tie termovates pūtēji jau apgalvo, ka no iekšpuses nekādu tvaika izolāciju nevajag. Iepūš styarp spārēm uz USB termovati, nolīdzina virsmu un šuj klāt apdares materiālu! Tas jau mani pārsteidz.

Šīs, par ko laikam ir runa-man gribētos saukt par termoputām. Un atšķirība,manuprāt ir ļoti liela. Vatē gaiss ir kustīgs,turpretīm putās gaiss ir noslēgts-rezultātā mitruma kustība materiālā ļoti lēna un ierobežota. Ja ņem par pamatu,ka OSB arī nav pilnīgi neelpojošs materiāls-turklāt to iestrādājot ir jāatstāj spraugas. Šindelis uz jumta arī nav ne tuvu hermētisks. Savādāk ir ar kausētajiem ruļļveida materiāliem,bet tur plakņu augstākajās vietās tiek veidotas difūzijas atveres. Pats būtiskākais manuprāt, ir tas,ka materiāls tiek iestrādās blīvi (ielīmēts).Kondensāta veidošanās pie OSB ir tik pat šaubīga,kā piemēram putuplasta loksnes vidū,jo principā veidojas viendabīgs materiāls. Nav gaisa kustības,nav kondensāta-difūzā veidā mitrums pārvietojas arī rasas zonā un mīnuss grādu zonā nekondensējoties-parciālā spiediena ietekmē. Tā es to saprotu,varbūt kļūdos,neesmu neko studējis.

Šajā mājaslapā to reklamē kā termovati, bet iestrādā ar iesmidzināšanas metodi!

www.siltsnams.lv

Termoputas ir uzputoti formaldehīda sveķi un man nav pārliecības, ka uz vietas celtniecības ogjektā iestrādātais materiāls var būt tikpat kvalitatīvs kā rūpnieciski ražoto sendvičpaneļu ražojums. Formaldehīda izmantošana celtniecībā stingri aprobežota un visieteicamākā ir ražošanas tipa būvēm, kur izmantojot dobos betona blokus to gaisa starpas tiek aizpūstas ar šiem formaldehīda sveķiem.
Taču koka konstrukcijām jumtā jumta seguma apakšklajam OBLIGĀTI jāvēdinās, kas izsauks arī arī formaldehīda tvaiku kustību ēku telpās.
Alternatīva siltināšanai ir ekovate.

Brinkmaņak-gs! Vai sanāca apskatīties www.siltsnams.lv KO teiksiet par Aķauķa k-ga viedokli!

Dotais siltumizolācijas materiāls aminoplasta (urīnvielas) putas pazīstams kopš 1930 gadiem. Tās ASV un Kanādā sāka plaši pielietot apmēram 1950 gados, kur nosiltināja miljoniem māju. Tad konstatēja, ka materiāls kaitīgs cilvēkiem un tad tērēja miljoniem dolāru, lai to labotu. Materiāls : [www.togotermovate.lv] ... ir viena būtiska nelaime, kas tabulā nav uzsvērta ... pie nelielā 10,5kg/m3 materiāla blīvuma, tam piemīt ievērojamas rukuma īpašības .. līdz 5% no apjoma. Jo kā organiskas dabas mākslīgam ķīmiskam materiam pareizu ķīmisko procesu nodrošinājumam nepieciešami korekti vides apstākļi, taču to ievērošana būvobjektos daudz problemātiskāka nekā laboratorijā. Tas arī izsauc rukuma atšķirības no laboratorijas apstākļiem. Bez šaubām, ja aizpildāmo tukšumu apjoms ir neliels - betona dobjie bloki, tad rukuma ietekme neliela, taču koka jumtos starp spārēm un ņemot vērā, ka jumts no sniega slodzes un vēja ietekmē edformējas, nav izslēgtas ievērojamas rukuma plaisas, kas ar laiku palielina Aķauķa k-ga minētos siltumzudumus starp spraugām.
Tapēc manuprāt optimālākas ir konstrukcijas ar papildināmiem beramiem siltumizolācijas aizbērumiem starp tvaika mitruma caurlaidošiem materiāliem - kokšķiedru plātnes, fibrolīts ar apmetumu vai citas. Jumta segumam optimālāks ir gabalmateriālu segums - viļņotas cementšķiedru plātnes vai dakstiņi - betona, māla. savietotam jumta segumam iekšpusē vēlama tvaika izolācija iekšpusē - speciāls krāsojums vai PE plēves.
Taču neviens materiāls neblābs situāciju, ja to iestrāde ir nepārdomāta vai darba izpildes kvalitāte slikta.

Šaja stāstā gribu izdalīt divus atsevišķus jautājumus:
1.Spraugai stap OSB un difūzijas membrānu jābūt obligāti. Tas nav atkarīgs no siltināšanas materiāla. No praktiķiem dzirdēju, ka pirmos šindeļu jumtos, kuri izbūvēti bez spraugas OSB pūst vienā laidā. Kāds ir ietaupijums atsakoties no spraugas?
2.Yotube ir pilns ar negatīvajām atsauksmēm no Krievijas par termoputām. Pamata problēma ir tā, kuru Ivars piemineja - liels rukums. Pēc laika atvērot nopūstās konstrukcijas, var redzēt, ka siltinājums ir tālu no monolītā. Putas sadalās atsevišķos gabalos ar lielām spraugām. Pie tam, pūšot putas izplēšās deformējot visus apšūvumus.