UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: SD (85.10.211.---)
Datums: 18/01/2016 13:06

Sveiciens,

Šobrīd 2. stāvā uz koka sijām ir izveidota grīda no padomju laika skaidu plates. Vecā grīda čīkst un ir diezgan kustīga uz koka sijām, jo pietiek iet gar vienu sienu kā otrā pusē grīdas lampa sāk kustēties. Pieļauju, ka skrūves vai naglas, kas to visu saturēja arī jau sen to vairs nedara, rezultātā viss visur trīc nerunājot, par to kā ir kad bērni skraida pa istabu. ;)) (p.s. zem otrā stāva ir apkurināta telpa, ja kas.)

Papildus augstāk minētajam noliktu termometri uz grīdas pie sienas (ārējās), lai nomērīt temperatūru - uz grīdas: 12 -14 pie grīdas, bet istabā ~20 grādi uzrāda.

Tas, ko gribu darīt ir izveidot jaunu peldošo grīdu uz koka sijām no grīdas reģipša. Plus papildus izveidot silto grīdu ieklājot trubas uz uz tās, bet starpā reģibsi un pa virsu veselu loksni.

Starp sijā ieklāšu, laikam akmens vates lokses 100mm, lai aizpildīt tukšumu un nodrošināt ka no pārsegumiem netiek dzesēta grīda.

Jautājums par lokšņu skaitu, vai būs ok, ja to darīs šādi: 2 kārtas reģibša, lai izveidotos stabila pamatne, tad sekos trubas ar reģipsi starpā un tad pa virsu vesela loksne.

Paldies par dalīšanos ar pieredzi!

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: jtdesign (85.10.211.---)
Datums: 18/01/2016 19:05

Pirmais - to pamatnes skaidu plati (OSB, finieri utt.) neskrūvē pie pārseguma sijām, tikai savā starpā (tāpēc klāj 2 kārtās ar pārlaidumu). Uz sijām liek elastīgas starplikas. Tā gan līmeņošana, bet dažu mm starpību izlīdzina.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (85.10.211.---)
Datums: 19/01/2016 04:39

Paceļot 2.stāva grīdas atzīmi, tev visām durvju vērtnēm būs jāzāgē apakša, bet stāsts ir par pārsegumu. Ja sijas nodrošina pietiekošu slodzes uztveri un nav jānodala telpas ar dažādiem tempratūras režīmiem - silta un augsta, tad. Senču risinājumi bija smilšu aizbērums 9..14cm biezumā starp sijām un līdz ar siju augšu. Tādā gadījumā tev tā plātne balstītos uz smiltīm un nebūtu iespējama tās cilāšanās. Taču manuprāt cilāšanās saistīta ar sākotnēji nepareizu risinājumu , kas empīriski zāģmateriālam nosaka to, ka balstījuma attālumi segumiem nedrīkst pārsniegt 20 seguma materiāla biezumu. Tātad, ja tev ir grīdas dēlis 32mm, tad stiprinājumam siju vai lāgu solim jābūt līdz 20x32= 64cm attālumā. Ja tev skaidu plātne 2cm . tad solis tikai 40cm vai mazāk.
Tapēc pieņemu, ka skaidu plātni ieguvi, kā kaķi maisā un 2.stāva grīda bija puspabeigta.
Apsildāmā grīda. Ja tu radi aizbērumu uz kura gulstas peldošās grīdas plātnes, tad šajā aizbērumā var ievietot apsildes caurules, galvenais lai sijas šo slodzi var uzņemt.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: SD (85.10.211.---)
Datums: 19/01/2016 10:41

Paldies par viedokļiem. Laikam sākumā nebiju pārāk skaidri visu aprakstījis.


Tas ko es plānoju darīt ir noņemt veco skaideni un visu pārējo, lai tikt līdz sijām. Pieļauju, ka esošai skaidenei nav pareizi izveidots pamats tāpēc tā arī kustās. Izmantošu ieteikto lagu soļa aprēķinu. Vecā skaidene tiks mesta ārā!

