protuprotu Wrote:
-------------------------------------------------------
> [www.lad.gov.lv]
> ksajumi/platibu-maksajumu-veidi/mazo-lauksaimnieku
> -atbalsta-shema-193

Quote

Lai pieteiktos MLS maksājumam, jāievēro šādas prasības:
* saimniecībai ir jābūt izveidotai ar mērķi veikt lauksaimniecisko darbību un tā nedrīkst būt izveidota mākslīgu apstākļu rezultātā.
(..)

Par mākslīgi radītiem apstākļiem liecinās šādas pazīmes:
* saimniecība izveidota un pirmo reizi tiešajiem maksājumiem pieteikusies pēc 2011.gada 18.oktobra;
(..)

Optimists Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja prastu kādu amatu būtu savādāk.

Ja neprot, tad var iemācīties. Kā saka, par vēlu ir tikai tad, kad uzber 3 saujas smilšu.


Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nedomāju, ka būtu reāli atrast tagad nezināmu
> produktu, kuru ķep ļep audzēt un dabūt cenu.
> Par ķep ļep nav cena. :)

Trifeles? Nav gluži nezināms, bet, šķiet, nav arī pārāk populārs.

Mani savā ziņā izbrīna cik bieži tiek pieminēts bio un ekoloģiskā pārtika kā jauna biznesa segments. Ja kaut kur, ne tikai šeit tēma ir par jauno biznesu tad tieši šis ir pārliecinoši numur viens + pēc tam seko ļoti iespējams amatniecība un tūrisms. Arī pašvaldību un NVO prezentācijās.
Man tas kaut kā tomēr šķiet ačgārni un pretrunīgi, jo tieši tās visas ir diezgan neproduktīvas.

Bizness ir nauda un apgrozījums un izmaksu samazināšana. Vai apzināti ražot antīkā veidā ar lielu roku darbu un individuālu tirgošanu (pēc definīcijas neproduktīvi ražots produkts) ir peļņas garants? Ļoti vienkāršoti rēķinot zemai produktivitātei būtu jārezultē tik tiešām stipri augstākā cenā un to var realizēt tikai ar pastiprinātu mārketingu. Sanāk ka daudz jāstrādā ar rokām, apgrozījums samērā neliels, daudz jāmārketē un tad iegūst kaut kādu peļņu. Varētu pieņemt, ka daļa mārketinga pasākumu ietaupās, jo tirgū vārds bio ir iesildījis tirgotni. Bet tik un tā, apgrozījums ir stipri ierobežots. Un tas kas mani vēl mulsina ir tas, ka reālajā tirgū bio formātam nekad nebūs vairāk par 5% no kopējā apgrozījuma, visticamāk arī 5% ir pārspīlējums, drīzāk varbūt tas ir cipars 3. Kāpēc nebūs vairāk %? Tas laikam ir dabas likums, ka evolūcijā kā pirmais tiek atmests roku darbs. Tas ir tik dabiski. Tiklīdz to izdara, tu vairs neesi "bio". :)

Man kaut kā galīgi tas tā nešķiet loģiski tieši bio mesties iekšā, ja ir izvēle. Bio ir sinonīms mazam un vēl mazākam nevis paaugstinātai peļņai pie mazāka darba. Varbūt cilvēkus vilina tas, ka tas ir mazs un to var darīt viena persona? Man kaut kā vairāk vilina peļņas aspekts, tāpēc man ir sava veida alerģija pret visu šo klišejisko mikrobiznesu. Es labāk pieslēgtos naudas upēm nevis labu cilvēku aurām. Ārpus biznesa var arī ar aurām, bet biznesā nē. :)

cilvēks vēlas būt laimīgs, un katram priekšstats par laimi ir savs. kādam pilnai laimei vajag līdz ceļgaliem vai līdz reproduktīvajiem orgāniem bradāt pa naudas upi. citam pietiek ar stabilu iztiku. uzsvēršu - iztiku. un ja to var nodrošināt ar mazražīgu, bet sirdij tīkamu nodarbošanos, tad viss kārtībā. pieticīgi, bet pietiekami ienākumi neizslēdz piepildītu dzīvi.

