Pērn ļoti svīda terases logs un durve, stikla virsmas temperatūra bija krietni zemāka nekā telpas temperatūra. Vasarā nomainījām paketi (1 kamera), svīst vēl joprojām. Pamērīju loga virsmu - ja siena 22°C, tad loga virsma metra-pusotra augstumā 21-22°C, toties rāmis krietni vēsāks.

Atceros, kaut kad kaut kur lasīju, ka kāds bija saurbis caurumus rāmī un sapūtis kaut kādu makrofleksu. Ir kaut kas tāds dzirdēts? Kādos attālumos vajadzētu urbt caurumus, cik daudz putas pūst iekšā, kādi riski?

Cik "krietni" vēsāks? Pēc teorijas, rasas punkts situācijā, kad gaisa temperatūra ir 20C pie optimālā relatīvā gaisa mitruma - 50% būs 9C.

Šobrīd, kad ārā ir +3°C, grīdas līmenī ir 10-12°C, pusotra metra augstumā kādi 15°C. Kad ārā ir -10°C, tad vēsāki, tad arī svīšana izteiktāka.

Gaisa mitrums kāds ir, tāds ir - grozās ap 60% ±5%.

Binary, nav nemaz tik vienkārši nomērīt stikla virsmas temperatūru. Infrasarkanais stars gan spīd tam cauri,gan tiek atstarots-attiecīgi mērījums ir ļoti nosacīts.Termogrāfiem ir speciālas programmatūras ar ko aprēķina dažādu materiālu emisivitāti,lai iegūtu precīzāku mērījumu. Katrā gadījumā-tur kur pakete mitra-virsmas temperatūra būs jau krietni zem rasas punkta vērtības.Ja telpas temp.22 grādi,tad pat divkameru paketes stikla virsmas temperatūra nekādi nebūs 21 grāds,nemaz nerunājot par parasto paketi. Daudz, protams, atkarīgs no gaisa plūsmas gar stiklu-ļoti bieži tieši nepietiekoša gaisa cirkulācija ir iemesls rasas izkrišanai uz stikla virsmas telpas iekšpusē.

Praktiķi, mums istabā bieži vien ir 25°C (griestu līmenī pat 35°C) ;) Kamīnkrāsns apkure - pērn ļoti aukstās dienās temperatūra staigājusi pat par 10 grādiem.
Lai nu kā, jautājums par putām rāmī jebkurā gadījumā ir aktuāls.

Jautājumā tu runā par "terasi" ... pēc definīcijas tā ir atklāta telpa, kuru no sāniem un augšas norobežo konstrukcijas. Principā visām šīm terases konstrukcijām jābūt nesiltumizolētām. Taču saprotu, ka tu aili uz ārtelpu esi aizstiklojis - pārvērtis terasi par verandu. Tādā gadījumā - pat ielaižot šadā mini verandas telpā iekšējo silto gaisu ar pieminēto 22 grādu temperatūru, tu nevari uzsildīt bijušās tereses norobežojošās konstrukcijas. T'ās - izņemot iekšējo silto sienu, veido auksto starojumu uz terasēs aile ielikto stiklapaketi.
Notiek tas, ko raksta praktiķis..."tieši nepietiekoša gaisa cirkulācija pie aukstām atdzesētām virsmām"

Manā gadījumā "terase" ir pie mājas uz keramzītblokiem uzstutēta koka dēļu grīda, vienā pusē ir dēļu siena, divās pusēs vējš staigā (nav nekādu norobežojošu konstrukciju). Nu un, protams, ir jumts. Minētās durvis un logs atdala dzīvojamo telpu no šīs "terases".

Kāds logs tad tev svīst - istabas logs, kas iebūvēts ārsienā un tam logam priekšā izbīvēta terase vai kāds cits logs. Uz kuru debespusi logs vērts, kādu telpu tas atdala pret ārpusi - virtuve, guļamistanba vai vannas istaba. kas notiek ar citiem logiem? ...ēkai. Kāda tipa ārsiena? Vai istaba kaut kā vēdinās?
Principā jau terases jumts ar sānu siena var traucēt ārsienas insolāciju - tā paliek mitra no iekšējā kondensāta.

