Vēlos noskaidrot sabiedrības attieksmi pret kādreiz tik populāru lietu kā guļbūves. Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka guļbūves tēls ir tik ļoti iedragāts, ka potenciālais klients dod priekšroku citiem risinājumiem. Ja kādreiz sludinājumos varēja atrast daudz cilvēku, kas meklēja guļbūvju izgatavotājus (īpaši treknajos gados bija jāstāv rindā), tad šobrīd praktiski visi sludinājumi ir tikai no tiem, kas tās piedāvā izgatavot. Konkurence izgatavotāju starpā ir milzīga, jo ikviens, kurš ir kaut nedaudz apmācīts apstrādāt baļķi Ērgļos vai praksē, sevi sauc par meistaru, un šajā konkurencē iesaistās. Rezultātā arī ir radušies daudzi šausmu darbi, jo klients, protams, izvēlas lētāko variantu. Nolīgst nepieredzējušu brigādi, kura pat nespēj precīzi izplānot savas izmaksas un sagatavot normālu tāmi, kā rezultātā daudzi darbi apstājas procesa vidū. Klientam vienkārši apnīk nepārtraukti piemaksāt, lai darbi turpinātos, un brigāde nozūd kokos, jo klients sāk uzdot arī aizvien vairāk jautājumu par brāķiem.

Šodien aprunājos ar vienu man zināmu meistaru, kurš tik tiešām ir uzcirtis daudzus desmitus karkasu, un secinājām, ka viņam šajā konkurencē nav vietas. Lai guļbūvi kvalitatīvi uzceltu, tas nebūs lēti, un šis cilvēks pasūtījumus nesaņems. Tirgus Latvijā ir totāli sačakarēts. Pirms gada guļbūvēm Latvijā oficiāi iedeva atlaidi attiecībā uz siltumcaurlaidības koeficientu, un likās, ka nu vairs nav barjeru, lai pilnīgi legāli būvētu guļbūves aizvien vairāk, bet izskatās, ka pieprasījums tikai turpina kristies.

Lūdzu padalieties ar savām domām, kāpēc tā notika, ka guļbūves tēls ir iedragāts. Vai vispār ir iespējams atrast kādu risinājumu, lai guļbūve atgūtu savu prestižu kā ekoloģiski tīrs un veselīgs produkts.

Lai nerastos nevajadzīgi jautājumi, uzreiz patiekšu, ka netaisos reklamēt kādu konkrētu meistaru vai firmu, un arī pats no šī biznesa esmu jau aizgājis uz neatgriešanos. Arī citus diskusijas dalībniekus aicinu neminēt konkrētus ražotājus, bet runāt par aktualizēto jautājumu.

Manuprāt guļbūve 1200m2 neiederas, tur nepieciešams plašs lauku īpašums. Arī iekšēja apdare ir specifiska jo uz iekšu arī visu laiku ir baļķis.
Tālāk kokmateriāli - iegūt kvalitatīvu baļķi ko tālāk apstrādāt (nevis novirpot kā zīmuli) ir daudz sarežģītāk kā nopirkt blokus,brusas vai vati
Meistari - atduramies pret "protu-protu zvirbuļiem" nevis amatniekiem, jo tie vainu pensijā vai skandināvijā.
Laiks - tagad diez vai kādam ir pietiekami daudz laika, lai visu darītu lēnām apdomīgi pēc mēness fāzēm lai pēc tam nevērpjas, nezilē un netrūd.

Bet vispār īsta guļbūve ir ekskluzīvs ar attiecīgām izmaksām. Un kā pareizi bija minēts treknos gados visiem vajadzēja, bet tagad, kad naudu katrs skaita vairs uz šādu pasākumu parakstās tik retais

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Vairumam patīk mūra mājas ar gludām sienām iekšpusē, kur nekas nestaigā nesēžas.

Guļbaļķu māja asociējas vairākumam ar lauku māju, kur aizbraukt šad tad atpūsties pie dabas, bet vai to visi var atļauties un vai tie, kuri var atļauties vai tie grib.

