Ir māja ar centrālapkuri. Ir apkures katls (malkas gāzu ģenerācijas).

Ir sashēmots šādi: no katla izejošais ūdens ar 3-virzienu ventili sadalās 2 ķēdēs:

* Viena, pavisam īsa, iet cauri boilerim.
* Otra iet pa visu māju (7 radiatori). Tā nu ir bijis savulaik uztaisīts, un nav reāli to mainīt bez nopietna remonta (caurules ir sienās).

Kopīgajā daļā ir "6metrīgs" WILO cirkulācijas sūknis, ieslēgts uz max jaudu (90+W) nepārtraukti.

Izskatās, ka sistēma ir ar pārāk lielu pretestību, un sūknim nepietiek jaudas, lai normālā ātrumā izspiestu ūdeni cauri garajai ķēdei. Pagriežot ventili tā, lai cirkulācija notiktu tikai pa garo ķēdi, ir pārāk liela starpība starp turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūru (90/50). Arī pēdējie radiatori jau ir knapi remdeni. Iespaids tāds, ka ūdens ļoti nesteidzīgi iet cauri krāsnij, tur pamatīgi sakarst, bet pēc tam tikpat nesteidzīgi kustas cauri ķēdei un jau pēc pirmajiem radiatoriem ir jūtami atdzisis. Lai samazinātu pretestību, visus radiatorus mēģinu turēt ne pārāk atvērtus, bet ar to nepietiek.

Jautājums: vai kaut kas uzlabosies, ja garajā ķēdē ielikšu papildus cirkulācijas sūkni (diez vai jaudīgāku)? Vai abi sūkņi tad palīdzēs viens otram, vai arī nekādas jēgas no tā nebūs?

Vai varbūt jādara kaut kas cits?

Kaut kas tajā sistēmā ir galīgi garām. Ar Wilo RS25-6 var ne vien 7, bet vismaz divtik vairāk radiatorus nobarot. Nesaprotu Jūsu tekstu-lai samazinātu pretestību, visus radiatorus mēģinu turēt ne pārāk atvērtus. Jāmeklē vēl kur citur- varbūt ir filtrs vai kas cits. Ko saka montētāji, kuri uzstādīja ??

Pēc apraksta iznāk šāda shēma: pirmais kontūrs bez sūkņa: Krāsns-trīsvirzienu ventilis. Otrais kontūrs- trīsvirzienu ventiļa izejā-sūknis, tam galā-sadale 2 virzienos: uz radiatoriem un uz siltā ūdens boileri. Tad liekas ka tā: Plūsmai uz boileri nav pretestības un sūknis lielāko ūdens daudzumu pumpē caur boileri (strādā galvenokārt uz siltā ūdens ražošanu). Maza daļa iet caur radiatoriem, jo tiem ir pretestība! Jāliek boilera ķēdē aizbīdnis! Ar to pieregulē pretestību lai abiem pietiek: boileram, radiatoriem. Ja krāsns jaudas par maz šajā aukstumā- aizbīdni noslēdz un viss siltums aizies radiatoros.(Radiatoriem jābūt arī attiecīgi ieregulētiem: tiem kas tuvāk- pieveriet, tos kas tālāk- vaļā.) Ja radiatoru ķēdē ir ventilis- tam jābūt pilnīgi vaļā. Vasarā : Boilera ķēdē aizbīdni valā, radiatoru ventili-ciet. Sildieties veseli!(Tikai nekādā gadījumā neaizveriet abus- nebūs cirkulācijas, sūknis kukū, krāsns vārīsies... tāpēc labāk aizbīdni pievērt, bet ne līdz galam un ar izolāciju, vai citādi nofiksēt, lai neviens neķērās klāt. Ja tas (aizbīdnis būs par daudz aizgriezts, tad pie aizvērta radiatoru ķēdē ventiļa, parādīsies savādāks troksnis no sūkņa.Slodze par lielu.

Paldies par ieinteresētību!

