Man mājai ir šāds sienas sastāvs: gāzbetons, gaisa sprauga, silikātķieģelis. Gaisa spraugas platumu grūti noteikt, bet sienas augšpusē tie bija 8 cm. Māja celta pirms 30 gadiem, tāpēc nevar zināt cik kvalitatīva ir šī sprauga.
It kā zinu, ka var siltināt ar ekovati, rigiperl bumbiņām un termoputām.
Ekovate laikam šajā gadījumā tomēr nebūtu labākais variants. Taču kas labāks varētu būtu: rigiperl vai termoputas? Kāds varbūt ir pielietojis šos materiālus un ir atsauksmes, kurš būtu labāks?

Es izmantoju HK35 putuplasta lodītes, kas apstrādātas ar grafītu - rigiperl analogs. Ekovati šajā sparauga iedabūt nevar, ja esi to dabā redzējis, tad piekritīsi, bet par putām ir dažādas atsauksmes. Pirmkārt, rukums, otrkārt, tas nozīmē mājas ietīšanu tā kā biezā plēvē.

Gaisa starpa kā tāda ir jāaizpilda obligāti, kā arī ir būtiski ir to aiztaisīt bēniņu daļā ar kaut ko blīvu - putām/vati, lai siltums neplūst jumtā.

Kaimiņš nosiltināja māju ar 10cm putuplastu, atstājot spraugu, un efekts gandrīz nekāds. Es aizpildīju spraugu un uzliku 5cm vati, efekts -40% no kurināmā izmaksām.

Spec - kā tu tās lodītes iebēri? No augšas? Kaut ko arī pabakstīji, lai būtu pārliecība, ka viss aizpildījies?

Lodītes tika iepūstas spraugā, saskaņā ar tehnoloģiju. Fasādē tika urbti caurumi, kuros pūta iekšā lodītes. Caurumu aptuveni ik pa 1-1.5m un nākamā līnija attiecīgi 1-1.5 uz augšu. Ticību par spraugas piepildīšanu radīja patērētais materiāls, kurš aptuveni atbilda aprēķinam par spraugas tilpumu, aizgāja pat vairāk, kā arī tas, ka tās lodītes nāca ārā pat pa vismazākajiem caurumiem, piemēram, gar siju galiem uz iekštelpu. Tas norāda, ka šo lodīšu "ielīšanas" spējas tiešām ir fenomenālas.

spec - vai šo brīnumtehnoloģiju var izmantot guļbūves siltināšanai, kuras fasāde ir no plikiem silikat kieģeļiem ? Gaisa sprauga ari kādi 8 cm varētu būt, un pašā fasādē ir iestrādāti ventilācijas caurumi. Māja būvēta pirms kādiem 45 gadiem, un izskatās ka pati guļbūve nav nekur sapuvusi, taisot iekštelpās kapremontu, bet šajā salā ir jāstrādā par kurinātāju nepārtraukti.
Vai aizpildot šo spraugu ciet, visticamāk baļkiem būs kirdik visai drīz, vai ne?

Lai kā mums patiktu 1/2 vai 1/4 ķieģeļu apšuvums, tomēt tā ( plika izšuvota ķieģeļa) spēja pretoties gaisa caurplūdei vēja iedarbības laikā ir ļoti maza. Piemēram "super" siltajās mājās, kurām veic gaisa spiediena testus. ja to māju iekšpusē atrodas neapmests mūra dūmvads, šādu testu veikt nevar - jo mūris caur porām cauri izlaiž pietiekoši daudz gaisa. Mūrim nopietnāka gaisa pretestība sākas tikai no 25cm biezuma un tikai tad, ja java ir bijusi plastiska - kaļķu vai kaļķu- māla java.
Tapēc, ja ēkai ir gaisa sprauga un to vēlamies siltināt, tad papildus arī būtu jāveic fasādes apmetums, lai samazinātu gaisa 'caurplūdes" ietekmi uz aizbērtās siltumizolācijas masu.

Jāsatraucas jau tikai par konvektīvu vējošanos - caur spraugām ķieģeļu mūra šuvēs - un to var novērst šuves pāršuvojot - pakaļot ārā nesaturīgākās, aizdomīgākās vietas un aizziežot pa jaunu...

Apmest visu sienu estētisku apsvērumu dēļ - senus appelēkojušos silikātķieģeļus - protams nav slikti - bet seko nepieciešamība apmetumu gruntēt un krāsot - un tad jārēķinās ar jūtamiem izdevumiem par materiāliem un darbu...

Caur porām - difuzori jau elpo visi ārsienu materiāli - gāzbetons vai koks - un ķieģelis (vismaz māla) ir viens no pēdējiem, kas "laiž cauri" gaisu pats par sevi...

Par 1/2 ķieģeļa sienas caurlaidību ir jāpiekrīt. Es šo atrisināju kvalitatīvi nosiltinot māju no ārpuses, bet, ja to nedara, tad pūtīs gan cauri. Jāpiebilst, ka ar aci nekādas problēmas šuvēs nebija redzamas, bet griestos zem reģipša klejoja vējš, kas, manuprāt caur cauro mūri tika siju galos, kas bija izlaisti cauri pamata gāzbetona mūrim.

