Plānojas būvēt saimniecības ēku ar nojumi priekš auto. Ēkas iekšējais izmērs 5500x5500.
Pielietojums - noliktava dārza u.c. krāmiem, varbūt saldētavai, varbūt kādiem kartupeļiem un tml, varbūt vēl kaut kam.
Ziemā gribētos uzturēt temperatūru virs 0°C.
Paredzēts būvēt no aeroc 250mm, siltināt ar 100mm vati - vajadzētu būt gana "siltai", turklāt būs pieskaņota dzīvojamajai mājai.
Kāda grīda šādam variantam būtu pieskaņota? Vienkārši betons? Slīpēts betons? Flīzes? Cits kaut kas?
Kā ir ar grīdas siltināšanu - ziemā palīdzēs uzturēt ēkā siltumu? Jebšu tieši otrādi - kavēs zemes siltuma uzņemšanu, tādējādi "dzesējot" ēku?

Kartupeļiem vajag pagraba klimatu (+4 un mitrs) un aeroks tādam klimatam ir garām, krāmiem vajag tikai sausumu un labu ventilāciju un mīnusi nav aktuāli, pārējam ja vajag siltāku pa 0, tad tik un tā vajadzēs siltuma avotu, jo virsstāvoša būda diez vai nodrošinās tādu klimatu - grīda ar putiku nozīmē izsalšanu, grīda bez putika nozīmē vasarā mazliet par vēsu un parauj mazliet ekstra mitrumu caur kondensātu.
Izvēlies režīmu un būvē, vai arī nodali sienas, kas 5 x 5 ir neracionāli.

Pat ja grīda būs bez izolācijas ar domu iegūt zemes siltumu, tik un tā izsals bez papildu avota, jo ventilācija vajadzīga, durvis virinātas, grīdas laukums visticamāk būs par mazu.

Nu… Agrāk mums kartupeļi stāvēja zem izlietnes. Šobrīd zem izlietnes vietas nav - stāv pītā grozā vienkārši uz grīdas, zem virtuves letes. Nu ne visu "starpsezonu" (no novākšanas līdz jaunajai ražai), bet nu tāpat vairāki mēneši paiet, kamēr apēdam. Vai tiešām tādā saimniecības ēkā būs sliktāki apstākļi?

Par siltuma avotu - jā, kaut kādu vajadzēs. Viens variants ir kaut kāds elektriskais sildītājs, otrs - aizvilkt no mājas siltumsūkņa kādu trubu. Nezinu gan, kurš variants būtu finansiāli izdevīgāks.

Bez putuplasta tiešām tas risks dabūt kondensātu ir tik izteikts? No tā gribētos izvairīties. Atceros, dažs labs elektro instruments sāka rūsēt, kad paturēju šķūnī - slapjums jau tiešā veidā netika klāt, bet mitrums kaut kāds gan…

Kondensāts nav izteikts, var arī ignorēt.

Ja kartupeļus glabāji zem izlietnes tad saimniecības ēkā būs labāk.

Bet kopumā ņemot tik detalizēta pieeja ir manuprāt bišķi par lieku. Es domāju grīdu - flīzes vai betons un bla bla. Projektēšanā laukos tam nav reāli nozīme un otrā lieta tāme. Pasākumā tāpat mainīsies tas un šis. Nevar visu detalizēt izplānot un saskaņot ar budžetu un tirgus konjungtūru. Galvenais izsist projektu uz platību un tad ievilkt korekcijas procesā.

Man piemēram arī ir 2 projekti un jau tagad redzu novirzes un es zināju jau sākumā, ka novirzes būs - bet ne kvadratūrā vai kubatūrā. Tam nav tāda nozīme laukos. Laukos vispār ir arhitetekti laimīgi, ka kaut kāds papīrs un iniciatīva ir, jo kā man būvinspektors žēlojās, ka būvē bez aiztures un jebkāda saskaņojuma mega būves laukos. Tas protams nav iemesls, lai caur aizmuguri veiktu lietas, bet dzīvē ir tā, ka būvniecībā vienmēr rodas modifkācijas tieši procesā. Uzbūvē sienas un ēku un tad skaties un saprotu, kam tur jābūt.