Tas, ka kaut kas ir garām, man ir saprotams. Bet tā sistēma nāca kopā ar māju, un mainīt to šobrīd ir stipri apgrūtinoši. Tāpat, kā sadzīt rokā montētājus.

Tā ir viencaurules sistēma, visi radiatori salikti virknē (protams, ar apejas caurulēm), kur no radiatora izejošais ūdens nevis iet atpakaļ uz katlu, bet turpina ceļu pa sistēmu, tikai no pēdējā radiatora atgriežoties atpakaļ. Kaut ko šajā ziņā mainit varu, tikai iegriežot caurumus riģipsī ar cerību, ka varēs pārvienot (un ka atpakaļejošā vientuļā caurule kaut kur turpat blakus iet garām).

"Nogriežot" radiatorus es ceru (bet varbūt man nav taisnība), ka tad vairāk ūdens ies pa apejas cauruli, kurai varētu būt mazāka pretestība, nekā radiatoram.

Caurules ir tās lokanās alumīnija (?) ar plastmasas kārtām iekšpusē un ārpusē. Puscollas izmēriem atbilstošas. Ņemot vērā, ka katrs savienojums reāli ir ar vēl mazāku iekšējo diametru, sanāk diezgan pašauri (vismaz tā man intutīvi liekas). Kopgarums šādām caurulēm varētu būt kādi 85 metri.

Filtru (vismaz vizuāli redzamu) nekādu nav.

Kā ir ar tiem cirkulācijas sūkņiem -- ja (vienkāršojot) divus saliek vienu aiz otra -- vai tas palīdzētu ūdeni ātrāk dabūt cauri?

Ar kontūriem (cik nu pratīšu izstāstīt) ir tā: cirkulācijas sūknis ir pirms krāsns (starp krāsni un abu kontūru kopā saiešanas punktu), tālāk iet krāsnī, pēc krāns ar 3-virz. sadalās 2 daļās: "mazajā" boilera kontūrā un "lielajā" apsildes.

Ar 3-virz. regulēšanu, diemžēl, nepietiek. Eksperimentējot pagriezu tā, ka visa plūsma iet cauri "lielajam" kontūram (aizgriežot mazo), bet arī tad ātrums ir nepietiekams...

Ja viencaurules sistēma ir pareizi izbūvēta, tad ūdens plūsma ir praktiski nemainīga un neatkarīga no radiatorus regulējošo ierīču atvēruma. Jūsu gadījumā plūsmai būtu jābūt atkarīgai tikai no trīsceļu krāna stāvokļa-vai plūsma ir lielāka uz boileri, vai uz radiatoriem. Puscolas caurule, protams, 7 radiatoriem ir par maz, normāli ar to var nobarot 1-3 radiatorus.Acīmredzot montētāji slikti pārzinājuši to, ko dara. Pretestība ir pārāk liela, jo cilpas garums arī ir iespaidīgs.
Kā pagaidu risinājums varētu būt spēcīgāka cirkulācijas sūkņa uzstādīšana, piem.,
kā Jūs jau domājat par otro sūkni virknē. Tas varētu būt tāds pats, jo sūkņu celšanas augstumi summesies. Problēma jau ir tā, ka palielinot plūsmu 2 reizes, pretestība pieaug 4 reizes.

veezitis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja viencaurules sistēma ir pareizi izbūvēta,
> tad ūdens plūsma ir praktiski nemainīga un
> neatkarīga no radiatorus regulējošo ierīču
> atvēruma.

Kādas ir "pareizās izbūvēšanas" pazīmes? Ņemot vērā montētāju izvēli caurules izmēram, gribētu pārliecināties arī par šo. Vismaz aptuveni.

> Kā pagaidu risinājums varētu būt spēcīgāka
> cirkulācijas sūkņa uzstādīšana, piem.,
> kā Jūs jau domājat par otro sūkni virknē. Tas
> varētu būt tāds pats, jo sūkņu celšanas
> augstumi summesies. Problēma jau ir tā, ka
> palielinot plūsmu 2 reizes, pretestība pieaug 4
> reizes.

