Projektētājam pasūtīju izstrādāt tērauda konstrukcijas angāru 20x30 m. Būvinženieris BK daļā ierakstījis ka metāla konstrukcijas jākrāso ar pretuguns aizsargkrāsu Nulli-Fire. Ražotājs apgalvo ka nav nepieciešams šāda veida angāriem (angārs paredzēts lauksaimniecības tehnikas glabāšanai) tāpēc lai projektētājs izdarot izmaiņas. Krāsa maksā diezgan lielu naudu. Kur tas būtu kādos normatīvos norādīts vajag vai nevajag.

Tas viss ir atkarīgs no ēkas novietnes, no blakus esošām ēkām u.c. faktoriem ...
Ja ēka ir U3 ugunsdrošības pakāpe un tai 10 m attālumā nev citu ēku, tad nesošo konstrukciju ugunsnoturība nenormējas. Ja tā nav, tad jāskaita kopējās platības, jāizvērtē "ugunsdrošības nodalījumu" platības un jāskatās vajag vai nevajag apstrādāt tos metālus
[likumi.lv]-

Ugunsdrošības pasākumu pārskats ir izstrādāts? Kas tajā angārā tiks darīts? Kaut gan jebkurā gadījumā pēc LBN būvju ugunsdrošība tā būs U3 pakāpes ēka, kurai metāliem nav jānodrošina minūtes.

Vajag vai nevajag, grūti spriest, lai gan izklausās dīvaini par to krāsu kā prasību. Reāli dzīvē neviens to krāsu neskatīsies ja vien tā nav kāda problēmpašvaldība. Cik saprotu, tad ls tehnika nozīmē kaut kādu cik necik ārpus pilsētas.
Man būvvaldē teica, ka lai es tik būvēju cik nu var pēc projekta un beigās visas izmaiņas ienest iekšā, nevis labot projektu. Turklāt tās tādas redzamākas lietas - starpsienas, sienu konstrukcija, jumta segums utml. Pēc būtības lauku teritorijā nesabiedriskā saimniecības ēka - zema uzmanības pakāpe no būvvaldes.

Pie visa vainīga datorprojektēšana - tā nodrošina Ctrl+c un Crel+p ideālu darbību un nemaz vairs nav jādomā, līdzīgi kā Zolitūdes gadījumā. Tikai tagad pēc Zolitūdes es domāju, ka visu projektēs ar 1000% rezervi - jo kā zināms dubults neplīst un projektētājs nav atbildīgs tar tavu naudas maku?

Angārs gana maziņš, lai varētu būt U3 ugunsnoturības pakāpe. Tomēr ugunsdrošīnas nodalījuma norobežojošās konstrukcijas tiek normētas - REI 60-M, kas dabā ir visai nopietna prasība. Tiesa, jālasa LBN dziļāk, vai uz šādu angāru attiecas ugunsdrošības nodalījuma visas prasības.

Te it kā pretruna (laikam jau tomēr nav):

63. U3 ugunsdrošības pakāpes būvēs ugunsdroši atdalītu telpu būvkonstrukciju ugunsizturība un ugunsreakcijas klase netiek normēta, izņemot citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
bet
1.tabulas 10. un 11. punktos prasības ir pavisam konkrētas.

[likumi.lv]

(.)5.8 angāras lietošanas veids VII
pielikuma 3.tab ... U3 pieļaujamā platība 2000m2
pielikuma 7 tab. starp U3 ēkām 10m
pielikuma 1 tab. U3 ēkām ugunsdrošība netiek normēta

NEVAJAG TAM ANGĀRAM NEKO KRĀSOT ....