Vilni, kurš "bio" nozīmē roku darbu? Pie mums zināmā "bioloģiskā lauksaimniecība" to galīgi nenozīmē. Tas, ka produkcija sanāk dārgāka, jo nav iespējams pielietot pilnīgi visu arsenālu, kas ļautu samazināt izmaksas un palielināt ražu ir cits jautājums. Nezīlēšu kafijas biezumos tirgus daļu prognozes, bet manuprāt bio ir uz palikšanu un patiesībā sīkražotājam piemērots formāts, jo ar saviem pāris ha "konvencionāli" saimniekojot sīkais konkurēt nespēs. Galu galā visu diktēs pieprasījums - ja to bio pirks, tad arī būs vērts ražot. Protams noieta kanāla jautājumi ir pavisam cita lieta.

Dažādu domu apkopojums.

Jo vairāk iedziļinos jo vairāk apjēdzu, ka ir vērojam viļnveidīga mode uz dažādiem produktiem. Sliekas, vīngliemeži, upenes, šitaki sēnes, ķiploki u.c. Tiek nodibināta biedrība, tiek veidoti semināri, pārdotas zināšanas un iedvesma, nepieciešamā tehnika, sēklas utt. Pēc tam tas viss pieklust un nāk nākamais projekts ar tikpat skaļiem saukļiem.

Pamazām nonāku pie secinājuma, ka jebkā audzēšana ir pārāk atkarīga no dabas. Cilvēks var piekorīģēt situāciju, bet ja sāk koriģēt par daudz tad jau no bio sanāk tik tāds uzspūsts nosaukums. Bet uz 1ha ir iespējams tikai bio, tā teikt maz, bet kvaliatīvi, vismaz tā tā bio doma. Attiecīgi jebkā audzēšana paredzama tikai savām vajadzībām vai kā maznozīmīga piedeva biznesam. Tātad ir jādomā par gatavu izejvielu iegādi un produkta ražošanu. Tik kas tas varētu būt :D

Man ir neizmantota zeme..vairāki ha, lauksaimniecības, ar viensētu apbūves atļauju, 40km no Rīgas..4km no jūras...Un apkārt vēl citu īpašnieku tādas pat zemes, neizmantotas, kādi 10-20ha. Un tā arī neviens nav uzņēmies kaut ko darīt ar to, vienīgi pārdot. Nekas , aprēķinot kopizmaksas neatmaksājās. Milzīgi ieguldījumi sākumā, milzīgs darbs, kooperācija praktiski neiespējama, jo tuvumā neviena lauksaimnieka nav, zagļi klejo, meža zvēri klejo, rok, strazdi baros visu nocērt, ēku tuvumā nav, tās jābūvē un t.t.t.t.t. salnas kož, slimības pārņem, sausums- slapjums. Absolūti nekāda drošuma koeficienta. Vienīgi droši ir audzēt stādītos kārklus kokskaidu-mulčas iegūšanai pēc 5 gadiem, ja būs kas nopļauj...nopērk, izmanto. Tāpat augtu mazprasīgie smiltšērkšķi. Bet: Strazdi, neražas- salnas nelaikā, slimības, roku milzīgais darbs, koku formēšanā, augsnes apkopē, ogu vākšanā, saldētavas izmaksas, līgumi.... Tad jau golfa laukumu izveidot, lai bagātie priecājās. Arī baigo nadu vajag....Un pats galvenais secinājums: Nepieciešama Nauda , Milzīga Uzņēmība, Darbs no rīta līdz vakaram, un cerība, ka būs jau labi...kautkā jau izdzīvot varēs. Un samierināties ar to, ka dažš labs krēslā sēdot , kontaktu iebīdītā amatā, nopelna daudz , daudz , vairāk...

kkk faktiski visi zemē sējamie dārzeņi bio izpratnē nozīmē roku darbu, jo nevar izmantot nezāļu apkarošanu zemei un arī kaitēkļus nevar iznīcināt. Nezāļu apkarošanā piemēram vārpatu var dabūt laukā tikai manuāli un tas ir jādara, jo reāli tās kā ieviešas tā no viņām vaļā tikt nevar normāli. Tāpat kartupeļi un kolorado, kāpostu baltenis un vēl visādi spradži un utis. Tas gan protams netraucē izmantot raundapu, deci, vara vitriolu un to lietu turpināt pozicionēt kā eko un bio. :) Ko noteikti arī cilvēki dara, jo nu grūti dažas kultūras izaudzēt bez apkarošanas ķīmijām. Ja ar mēslošanu vēl var izlīdzēties, tad kaitēkļi un slimības ir liela problēma.

