Kautkā arī šķiet, ka tās termo plēves diez ko daudz nedod..

Man ir koka rāmji ar vienkameru paketi, un aukstums no loga ir briesmīgs. Ir doma iekšpusē ap rūts rāmi uzlīmēt līstītes, kurā ielikt trešo stiklu. Vai kādam nav pieredze? Vai stikls nesvīdīs?

logs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man ir koka rāmji ar vienkameru paketi, un
> aukstums no loga ir briesmīgs. Ir doma iekšpusē
> ap rūts rāmi uzlīmēt līstītes, kurā ielikt
> trešo stiklu. Vai kādam nav pieredze? Vai stikls
> nesvīdīs?
Man šādi logi ir- pakete +stikls iekšpusē. Efekts neliels.. Man ir sajūta,ka vaina ir lielajā gaisa spraugā starp paketi un stiklu (5cm). Nekas nesvīst,bet salīdzināt ar divkameru paketi pavisam noteikti nevar.

parks2007 Wrote:
-------------------------------------------------------
> elektriķim Mārim
> Kas tai telpā notiek,ka tik nenormāli raso tie
> logi?Man arī raso,bet nu ne vairāk kā zem
> plēves esošais logs.

Nekam TĀDAM jau nav jānotiek. Mums pagājušā ziemā pa lielam visi logi bija gandrīz sausi, bet terases logs+durve pat salīdzinoši siltā laikā katru dienu rasoja līdz vidum un vēl augstāk. Visur vienkameras paketes, telpā mitrums turējās ap 60%. Kā vēlāk noskaidrojās, terasei esot bijis paņemts lietots/vecs logs+durve, ar vecu paketi. Kad uznāks lielāks sals, tad redzēs, vai pakešu maiņa ko līdzēja (ielikām jaunas vienkamernieces) - it kā jau daudzkur raksta, ka tam jāpalīdz.


m Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kautkā arī šķiet, ka tās termo plēves diez
> ko daudz nedod..

Es gan teiktu, ka dod - faktiski izveido papildus kameru, lai arī zemas kvalitātes. Iespējams - nehermētisku. Pilnīgi noteikti - "pildītu" ar visparastāko gaisu, nevis kādu inertu gāzi (argons vai tml) kā tas ir rūpnieciski ražotām kamerām. Bet tas jebkurā gadījumā kaut kādā mērā noslēdz gaisu un samazina "virsma-gaiss" temperatūru kontrastu, kas ir kondensāta rašanās iemesls. T.i., ja bez termoplēves 10°C vēsajai stikla virsmai piekļūst 22°C siltais telpas gaiss, tad ar termoplēvi 10°C vēsajai stikla virsmai piekļūst starp stiklu un termoplēvi iesprostotais 15°C vēsais gaiss, kuram nav iespējas brīvi sajaukties ar telpas silto gaisu (skaitļi, protams, no pirksta izzīsti, lai +/- ilustrētu, kas tur notiek).
Iz pieredzes - pat no ārpuses ar skoču pielīmēta pārtikas/iepakojumu plēve uzlabo situāciju. Izskatās gan vēl briesmīgāk nekā tā termoplēve, toties paveicams ar mājās atrodamām lietām.

logi ir parastā guļamistabā, manuprāt ar katru gadu svīst arvien vairāk. šogad izsaucu spečuku, lai apskatās, saregulē un samaina gumijas, ja vajag. Spečuks tā arī neieradās, teicās, ka baigā rinda, vēl gaidu!
šobrīd ir plāns salīmēt pārējos logus ar šo plēvi, sliktāk nebūs!

vecās patiesības - sildīt un vēdināt, svīstošu logu gadījumā neviens nav atcēlis un nevar.
labākas gumijas vēl vairāk noblīvēs logu un kondensāta būs vairāk.
ja negribas turēt logu vaļā pa nakti, tad jāpamēģina gulēt pie atvērtām g istabas durvīm, lai elpošanā piedalās viss dzīvokļa gaiss un vannenes un virtuves ventilācija.
tā būtu viena vecās patiesības daļa - vēdināšana. galu galā skābekli jau arī vajag, lai no rīta nav jāceļas ar aizpampušām acīm un neizgulējušamies.
sildīšana ir pavisam vienkārša lieta - no radiatora regulatora pagrieziena līdz elektriskajam sildītājam vai papildus gaisa kameras logam.