Projektā ierakstīts ka būves ugunsnoturības pakāpe ir U2b. Ugunsdrošības pārskata nav. Biju pie ugunsdzēsējiem, šie saka ka šādai ēkai nevajag, Ja būtu U1a U1b U2a tad gan.
Paskatoties internetā līdzīgus angārus kas cietuši ugunsgrēkā sekas ir graujošas. Pastāv kaut kādi aprēķini konstrukcijām uz ugunsnoturību? Varbūt tos pieprasīt no konstruktora? Neesmu ienteresēts nepamatoti tērēt naudu ja tas nav nepeiciešams.
Citi būvnieki man bija piedāvājuši plānsienu profilu konstrukcijas angāru, bet redzot šos "papīra" profilus man šķiet ka tie sabruks zem sveces liesmas, tādeļ priekšroku dodu karsti velmēta tērauda profilu rāmju konstrukcijai.

Tās 15min vai pat 30min ugunsnoturība diezin vai ko dos. Jo, ja noslēgtā telpā tev nav dūmizvades lūkas jumtā, tad sākoties sintētisko materiālu degšanai - riepas vai eļļaini materiāli - telpa piepildīsies ar tādu gāzu sastāvu, kur bez speciāla aprīkojuma cilvēks nevarēs uzturēties. Labākajā gadījumā varēsi izvest vienu traktoru arī bez visas konstrukciju ugunsizturības. Tad drošāk projektēt koka karkasa ēku - tai ugunsnoturība lielāka - līdz sabrukšanai.
Taču par ēkas daļas ugunsnoturību. Manuprāt lielā vairumā ēkas pilnīgai vai daļējai izdegšanai pamatvaina ir METĀLA jumta segums. Cesvaines pils un citi objekti, kas iesegti ar skārdu, ugunsnelaimes gadījumā nodrošina pannas efektu. Pat lokāli sadegot spārēm un latojumam jumts nesabrūk - to notur blakus esošās konstrukcijas. Pieminētā Cesvaines pils - arhitekti savā laikā ( ne šobrīd) izdarīja lāča pakalpojumu - nomainīja māla dakstiņus ar vara skārdu. Ugunsdzēsēji netika karstumā iekšā. Bet, ja būtu gabalmateriāli - dakstiņi vai šīferis, tad nelaimes celonis - aizdegšanās virs krāsns - sadedzinātu latojumu, dakstiņi iebruktu telpās un karstums aizietu gaisā, nevis paliktu telpā.

Metāla angārā nevajag neko dedzināt. Atklātu un neapstrādātu tērauda konstrukciju izturība ir tikai 15 minūtes (koks turas ilgāk, pretuguns apstrādāts vēl ilgāk). Attiecīgi jebkura ugunsnelaime ēku likvidē pilnībā vai laimīgākos gadījumos daļēji.

Paldies par informāciju.
Ja ir izstrādāts projekts, tad to vairs nepārtaisīs citās konstrukcijās. Būvniecības laikā būs projektētajam jāliek izdarīt izmaiņas. Par dūmu lūkām jāpadomā vai vajag, jo jumt'ieliktas caurspīdīgās polikarbonāta loksnes ( apm. 20 m2), tās ātri izkusīs un ļaus dūmiem iziet.

Vispār jau polikarbonāts ir uz robežas ar nedegošu materiālu, ātrāk metāla sijas sabruks nekā tās loksnes sačokurosies.

Tev ir uzprojektēts normāls angārs un pat ar vēlmi pasargāt konstrukcijas. Nevajag gribēt no blondīnes vairāk nekā viņa spēj dot(c)

Turpmāk pakonsultēšos ar citiem speciālistiem pirms kaut ko iešu pasūtīt pie arhitektiem. Var jau būt ka viss ir labi un ar rezervi, bet pēc manām domām projektā nav jāliek materiāli ar pārtēriņu.
Padies par atbildēm.

Maris.456 Wrote:
-------------------------------------------------------
> bet pēc
> manām domām projektā nav jāliek materiāli ar
> pārtēriņu.
>


Zolitūdes līdzjutēji par šo varētu gribēt Tevi nolinčot.

Komentārs tāpēc, ka bardaks augšminētā notikuma dēļ ir radīts vēl lielāks nekā bija pirms tam, pie tam dalībnieki diezgan nopietni iebiedēti (īpaši ierēdņi, bet ir arī speciālisti).