Es gribu izveidot peldošo grīdu nevis no skaidenes bet gan no "grīdas reģipša". Saprotu, ka ir jāliek divas kārtas uz kurām vēl pa visu būs viena kārta, kura nosegs siltās grīdas trubas. Lai viss būtu kārtībā un kā nākas tad man lagas soļa aprēķinā izmantot 3 reģibšu biezumu?

Vai šāds pīrāgs būs pareizs:
1) Vate starp sijām;
2) tvaika plēve, (vai vajaga, ja telpa apakšā ir apkurināta);
3) lagas ar pareizo soli;
4) apkārt pa parimetru amortizācijas lente;
4) divas kārtas reģistra tā lai savienojuma vietas nosegtos. abas kārtas tiek salīmētas kopā ;
5) siltās grīdas trubas ar reģibsi starp trubām;
6) nosedzoša reģiša plāksne, kura nosedz arī plēves uzlocītos galus.
7) mīkstais grīdas segums.

Vai viss ir korekti?

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: E (85.10.211.---)
Datums: 19/01/2016 11:12

Ja telpa gan aukšā, gan apakšā ir apkurināma, tad priekš ka vate? Lai skaņa neietu cauri?
Tā nepalīdzēs skaņai, jo skaņa pāvietosies pa sijām. Priekš kam plēve?

Es darītu tā:
1. Uz sijām atstāt esošo skaideni
2. Pa virsu uzliktu grīdām domāto vati (2cm biezumā, kaut kāds Paroc SSB, ja nemaldos, tad saucās)
3. Virsū liktu finieri, pie kura piestiprinātu silto grīdu trubas.
4. Starp trubām saliktu kaut kādus reģipša atgriezumus, aizlietu šķirbas ciet ar kaut kādu ģipšveidīgu massu, lai labāka siltumatdeve.
5. Pa virsu reģipsis 2 kārtās
6. Tad grīdas segums.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (85.10.211.---)
Datums: 19/01/2016 12:45

Es saprotu tā, ka starp grīdas riģipšiem veidojas ~12.5 mm starpa ( [www.knauf.lv] ) nosaka to, ka apsildāmās grīdas caurulītes izmēri nevar pārsniegt 12mm. Tas savukārt nozīmē, ka (jārēkina) - varbūt ātrumā kāds pateiks precizāk, caurulīšu solis 15 vai mazāk centrimetri. Un maza diametra caurulīte nosaka to, ka tās vienas cilpas garums nevar pārsniegt (atkal minu) piemēram 60m. Ar to vari pie soļa 12,5cm iesegt labi ja 7m2 telpas. Tātad tev otrajam stāvam 20 m2 telpai vajadzēs jau 3 cirkulācijas cilpas.
Taču ja tu izmanto 16 vai 18 mm caurulītes (ievietojot bērumā) tad tev telpai iespējams pietiktu ar vienu apsildes cilpu.
Ja tev nauda nev jāekonomē, tad izmanto savu izvēlēto variantu ar riģipsi.
Trīs riģipša kārtas salīmējot biezums 38..39mm - atbilst biezajam grīdas dēlim un tad lāgu solis 72...80cm. Katrā ziņā lagām būtu jāveido plātņu saduršuvju balstījums ... jālasa bukletā, es pats vēl sākšu lasīt

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: SD (85.10.211.---)
Datums: 19/01/2016 12:57

Paldies Jums Ivar un "E" par viedokli.

Pēc Ivara komentāra, ka nav jāekonomē nauda saprotu, ka manā gadījumā ir vēl alternatīvs risinājums;) Kāds tas būtu?

Varbūt, lai iegūt iespēju izmantot 18 vai 20mm caurulītes es izmantotu koka dēlīšus atbilstoša biezuma un tad pa virsu sekotu jau nosedzošā reģipšu plate, kuru, droši vien jau būtu labāk pielīmēt un vēl pieskrūvēt, vai ne?