Protams 1ha šo un to ierobežo, taču ja tā stingrāk padomā, tad tas nav arī nemaz tik maz t.s.
konvencionālai saimniekošanai. Kā jau minēju 1ha piemēram siltumnīcām ir tīri pieklājīgi.

Optimists: protams, ka audzēšana visos variantos būs atkarīga no dabas, gluži tāpat kā visa audzētā pārstrāde. Bio jau no paša sākuma ir bijis uzpūsts nosaukums, labrīt. :)) Tie kuriem nav sertifikāts dara ko grib, tas ir mārketings un savā ziņā vai to var nosodīt? Ar sava veida mānīšanu nodarbojas jebkurš, kurš strādā mārketingā.

Nav obligāti jādomā par pārstrādi tāpēc vien ka ir 1ha. Svarīgāk ir tik ļoti nemētāties. Tev ir svarīgi saprast no sākuma vai tu esi tāda tipa cilvēks, kurš var organizēt darbu komandai, vai esi spējīgs nodarboties arī ar mārketingu, vai esi gatavs vest kaut ko uz Lietuvu un Igauniju, vai esi gatavs reāli sēdēt tirgū utt. Atbildot vismaz uz šiem jautājumiem tu jau iegūsti minimālu priekšstatu kāda formāta bizness tev ir atbilstošs. Varbūt tev piemērotāk ir kaut ko audzēt pēc norādījumiem un to preci savāc uzpircējs, varbūt tev pašam gribas būt uzpircējam un atrast noieta kanālu un apalsīt ražotājus, varbūt tu pats visu vari noorganizēt no A - Z utt.

Pēc tam kā jau minēju ir jāskata padziļināti reāli biznesi un tuvināti jāsaprot kas un kā notiek. Pētīt citu biznesus patiesībā maksā tikai laiku, bet atbildes tas dod ļoti daudz. Izejot no šīs informācijas jau arī varētu dzimt kāda ideja - audzēt piemēram lillā barankas formas kartupeli, diedzēt sezama sēklas 6 stāvos, kaltētus tomātus, nedēļas veselības komplektus ar receptēm kartona kastē - jebko, pilnīgi jebko. Bet ir jāredz tas kā citi strādā.

Apstiprinājums teiktajam par nedrošību no interneta:' ...Vārves pagastā, 20 ha platībā aug kaņepes, miežabrālis, kārkli, apse un miskante. Katrai kultūrai savi plusi un mīnusi – miskante nepārcieta kailsalu, kaņepi ietekmē vēja erozija, kārklus apēd meža zvēri daudziem augiem vajag speciālu novākšanas tehniku.... Tāpēc man tā arī nav skaidrs, kā citās zemēs var nopelnīt- saņemt 5 un vairāk reizes vairāk, darot to pašu darbu...Un bezdarba līmenis zems! ...Ka arī jau izvirza maksāt par to, ka Tu nestrādā...

Runājot par vecajām ES valstīm un to pašu darbu un 5 reiz lielākām algām ir labs jautājums, jo tā virspusēji skatoties tā ir, ka cenas veikalos produktiem ir līdzīgas kā mums (aptuveni). Kopumā tas ir visai sarežģīti un nav viennozīmīgi. Ir nozares kurās ir problēmas vecajās valstīs tieši dēļ šī momenta, ka nav iespējams maksāt adekvātas algas dēļ tā, ka preces cena pasaules tirgū ir zema. Izteikti tā pati lauksaimniecība, zivju pārstrāde, tekstils piemēram. Risina dažādi - ar paaugstinātām subsīdijām par kurām raud austurmeiropa, ar ražotņu pārcelšanu uz lētām valstīm, ar turku un baltiešu ievešanu utt. Tikai šo valstu mugurkauls ir tehnoloģijas un mārketings, kredītspējas. Ar tām daudz kas tiek kompensēts citās nozarēs un vilkts līdzi. Latvijai tāda mugurkaula šobrīd nav, tāpēc mums būs vēl kāds laiciņš jāpaciešas līdz nonāksim cik ne cik vidējā labklājībā.