-------------------------------------------------------
Praktiķim: es gan pats šo ideju apšaubīju tāpēc, ka likās - sprauga būs pārāk šaura ~1 cm starp vienkameras iekšējo stiklu un jauno trešo stiklu. Vecā tipa futera logiem sprauga starp ārējo un iekšējo stiklu bija vismaz 10 cm un bija silti, ja vēl pasiltināja palodzīti starp stikliem.

šaura sprauga - tas ir labi. siltais gaiss pie iekšējā stikla un aukstais pie ārējā, atrodoties tuvu kopā, rada berzi starp šiem gaisa slāņiem, kas apgrūtina konvekcijas loka izveidošanos un palēnina siltuma apmaiņu.
ir kaut kāds ideālais attālums starp stikliem, kad slāņu berze ir vislielākā, gan jau to var uzrakt netā.

futera logi man vēl no bērnības saistās ar skaistām, necaurskatāmām ledus puķēm, loga apakšējā daļā līdz pat pāris cm biezumā. par spīti siltinājumam no vates un kā tur vēl, ko māte rudenī lika starp abām vērtnēm.

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
> vecās patiesības - sildīt un vēdināt,
> svīstošu logu gadījumā neviens nav atcēlis un
> nevar.
> labākas gumijas vēl vairāk noblīvēs logu un
> kondensāta būs vairāk.
> ja negribas turēt logu vaļā pa nakti, tad
> jāpamēģina gulēt pie atvērtām g istabas
> durvīm, lai elpošanā piedalās viss dzīvokļa
> gaiss un vannenes un virtuves ventilācija.
> tā būtu viena vecās patiesības daļa -
> vēdināšana. galu galā skābekli jau arī
> vajag, lai no rīta nav jāceļas ar aizpampušām
> acīm un neizgulējušamies.
> sildīšana ir pavisam vienkārša lieta - no
> radiatora regulatora pagrieziena līdz
> elektriskajam sildītājam vai papildus gaisa
> kameras logam.


Vecās patiesības jāpielabo:
- nedrīkst aizmirst par pieplūdi, mājās ar dabisko/jaukto ventilāciju, parasti pieplūdi organizē pa(gar) logu un nosūce notiek pa minētajām vannasistabas un virtuves vēdkanāliem
-aiz skabekļa trūkuma slikti nepaliek, pie vainas ir CO pārlieku lielais daudzums

skaidrs. tātad bez skābekļa var iztikt, galvenais, lai co (jeb varbūt tomēr co2?) nebūtu par daudz. vai tā tas jāsaprot?

jā, bet nez no kurienes un kā tas co2 rodas, un kur paliek tas o2?

par to pieplūdi un nosūci gan pilnīga taisnība un tur ir jāizvēlas kāds no variantiem, lai co2 un o2 var samainīt vietām.

Smukais divnieks pazuda - izelpojam protams ogļskābo gāzi - cē-ō-divi.
Bez skābekļa nevar iztikt, tomēr pat noslēgtā kastē cilvēks nomirtu ne dēļ skābekļa trūkuma, bet dēļ palielinātās CO2 koncentrācijas.
Ja skābekļa daudzumums var būt par procentu un vairāk mazāks, lai cilvēks to sajustu (stipram cilvēkam būs vienalga vai 21% kā aiz loga, vai 15%), tad CO2 koncentrācijai tās ir procenta desmitdaļas līdz sliktām sajūtām, 0.035% ir ārā, 0.1% jau šķitīs slikts gaiss, 0.5% būs galvassāpes...
Skaidra lieta, ka māja nav zemūde vai kosmoskuģis kurā CO2 tiek savākts, te vienkāršāk ir izlīdzināt koncentrāciju ar ārtelpu, kurā gaisa sastāvs ir "normāls" izmantojot caurumu sienā un griestos.