Pareizi rbm teica tā ir Luksus prece

1) Piekrītu, ka guļbūve neiederas privātmāju rajonā. Un te arī ir laikam galvenā atbilde uz jautājumu, kāpēc krities pieprasījums - ja dzīvojamā māja vēl var tikt uzskatīta par primāri nepieciešamu, tad brīvdienu māja laukos jau ir luksusa prece, kurām krīzes laikā pieprasījums krītas. Ja šis ir galvenais iemesls, tad viss vēl nebūtu tik bezcerīgi, jo luksusa preces pircējiem parasti tomēr cena ir mazāk svarīgs faktors par kvalitāti. Pieprasījums luksusa precēm mazs, bet arī krīzes laikos tas eksistē, tāpēc tiem, kas tur savu kvalitātes latiņu augstu, būtu jāsaņem savi pasūtījumi.

2) Iekšējā apdare - arī piekrītu, ka daudziem tas traucē, ka sienas ir reljefainas un redzama koksnes tekstūra. Tā ir papildus informācija, kas caur redzi nonāk uz apstrādi smadzenēm, tāpēc cilvēkam var būt grūtāk šādā telpā relaksēties, kā telpā ar gludām zaļi krāsotām sienām. Patstāvīgai dzīvošanai šis faktors tiešām jāņem vērā. Ja tomēr ir ļoti liela vēlme dzīvot guļbūvē, tad būtu jāapsver iespēja kombinēt ēkā stāvbūves un guļbūves daļas, kur, piemēram, guļamistabu zona ir otrajā stāvā, kas veidots no guļbūves baļķiem. Ilustrācijai var iegūglēt STAVLAFT un apskatīt attēlu daļu.

3) Kokmateriāli - sāpīgs jautājums, jo no šejienes taču sākas kvalitatīva guļbūve. Ja celtu guļbūvi priekš sevis, es, protams, sagatavotu baļķus ziemā, pēc tam nomizotu un ļautu labi ventilētā nojumē dabīgi nožūt vismaz gadu vai pat vairāk nelabvēlīgu laikapstākļu un lielu diametru gadījumā. Tad atmestu baļķus ar kreisi vērpto šķiedru, jo arī nožuvis koks turpinās staigāt, un šitie propelleri cels augšā stūrus. Tad izvēlētos meistarus, kuri var parādīt vismaz 10 laimīgus klientus un izcilus darbus. u.t.t., Bet skaidrs, ka realitāte ir cita. un vairumam klientu rezultātu vajag tūlīt. Hmm... varbūt te parādās biznesa niša kādam meža īpašniekam, kurš var atļauties saviem baļķiem radīt augstu pievienoto vērtību samērā vienkāršā, bet laikietilpīgā procesā? Tad steidzamajiem projektiem vismaz būtu variants, kur ņemt izejmateriālu. Mehāniski žāvēti baļķi nav labs risinājums, jo baļķi ļoti saplaisā, bet pa plaisām zūd siltumenerģija. Un baļka kodolā mitrums vienalga saglabāsies.

3) Meistari - ticu, ka šeit vēl ir tādi cilvēki, kas spēj parādīt apmierinātos klientus. Taču pircējam jāiegulda diezgan liels darbs, lai atfiltrētu amatierus.

4) Laiks - ar to, izvēloties guļbūvi, būtu jārēķinās, ja vien neuzrodas kāds, kurš sāktu piedāvāt pareizi izgatavotas sagataves.

Vēl viens komentārs neo manis par moderno dizainu - manuprāt tradicionālā guļbūve netur līdzi mūsdienu prasībām, kur klientam vajag milzīgas halles bez atbalstošajām kolonnām, milzīgus logus, sarežģītas konstrukcijas u.tml. Rezultātā ražotājs uz pasūtītāja rēķina izmēģina dažādas nepārbaudītas inovācijas, kuras ne vienmēr sevi attaisno. Pateikt, ka tā nedrīskt darīt, nozīmē pazaudēt klientu. Pēc tam pārtaisīt un izlabot ir ļoti dārgi vai pat neiespējami. Pircējam tomēr būtu jāieklausās pieredzējušā meistarā par to ko drīkst darīt, un ko nevajadzētu.

