Sveiki biedri!
Ir tā gadījies, ka daudziem esmu palīdzējis ar projektu izstrādi, bet nu ir pienācis tas brīdis, kad pats sev vēlos ko uzmeistarot. Un visapjomīgākais pasākums no visām iecerēm ir pirtsmājas būvniecība. Te arī rodas pašam pret sevi milzum daudz jautājumu par dažnedažādākajām lietām. Uzprojektēt kādam citam ir viena lieta, bet pašam priekš sevis- oj oj oj- līdz šim jau ir bijuši vairāki desmiti varianti variācijā par tēmu, ko celt, kur celt, kā celt.
Šobrīd ar sieviņu esam vienojušies ko gribam, kādu dizainu- arī zinām.
Bet man ir neskaidra lieta par apkuri- kā būtu efektīvāk un lietderīgāk?

Tātad:
- minimāls apbūves laukums 25m2;
- vienstāva (vairāk jau kā pusotrstāva) būve;
- otrajā stāva tikai gulēšana;
- konstrukcijas- betona grīdas pamatne, koka karkass(50x100 vai 50x150mm), ventilējamā fasāde, viscaur pa perimetru siltinājums 200mm;
- stiklojums- trīskāršā pakete;
- paredzēts pirtoties arī ziemā, pārlaižot naktis augšstāvā;
- ziemā apmeklējums neregulārs, tāpēc paredzēts arī elektriskā radiatora uzstādīšana.

Un jautājums par apkuri- vai ar pirts krāsni varētu tik nodrošināts komfortabls siltums istabā? Ja tiek izveidoti gaisa vadi kā skicē, kā arī tiktu nodrošināta siltā gaisa piegāde uz bēniņstāvu caur grīdu?

Šeit ir aplūkojams stāva plāns un griezums

[failiem.lv]

Protams, laipni lūgti izteikt savas domas, ieteikumus un jautājumus.

Pods jāpagriež par 90 grādiem, lai var apsēsties ērti un piemest malku.

Skursteni nav lētāk mūrēt no ķieģeļiem iekšējo, nevis likt siltinātu ārējo?
No pirts telpas mitrais gaiss ies uz augšu uz otro stāvu caur siltā gaisa caurulēm?

Siltumu telpās var panākt arī ar centrālapkuri (radiatori telpās), kur siltumnesēju silda centrālā pirtskrāsns ar karstā ūdens tvertni.

Ar laipnu autora atļauju sāksim virtuālo pārprojektēšanu :)
Ja jau namiņā kopumā nepieciešams siltums (kaut vai periodiski), tad kādēļ pirtskrāsniņa pie ārsienas?
Tehnoloģiju laikmetā mēģinātu kombinēt kaut ko tādu, lai ar dažādu dūmvadu šīberu atvēršanu varētu pielāgoties gan karstai vasarai, gan aukstai ziemai.
Pirmkārt - pirtskrāsniņu liktu starpsienā starp pērtuvi un atpūtas telpu. Ar iespēju aukstā laikā kurināt kamīna režīmā, karstā vasarā savādāk. Prototips - [www.termomax.lv] (Galvenā vizuālā informācija nav lifts, bet iespēja kurināt no 2 pusēm. Pieņemu, ka nebūtu problēmas durtiņas izvietot (pasūtīt) arī 90 grādu leņķī vienas pret otrām un iebūvēt starpsienu krustojumā, lai nav malka jānes pērtuvē.)
Papildus iekombinētu kaut ko siltuma akumulēšanai. Prototips - [www.termomax.lv]
Tad nu atliktu apskatīties kāds ārā laiks, un izdomāt caur kurām durtiņām kurināt, un kurus šīberus vērt un kurus nevērt, lai siltums izstarojas un krājas telpā, jeb arī skrien pa taisno skurstenī.

Pievienoju klāt arī plānotā bēniņstāva skici.

[failiem.lv]

Pamatvēlme bēniņstāvā bija tāda, lai skurstenis neiet cauri pārsegumam, lai ir vairāk vietas, kur matračus vai šmotkas salikt.

Siltās gaisa caurules visas ir ar šīberiem, iespējams, ka pat ar diviem, lai pilnībā tiktu novērsta iespēja siltajam un mitrajam gaisam, kad notiek pirts apmeklējums, nokļūšana telpās. Pēršanās laikā strādātu ventilācija tradicionālā caur sienu.

Jā, par centrālapkures radiatoru ar bij doma, ka vai nu boileris vai akumulācijas tvertne ir pirtī zem lāvas, vai vertikālais boileris virs poda. Tad arī būtu viegli apkures trupas aizvilkt gan uz istabu, gan uz otro stāvu.

Pirts krāsniņa sienā starp pirti un istabu negribās, lai nav dūmi patiešo istabā iekā, kā arī no drošības viedokļa, jo blakām ir trepes plānotas.