Nu ko lai dara ar to pretestību :(. Otro sūkni biju domājis uztādīt tieši "garajā" cilpā, pirmo atstājot tur, kur tas ir tagad. Tā man ir laba ziņa, ka vismaz kaut kas summēsies :) Ceru, ka tā cilpas pretestība padarīs neaktuālu arī nevēlamu cirkulācijas virzienu izveidošanos otrajā ķēdē, kas var iestāties dēļ sūkņa pirmajā...

Kā saprotu, Jums visas caurules ir iebūvētas aiz reģipša, tātad nekas nav redzams. Aptuveni spriest par sistēmu var, ja Jūs pilnīgi aizverat pirmos 4-5 radiatorus un pilnīgi atverat pārējos, tad pēdējiem jākļūst karstiem. Ja tā notiek tad, galvenā problēma ir pārāk mazais kontūra diametrs. Otrā pazīme ir radiatoru lieluma salīdzināšana apm. vienādām telpām-jo radiators ir tālāk cirkulācijas virzienā, jo tam jābūt lielākam.
Principā es ieteiktu sagaidīt siltāku laiku un izpūst cirkulācijas cauruli ar gaisu ar kādu 4-5 baru spiedienu, varbūt tomēr kaut kāds korķis izlido. Tad pie reizes varētu pārbaudīt arī to, vai trīsceļu krāns ir pareizi uzstādīts,t.i. vai pienākošā plūsma tiek dalīta. Visādi brīnumi ir redzēti.

veezitis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kā saprotu, Jums visas caurules ir iebūvētas
> aiz reģipša, tātad nekas nav redzams. Aptuveni
> spriest par sistēmu var, ja Jūs pilnīgi
> aizverat pirmos 4-5 radiatorus un pilnīgi atverat
> pārējos, tad pēdējiem jākļūst karstiem.

Paldies, šo, protams, pamēģināšu.

> Principā es ieteiktu sagaidīt siltāku laiku un
> izpūst cirkulācijas cauruli ar gaisu ar kādu
> 4-5 baru spiedienu, varbūt tomēr kaut kāds
> korķis izlido.

Kas ir "korķis" un vai 4-5 bar rezultātā nevarētu izlidot kaut kas vēl?

> Tad pie reizes varētu pārbaudīt
> arī to, vai trīsceļu krāns ir pareizi
> uzstādīts,t.i. vai pienākošā plūsma tiek
> dalīta. Visādi brīnumi ir redzēti.

Nu, to trīsceļu krānu grozot un pēc brīža pataustot izejošās caurules, siltuma izmaiņas it kā atbilst paredzētajam... Vai arī ir gadījumi, kad tas neko nenozīmē?

Vēl, pataujājot apkārt saņēmu informāciju, ka 2 sūkņi VIRKNĒ tomēr nekādu jūtamu labumu nedos, labāk esot nomainīt esošo uz jaudīgāku. Tikai veikalos WILO-RS 25/7 vai WILO-TOP-RL 25/7,5 pagaidām neatrodu... :(

1. Ar korķi es domāju kaut kādu sistēmā nepiederīgu elementu, piem. skaidas, gruži utt., kam sistēmā nevajadzētu būt. 4-5 baru spiediens neko nodarīt nevar, tikai šo spiedienu var laist apkures cilpā, katlā, protams, nē!
2. Tā tas varētu būt, taču iesaku santehnikas veikalā atrast tādu pašu 3c krānu un paskatīties kā tam iekšā izskatās plūsmu dalīšanās.
3. Sūkņu slēgšana virknē. Lai varētu pacelt spiedienu, piem., dziļurbuma sūkņiem, tiek lietotas daudzas pakāpes, resp., daudzi sūkņu rati uz vienas ass un ūdens tiek dzīts no viena rata uz nākošo. Faktiski tas ir sūkņu virknes slēgums. Labuma nebūs, ja pirmais sūknis būs ar mazāku ražību, kā otrais.
Var jau likt arī RS 25/7, taču tas maksā ap 160-170 LVL.