Vilnis_Radio Wrote:
-----------------------------------------------------

> reālajā tirgū bio formātam nekad nebūs
> vairāk par 5% no kopējā apgrozījuma,
> visticamāk arī 5% ir pārspīlējums, drīzāk
> varbūt tas ir cipars 3. Kāpēc nebūs vairāk %?
> Tas laikam ir dabas likums, ka evolūcijā kā
> pirmais tiek atmests roku darbs.
> Man kaut kā vairāk vilina
> peļņas aspekts, tāpēc man ir sava veida
> alerģija pret visu šo klišejisko mikrobiznesu.
> Es labāk pieslēgtos naudas upēm nevis labu
> cilvēku aurām. Ārpus biznesa var arī ar
> aurām, bet biznesā nē. :)
Par cik intensīvās lauksaimniecības izmaksu optimizācija konkurences apstākļos nekad neapstāsies(cīnoties par naudas upēm),pieļauju,ka drīz šīs pārtikas lietošanas negatīvā ietekme uz veselību būs acīmredzama.Kas par to interesējas-sen vairs nešaubas. Jā,medicīna arī attīstas,bet vai šeit neveidojas absurda situācija.
Jā,pats arī uz īrētas zemes audzēju sev neķimizētu pārtiku,jo piemēram lielveikalā pirktus sīpolus uz palodzes neizdosies izdiedzēt lociņos,no spāņu tomātiem iegūtās sēklas nākamajā gadā paša siltumnīcā neizdīgs,....
Izšķiršanās par to vai pirkt jaunu mašīnu,vai investēt veselīgā pārtikā vēl daudziem ir priekšā. Viss atkarīgs no informētības un vēlēšanās tajā iedziļināties,jo naudas ziņā visiem ir izdevīgi lai cilvēki ēstu vairāk,apmeklētu ārstus...,mirtu 65 gadu vecumā... tas rats griestos ātrāk un ātrāk.
Tāpēc esmu pārliecināts,ka šādām mazām saimniecībām būs nākotne. Nevar audzēt tikai vienu,tad protams ir risks neražas gadā neizvilkt.
P.S. Sieva iepirkās vienā bio-saimniecībā (rudenī). Divos parasta izmēra iepirkuma maisiņos ietilpa 20eur katrā...

Praktiķis protams velk uz galējībām. Varētu padomāt, ka padomju laikā lauksaimniecībā neizmantoja ķīmiju ...... :)) Neesi dzīvojis laukos tātad. Izmantoja un to darīja neprātīgi, nesalīdzināmi trakāk kā to dara šodien. Tā laika indes bija reālas indes, minerāļus kaisīja bez sajēgas, pilnas upes un grāvji ar nitrātiem. Bet nez kāpēc cilvēki groza galvu un saka, ka toreiz piens rūga un maizīte pelēja un saldējums bija labāks utt. Un varētu padomāt, ka bioloģiskajā sektorā nebūtu cenas konkurence .... Premium segmentam tikai 5-3 % un ne vairāk. Domāju, ka tālā nākotnē bez variantiem pārtiku ražos kaut kādā mikrobioloģijas formā.

Kā lai zin, kas būs tālāk? Piemēram, kā te teikts: [sapojnik.livejournal.com]
Eiropa padomās, padomās un ....

Optimists Wrote:
-------------------------------------------------------
> Dažādu domu apkopojums.
>
> Jo vairāk iedziļinos jo vairāk apjēdzu, ka ir
> vērojam viļnveidīga mode uz dažādiem
> produktiem. Sliekas, vīngliemeži, upenes,
> šitaki sēnes, ķiploki u.c. Tiek nodibināta
> biedrība, tiek veidoti semināri, pārdotas
> zināšanas un iedvesma, nepieciešamā tehnika,
> sēklas utt. Pēc tam tas viss pieklust un nāk
> nākamais projekts ar tikpat skaļiem saukļiem.
>

Nuja, tipisks "latviešu bizness" - nopelna tikai konsultants, biedrības vadība un "tehnoloģiju ieviesējs", pārējie cerot uz vieglu un ātru peļņu aplaužas.