Nu kā man arhitekts izteicās - jo vairāk tagad būs skaidrs, jo mazāk problēmu būs vēlāk. Tāpat tak visu būs jāizlemj. Nu jā, ir lietas, kuras mainīsies, bet nu tomēr - jo lielāka skaidrība, jo labāk.

Flīzes, šķiet, būtu overkills. Bet kā ir ar betonu? Kaut kas pa ausu galam dzirdēts par betona putekļiem - ir tāda problēma? Jebšu kaut ko ne tā izlasīju, kaut ko ne tā atceros?
Kā ir ar pulētu betonu - nav slidīgs?

Nu protams, ka labi ir ja var izplānot visu uzreiz, bet nu nezinu. Es tā nevaru.

Flīzes ir garām. Pietiek ar parastu betonu. Pulētais ir šiki, bet saimniecības ēkā tavā? Diez vai. Putekļi ir bet tavā ēkā tie būs tik mazi, ka nepamanīsi. Pulētais neslīd, tieši otrādi - slapjš ir vēl neslidīgāks. Man virtuvē tāds ir.

Tas "pulētais betons" faktiski ir parasts betons, kas pēcāk nopulēts? Tātad ja parastā betona putekļi tomēr traucēs, tad var vēlāk nopulēt?

Un kā ir ar to grīdas siltināšanu? Pēc manas saprašanas, ja pamati ir siltināti, tad zemei zem ēkas nevajadzētu sasalt, tātad kaut nedaudz tā zeme sildīs ēku. Jebšu neapkurinātas ēkas gadījumā zeme sasals arī zem ēkas?

Pulētajam betonam vajag cietāku betonu - vairāk cementa nekā parastajam. šķiet b25 ir minimums. Vienkārši saimniecības grīdai var liet vājāku betonu, kuru tā nopulēt protams nevarēs.

Grīda. Jautājums ir par temperatūras režīmu, Ja vajag + 15 tad zeme dzesēs telpu, ja vajag +5, tad zeme sildīs. Ja perimetrs siltināts, tad īpaši nesasals.

Nu nesasals es domāju to, ka no apakšas nesasals. Ja atlaidīsi temperatūru augšā, tad sasals no augšas.

1) Neapkurināmā ēkā pamatu siltināšanai absolūti nav nekādas jēgas ...loģiski taču - jo ja pati telpa izsalst un tajā ir praktiski tikpat lieli mīnusi kā ārā - tad grīda izsals tāpat kā zeme ārā - nekāda starpība...varbūt grīdas slāņi izsals pat dziļāk nekā ārā - ja ārā zemi klās sniega kārta...(iekšā būs tā kā kailsals)

2) Nelielu daudzumu dārzeņus pēc būtības jau var glabāt arī neapkurināmā telpā - tikai apsegtus ar veciem deķiem - žūstot tie izdala siltumu ( lauku draugi tādā veidā cauru ziemu glabā 0,3 līdz pustonnu kartupeļu vecā kūtī)

Kaut kā tā apmēram...taču laikam

Vilnis_Radio, +15 gluži nevajag - pietiks ar +2..+5.

Zodčijs, nav jau koka dēļu šķūnis - vai tad minētie 250mm aeroc ar 100mm vati (un atbilstošu jumtu) nespēs nodrošināt to, lai ēkā nebūtu gluži -10°C tad, kad ārā ir -10°C?

Mana "recepte" šajā gadījumā būtu- nesiltināta grīda, bet siltināti pamati, siltināts pārsegums 200mm biezumā. Grīda betona, krāsota, lai vieglāk kopt. Ģimenes saimniecībā ir tāda ēka- būvēta no gāzbetona blokiem, nesiltināta, nesiltināti pamati. Jāparūpējas par ventilāciju, jo vasarā, kā jau Vilnis minēja, būs drēgns mitruma dēļ. Ventilācija ir par švaku- vasarā tiek turētas durvis vaļā, lai iziet kaut kāds mitrums ārā. Ja paredz kādu darbošanos telpā, tad dārzeņus uzglabātu izbūvētā pieliekamajā, kurā temperatūras svārstības būs mazākā amplitūdā. Garāžas vārtus atverot, viss siltais gaiss būs ārā, bet pieliekamais ēkas galā ar savām durvīm netiks izvēdināts.

zhuk, tev bez apkures? Kāda temperatūra turās ziemā?