1. Ko nozīmē ekoloģiski tīrs un veselīgs produkts? Mūsdienās visiem materiāliem ir jāatbilst stingrām normām, kas regulē iespējamo kaitīgo vielu daudzumu. Līdz ar to guļbūve ir ne vairāk vai mazāk ekoloģiska kā "parastā" māja.
2. Trends. Ja ir spiediens uz eko, tad šodien tā vairs nav guļbūve, ar švaku siltumizolāciju standarta izpildījumā, bet gan pasīvā māja vai vēl citi māju veidi, kas nodrošina gan labu mikroklimatu, gan adekvātas apkures izmaksas.
3. Sausais atlikums - guļbūve ir nišas produkts nostaļģijas māktiem klientiem vai lauku tūrisma projektiem. Lauku tūrisms nav naudas rene un tur ļoti svarīgas ir izmaksas. Tur tāpēc neinteresē ūberlabie un dārgie meistari.
Secinājums - tavam meistaram ir jāpārkvalificējas vai jāmeklē eksporta tirgi. Guļbūvju laiks Latvijā ir pagājis.

guļbūvju noriets?
tēmē augstāk. krīze ir celtniecībā, kas ir ekonomikas spogulis (izdarīsim attiecīgus secinājumus), krīze ir demogrāfiska, politiska, ir fundamentālas valsts suverenitātes problēmas.
ar guļbūvēm vēl viss ir čiki briki, ja salīdzina kaut vai ar piena lopkopību vai to pašu demogrāfiju.
nelīdzenais iekšējais sienu reljefs un uzmanību piesaistošie koksnes raksti ir špicka, salīdzinot ar medicīnas stāvokli valstī. atbildu par bazaru pamatojoties uz konkrētu faktu bāzes, jo ir ko salīdzināt. 1) kopš 2007. gada dzīvoju guļbūvē, pilsētā, privātmāju rajonā, kurā tā iederas tā kā kulaks uz acs. 2) pēdējā laikā nācies saskarties ar medicīnas jomu un tās izteiksmi skaitļos. varu apgalvot - ar guļbūvēm kā tādām, un šo jomu vispār, viss ir ok, ja salīdzina ar daudz ko citu.

Vārds, ekoloģisks NAV tāds kuram nav rakstīts virsū, "iespējams izraisa vēzi" (ir tāds mūsdienās plaši lietots materiāls un tas nav azbests), vai iestrādes procesā ir jālieto gāzmaska un kas turpina nezināmu laiku izdalīt kaitīgas vielas. Cik taisnība cik nē, baltie cilvēki uzreiz pēc remonta neskrien ar joni dzīvot šajās telpās, bet nogaida krietnu laiku, lai visi "normām atbilstošie" materiāli, tai skaitā mēbeles izdalītu vairumu gaistošo vielu un tās nebūtu jāelpo :> Piemēram putuplastā mēdz būt CFC, HCFC, HFC, tātad tas ir veselīgs ? Normas nesargā, tās ir tādas kādas vajag ražotājam. Tie paši skandināvi pēc Černobiļas palielināja atļauto uzturā lietojamās ziemeļbriežus gaļas radiācijas devu vairākkārtīgi.
P.S Kāds no jums pieteicās bezmaksas radona testam mājoklī?

vārds Wrote:
-------------------------------------------------------
> 1. Ko nozīmē ekoloģiski tīrs un veselīgs
> produkts? Mūsdienās visiem materiāliem ir
> jāatbilst stingrām normām, kas regulē
> iespējamo kaitīgo vielu daudzumu. Līdz ar to
> guļbūve ir ne vairāk vai mazāk ekoloģiska kā
> "parastā" māja.
> 2. Trends. Ja ir spiediens uz eko, tad šodien tā
> vairs nav guļbūve, ar švaku siltumizolāciju
> standarta izpildījumā, bet gan pasīvā māja
> vai vēl citi māju veidi, kas nodrošina gan labu
> mikroklimatu, gan adekvātas apkures izmaksas.
> 3. Sausais atlikums - guļbūve ir nišas produkts
> nostaļģijas māktiem klientiem vai lauku
> tūrisma projektiem. Lauku tūrisms nav naudas
> rene un tur ļoti svarīgas ir izmaksas. Tur
> tāpēc neinteresē ūberlabie un dārgie
> meistari.
> Secinājums - tavam meistaram ir
> jāpārkvalificējas vai jāmeklē eksporta tirgi.
> Guļbūvju laiks Latvijā ir pagājis.