Ja virknes slēgums- pretestības summējas! Paralēlā slēgumā- summējas apgriezti proporcionāli kā elektrotehnikā. Tātad izeja: pārveidot slēgumu (tas kā teicāt- iebūvētās sistēmas dēļ sarežģīti. ) bet varbūt tik sarežģīti nav, jo var veidot pa ārpusi apejas ceļu kas virknes shēmu pārveidos par virknes-paralēlo. Tā rezultātā pretestība samazināsies aptuveni 2 reizes, jo 7 radiatorus vienādā skaitā uz 2 daļām nevar sadalīt. To var realizēt pienākošo silto apkures cauruli pirmajam radiatoram sadalot uz 2 virzieniem un radīto virzienu aizvilkt līdz 4 radiatoram un padot kā karsto ieejā. Izeju no 3 radiatora ar cauruli aizvilkt līdz 7 izejai un izejas sasummēt. Līdz ar to viena caurule būs gar sienu, ārpusē, bet sūknis vecais. Var arī otru sūkni uzstādīt starp 3-4 vai 4-5 radiatoru. Tas jau strādās normāli, jo plūsmas ātrums jau tur ir zems. Pie krāsns otru uzstādīt nav lietderīgi: šķidruma plūsmas jauda nesummējas(divi ventilātori viens aiz otra divreiz lielāku plūsmu nerada (tapēc lidmašīnās ir atsevišķi propelleri).Pirmais strādās ar pilnu jaudu, otrais tikai griezīsies pa tukšo.

Protams, būtu labāk sistēmu sadalīt 2 daļās, kā ierosina Rx. Taču tad 2. sūkni vispār nevajag un nekādā gadījumā nevajag slēgt to starp radiatoriem. Lietas būtība šeit ir sistēmas lielajā pretestībā, kura esošajam sūknim neļauj attīstīt ražīgumu. Lai pārvarētu pretestību, vajadzīgs sūknis nevis ar lielāku ražību, bet ar lielāku celšanas augstumu, resp. spēku.
Divi ventilatori viens aiz otra rada apm. 2 reiz lielāku spēku, jeb spiedienu, un to pašu dara 2 sūkņi, novietoti virknē. Spiedienu, kurš palīdz pārvarēt pretestību un tad palielinās arī ražīgums.
Starp citu, ļoti spēcīgām lidmašīnām arī ir 2 propelleri uz ass, piem. krievu Antej.