Pieļauju, ka plēve tiešām lieka būtu, bet vati gan likšu, lai nesildīt pašu pārsegumu.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: v_t (85.10.211.---)
Datums: 19/01/2016 14:07

es izmantoju 10 mm resnu trīsslāņu cauruli. lai ērti ievietojas riģipša kārtas biezumā.
tinu tos pašu 7 - 8 m caurules uz m2 grīdas. reāli 12 - 15 cm starp vijumiem. cik atceros, tad garāku par 100 m vienu kontūru netaisīju. tas ir aptuveni 15 m2. lielākajās telpās ir divi kontūri, mazākajās kontūra garums zem 100 m.
ar atpakaļgaitas ventīļiem salāgo plūsmas un viss notiek. pietiekama cirkulācija notiek arī pa tik tievu caurulīti.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: rbm (85.10.211.---)
Datums: 19/01/2016 20:56

topika autors grib izplēst visu un uz lāgām pa tiešo maukt reģipsi. manuprāt grīdas reģipsis tiek likts kad ir vienlaidus pamatne (smiltis, keramzīts utt) nevis lāgas ar noteiktu soli - jo reģipsis zem cilvēka svara deformēsies.
protams ja apakšā skaidene un tad reģipsis tad OK.

P.s. sarkandaugavas latvijas finiera veikalā vakar bija pieejams saplāksnis ar spundi - laminētais 30mm biezumā 1250x1250 mm pa 18eur/loksne. piemauc pie grīdas tādu, un nekādu problēmu ar grīdas līgošanos vairs nebūs :)

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: SD (85.10.211.---)
Datums: 20/01/2016 11:08

rbm - būsi mani pārpratis. Uz lagām būs retināts dēļu klājs ar nelielu soli, kā arī salaiduma vietas būs izveidots balsts, lai ir stabila pamatne peldošai grīdai.
Finiers, manuprat, nedod to sajūtu, ka grīda ir "pamatīga" kā to dod reģipša peldoša grīda.

Starp citu visi grīdas reģipši ir vienādi labi, vai tomēr Knauf ir pārāks par Norgips grīdas reģipsi?

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: Darbu vad. (85.10.211.---)
Datums: 20/01/2016 11:43

Norgips reģipsi ražo dažādās valstīs krā pēc saviem standartiemun tirgus psībām !!!!
Latvijā to ražo Knauf rūpnīcā, bet recepte ir mazliet cita nekā Knauf, mazliet ekonomiskākā ...
Polijas ražotais Norgips ir ar superekonomisku recepti ....

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (85.10.211.---)
Datums: 20/01/2016 12:11

Interesenta gadījumā ir divi varianti. Apsildāmai grīdai balsta bērumā - smalkas smiltis vai labāk māls ar soli 20..25cm tiek iestrādātas 16...20mm apsildes caurules. Tas ļauj samazināt siltās grīdas pieslēguma vienību skaitu siltumapārdales elementam un iespējams - pateicoties resnākai caurulei sūknītis strādās ekonomiskāk - mazāka dzīšanas jauda Te riģipša balts var būt uz aizbērumu un sijām ar to nav nekāda sakara.
Otrs variants - izmantot maza diametra 10..12mm caurulītes un kolektors ar lielu pieslēgumu skaitu - vairāk jaudas ūdens sajaucējam, lielāks elektrības tēriņš. Te varētu daļēji izvairīties no pabēruma, taču ceļās grīdas atzīme un jāzāgē durvju vērtņu apakšas.
Taču katrā variantā zem pabēruma pirmajā vai zem riģipša otrajā ir jāgulda ALU-papīrs - atstarotā siltuma palielināšanai pret telpu. Pirmajā variantā lielāka siltuminerce un sistēma lēnāk regulējas, taču ieguvums vasarā - kur masīva grīda papildus nodrošina iekšējās temperatūras nemainīgumu.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: SD (85.10.211.---)
Datums: 20/01/2016 12:35

Tīri precizēšanai - ALU-papīrs liekas zem trubām, lai radītais siltums tiktu atstarots pret telpu, vai ne?

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: v_t (85.10.211.---)
Datums: 20/01/2016 13:53

jā, zem trubām.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: Dindirin (85.10.211.---)
Datums: 22/01/2016 15:34

Vēlos kungus apbēdināt par ALU papīru, nekas [būtisks] tur neatstarosies. ALU papīrs būs tikpat silts kā pabērums un brīnišķīgi sildīs tālāk esošos dēļus.
Atceramies trīs siltuma pārneses veidus:
a) konduktīvi, to nosaka materiāla siltumvadītspēja
b) konvektīvi, sasildot garām traucošos gaisu/ūdeni
c) ar starojumu.
Ja aplūkojam savienojumu dēlis-ALU papīrs-pabērums (smilts), tad šādā savienojumā nestrādā ne konvekcija (nav gaisa, ko uzsildīt un palaist) ne arī starojums (infrasarkanie stari izplatās tikai caurspīdīgā vidē), un strādā tikai tiešā siltumvadīšana.