Logs+durvis šāda tipa - [vinlat.lv], t.i., rāmja vienā pusē ir virināmas durvis, otrā pusē - tāda paša izmēra nevirināms logs. Augstums ap 2 metriem.
Logs atdala apkurināmu dzīvojamo telpu no "atvērta tipa" āra terases. Svīst, protams, tā virsma, kas ir dzīvojamās telpas pusē. "Apkurināma" nozīmē kamīnkrāsns kurināšanu 1-2 reizes dienā, pēc vajadzības.
Logs vērsts uz rietumiem.
Dzīvojamās telpas statuss ir "viss vienā" - gan guļamistaba, gan dzīvojamā istaba, gan virtuve, drīzumā arī bērnistaba. Nu vienīgi vannas istaba ir atsevišķi :) Mājas platība (t.i., dzīvojamā daļa, bez terases) ir 32m².
Ārsienas ir 250mm aeroc + 100mm paroc.
Vēdināšana - caur spraugām, caur lūku griestos (uz aukstajiem bēniņiem), caur kamīnkrāsni. Mitrums tipiski 55%-60%, bet neteiktu, ka ir sutīgs vai trūktu skābekļa - draņķīgā vidē man pašsajūta pasliktinās krietni agrāk nekā citiem, šeit ar pašsajūtu viss OK, tāpēc spriežu, ka vēdināšana pietiekama, lai arī pēc cipariem gaisa mitrums ir uz augšējās robežas (nav ne jausmas, vai lētā gala aparāts pareizi mēra to mitrumu).
Citi logi uzvedās normāli, bet te jāpiebilst, ka tie, kas šo māju būvējuši, terases logu+durvi kaut kur dabūjuši lietotu, nevis kopā ar citiem logiem, tāpēc tos īsti nevar salīdzināt.
Vecajās paketēs uz tās metāliskās malas bija rakstīts "APS 2001" - cik noprotu, "2001" varētu būt logu vecums. Profili rehau.

Korektais veids, ņemot vērā, ka ar citiem logiem viss kārtībā, būtu mainīt to logu+durvi ar visu profilu (likt jaunāku/siltāku profilu, siltāku paketi, veikt korektu montāžu utt), bet nu uz to tērēties nav vēlmes - plānots, ka pēc pāris gadiem šī ēka kļūs par saimniecības ēku vai darbnīcu, tāpēc neko daudz ieguldīt te nevēlos. Vēlos vien pēc iespējas lētākā veidā novērst to svīšanu.

Kā pirmajā postā rakstīju, kaut kad kaut kur lasīju, ka cilvēks sapūtis profilā putas, kas būtiski uzlabojis situāciju. Nolēmu to pašu pamēģināt, tikai negribas deformēt profilu, tāpēc vaicāju pēc padoma.

Ja putas profilā nelīdzēs, tad nākamais variants, ko plānots mēģināt - kaut kāda "termoplēve", kas līmējas uz rāmja, izveidojot gaisa spraugu starp plēvi un stikla virsmu - faktiski sanāk tāda kā 1kameras loga transformācija 2kameru logā.

Ņemot vērā,ka telpā gaiss noslāņojas,gaisa cirkulācija nav laba. Patērētājs (krāsniņa) veicina šo pieplūdi,bet tā notiek pa īsāko ceļu (domājams). Man šajās vējainajās dienās Rh telpās nokritās no 42uz 37%-tātad pūš cauri,bet sieva ver vaļā logu-saka-vajagot svaigu gaisu. Bieži pakurinu arī kamīnu,bet temperatūra telpā nenoslāņojas. 60-65%Rh liekas nedaudz par daudz-neskatoties uz to,ka dzīvošana,ēst gatavošana un viss pārējais praktiski notiek vienā telpā. Ja paketei svīst paša maliņa kur iestrādāts alumīnija profils-tas tā kā būtu saprotams. Putas loga profilā? Var provēt,bet tad būtu jābūt skaidrībai par kameru izvietojumu. Jāurbj ik pa 10cm (esmu pūtis citās nelielās spraugās) Urbumus var nosegt ar kādu koka vai plastmasas profilu.

Vai tad putas dod siltumu, siltums taču ir enerģija. Kurš idiots to ir izdomājis, ka iepūšot putas paliks siltāk.

Binary, ja pastāv kaut maza varbūtība, ka putas izplešoties var deformēt profilu, tad labāk pieciest svīšanu (mazāko ļaunumu no diviem) un to mēģinājumu ar putām atstāt līdz siltākam laikam. Varbūt istabā ielikt kādu mitruma savācēju? Uzskata, ka gaiss ir labākais siltumizolators, tad jau vispār nav jēgas putas pūst.