Ja šķidrums stāv uz vietas bet spiediens pirms sūkņa ir mazāks nekā pēc (tā jābūt), tad var arī virknē tūlīt vienu aiz otra, jo ūdens ir nesaspiežams. Spiedienu stapība P pirmajā sūknī summēsies ar spiedienu starpību otrajā. Ja ūdenim ir plūsmas ātrums, kaut cik ievērīgs, tad otrā sūkņa lietderība samazināsies, jo spiedienu rada plūsmas ātruma starpība propellera priekšējā un aizmugurējā plaknē, bet šī starpība ir proporcionāla propellera kustibas ātrumam. Ja ūdens jau ātri kustās ieejot sūknī, tad tas mīnusojas no ātruma uz lāpstiņām- spiedienu starpība sūknī samazinās.(Tapēc arī mazjaudīgas lidmašīnas paceļās pret vēju, iegūstot pret spārniem lielāku cēlejspēku. propellerim tas ir mīnuss, bet pie lieliem apgriezieniem tas nav tik jūtami.) Lidmašīnās divus propellerus liek uz vienas ass lai palielinātu lietderības koeficientu, bet ne jau 2 reizes! Jo gaiss ir saspiežams , arī izretināms, kas kombinētā propellera darbības efektivitāti samazina.. Analizējamā gadījumā liekot abus sūkņus blakām krāsns kontūrā, to radītais spēks būs lielāks, bet efektivitāte jūtama tikai pie pilni atvērta trīszaru vārsta- viss karstais ūdens aizies radiatoros. Ja to pievērsit- (par karstu, kā arī krāsns režīma uzlabošanai- tajā jābūt 65-70 grādi.)- plūsma radiatoros samazināsies un pirmie būs tik karsti kā ieejošais ūdens, izejošie auksti, jo cirkulācijas ātrums būs par mazu- tas būs sadalījies starp radiatoriem un boileri, un būs nepietiekams , lai viemērīgi sildītu visu radiatoru virsmu! Sūkņa uzdevums ir radīt tādu ūdens kustības ātrumu, lai ar silto ūdeni piegādātu nepieciešamo enerģijas daudzumu, vienmērīgi sasildītu visu radiatora virsmu, nevis aukšā karsts, apakšā auksts. Tas tas būs, ja sūkņa jauda par mazu, kā arī aizgriežot radiatora vārstu, ja ieejas temperatūra par lielu. Pareizāk ir samazināt visā sistēmā temperatūru.Liekot radiatoru ķēdē otro sūkni, tas visu laiku darīs savu- cirkulinās ūdeni pa radiatoriem, neatkarīgi no trīszaru vārsta stāvokļa, un visi būs viemērīgā temperatūrā. Tā atrašanas vieta tiešam vienalga- tikai radiatoru kontūrā.(Iepriekš manis teiktais , par likšanu starp radiatoriem, bija ātrumā iztekts, bez sevišķa pamatojuma, bet nav kļūda.) Tāpēc pareizi likt divus sūkņus- vienu krāsns kontūrā- krāsns režīma nodrošināšanai, otro- radiatoru kontūrā- visu laiku laba cirkulācija, vienmērīgs siltums. Pareizi ieregulējot sistēmu atliek tikai ar trīszaru(vai četrzaru ) vārstu ieregulēt temperatūru un visās telpās būs komforts. Liekot kombinēto shēmu, vienalga vajag otro sūkni, iepriekš izteikto apsvērumu dēļ.

ANDY rakstīja:(Lai samazinātu pretestību, visus radiatorus mēģinu turēt ne pārāk atvērtus, bet ar to nepietiek.)
Ja tā ir virknes shēma, tad nepareizi! Kā jau teicu, pretestības summējas! Vajag visus vaļā! Lai ūdens pretestība maza un tā strauji iet caur radiatoriem. Ja par karstu- samaziniet ieejas temperatūru (ar krāsns pievēršanu, nevis trīszaru vārstu), Tikai ja shēma pareizi saprasta regulējot ar vārstu - plūsmas ātrums samazināsies un atkal sāksies vecās problēmas- pirmajos radiatoros karsts, tālāk auksts, bet viss radiators! ja tā ir paralēlā shēma, tad pavisam kas cits- tuvie jāpiever, tālie vaļā.

Nu tā. Piektdienas vakarā iepirku RS 25/7. Par 73 Ls (veikalā KROS, Katlakalna ielā 10). Tā kā pēc izmēriem tas atbilda esošajam RS 25/6 (tikai "bundulis" mazliet augstāks), tad tajā pat piektdienas vakarā to nomainīju.

Tas deva zināmu labumu, jo, sagriežot 3zaru vārstu tā, lai boileris sāktu kaut cik sildīties, un pārējo laižot radiatoros, atpakaļgaitas temperatūra pacēlās līdz 65oC (patiesībā gan jau ka vairāk, jo man atpakaļgaitas termometrs mazliet neobjektīvā vietā atrodas). Pēdējais radiators gan tāds remdens vien palika.

