Ko jūs domājat par jauno plānoto solidāro atbildība uzņēmējdarbībā?

Cik zinu lielākajā daļā attīstīto valstu šāds modelis eksistē un neviens un šajās valstīs plus mīnus lielos vilcienos uzņēmējdarbības joma ir stabilāka un sakārtotāka.
Tagad Latvijā bieži vien uzņēmējs paņem kādu pasūtījumu, par dempinga cenu un bez uzkrātiem finanšu līdzekļiem drošības spilvenam un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā rezultātā, beigās nobankrotē nesamaksā ne partneriem, ne darbiniekiem, ne materiālu piegādātājiem. Tagad cik noprotu pasūtītājam būs pienākums norēķināties vismaz cik noprotu ar darbiniekiem un tad pasūtītāji sāks domāt vai ir vērts riskēt un ņemt kādu uzņēmumu bez reputācijas, kurš bojā tirgu ar savām dempinga cenām, jo var būt gadījums, kad pasūtītājs samaksā, būvniekam visu, bet tas beigās nesamaksā tālāk, jo ar saņemto naudu nosedz iepriekšējos caurumus un bankrotē, bet pasūtītājam nāksies vēl izdot papildu naudu un samaksāt strādniekiem iespējams pat ar visiem nodokļiem, kas var sastādīt lielu summu.

Pieņemsim ģenerālis paņem kādu apakšnieku un apakšnieks par dempinga cenām vinnē objektu, kur nodarbina no ss.lv savāktus 40 cilvēkus, bet beigās saprot, ka neierakstās, tāmē un beigās bankrotē 40 cilvēki paliek gribot un par pēdējo minimums 1-2 mēnešu algām var aizmirst, bet ja tagad tā summa būs jāmaksā ģenerālim tad viņam tas var ļoti nepatikt, jo 40 cilv reiz vidēji 800 uz rokas ir 1400 kopā ar nodokļiem teiksim par 2 mēn kopā sanāk 40*1400*2=112 000 šāda summa pat priekš ģenerāļa ir liela un jā tādu apakšnieku ir vairāki .......

Cik esmu dzirdējis attīstītājās valstīts visām firmām ir vairāku mēnešu rezerve algām un ja viņiem kāds nesamaksā tad viņi var izmantot šo spilvenu, tur pat man liekas pirms līguma slēgšanas tev pasūtītājam ir jāuzrāda, ka tev ir rezerve algām uz pāris mēnešiem, nu tas iespējams ir lielākām firmām nevis galīgi mazajām.

raksts internetā par šo tēmu - [financenet.tvnet.lv]

Pēc idejas pareizs šī likuma realizējums, liks pasūtītājam ļoti labi izvērtēt uzņēmumu ar ko sadarboties, un visdrīzāk pasūtītājs negribēs, lai uzņēmumi veido vertikālo ķēdīti, bet izvēlēsies labāk horizontālo ķēdīti, jo to viņš var kontrolēt un viņam nebūs lieki pārsteigumi.

Pēc idejas viendienīšu kantoriem tagad būs nereāli dabūt kādus objektus un nevarēs veikt arī tādu shēmu, kā bez saviem cilvēkiem un pieredzes paņemt uzreiz milzīgu apjomu un aptaisīties.

Kaut kas ar terminoloģiju putrojas. Pasūtītājs ir tas, kas tur naudas maisu (vai arī viņa investors), "ģenerālis" jau ir izpildītājs, būvuzņēmējs, kam formāli savas naudas nemaz nav (likumdošana, liekas, to nemaz neprasa, kaut līgumos punkts par bankas garantijām mēdz būt). Tiem, ko viņš nolīgst zemākajos līmeņos, naudas tiešām nav, galvenais, šodien paēst. Attiecīgi atliks vien būvēt vairāk cietumu un to celtniekus turpat spundēt iekšā.

Taču, kamēr "ģenerālis" būs tikai birojs ar smukām sekretārēm, solidārā atbildība izskatās realizējama vien uzspiestā kārtā.

Redzās problēma tikko dibinātam uzņēmuma vispār iekļūt apritē.