Praktiķi, jā, noslāņošanās te ir pamatīga - var būt pat >15°C starpība griestu un grīdas līmenī. Nekādu lielo ventilatoru gaisa maisīšanai likt negribas, par mazajiem nav pārliecības, vai troksnis nebūs lielāks nekā praktiskā jēga.
Tagad, kad ārā ir ap nulli, svīst tikai maliņa - to tiešām var pieciest. Kad ārā -10, tad svīst jau daudz vairāk. Pērn no rītiem konkrētajiem stikliem svīda pat >2/3 virsmas, tāpēc arī mainījām paketes.

"ooooooooo" un asd, gaiss pats par sevi ir labs siltumizolatros tikai tādā gadījumā, ja tas ir noslēgts, nevis brīvi staigā šurpu turpu. Tieši tāds arī ir putu mērķis - ierobežot gaisa kustību, tādā veidā uzlabojot profila siltumizolācijas īpašības.

Logu paketes vērtnes rāmja un aplodā esošā gaisa tilpums ir pārāk niecīgs, lai tas varētu samazināt siltumvadāmību.
Taču ja mini, ka telpā temperatūras noslāņošanās izteikti liela >15 grādiem, tad tas manā izpratnē norāda uz problēmām grīdas konstrukcijā - vismaz savulaik paziņam būvējot ēku Langstiņos saskāros ar to, ka vecajā nojaucamajā ēkā pie grīdas _ grīda dēļi uz gulšņiem ar daļēji vēdināmu pagrīdi pie grīdas bija ap 0, kamēr griestos 30 grādi. Telpu sildīja ar elektrosildītāju nepārtraukti. Tur gan ārsienas labi ja 20cm koka karkasā un vecie futerlogi, bez gumijām.
Taču pie šādas kamīnapkures, logu svīšana likumsakarīga, jo sakarsušais gaiss ceļas uz augšu pie kamīna un krīt lejā gar logu uz grīdas. Tā, ka telpa ir vienlaicīgi visiem dzīves gadījumiem, tad tajā paaugstināts mitrums - ja runā par bērnu, tad mitrums vēl vairāk palielināsies - veļas mazgāšana un lielāka - ilgāka uzturēšanās telpā. Logam pret rietumiem ar terases jumtu arī ārsiena tiek noēnota, jo valdošā mitruma pieplūdes fasāde ir tieši rietrumu.
Vai virspamats zem loga arī nosiltināts?

Grīda, ja nemaldos - pa taisno uz betona klāts lamināts (ar to balto plēvi, protams). Bet varu kļūdīties.

Kas skaitās virspamats? Pamatu daļa virs zemes līmeņa? Ja tā, tad jā - 50mm putuplasts.

Par stikla svīšanu ienāca prātā viena doma-tas nebūs sarežģīti. Kā pirmo soli var mēģināt aizpūst spraugu starp paketi un rāmi-pirms tam ,protams ,jāizņem līste,kas fiksē paketi. Logā tā ir visvājākā vieta. Pakete rāmī tiek safiksēta ar dažāda biezuma starplikām,bet pārējos tukšumus var aizpūst-tas varētu dot jūtamu rezultātu-jo sprauga ir tiešs aukstuma tilts.

Pasūtam jaunas paketes ,to pašu standarta 24mm,tikai ar 3 stikliem un TERMIX vai CHROMATEX ,(alumīnija vietā)speiseriem(rāmīti starp stikliem).Pirms montāžas pvc rāmja sānos pa perimetru uzlīmējam pašizpletošo lentu(PENOSIL vai SOUDAL).Palīdz ,es teiktu ļoti-paša pieredze sev dzīvoklī.

Praktiķi, nezinu gan, vai es vēlos to spraugu aizpūst… Vot depronu gan es tur varu sabāzt.

vecais2, tas nozīmētu pāris simtus eiro izdevumos - drusku tā kā vairāk nekā es vēlos tērēt šim pasākumam.

putas PENOSIL Premium Gunfoam manuprat ( zila krasa ) ... ja interese,vakara busu majas un varu precizi apskatities ... salidzinosi rada loti mazu spiedienu un ja iet runa par loga rami, tad tiesi sis neko nespes tur deformet

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Praktiķi, nezinu gan, vai es vēlos to spraugu
> aizpūst… Vot depronu gan es tur varu sabāzt.
-Kur ir problēma? Putas nav betons,ja būs vajadzība, bez lielām grūtībām ar skrūvgriezi varēs dabūt ārā. Putu izplešanās spēku arī nevajag pārspīlēt,tikai jāpūš ar mēru.