Izlasīju Rx pēdējo ziņu: tiešām tak sanāk, ka, atverot līdz galam radiatorus, samazinās ķedes pretestība, un varētu palielināties plūsamas ātrums! Līdz šim biju prātojis, ka pa apejas vadu ūdens izies daudz labāk nekā caur radiatoru, tāpēc jāvirza turp, bet, ja padomā -- apejas gabals paliek nemainīgi atvērts pie jebkura radiatoru vārsta stāvokļa! (ceru, tas nav galīgi kreisi?). Tādēļ, atverot radiatoru, tas rada vai paver plašāku ūdenim PAPILDUS paralēlu ceļu (lai arī kāds tas nebūtu), rezultātā SAMAZINOT pretestību! Degu nepacietībā to izmēģināt šovakar.. Krāsnij vajadzētu pavilkt, jo nav jau tā, ka ventilators pūstu nepārtraukti (man GASOGEN 24). Mīnuss gan laikam būs tāds, ka tad pirmie radiatori paņems daudz siltuma. Bet varbūt arī īpaši vairāk, kā līdz šim, nepaņems, jo man tie tāpat jau stāv karsti arī pie knapi atvērta vārsta.

Ja tas nepalīdz, tad, tā kā man tagad ir viens 25/6 sūknis bez pielietojuma, tad to vēl papildus varētu uzstādīt radiatoru ķēdē (vai arī likt tur 25/7, un 25/6 atlikt atpakaļ krāsns cilpā?). Bet tad gan jāpagaida mazliet siltāks laiks, kad varētu izlaist ūdeni no sistēmas...

Ja arī tas vēl neko būtisku nedos, tad vēl siltākā laikā iespējams (jānoskaidro, cik daudz būs jālauž) variants 85m cilpas sadalīšanai 2 daļās (~25m ar 2 radiatoriem un ~70m ar 5 radiatoriem). Ielikt vēl 3zaru vārstu starp abām jaunizveidotajām ķēdēm, jo viena tomēr sanāk īsāka par otru...

Paldies, baigi noderīgās tomēr šīs diskusijas! :)

Andy Wrote:
-------------------------------------------------------
> Degu nepacietībā to izmēģināt šovakar..

Izmēģināju. Pādējais radiators, tāpat kā agrāk, paliek knapi remdens. Toties pirmā radiatora istabā (kurā tā īsti nedzīvojam) ir pamodusies muša (+20oC).

Izskatās, ka dēļ tā, ka vairāk ūdens tagad iziet cauri radiatoriem, tālākajā galā nonākušā ūdens temperatūra atkal ir nepietiekami augsta. Ja agrāk tas atdzisa tāpēc, ka pārāk lēni nonāca otrajā galā, tad tagad droši vien dēļ tā, ka ir piemaisījies pārāk daudz atdzisušā ūdens no pirmajiem radiatoriem.

Varbūt ir jēga mēģināt kādu vidusceļu, pamazām piegriežot pirmos radiatorus?

> Ja tas nepalīdz, tad, tā kā man tagad ir viens
> 25/6 sūknis bez pielietojuma, tad to vēl
> papildus varētu uzstādīt radiatoru ķēdē (vai
> arī likt tur 25/7, un 25/6 atlikt atpakaļ
> krāsns cilpā?). Bet tad gan jāpagaida mazliet
> siltāks laiks, kad varētu izlaist ūdeni no
> sistēmas...

Tā, mazliet siltāks laiks ir iestājies. Atkal atgriežamies pie sākotnējās tēmas: vai ir vērts likt atsevišķu sūkni radiatora cilpā? Es saprotu, ka tas palīdzēs ūdenim 3zaru vārstā izvēlēties "pareizo" pusi (ar to gan problēmu it kā nav...), bet -- vai tas palīdzēs ūdenim labāk izskriet cauri garajai radiatoru cilpai? Un kuru sūkni (/6 vai /7) kurā vietā likt?

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> var realizēt pienākošo silto apkures cauruli
> pirmajam radiatoram sadalot uz 2 virzieniem un
> radīto virzienu aizvilkt līdz 4 radiatoram un
> padot kā karsto ieejā. Izeju no 3 radiatora ar
> cauruli aizvilkt līdz 7 izejai un izejas
> sasummēt.

