Vēlos mājai atjaunot verandu. Manā rīcībā ir fotogrāfijas, kas pierāda šādas verandas esamību dabā pirms aptuveni 100 gadiem, bet inventarizācijas lietā tāda vairs nav atzīmēta. Dabā vēl joprojām pastāv kāpņu laukumiņš. Tādēļ gribēju apjautāties speciālistiem - kāds un cik komplicēts būtu likumīgais ceļš verandas atjaunošanai. Galvenokārt interesētu projekta izmaksas, jo veranda pēc būtības vienkārša - 4 koka stabi, jumtiņš, bez stikoljuma, bez durvīm. Īpašums atrodas laukos, kurus gan nupat iekļāva ciemata teritorijā.

Nekas tur sarežģīts nebūs, aizej uz būvvaldi pieņemšanas laikā un darīts, jo īpaši ka lauki, pat ja ciemats. Vienreiz kad es biju, tad viens nabadziņš bija uzķerts tieši uz verandu un tad noskumis rindā domāja kā nu būs un gaidīja savu likteni. Gan jau ka nekas briesmīgs nebija, bet priekš kam tas vajadzīgs, ja visu var nokārtot normālā ceļā.

Tā skaitās veranda vai terase? Vai vēl kaut kas?
Juridiskos būvniecības terminus nezinu, bet pēc latviešu valodas vārdnīcā atrodamā veranda ir "stiklota vai vaļēja mājas piebūve (ar sienām un jumtu)". Cik pēc apraksta noprotams, šajā gadījumā sienu nebūs (vismaz kaut kāda grīda taču plānojas?).

Vai tad nu 4 stabiņiem vajag atļauju un projektu? Vēl pajautā, vai drīkst arī krēslus tur novietot.

Skaidrs, ka vajag atļauju, jo palielinās ēkas apjoms m2. Tāpat jāskaņo ir visādas palielinātas jumtu pārkares, kaut tās karātos gaisā. Esmu dzirdējis no celtniekiem, ka Rīgā pat siltinot fasādes ir jāievēro cik tas siltinājums palielina ēkas perimetru.

Atzīšos, ka sākotnējais nodoms man bija uzbūvēt to verandu pa kluso - tādu kāda tā redzama senajās fotogrāfijās. Taču apdomājoties sapratu, ka tik nekaunīgs es neesmu un gribu šo būvi arī mazliet citādāku - vienkāršāku, bez stiklojuma. Kā nojumi kāpnēm un ārdurvīm.
Droši vien, ka mans jautājums bija ne par ko. Vai arī par to, ka negribas iet pie arhitekta un tērēt kaut vai vienu eiro tik vienkāršam projektam:)
Binary - nevēlētos ieslīgt terminoloģiskā diskusijā par to kā atškiras veranda no terases:) Bet kā jau minēju - kāpņu laukumiņš ir saglabājies (daļēji), tādēļ grīda un kāpnes pamatā jau ir.

Ieslīgt terminoloģiskās diskusijās varbūt arī nevajag, bet pieļauju, ka tas process varētu atšķirties atkarībā no tā, vai tā ir veranda (pēc manas saprašanas - masīvāka piebūve ar pamatiem, sienām utt), vienkārša terase (uz blokiem novietota platforma bez sienām) vai vēl kas. Vai tā ir - lai gudrāki ļaudis pakomentē…

Galu galā, tas projekts, kas redzams bildē ir oriģināls un ir bijis apstiprināts sākotnēji, un nav jēgas to apstiprināt otrreiz.

nuvaax Wrote:
-------------------------------------------------------
> Galu galā, tas projekts, kas redzams bildē ir
> oriģināls un ir bijis apstiprināts sākotnēji,
> un nav jēgas to apstiprināt otrreiz.


Katram būvprojekta akceptam, kā arī būvatļaujai ir termiņš, parasti diezgan īss.

Kā to saprast?

Bez zemtekstiem, tieši tā kā uzrakstīts.

Projekta akceptam ir/bija likumdošanā noteikts derīguma termiņā. ja šajā laikā nav izņemta būvatļauja, saskaņošanas procesu jāsāk no jauna, bet pa to laiku var būt kardināli mainījusies likumdošana, kā pie mums regulāri notiek. Šobrīd gan izskatās, ka visu regulē būvatļauja un būvprojekta skaņojumiem nav nozīmes termiņu ziņā.

Tomēr, Vispārīgie būvnoteikumi:

71. Lēmums par būvniecības ieceres akceptēšanu ir spēkā divus gadus, un šajā termiņā ir jārealizē iecere, ja speciālajos būvnoteikumos nav noteikts citādi.

77. Būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš:

77.1. otrās grupas būvēm – divi gadi;

77.2. trešās grupas būvēm – četri gadi.

Beztermiņa būvatļaujas izsniedza kādā laika posmā 2000-o sākumā un arī ne visur, tagad tām visām ir noteikts termiņš, ko, ja buvdarbi nav pabeigti, jātjauno/jāpagarina.

Vispārīgie būvnoteikumi:

80. Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā:

80.1. būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi;

80.2. pārējām būvēm – astoņi gadi.

85. Pārtraucot būvdarbus uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, ir jāveic būves konservācija speciālajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Būves konservāciju veic arī tad, ja būvdarbus pārtrauc uz īsāku laiku, bet to prasa attiecīgā būvniecības stadijā esošais būves konstruktīvais vai vides stāvoklis.

arre Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vēlos mājai atjaunot verandu. Manā rīcībā ir
> fotogrāfijas, kas pierāda šādas verandas
> esamību dabā pirms aptuveni 100 gadiem, bet
> inventarizācijas lietā tāda vairs nav
> atzīmēta. Dabā vēl joprojām pastāv kāpņu
> laukumiņš. Tādēļ gribēju apjautāties
> speciālistiem - kāds un cik komplicēts būtu
> likumīgais ceļš verandas atjaunošanai.
> Galvenokārt interesētu projekta izmaksas, jo
> veranda pēc būtības vienkārša - 4 koka stabi,
> jumtiņš, bez stikoljuma, bez durvīm. Īpašums
> atrodas laukos, kurus gan nupat iekļāva ciemata
> teritorijā.


Jopcik! Biju būvvaldē. Pareizi manu iecerēto būvi nesauc vis veranda, bet lievenis.
Mļin, lai piebūvētu lauku mājai pie durvīm koka stabus un jumtiņu aptuveni 2kvadrātmetri uz jau esoša kāpņu laukumiņa vajaga - iesniegumu par būvniecibas ieceri (pārbūvi) un pēc tam visu pārējo pēc pilnas programmas, arhitekta projektu un topogrāfiju ieskaitot.
Beidzot man pieleca, ka inventarizācijas lieta (1979g) ir nepareizi sazīmēta. Tur nav norādīts tas kāpņu laukuminš, kā arī vispār nav iezīmētas konkrētās ārdurvis (mājai iezīmētas tikai vienas no trim ārdurvīm). Iespējams tāpēc, ka tās durvis pārdesmit gadus faktiski netika lietotas. Ar vecām fotogrāfijām no dāžādiem laika periodiem uzskatāmi var pierādīt, ka durvis un lievenis tur ir bijis jau 100 gadus.
Varbūt vieglāk ir pārtaisīt to inventarizācijas lietu?