Negribēju izplūst un piesārņot ēteru ar filozofēšanu, kāpēc guļbūvi varētu uzskatīt par veselīgu produktu, bet, ja reiz tāds jautājums, tad izteikšu savu domu. Jā, guļbūve tik tiešām zaudē daudz siltumenerģijas, un nekādi nevarētu pildīt mūsdienās uzliktās normas, ja attiecībā uz guļbūvēm netiktu pieļauts izņēmums. Taču es nesteigtos apgalvot, ka pasīvā māja ir veselīgāka cilvēkam par guļbūvi. Ēkas, kurās hermētiskumu nosaka ar spiediena testu, un gaisa cirkulācija iespējama tikai caur ventilācijas sistēmu, atšķirībā no guļbūvēm vēl nav ilgtermiņā pārbaudītas. Es nebrīnīšos, ja ar laiku sabiedrība nonāks pie secinājuma, ka pasīvās ēkas ir neveselīgas, jo ir grūti nodrošināt, ka visās ēkās ventilācija strādā perfekti, un tā tiek pienācīgi apkopta un uzturēta. Varbūt sabiedriskās ēkās ar gaisa kvalitātes kontrolēm vēl varēs piespiest īpašniekus rūpēties par cilvēkiem, bet neredzu veidu, kā to panākt privātajā sektorā. Pie nodošanas ekspluatācijā būvnieks varbūt panāks vajadzīgo papīru parakstīšanu, bet kas notiks ar šajā mājā dzīvojošo ģimeni pēc gadiem 10? Guļbūvei turpretī problēmai ar gaisa kvalitāti ilgtermiņā nevajadzētu būt, ja vien nav pieļatas kļūdas ar tādu materiālu pielietošanu, no kuriem izgaro kaitīgās vielas.

Papildus līdzekļi, kas iztērēti guļbūves apkurē, varbūt ir investīcija veselībā, kas, spriežot pēc cita komentāra, ir nesamērojami vērtīgāka lieta? Ja izrādīsies, ka tā ir, tad guļbūve ir nepietiekami novērtēta.

Domāju, ka guļbūvju noriets vairāk saistīts ar masveidā realizētiem estētiski neveiksmīgiem projektiem. Pie kam gan laukos, gan apdzīvotās vietās. Kā nagla pakaļā duras acīs guļbūves ar bitumena šindeļa, metāla dakstiņa vai tamlīdzīgiem un jocīgu konstrukciju jumtiem, vēja kastēm, mazām jumta pārkarēm, neproporcionāliem un nejēdzīgiem logiem un durvīm. Tāpat mulsina daudzu īpašnieku centieni eļļot vai lakot jaunās guļbūves. Daba tāpat pēcāk paņem savu pati, tikai ar lielākām mokām.
Tai pašā laikā Brīvdabas muzejā - nevienas neglītas ēkas. Es negribu teikt, ka jābūt tikai kā muzejā, bet pie estētiskā momenta cēlājam jāpiedomā.

Pilnībā piekrītu vārds komentāram.

No savas puses varu subjektīvi papildināt, ka virpotās guļbūves ir dizainiski idiotiskas. Latvijas arhitektūrā manuprāt vislabāk izskatās tēstās ēkas - ja reiz maksā lielu naudu, tad jāslien tādu.

Piekrītu arre teiktajam- Lielai daļai guļbūve ir "fīča" ar ko padižoties un kopj to kā autiņu,lai mūžīgi būtu kā jauns.Par cik prakse pierāda,ka tas nav reāli,tad cilvēkiem šī prece vairs nav interesanta. Ja guļbūve tiktu būvēta ar domu par ekoloģisku mājiokli,tad būtu savādāk. Kamēr neparādīsies publiski pētījumi par to,ka piemēram, dzīvojot gāzbetona mājā saslimšanas risks palielinas 10x,bet dzīvojot gāzbetonā mājā ar mākslīgo ventilāciju tas palielinas 20x,nekas būtisks nemainīsie šinī lauciņā,un taisnība būs tiem,kas teiks-pārtika mūs noindēs daudz ātrāk.