Šņabis ir stiprāks tāpēc, ka spirts tajā vairāk vai ūdens mazāk? ;)

Vēl pie Teorētiķa rakstītā var piebilst, ka 0.5% CO2 koncentrācija gaisā var veicināt arī nierakmeņu veidošanos, problēmas ar kauliem u.c., vismaz ja uz cilvēkiem tas iedarbojas līdzīgi kā uz citiem dzīvniekiem.

Quote

Occupational CO2 exposure limits have been set in the United States at 0.5% (5000 ppm) for an 8-hour period. At this level of CO2, International Space Station crew experienced headaches, lethargy, mental slowness, emotional irritation, and sleep disruption. Studies in animals at 0.5% CO2 have demonstrated kidney calcification and bone loss after 8 weeks of exposure. Another study of humans exposed in 2.5 hour sessions demonstrated significant effects on cognitive abilities at concentrations as low as 0.1% (1000ppm) CO2 likely due to CO2 induced increases in cerebral blood flow.

Ir kādam pieredze un atsauksmes pēc paketes maiņas no vien uz divkameru?
Ir neverams logs, bez radiatora apakšā, būs milzīga palodze pie tam virtuve ar paaugstinātu mitrumu reizēm, visi priekšnoteikumi, lai svīstu.

Man divkameru tā neveidojas kondensāts kā dažās telpās vienkameru. Protams divkameru kopējais beizums lielāks (arī rāmim). Protams arī kondensāts mazinās , ja turi logus mikrošķirbā 45 grādu lēnķī rokturi uz augšu ir nosūce ne tikai dabiskā, bet arī piespiedu kādas dažās stundas diennaktī ieslēdzas. Guļamistabās uzreiz jūt svaiga gaisa pieplūdi. Ja aizkari bija ciet kondensāts agrāk veidojās vairāk, pie vaļējiem mazāk. Vispār super lieta no rīta atraut visus logus vaļā uz pāris minūtēm. Netīrais gaiss ārā un sviegais iekšā. Pēc nedaudz minūtēm jau ir atkal silts un svaigs.

1) Kādreiz jautāju ražotājam vai viņi taisa arī divkameru logus - atbildēja ka šais pašos rāmjos kur vienkamera - varot pielikt klāt trešo stiklu - neprasīju gan kā tīri tehniski var noņemt precīzus izmērus esoša loga paketei - laikam jau var - gumijas blīves tur nāk...

2) Prastiem pakešlogiem (kādus ielikām dzīvoklī) - stikli ir ar 20mm atstarpi, iekšējā "līste" ap 35mm biezumā - tā tiekot izņemta. Tā pati vai cita (to es nezinu) pēc trešā stikla pielikšanas atkal tiekot pielikta - un esot izvirzīta uz āru. Un viss - ja pareizi sapratu loga rāmis ārā netiek celts.

Atcerējos, ka nesen viens rādīja divkameru pakešlogu, kur stikli esot tikai ar 8mm atstarpi! - tā nu gan liekās kāda līferēšanās - vai tad tur iekšā kāda supergāze vai tā ir cilvēku mānīšana.

Kaut kā neticās, ka tādā variantā siltuma parametri labāki kā vienkameras paketei.

Vai tur kāda fīča par ko sen bija jābūt lietas kursā?

Sveiciens,

Kāds var ieteikt kantoti, kur var pasūtīt 2kameru paketi?

Kādus izmērus ir jāzina, lai saprastu vai būs vieta 2kameru paketei?

Rīgā, bet labāk Jūrmalā


VW Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sveiciens,
>
> Kāds var ieteikt kantoti, kur var pasūtīt
> 2kameru paketi?
>
> Kādus izmērus ir jāzina, lai saprastu vai būs
> vieta 2kameru paketei?

Kā var ielikt divas paketes profilā kur agrak bijusi viena pakete?

Tur tač pilnīgi cits profils nāk, kas tieši paredzets tam.