Interesanti, ka pusei māju ir bēniņos jumta krēsls, bet pusei nav. Sniegs it kā visur sver vienādi. Mazai mājelei Rīgā ar piramīdveida jumtu, kas jau tāpat stabils, milzīgs jumta krēsls pa vidu spārēm, bet laukos lielām, garām mājām nekā nav? Kur tur tas knifs?

Katrai jumta konstrukcijai savas īpatnības,bet kas attiecas uz lielo lauku māju,tad parasti mājai garenvirzienā pa vidu nesoša siena uz kuras balstas pārseguma sijas,kā arī nobalstīta jumta kore. Pārseguma siju laidumi lieli tāpēc nav loģiski to vidu vēl papildus slogot ar jumta krēslu, vēl jo vairāk tāpēc,ka ar laiku siju izliekums būs lielāks par jumta izliekumu.

Konstrukcija ar krēslu ir novecojusi un par kārtu švakāka par konstrukciju ar nesošām jumta kopnēm - tā nekur pasaulē jau sen neviens nebūvē. Galvenais elements jumta kopnēm ir trijstūris:
[www.troutcreektruss.com]
Kopņu jumts, pat ar milzīgiem laidumiem balstās tikai uz sienām mājas sānos. Ja trijstūra nav - jumts ar laiku sašķiebjas, jo smagums uz jumta mēģina sienas izspiest uz sāniem un kori nosēdināt uz leju. Kopņu gadījumā smagums visu svaru pārnes uz sienām un nelauž jumta konstrukciju.
Pabraucot pa laukiem var redzēt tipisku vecās pieejas jumtu problēmu - nav neviena šķūņa, ne kūts, ne klēts ne mājas ar taisnu jumtu - visi viņi ir ieliekušies, sašķiebušies. Ja ir trijstūrveida jumta kopne, tad tas jumts var būt bez seguma un kamēr viss nebūs sapuvis līdz galam, nekādu deformāciju nebūs.

Ar sniega slodzi uz zemes virsmu dažādās Latvijas vietās iespējams iepazīties šeit:

[likumi.lv]

Skatīt 16.1 tabulu un 2.1 attēlu. Tas ir lielums, ko būvinženieris ņem vērā nesošo konstrukciju aprēķinos.

Jāpiekrīt, ka sniegs visur sver vienādi. Sniega segas biezums un svars gan atšķirās, kas rada atšķirīgas slodzes uz konstrukcijām. Ar to iespējams izskaidrot, piemēram, kāpēc Liepājā jumta konstrukcija ir atrisināta bez jumta krēsla, savukārt, Alūksnē līdzīgai jumta konstrukcijai ir paredzēts jumta krēsls.

Jumta krēsls ir konstrukcija, kas kalpo kā papildus balsts spārēm, lai samazinātu spāru laidumu (attālumu starp balstiem). Jumta krēsla nepieciešamību nosaka slodzes (būvniecības vieta, jumta konstrukcija), spāru laidums, slīpuma leņķis, solis, spāru šķērsgriezuma izmēri un materiāls.

Četrslīpu jumti parasti ir ar salīdzinoši lielu platību (spārēm ar lielāko garumu ir salīdzinoši liels laidums) un mazu slīpumu. Ēkām ar divslīpu jumtu, spāru laidumi ir salīdzinoši mazi un jumta slīpums liels, kas ir izdevīgāks gadījums pie līdzīgām slodzēm.

Ne šā, ne tā - krēsls izcūko bēniņtelpu un kopnes vēl vairāk - absolūti. Tajā piemērā "bēniņi", tas pats krēsls jau ir. Koka mājā spāres balstās uz ārsienas augšējo baļķi un neaizņem grīdu un grīda ir izmantojama, bet mūra mājā visa jumta konstrukcija, caur krēslu, ir nosēdināta uz grīdas sijām, pilnīgi izcūkojot grīdu. Gan jau ka ir kādi jauni risinājumi atrasti, kā ar to tikt galā, jo nu jau visi centra bēniņi pārbūvēti dzīvošanai...

Daudzos izbūvētajos Rīgas namu bēniņos jumta nesošā konstrukcija tiek atstāta kā atklāts dekoratīvs elements. Iespējas iztikt bez tiem protams ir-metāla kopturi vai arī līmētas koka vai saplākšņa sijas un spāres. Tas protams krietni sadārdzina visu jumta izbūvi,bet nav nekā neiespējama.