Likumprojektu neesmu pētījis, bet izskatās, ka tas attieksies, gan uz pasūtītāju, gan uz ģenerāli, jo ir objekti, kur nav tādu ģenerāļu, bet strādnieki ir būvuzņēmējam, kurš ir noslēdzis līgumu, jo ir situācijas, kad pasūtītājs dažādu iemeslu dēļ negrib norēķināties ar būvuzņēmēju, bet summas var būt lielas un līdz ar to būvnieks var nenorēķināties ar strādniekiem, bet šo summu var piespiest iekasēt no pasūtītāja.

Cik noprotu likumprojekts darbosies pakāpeniski uz augšu pa ķēdīti.

Ļoti daudziem ģenerāļiem ir problēmas ar naudas plūsmu, līdz ar to saņemot no pasūtītāja naudu viņi aizbāž vecos caurumus un kas paliek pāri tad to arī samaksā, bet mazajām firmām nav tādu līdzekļu, lai subsidētu ģenerāli vairākus mēnešus.

Tad redzās likuma negodīgums - būvuzņēmējs sapurgā materiālu, neizdara laikā, bet no pasūtītāja zaudējumu kompensācijas vietā taisās vēl piedzīt naudu līkroču celtnieku algām un nodokļiem.

To jtdesign

Tu skaties tikai uz monētas vienu pusi, bet apskaties uz otru pusi ;)

Pirmkārt nav ko ņemt tādus būvniekus, kuriem nav reputācija un ir maza pieredze, kā arī nav savējo strādnieku – tieši šis likums piespiedīs pasūtītāju ņemt sakarīgāko nevis lētāko būvnieku, kurš dempingo.

Piedaloties konkursos, ļoti daudz objekti ir bijuši tādi, kur vinnē kompānija par tādu summu, kura ir mazāka nekā pašizmaksa protam nekādi nodokļi izņemot PVN ar nav tanī pašizmaksā iekļauti. Pēc tam tāds būvnieks savāc strādniekus no ss.lv ar sarkaniem deguniem vai līkām rokām, bet savukārt tās kompānijas, kuras taisa kvalitatīvi paliek bez darba un strādnieki aizbrauc uz ārzemēm. Pie tma beigās daļa no tādām kompānijām nobankrotē un nesamaksā darbiniekiem, kuri pēc tam nakošajā objektā prasa apmaksu katru nedēļu, jo ir bijusi negatīva pieredze.

Karoče šis likums iespējams izskaustu kantorus, kas vinnē objektus pateicoties dempinga cenām, lētiem materiāliem un ar nekvalificētu darbaspēku.

Pēc idejas ar šo likumu valsts grib mazliet sakārtot būvniecības svēru uzveļot šo sakārtošanas pienākumu pasūtītājiem un ģenerāl vai galvenajam būvniekam, ja citās valstīs šāds likums ir un darbojās ar panākumiem, kāpēc to neieviest Latvijā.

Ja tagad ģenerālis lielakotiesu skatās uz piedāvājuma galaciparu tad tagad viņam būs jāiedziļinās tāmē vai to var vispār izdarīt par šādiem cipariem un būs arī vairāk jāpārbauda apakšnieks vai viņš būs spējīgs veikt šos darbus bez riska ģenerālim vai pasūtītājam.

Lieliska ideja, kas jāievieš, jo tad tiešām ģenerāluzņēmeji būs spiesti iedziļināties tāmēs, izvērtēt apakšuzņēmēju darbaspējas nevis tikai un vienīgi piedāvāto cenu. Tad mazināsies nekvalificētu darboņu piesaiste objektos un "uzmetienu" skaits mazināsies. Lai izdodas ar šīs idejas realizēšanu.

Veltīga laika kavēšana tas projekts - "Ģenerāļi" šobrīd grib pierunāt uz sistēmu, kurā viņi atbildēs par savu apakšnieku. Par tālāko ķēdīti neviens atbildēt netaisās. Reāli tas būs pieņemts ķeksīša pēc, faktiski tie būs ģenerāļu buferuzņēmumi, kuriem ar nodokļiem un algām viss būs ok, bet par pārējiem ķēdē - tur viss paliks kā ir.

Es pagaidām sapratu, ka katrs atbild par savu apakšnieku, attiecīgi 10.apakšnieks atbild par vienpadsmito, bet "ģenerālis" tikai par pirmo.