Kautgan ja paskatās, joprojām pie Aizputes ir šitaki sēņu audzētava, ir kas joprojām ar humusu ņemas, tātad ja Specializejas un ilgtermiņa atstrada tehnoloģiju tad var arī no tā dzīvot. tiesa nav dzirdēts kā kāds ar to nopelnītu miljonu :)

P.s. optimists neko neteica vai vispār ir iespējams ko investēt ar domu par ilgtermiņa darbu

Starp citu, noskatījos Aizliegto paņēmienu par maizīti un pirms tam arī par gaļu bija. :)) Secinājums - reti kurš dārgā gala produkts (bio vai premium sauc kā gribi) bija pēc savām īpašībām labāks par lēto produktu, dažreiz pat sliktāks. Ar gaļu viņi bija diezgan nopietni analizējuši. Par maizi baltmaižu konkurencē izteicās, ka vislabākā varētu būt Optima baltmaize - pēc skata vissērīgākā un viszemākajā cenā. :)) Var jau radikalizēt to pasākumu, bet realitātē lauksaimniecībā pie mums nekādi brīnumi nenotiek - ķīmiju lieto tik cik tas ir racionāli, jo viņa ir ļoti dārga. Viena daļa ķīmijas ir neorganiskie minerālmēsli - slāpeklis, kālijs un kaut kādi citi mikroelementi. Šo to pamiglo - pret veldri, puvi utt. ĢMO mums nav. Lielie lauksaimnieki baigi visu kalkulē cik vajag un cik nevajag un to arī kontrolē ar ķīmijas iegādi, ar lauksaimniecības žurnāliem utt. Savukārt mazdārziņi var nopirkt to ko vēlas un ko viņiem pārdod - tas pats decis, fungicīdi un vitriols. Es nezinu nevienu sev pazīstamu cilvēku, kurš piemēram nemiglot katurpeļus pret vaboli un puvi - tātad decis un fungicīds. Vieni to dara ar traktoru, bet tantes ar rokas pulverizatoriem. Nevar savādāk izaudzēt vienkārši.

Vilni, es kartupeļus audzēju personīgajam patēriņam aptuveni 0.1ha jau gadus 8. Nelietoju ne herbicīdus, ne insekticīdus, mēslojums no kaimiņu fermas. Neravēju - kartupeļi tiek vagoti un ecēti. Ķīmiju nelietoju nejau politisku iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka nav nepieciešamības. Līdz šim izdevies no problēmām izvairīties ar augseku (zemes pietiek) un sēklas maiņu (vienīgā ķīmija ko lietoju - pagrabu izkūpinu ar sēru pirms jaunās ražas ievešanas - nezinu gan vai no šī ir jēga). Protams ka šādā veidā man neizdotos izaudzēt 40t/ha, bet līdz ražai tikt var.

Blakus ir bio lopu saimniecība. Neviens neko nedara ar rokām, visu ar traktoriem :).

Te jau iet vaļā lielais bizness un eirofondi, bet kāds tad bija uzstādījums?
1,0ha laukos, kā bāze PAPILDUS ienākumiem. Tātad ir pamatdarbs, kas aizņem kaut kādu zināmu laiku, tāpat kā ceļš turp un atpakaļ, gimene, u.c. Tas nozīmē, ka nevar izskatīt tādus variantus, kas prasa regulāru piedalīšanos procesā. Ja kaut ko audzēt, tad tikai to, kas pats aug. Ieliec, retu reizi atbrīvo no nezālēm (vai arī tehnoloģiski paredz to neesamību), novāc, pārdod un viss. Ienākumi regulāri, bet pamatā, kā jau lauksaimniekiem - parasti 1 reize gadā :) Ir kultūras, kas sāk dot atdevi tikai no 3.-5. gada. Audzējamai kultūrai jābūt slimību drošai, klimatiski mazprasīgai, utt. Un pats galvenais - izvēlētai kultūrai jābūt garantētam noietam, ja vien nav liekas vaļas pašam nodarboties ar noietu. Nevar aizmirst arī augsnes tipu. Ne viss visur aug, bet ielabošana prasa papildus resursus. Bla, bla, bla,...
Cita iespēja - amatniecība. Lielākā problēma ir atrast produktu, ko pašam patīk veidot, izgatavot. Ja pašam nepatiks, tad citam to pārdot gandrīz neiespējami. Noiets nedaudz cita veida, bet tik un tā no sākuma jāizpēta.
Vēl šeit neapskatīta tēma - pakalpojumu sniegšana. Bet atkal - bez iepriekšējas izpētes, kas apkārtnē nav pieejams, un nezinot potenciālo klientu skaitu, to pateikt nevar. Kaut gan šinī gadījumā šamējs variants neiet cauri, jo tas prasīs noteikti vairāk laiku nekā papildus pasākumam būs iespējams atvēlēt, vismaz sezonāli (piemēram, ābolu sulas spiešana)...