25 m2 pirtiņā vajadzētu iztikt ar to pašu krāsniņu. ar kurināšanu no gērbtuves.
ziemā kurinot pirti, jātur pērtuves durvis vaļā kamēr līdz darba temperatūrai iesilst ģērbtuve. automātiski sasils arī augša. vasarā kurina ar aizvērtām pērtuves durvīm, un ārdurvis stāv vaļā.
ziemā, dzīvošanas variantā vienkārši jādozē malkas daudzums.

gulēt pēc pēršanās varētu būt nekomfortabli. par siltu. tāpēc jautājums - kāpēc jāguļ pirtī, vai nav labāk to darīt mājās?

Pārsvarā pievienojos v_t rakstītajam, tikai el radiatora vietā el. siltās grīdas ar ļoti precīzu telpas temp regulāciju, lai var uzlikt uz 4grC un neuztraukties. Ziemā ir ļoti nekomfortabli tusēt pa aukstām flīzēm....

Tad jau esmu domājis kā vairākums no šejieniešiem, ka tādā veidā var sasildīt būdiņu.

Atliek vien uzstādīt radiatoru(jāizdomā tik sakarīga sistēma), uzstādīšu kādu minirekuperāciju, piemēram, kaut šādu [failiem.lv] Arī wc tādu, lai mitrums labāk izvadās ārā. Tās palīdzēs nodrošināt pluss temperatūru ziemā, kad nebūšu uz vietas. Tā kā mājele būs labi siltināta, tad ar tiem diviem vajadzētu būt pietiekami. Bet ja nē, tad var pieslēgt kādu elektrisko sienas konvektoru. Te vēl nedaudz jāparēķina.

Flīzes būs paredzētas pirts zonā, kur uz tām būs koka redelītes, bet wc gribētos kādu linoleja segumu vai ko tādu- man ar nav patīkami ar basām kājām pa flīzēm pārvietoties.
Istabā gan koka grīda.

Piedāvāju iepazīties ar amerikāņu autoru ЯНТО ЭВАНС; ЛЕСЛИ ДЖЕКСОН grāmatu - krievu valodā Ракетные печи_Сверхэффективные печи СВОИМИ руками. Tur ļoti interesanta ideja par ēkas apsildi izmantojot malkas apkuri..
Par pašu pirti. Pirtij ir pārāK liels logaiļu daudzums. Ziemas variantam tas ir lieks risinājums, bet vasarā - siltajā laikā omulīgāk sēdēt uz āra terases, kur plašas telpas funkciju var nodrošināt vieglas saliekamas caurspīdīgas dobā polikarbonāta plāksmes ar vieglu paceļamu jumtu. Ēkas ieejai loģiskāk veidot platas atveramas divvērtņu durvis - kur iekšējās blīvas siltinātas, bet ārējās stiklotas. Tas rudenim vai pavasarim, tad atverot iekšējās durvis tu ielaidīsi gaismu telpā, bet tumšajā laikā no caurspīdīgām ailām nav nekādas jēgas - telpā vajadzīgs siltums, bet gaisma no lampām. Vienlaicīgi atverot 2m platas vērtņu durvis tu vari sasaistīt iekštelpu ar ārtelpu.
Ieeja 2. mansardsstāvā loģiskāk risināt ar āra kāpnēm - kas paralēlas jumta spāru slīpumam un veido atsevišķu ieeju no āra puses. Tas tapēc, ka nodrošina lielākam ļaužu baram neatkarīgu izmantošanu. Tie, kas guruši uzkāpj augšā, aiztaisa durvis un guļ, kamēr citi līksmojas pa apakšu. Savietot pirmo stāvu ar mansardu nebūtu prāta darbs.
Skursteni noteikti vajag vidū, tas augšējā mansardā ļautu izbūvēt divas neatkarīgas guļamtelpiņas un varētu tām pieslēgt Jotulas tipa krāsniņu, lai gan papildus apsildei pietiktu apsildāma grīda, kura varētu darboties no pirtij iebūvētā karstā ūdens boilera tvertnes - iamantojot no jumta savākto lietusūdeni.
Sānu pārkares ēkai veidotu vismaz 1,2...1,5m platas, lai varētu nokraut malku.

Paldies Ivaram par iedziļināšanos projektā.

Pievienoju klāt stāva plāna skici ar Nr.2 .pdf - redzama terase u.c. izmaiņas.

[failiem.lv]

Terase ir plānota, bet pagaidām bez jumta.

Par ieejas divvērtņu durvīm- apsverama doma.

Tā kā šī nav domāta dien dienā dzīvojama ēka, tad var nedaudz vairāk likt uzsvaru uz dizainu, stiklojumu. Jo man dabīgā gaisma ļoti patīk. Būs 3kārtīgs stiklojums, iespējams, ar slēdžiem vai nolaižamām žalūzijām priekšā. Sliktākajā gadījumā būs ruļveida žalūzijas loga rāmī.

Mājeli paredzēts izlaist caur būvvaldi kā 25m2 lielu būvi, līdz ar to nekāda otrā, vai pusotra stāva nevar būt. Paredzēts kā bēniņstāvs tik. Jaunnedēļ nesīšu uz būvvaldi saskaņot.

Par lielākā jumta pārkarēm ar tika domāts, bet beigās ir palicis variants par labu atsevišķai malkas novietnei.