Kā variants grīdas segumam āra krāmu noliktavā - bruģis. Nezinu, kā tas iet kopā cenu ziņā ar citiem variantiem

Apkures nav, temperatūra ir virs nulles, bet precīzi tā kā nav sanācis izmērīt temperatūru. Bet ir tā, ka ziemā iebraucot ar auto, kuram ir ledus piesalis, pa nakti tas ir nokritis nost un pakusis, ja ne pavisam izkusis. Uz auto nekad neesmu manījis sarmu, pat tad, kad ārdurvis ir nosarmojušas. Garāžā esošie šķidrumi nav sasaluši. Telpa maza- 2.5x5.0x2.0(h)m. Lielajos mīnusos durvis no iekšpuses nosarmo, siltinātas ar 20mm, izbūvētas no koka- kopējais biezums ap 70mm. Problēma ir tāda, ka kūstošais ledus ar sāli grauž kopā betonu- tas paliek drūpošs un veidojas bedrītes. Drīzumā iebūvēšu ventilāciju, iespējams pat ar minimālu sildītāju iekšā- tādu kā mini rekuperāciju, lai ziemā mitrumu labāk dzen ārā.

Piekrītu Zodčijam, ka neapkurināmā telpā siltumizolācija lieka. Tapēc pieskaņojums dzīvojamai ēkai? nav loģisks arguments - jo ēkai taču 100mm minerālvate nav redzama! Vienīgais pieturas punkts ir aiļu pieduras vizuālais tēls... nesiltinātai ēkai aiļu aizpildījums jāiebīda sienā tos ~100 mm, kurus rada dzīvojamās ēkas siltinājums.
Taču tehnolo'ģiskajā uzstādījumā :sauss klimats ir iespējami caurvēdināmas telpas ( sk. garāžu risinājumus) un glabātavas dārzeņiem (sk. ieraktie pagrabi). Tos nevar apvienot vienā telpā. Pirmajai pozīcijai būves masivitātei nav nekādas nozīmes - ja nu vienīgi ziemā vēlama apsilde - tad siltumizolē no iekšpuses. Otrajai - dārzeņiem vēlama masīva konstrukcija - kur optimālāk radīt zemes apbērumu. Literatūrā atrodams, ka vismaz 80cm grunts bērums ap telpu nodrošina to, ka apbērtās telpas temperatūra, ja minimalizēta vēdināšana, cauru gadu pozitīvi nemainīga ~2..4grādu robežās, tas nepieciešams dārzeņiem. Papildus siltumizolācijas ietekme - izmantojama tikai tāda, kas neuzsūc mitrumu - polistirēnu plātnes... iespējama, ja to prasa konstruktīvi apsvērumi.
Grīdas - noteikti kopjamas. Dārzeņiem, tas varētu būt bruģis - klinkers. Noliktavai vai nu bruģis vai monolīts betons, ja vajag to var krāsot.

Man ir ļoti līdzīgi plāni. Atļaušos mazliet nozagt tēmu :)

Man ir liela saimniecība (7 pers) un daudz tiek gatavots mājā. Dārzeņu glabāšana ir svarīgs points
Pirmajā brīdī man iepatikās tas aprokamais stiklašķiedras pagrabs. Nu to varētu nomodificēt, lai ieeja būtu no saimniecības mājas. Nu tā lai ziemā, sniegā var tikt iekšā.
Bet tad sāku domāt - ja jau būvē kaut kādus nebūt pamatus, tad cik tā darba to bedri parakt mazliet dziļāku, un sakrāmēt blokus pavisam nelielam pagrabiņam...
Teiksim 1,5 X 1,5 X 2 m dziļu. Uztaisīt foršus plauktus, kāpnes. Vāku integrēt saimniecības ēkas grīdā, kā vienu siltinātu vairogu. Ielikt eņģes un gāzes amortiņus no Volgas bagažnieka vāka :)
Bloku mūri no ārpuses nohidroizolēt. Grīdu - monolītu betona pankūku.
Pagraba bedri vajadzētu siltināt ?

Man ir smilšaina zeme, kaut kādi gruntsūdeņi ap 1,6 m.

Drikstiet izsmiet manu plānu :)

Taisi Virszemes pagrabu ar ieeju no saimniecības ēkas :)
Man liekas vienai no valda liepas ekonomiskajām darbnīcām bija kas līdzīgs.