Nesapratu kas ir kopturi un ko tie dod. Spāres varētu salīmēt līkas, bet var jau arī saskrūvēt. Galvenā problēma ir tie krēsla baļķi, kas guļ uz sijām. Būs jāmēģina balstīt krēslu tieši uz sijām, bez horizontālā baļķa apakšā, un pārlikt ērtākā vietā.

Nav nekā neiespējama - viss atkarīgs no pieejamiem resursiem, bet mēs taču esam tik nabadzīgi, ka pat RE&R firma Zolitūdē nevar no ceha uz objektu atvest un uzmontēt 18m metāla kopnes, tad ko tad runāt par ierindas būvētāju. Jā ražotne tev salīmēs 8...10..20m spāres vai pat arku kā Ķīpsalas hallē, bet tālāk...?
Tā, ka lielākoties koka vienkāršotās konstrukcijās projektētājs aprobežots ar standarta 20 (22,5)cm augstiem zāģmateriāliem ar garumu 6 (6,5)m. Un tas vienkāršota iespēja uz vietas būvobjektā piemēroties montāžas svaram līdz 100 (200)kg nosaka realizējamo konstrukciju vairumu. Jā atsevišķai dienai ikdienas būvētājs pieaicinās 3(5)t autoceltni, bet tikai nedaudz oligarhu var noīrēt (nopirkt) autoceltni visam celtniecības laikam.
Tā, ka krēsla vai kopturu tipa izbūves, lai lietderīgi izmantotu jumta stāvu vai bēniņus, paliks ikdienas prakse, ko kā minēja kolēģi - kopnes ir laba. bet nepraktiska lieta individuālo ēku risinājumos, jo interesanti kā bēniņus izmantotu tie daudzie Rīgas namīpašnieki, ja jumta konstrukcijas būtu dēļu kopnes sistēmas?

Psc, daži gudri gribēdami izlikties bārstās ar terminoloģiju, kuras jēgu nepārzin ...

Jumta konstrukcijas ir dažādas un var tikt piemērotas funkcijai jumta stāvā. Tukšiem aukstajiem bēniņiem var lietot dajebko visaugstāk noliekot ekonomisko faktoru. Izmantojamiem ar telpu jāapietas saudzīgāk un visādus diagonālus šķērskokus vajag censties konstrukcijā neizmantot.

Ar krēslu ir klasika, uzreiz vajag divreiz īsākas spāres, attiecīgi to šķērsgriezums mazāks, solis lielāks. Vēl pažobelei spāru pieaudzējumus ar vēl mazāku šķērsgriezumu un skat, mājai par to naudu var vēl vienu stāvu piecelt klāt.

Lauksaimniecības šķūņos savukārt ir sava veida trīsstūra kopnes konstrukcija, ja izsakāmies vienkāršoti, īstenībā tur ir telpiska konstrukcija, ko plaknē vien nevar izskatīt.

funktiers Wrote:
-------------------------------------------------------
> Galvenā problēma ir tie krēsla
> baļķi, kas guļ uz sijām. Būs jāmēģina
> balstīt krēslu tieši uz sijām, bez
> horizontālā baļķa apakšā, un pārlikt
> ērtākā vietā.
Ja dotajā jumta konstrukcijā krēsls patiešām kaut ko tur,tad tā nu pavisam nav laba doma- tā vienkārši izmest krēsla apakšējo brusu. Ja runa ir par minēto četrslīpo jumtu,tad iespējams,tas krēsls tur nemaz nav vajadzīgs(tas atkarīgs no jumta slīpuma un garāko spāru brīvā laiduma-diagonālās spāres netiek ņemtas vērā). Liela nozīme šeit ir jumta būvniecībā izmantotā kokmateriāla dimensijām. Lai teiktu ko konkrētāk trūkst info.

Nav gluži tā kā Jtdesign saka - ka lietojot jumta krēslu tik ļoti var ieekonomēt - ka vēl viens stāvs sanāk...tas nu gan pārspīlēti...

Pašā Jumta krēsla konstrukcijā savukārt papildus zāģmateriāls salasās - un beigās ekonomijas vai nu vispār nav - vai varbūt kāds puskubs zāģmateriāla...un savukārt klāt nāk pamatīgs laika patēriņš spāru u.c. elementu savienojumu izbūvei. Arī dažādi metāla stiprinājuma elementi, kas kaut ko taču maksā.

Šitās lietas ( jumta nesošās konstrukcijas varianti ) ir pārskatītas un pārdomātas neskaitāmas reizes - tāpēc tā saku...

Pareizi Praktiķis minēja - jābūt konkrētākai info par laidumiem, nesošo sienu (ārsienu) attālumiem utt.