Ja starp pabērumu/riģipsi un ALU papīru būtu vismaz 1cm gaisa sprauga, tad gan varētu sākt domāt, vai gaisa kārtas siltumvadītspēja jau ir pietiekami maza, lai būtu vērts likt atstarotāju.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: Rx (85.10.211.---)
Datums: 22/01/2016 16:12

Jārada gaisa sprauga tehniskiem līdzeķļiem, kā piemēram :"PEPI REFLEKT POLY " Liekot ALU plēves pusi uz leju.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (85.10.211.---)
Datums: 22/01/2016 16:41

Dindirin... mani arī šis risinājums mulsina. Taču ( varbūt tas ir silto grīdu izplatītāju triks) izplatītāju rekomendācijās šads risinājums parādās. Ceru, ka tas ir ticis aprobēts un pamata ideja balstīta uz to, ka enerģijas starojums (siltums) ir vilnis. Tapēc starp sildcaurulēm mērot lielākais siltums ir visplānākā vietā, vismazākais starp cauruļu centriem. Tapēc arī uzrādīts ieteicamais cauruļu solis - kuru nevajadzētu ignorēt. Un ši ALU- kārtas princips - ka tas atstaro zem caurules esošo siltumu bērumā vai betonējumā un palīdz tā pārdalei.
Tādu izmantojumu atradu saitā [mcgrathplumbing.com] ; [www.woodfloorsonline.com] ... arī te ir. Cik saprotu variantu ir daudz un cik saprotu, tad pamatprincips ir palīdzēt siltumam vienmērīgāk pārdalīties apjomā starp caurulēm.
Tapēc vai tas būtiski vai nē - varam diskutēt! Katra lieta kaut ko maksā...

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: Dindirin (85.10.211.---)
Datums: 22/01/2016 23:59

IB: šajā vietā [www.woodfloorsonline.com] visos zīmējumos starp atstarojošo plēvi un caurulēm ir gaisa sprauga. Reflektors strādā.

Savukārt šeit [mcgrathplumbing.com] ir alumīnija plāksnes, kuras labi vada siltumu un uzsilst no caurulēm, tādējādi palielina platību siltuma izstarošanai. "Reflector" šajā gadījumā jātulko nevis kā atstarotājs, bet izstarotājs.

Ja nav vēlmes lietot alumīnija plāksnes (nejaukt ar plēvi!), slānim, kurā ir ievietotas caurules, jābūt ar pēc iespējas labāku siltumvadītspēju. Ģipsis sliktāks, betons - labāks.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (85.10.211.---)
Datums: 23/01/2016 08:00

Vai risinājumā, kur uz ALU-papīra vai ALU-plēves uzliek virsū tērauda 3..5mm sietu un pie tā piesien polimēra apsildāmo cauruļu tīklu, mēs nevaram uzskatīt par šādu siltuma pārdalošu kārtu -slāni uz sāniem no caurules.
Jo cik saprotu, tad apsildāmās grīdas principā 80% vai 90% apmērā ir pieskaitāmas starojuma funkcijai, kur gaisa konvekcija ir neliela. Jo tieši par apsildāmām grīdām tiek minēts, ka te gaisa kustība telpā ir vismazākā salīdzinot ar citiem sildelementiem - krāsnīm aizliedz lielas virsmas, kas pārsniedz 110 grāus un putekļu sadedzināšana ko raisa "Bullerjan"tipa krāsnis vai elektriskā apsilde.

Re: Reģipša lokšņu skaits uz peldošās (siltās) grīdas
Autors: khe (85.10.211.---)
Datums: 23/01/2016 15:08

Ja būtu biezs, tad varētu. Kontaktā ar sārmu(betonu) no alumīnija follijas nekas prātīgs pāri nepaliek...

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.