Redz', cik dažādi viedokļi. Guļbūvju norietā vainojama ir vairāku apstākļu sakritība. Līdzīgi kā arre arī es domāju, ka pie vainas lielā mērā ir daudzie atbaidošie guļbūvju piemēri, kas sabūvēti bezgaumības, zināšanu trūkuma, līdzekļu taupīšanas vai pofigisma dēļ. Par eļļošanu arī daļēji varu piekrist, ka labāk uzreiz ieplānot, ka guļbūvei būs tās dabīgais pelēkais tonis. Ja kāds tomēr ļoti grib saglabāt citu krāsu, tad jāņem piemērs no skandināviem, kuru eļļas kalpo labi un koku daļēji iekonservē. Atceros, ka pie šosejas pirms Valmieras kreisā pusē bija viena koka ēka, pie kuras stāvēja plakāts, ka šī ēka krāsota ar Pinotex. Laikam paši izplatītāji nezināja, kā viņu produkts jāpielieto, ja pieļāva to, ka jau pēc dažiem gadiem ēka bija briesmīgi nolupusi un darbojās kā anti-reklāma. Ja tāds tirgotājs iestāsta cilvēkam blēņas, tad ko tur brīnīties?

Par virpoto baļķu guļbūvēm - man liekas, ka katrai valstij šī virpoto guļbūvju sērga ir jāizslimo. Pie mums tās kā lēta alternatīva parādījās līdz ar pirmajām virpām, kur varēja iegūt 200mm un resnākus baļķus, bet ar laiku vairums saprata, ka nepietiek tikai ar cilindriska baļķa iegūšanu. lai izgatavotu kvalitatīvu koka ēku. Ekspluatācijas laikā izlīda ārā tik daudz problēmu, ka ražotāji pamazām sāka atteikties no šīs idejas. Taču, kad pirms dažiem gadiem biju guļbūvju izstādē Maskavā, tad tur virpotās guļbūves tikai uzskāka savu uzvaras gājienu. Hallē ražotāji nekautrējās demonstrēt svaigi virpotu baļķu sienu paraugus, kuri vēl pārklāti ar kaut ko Pinoteksam līdzīgu. Nu pilnīgs sviests un kaitniecība. Arī tur klientiem ir jāapjēdz, ka viņi tiek čakarēti, lai pieprasījums mainītos. Bet somi malači - tomēr atrada veidu, kā savaldīt cilindrisko baļķi. Iespējams, ka visu tik tiešām izsaka polārā priede, kuru vēl pareizi nožāvē un atlasa. Speciāli vienreiz apstājos pie milzīgas viesnīcas, ko ražoja Honka, lai atrastu, kur piesieties, bet pa visu ēku atradu tikai dažus baļķus, kuriem bija nepieņemamas plaisas. Varbūt daži baļķi ar greizškiedrainību izspruka atlases ciklā. Arī klientiem viņi iemācījās iestāstīt, ka virpots baļkis ir Ok, un tagad, piemēram, Japānā pat grūti klientam iestāstīt, ka bez frēzbaļķu mājām ir arī citi varianti. Jebkurā gadījumā man prieks, ka virpotās pie mums uzrodas aizvien mazāk. Sajūsmā neesmu arī par Kānādas paksi, kuru pie mums ievazāja deviņdesmitajos. Brīvdabas muzejā gan var atrast apaļo baļķu ēkas, bet tās esot cēluši trūcīgākie ļaudis. Turīgākie atļāvās no abiem sāniem tēstos baļķus, kas padarīja ēku praktiskāku.

Ok, iemesli problēmai aptuveni bija nojaušami, bet vai tiešām vienīgā alternatīva ir padoties un labajiem meistariem pārprofilēties uz citu jomu? Ir viena organizācija, kas apvieno koka māju ražotājus. Ir arī amatniecības kamera, kas varētu tomēr pacīnīties par guļbūves tēla spodrināšanu. Apkopošu te izskanējušos viedokļus, nosūtīšu abām organizācijām un ziņošu, kāda būs atbilde.