Ja velk cauruli pa ārpusi, vai tad nevar vispār pārveidot par divvadu sistēmu? Pie pirmā radiatora ieejas sadala 2 daļās, ārējo vadu turpmāk izmantojot visiem pārējiem radiatoriem par turpgaitas vadu, bet esošo iekšējo vadu kā atpakaļgaitas vadu (sākot no pirmā radiatora izejas)?

Vai pie tādas pārtaisīšanas būtu vēl kaut kas jāmaina radiatoros (termovārsti vai vēl kas)?

Visas sistēmas var par divvadu pārtaisīt. Bet kā tehniski realizēt .....tad visa sistēma pa jaunam.(jo arī savienojošā -šuntējošā ir jālikvidē. Ja pirmais un pirmie radiatori karsti- beidzamie auksti: skatieties, vai beidzamajiem visa plakne vienmērīgi silta. Ja tas tā nav, tad vienalga plūsma par mazu. Uzliekiet pirmajiem kādu siltuma aizsargu- lai tik daudz siltuma telpā nepaliek- bet ventiļi vaļā, lai plūsma saglabājas maksimālā. Tāpēc jau Padomju daudzdzīvokļu mājā bija radiatori ar resnu cauruli cauri, klāt tai ribas, un viss ūdens iet tālā kaimiņiem. ja par karst- bija speciāla žalūzija, ar kuru gaisa plūsmu samazināja...!!Ja Radiatorus varat mainīt- Liekiet REGULUS radiatorus- tiem ļoti maza pretestība uz caurplūdi- caurule iet čūskā pa vidu, klāt alumīnija ribas, Viss no vara, alumīnijs kā siltuma starotājs.

Pirmie 3 radiatori karsti, ceturtais stipri silts, piektais silts, bet nevienmērīgi (augšā siltāks), sestais mazāk silts (atkal nevienmērīgi), septītais remdens.

No pesimistiskās puses skatoties -- vai konkrētai problēmai (pārāk mazs caurplūdes ātrums) ņemšanās ar radiatoru pretestības samazināšanu ir būtiska, ja 85 m cilpā tikai kādus 7x0,3 metrus aizņem radiatoru šuntējošās daļas, kuras ir tikpat "resnas" (ja tā var saukt puscollīgas caurulītes), kā garās savienojošās caurules? Sanāk, ka mēs cīnāmies, lai 2 metri no 85 labāk laistu cauri ūdeni... Vai ir tā vērts?

Kā īsti sanāk ar to papildus sūkni? Vai ir vērts mēģināt likt, vai arī uzreiz jāatmet cerības uz izmaiņām līdz brīdim, kamēr nebūs vismaz kaut kā pārkonfigurēta pati cilpa?

Cik siltas ir šuntējošās caurules? Tām jābūt manāmi siltākām kā pašam radiatoram. Pļūsma sadalās pie katra radiatora 2 daļās: Uz radiatoru- liela pretestība,plūsma maza, ja lieto pānā bleķa štancētos radiatorus- tiem ūdens iet pa smalkām ribiņām. Ja sūkņa jauda pietiekama, tad karstam ūdenim jānāk beidzamajā radiatora izejā ārā (citādi virknes shēmai nav jēgas). Jaudai jābūt tādai, lai karstais ūdens, kas nes siltumu, varētu piegādāt attiecīgo jaudu arī beidzamajam radiatoram. Katrā radiatorā ir jaudas zudumi- tos radiators atdod telpai. Ja cirkulācija liela- viss radiators būs vienmērīgi karsts un arī pie mazāk karsta pienākošā ūdens- sildīs telpu. Tāpēc jau rēķina radiatoru laukumus, lai pie vismaz 70/50 radiators atdotu tam pēc pases uzrādīto jaudu. Virknes shēmā jo tālāk, jo lielāku laukumu radiatoram izvēlās.Ja jūsu gadījumā ir iegādāts sūknis ar Max jaudu, un visa tā enerģija tiek patērēta ūdens sūknēšanai uz radiatoriem un tā ir par mazu, tad jāpārtaisa shēma, vai jālabo tā.