Man šai sakarā ir papildus jautājums. Kādā vella pēc tā gaisa sprauga savulaik ceļot ēkas bija domāta? Manā gadījumā ēka ir simtsgadīga. Ķieģeļu ārsienu mūris ar kopējo biezumu 50 cm. Mūris sastāv no ārējās daļas, kas ir ķieģeļa biezumā (aptuveni 30 cm), kam seko gaisa sprauga apt 7 cm un iekšējais mūris pusģieģeļa biezumā (apt 15 cm). Ēku galos (bēniņu līmenī) tās spraugas atsedzās (beidzas iekšējais mūris). Ēkas apakšējos stūros ir izveidotas lūciņas, kuras pēc senas tradīcijas uz ziemu aiztaisa ciet, bet uz pavasari atver vaļā. Kāda šim pasākumam bija jēga, ja zināms, ka gaisa spraugā notiek konvekcija, t.i. siltais gaiss, kas rodas uzsilstot iekšsienai izvēdinās cauri aukstajiem bēniņiem?
Sprauga domāta pamatu un mūra ventilācijai - cīņai pret kapilāro mitrumu?
P.S. ēka ir pārbūvēta, agrāk bija kalēja dzīvojamās ēkas apvienojums ar smēdi.

Man ir tāds brīnums Teikā - 1930.gadā celta koka stāvbūve ar gaisa spraugu, apšūta ar 1/2 ķieģeli. Siltināta no iekšpuses. Šī ir otrā ziema, māja ir ļoti sausa un ļoti silta; plānoto spraugas aizpūšanu ar HK34 es laikam nemaz nedarīšu, jo gāzes patēriņš ir ļoti neliels. Ko gan būs jāizdara - jāinventarizē un jāpielabo šuves no ārpuses, jo nezin kāpēc (?) tā java ir visai nekvalitatīva; pa virsu ir likts šuvēs tāds kā tumšāks, ļoti ciets šuvojums, kas laika gaitā pabiris.

"Tempora mutantur, et nos mutantur et illes"... saka senie romieši un tam piekrītot, jāsaka, ka mūsu tēviem, vectēviem nebija tādu siltumizolācijas materiālu iespēju kā šobrīd un, kas vēl būs nākotnē.
Tā, ka esam saņēmuši pagātnes mantojumu, labs vai slikts, no kuras puses raugāmies. K-gs arre apraksta savas ēkas konstrukciju ar gaisa spraugu, bet te ārējās apdares biezums ar apmetumu 30cm un senči bija domājuši par sienas uzsildīšanas paātrināšanu siltajā gadalaikā - atverot vēdināmās lūciņas. Jo 50cm masīva siena ir pietiekoši siltuminerta un es neticu, ka ēkai loagaiļu lielums pret grīdu vairāk kā 1/8 daļa. Vismaz šai mājai par ārējās kārtas izpušanu nav jāuztraucas. Savukārt Mrs.Buvniex aparksta to, ka veicis iekšējo siltinājumu, cerams, ka pareizi ar iekšējo tvaika izolācijas plēvi, jo iekšpusē siltinājums. Arī vņa minētājai ēkai 1930. gads tiek minēts, ka 1/2 ķieģeļu apšuvumam ir veikta speciāla šuvju izšuvošana izmantojot cementu, kamēr pieblendējums mūrēts plastiskā kaļķu javā. Te darīts gandrīz viss, lai samazinātu fasāžu caurpūšanu.
Taču, ja piem\urējums uz cementa javas, tas saplaisājis, kaut vai šuvēs, nodrošināt tā plastisku pieslēgumu ailēm problemātiski - tad šādas vēdspraugas aizdare ar siltumizolāciju?...Kaut ko jau dos, vismaz sirdsmieram.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Spec - kā tu tās lodītes iebēri? No augšas?
> Kaut ko arī pabakstīji, lai būtu pārliecība,
> ka viss aizpildījies?


HK35 nav tas labākais nelielām spraugām.Paskataties zemāk, vācieši šīs gaisa spraugas pilda ar aminotherm putām.Nedegošas, elpojošas,siltumizolējoš.Pats izmantoju pakalpojumus un ir OK.

[www.aminotherm.com]
[www.termas.lv]

Mazliet neveikla reklāma sanāca :D

kā būtu pareizi siltināt no iekšpuses, lai māja neiet postā?
man no iekšpuses koka sienām ir jau nodauzīts vecais apmetums un tagad atklāts jautājums,- ko darīt tālāk? arī par ārpuses baltā ķieģeļa apdari nevaru izlemt, ko/kā darīt lai nav dārgi, bet silti.
pie tam ir krājumos fibrolīta plāksnes 25mm diezgan.

zīmējot pīrāgu ar šo rīku U-wert [www.u-wert.net], man sanāk, ka jāsiltina ķieģelis no ārpuses, lai izvairītos no mitruma kokā. ja siltinājums iekšā vien, tad tur rādās slikta bilde ar slapjumu kokā...
iesakiet lūdzu kādu saprātīgu risinājumu.

un jā, par spraugas aizpūšanu tik daudz pretrunīgu viedokļu... :(