Vēl iedomājos, ka Latvijā varbūt trūkst neatkarīgo inspektoru, kas varētu asistēt klientam guļbūves izgatavošanas procesā, un laicīgi brīdināt par riskiem. Varbūt tas ir risinājums tiem, kas grib labu rezultātu, un nepažēlos mazu % no kopējās tāmes? Jeb tā ir utopiska ideja?

Es gan nezinu vai guļbūvju popularitāte vispār ir problēma? Tā ir vienkārši viena no konstrukciju formām, kuru atbilstoši reklamējot var iegūt zināmu % no tirgus. Ko nozīmē padoties? Tirgus pats pielāgojas un ja meistari/firma, kura specializējas guļbūvē nespēj pārdot savu produktu, tad patiesībā problēma ir firmas mārketingā un pārdošanā nevis kaut kādā vispārējā attieksmē.

Skaidri un gaiši ir redzams, ka guļbūve ir luksusa prece un nišas produkts un nav jālolo ilūzija, ka pēkšņi tas varētu kļūt par ekonomisko plašpatēriņu. Tie, kuri grib guļbūvi un kuri varbūt svārstās, tos attiecīgā guļbūves firma apstrādā un iegūst klientu. Neredzu pilnīgi neko unikālu šajā situācijā. Pilna pasaule ir ar šādiem nišas produktiem, kuriem ir specifisks, savdabīgs mārketings. Ja mēģina to pārdot kā plašpatēriņa preci vai arī gaida, ka cilvēki apskatot web lapu vai zaļās lapas stāvēs rindā pie firmas durvīm ir supernaiva cerība.

Pinotex "antireklāma",ja nemaldos,bija pie Mazā Anša braucot ārā no Valmieras uz Rīgas pusi.

Lai izvēlētos guļbūvi, ir jābūt iestādītai smadzenei uz zaļo domāšanu. Ne tikai veselīguma aspektā, bet arī "pedu nospieduma" ziņā- koks nerada CO izmešus, bet dzīves laikā tos uzņem. Koks nav jāizgatavo patērējot lielus resursus, tas izaug un vēlāk iet bojā (piepalīdzot cilvēkam, kas to iemontē guļbūvē), tas pēc desmitiem gadu sapūs vai beigās nodegs un pazudīs no zemes virsas nerados problemas nākošajām paaudzēm. Žēl, ka vairāk CO tiks saražots šo ēku apkurinot, bet visu jau nevar gribēt..
Šķiet, ka pragmatiski domājošam, "modernam" cilvekam guļbūve neder, jo vajag ērtības un arī izskatu. Tapat reti kurš būs ar mieru ieturēt stilu un likt lubiņu jumtu, kas jāmaina pēc 10-15 gadiem. Redzu, ka cilvēki otrreiz uz grābekļa nekāpj, uzliek "šīferi" vai metālu un vismaz par vienu problemu mazāk. Ja koka ēka ir "dzīva" (kā materiāls, kas staigā utt), tad par to ir jārūpējas un jāsadzīvo kā ar dzīvu būtni, tas prasa laiku, izpratni un resursus.

Rezumējot iepriekš teikto, guļbūvi būvēt jāizvēlas:
1. turīgam eko - tautiskajam romantiķim;
2. meža īpašniekam, kuram baļķis, nosacīti, ir bezmaksas būvmateriāls.

Pašam nākotnes plānos bija guļbūve, pilnīgi negaidīju šādu negatīvismu...
Manuprāt izskats ir tikai +, iekštelpās baļķi arī +, par siltumnoturību uzreiz skaidrs, ka ar poliuretānu vai vati nesacentīsies, bet tas tak loģiski. Būvēšanas kvalitāte ir milzīga problēma, bet tā vienādi skar visu materiālu ēkas, ar šo esmu nomocījies jau citu materiālu ēkās. Kur tad ir tie lielie mīnusi? Cena?

ja gribās gb, tad to arī jābūvē.
dzīvodams kaut kādā citādā mājā, visu atlikušo laiku škrobēsies par nerealizētu ieceri.
ja būtu jāizvēlas otrreiz, es atkal būvētu gb, tikai savādāku. esam šeit jau cilājuši šo tēmu.
otru būvētu vienā stāvā, bez balkona, ar pagrabu, karkasam ļautu vienu gadu notirpt, nemuļķotos ar ārpuses slīpēšanu un eļļošanu.