Ar mazdārziņu var papildināt savu ēdienkarti, bet darbs kas jāiegulda ir "baigais", salīdzinot ar darbu, kas būtu jāiegulda, lai nopenītu naudiņu un to visu nopirktu! Tikai kā hobijs, brīvā laika pavadīšana, iekšējā motivācija, prieks būt dabā, mazliet pasvīst, palocīties un papriecāties par rezultātu, kā arī pabēdāties par rezultātu. Kā piemēram: Kartupeļus grauza ūdens žurkas. sausums.....burkānos blusiņas, zirņos tārpi, āboli...nebija jo nosala ziedneši, zemenes jāravē vismaz divas reizes, smecernieks brūk, jaunās vietās jāpārstāda, jālasa, jāglabā. ..Kam ir dārziņš un viņš tajā rušinās, sapratīs par ko ir runa. Kas tikai no malas skatās,,,lai klusē. Ja grib nopelnīt cienījami, vajag gudri ieguldīt naudiņu, zināt kas un kā, darīt, domāt, darīt, riskēt, un labi, ja var arī priecāties par dzīvi!

Iesaku šo rubriku pārlapot, pārsvarā gan tur ir pilsētas biznesi, bet šad un tad uzpeld arī kaut kas no laukiem:
[www.db.lv]
Man šķiet, ka tur kādu katru 3 dienu kaut kāds gadījums tiek apskatīts.
Vēl tajā pat portālā kaut kur ir rubrika "kā top" - tur ir fotogrāfijas no dažādiem mazākiem un lielākiem biznesiem. Arī interesanti.

Novēlu izturību un veiksmi jaunajam censonim!

Savus pirmos 20gadus nodzīvojos lauku sētā un varu teikt tikai to, ka galvenais ir atrast veidu kā to preci realizēt. Visu pārējo var iemācīties - tā, ka tā tāda pļurkstēšana vien ir, ka jābūt nezkādai lauksmainieku pieredzei utml.. Ja nejūties spēcīgs atrast savai produkcijai noietu, tad labāk nesāc....

Savulaik tālajos ~95. gados, kartupeļu iepirkuma cena bija 3 santīmi kilogramā - vajag lielu apņemšanos, lai atrastu savu vietu :)

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es nezinu nevienu sev pazīstamu
> cilvēku, kurš piemēram nemiglot katurpeļus
> pret vaboli un puvi - tātad decis un fungicīds.
> Vieni to dara ar traktoru, bet tantes ar rokas
> pulverizatoriem. Nevar savādāk izaudzēt
> vienkārši.

Mēs gan tikai pāris gadus audzējam priekš sevis, bet miglot neko nemiglojam, nekādus dečus un fungicīdus nelietojam. Pagaidām gan vēl neesam sapratuši, ko un cik daudz vajag, lai pietiktu un nebūtu ārā jāmet.
No mēslojuma - pērn no kaimiņiem zirgu mēslus paņēmām, aizpērn bišku ar zāļu vircu paniekojāmies.

Bet vispār mums arī jādomā, ko turpmākajos gados darīt - ir hektārs, bet plānu īsti nav. Pats bikses Rīgas ofisā deldēju, tātad uz pilnu slodzi pa zemi rakņāties nebūs iespējas.


Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kartupeļus grauza ūdens žurkas.

Tā starp citu - mazdārziņā ūdens žurku saimi var izķert pāris dienu laikā, izmantojot kaut vai depo nopērkamu plastmasas slazdu, kurā ielikta burkāna ripiņa. Pirmajā dienā-vakarā ik pēc pusstundas-stundas noķēru, sākumā pāris lielākas, pēc tam dažas mazākas.