Labdien,
Nesen saņemam vēstuli no pašvaldības, ka viņi ir gatavi mums uzdāvināt zemi zem mūsu daudzdzīvokļu dzīvojamas mājas. Pārbaudīju zemes gabalu pa kadastra reģistru un izrādās ka vel pie zemes zem mājas un 5m zonas apkārt mājai pašvaldība grib mums uzdāvināt ceļu, parku un gāzes sadales punktu. Vai tas izdevīgs piedāvājums no pašvaldības vai kārtējais apčakarējams?
Zemēs kadastra numurs - 01000782254

Uzdāvinās problēmas, varēsiet ceļu un parku uzturēt par savu naudiņu par gāzes sadales punktu gan nezinu, bet neliekas, ka tas ir baigais bonus ;)

Pašiem jādomā, jo pašvaldībai protams, ka ir izdevīgi atbrīvoties no šāda nelikvīda, jo no zemes viņi šobrīd nesaņem nodokli un jebkādi savādāk izmantot nevar savā labā, ceļš jāuztur utt. No otras puses, ja ceļš piemēram ir slikts un parks nolaists un pašvaldībai naudas nav un nebūs, tad to tāpat īpaši nelabos, bet iedzīvotāji par savu naudu svešā īpašumā naudu neieguldīs un tāpat nekas nenotiks.
Godīgi būtu paņemt zemi, iespējams parku, ja iedzīotāji ir gatavi ieguldīt savus spēkus, lai izveidotu sev tīkamu vidi, bet par ceļu jādomā - labāk tomēr, ka tas ir pašvaldībai, ja ne pašvaldībai, tad vismaz apsaimniekošanā, kaut vai lai regulāri tīrītu sniegu. Jāsaprot, ka pašvaldībai visticamāk nebūs gana līdzekļu, lai visās vietās sakārtotu vidi, tāpēc iedzīvotājiem arī būtu kaut kā jāpiedalās, kaut matemātiski tie būtu tikai zaudējumi.

Ja neuzdāvinās jums, tad uzdāvinās administratoram šlitkem un tad sāksies lielais izdevīgums.

Jūs ko? Uzskatiet, ka esat vinnējuši loterijā, ja jums bez atlīdzības atdod zemi. Par savu zemi maksāsiet tikai nodokli, ne par savu + nomu.

p.s. Kadastra dati uzrāda, ka vismaz daļa no iedzīvotājiem šo iespēju jau ir izmantojuši, tas ir, kļuvuši par zemes domājamo daļu īpašniekiem.

Es šādu piedāvājumu pieņēmu. Par ceļu un tamlīdzīgu lietu uzturēšanu. Vairumā gadījumu tie ir koplietošanas servitūti. Tos ir jāuztur lietotājiem, kuru labā servitūts iedibināts- kaimiņiem, pašvaldībai? Tādējādi pašvaldībai paliek pienākums sadarboties uzturēšanas jautājumos ar īpašniekiem? Ekonomija- nav nodokļa 6X pārmaksas citam īpašniekam. Par visu tāpat bus jāmaksā, kāda starpība kurš ir īpašnieks. Ja lieto tad maksā. Zemesgrāmatas iegūšanas izdevumi atmaksāsies 1 gada laikā, ja nu savāc kāds cits un jāsāk nomāt. Izdevumi būs kādi 60-80 eiro. Kā rīkosies pašvaldība atteikuma gadījumā- nezinu.

Par ceļiem ir ļoti slidens jautājums, jo ir pašvaldības, kurās valda uzskats, ka pie mazākās izdevības no ceļa ir jātiek vaļā, lai nebūtu jātērē līdzekļi, kuri ir ierobežoti. Kad pašvaldība no ceļa ir tikusi vaļā, tad lūdzu, rakstiet lūgumu, ka gribat lai pašvaldība to tīra. Līdzekļus gan remontā nevar ieguldīt, jo tas nav pašvaldības īpašums un tas būs pretlikumīgi. Tieši ar šādu shēmu es saskāros un to tiešā tekstā pateica pašvaldības izpilddirektors, turklāt pateica, ka ja no vairāk saviem mazajiem ceļiem atbrīvosies jo labāk. Tā lūk arī var būt. Tāpēc es ceļu visos gadījumos atstātu pašvaldībai, pretējā gadījumā viņu iedabūt atpakaļ pie viņiem nebūs tik viegli.

Šoreiz, Vilni, tu brauc auzās! Runa ir par zemi zem daudzdzīvokļu mājas Ķengaragā. Autors ir viens no 60 vai vairāk dzīvokļiem. Šeit ir jautājums take it or leave it, nevis par pārrunām par to, kurš tīrīs ceļu. Kas tad ir ar tām ielām, kas šķērso privātīpašnieku zemi, uz kuras atrodas daudzīvokļu ēkas? Vai tad pašvaldība tās neapsaimnieko?

Rīgā tas protams ir savādāk, bet tik un tā apsaimniekošana un remonti ir dažādas lietas. Purvciemā pagalms ir privāts, pašiem jāmetas uz remontu un sniegu man šķiet stumj pēc nama pārvaldes vienošanās ar kaut ko.
Pašvaldības īpašums nozīmē - pašvaldība par saviem līdzekļiem remontē, par saviem stumj. Likumdošana faktiski jau nea ar ko neatšķiras mazā pašvaldībā no lielas. Lielajai tikai vairāk nauda.

Šeit kaut kādas kripatas no tā ko runāju var palasīt par to ko pašvaldība dara un nedarīs.
[www.kultura.riga.lv]

Viss jau skaisti tajā rakstā, bet, ja kaut viens no dzīvokļiem ir privatizējis šo zemi, tad visam stāstam jau ir beigas. Otrkārt, ir atšķirība starp pagalmu un ceļu vai ielu. Ceļu/ ielu pašvaldība uzturēs bez variantiem. Purvciemā pirms 5 gadiem noasfaltēja daudzas iekšpagalma ielas. Visas tās atrodas uz privātīpašnieku zemes (ne dzīvokļu īpašnieku). Tā kā nevajag. Treškārt, ir jāsāk saprast, ka savs īpašums arī ir jāapsaimnieko.
P.s. paprasiet kā šādā situācijā rīkotos centra hruščoveņu iedzīvotāji, kuri par zemes nomu par 3 istabu dzīvokli maksā ap 1000eur gadā.

Nav atšķirība starp pagalmu un ceļu no juridiskā viedokļa. Ja abi ir privāti, tad pašvaldība uz to skatīsies pilnīgi savādāk. Ja tev tik ļoti interesē detaļas, tad lasi likumu par pašvaldībām, bet ceļā kurš ir privāts un beidzas ne pašvaldības īpašumā un nav starpposms kaut kam no pašvaldības - pašvaldība tajā ceļā naudu ieguldīt nedrīkst pēc likuma.
Ir privātas ielas pie mums. Ir ļoti dažādi juridiski aspekti un nav sen vairs tā, ka ceļš automātiski nozīmē valsts vai pašvaldība arī pilsētu teritorijā. Sen jau nav. Tā ka patiesībā šis ir juridiskas dabas jautājums, kurā nevar apgalvot, ka ceļu vai ielu automātiski apsaimniekos pašvaldība.
Un ne velti pašvaldība šādi rīkojas, lai sakārtotu savu bilanci? Lai samazinātu savus izdevumus. Kādus izdevumus?

Es neesmu jurists, bet ja īpašums ir bijis pašvaldības un viens dzīvoklis ir privatizējis domājamo daļu, tad pārējās daļas joprojām pieder pašvaldībai. Tātad tas ir īpašums, kurā pašvaldība vēl var un pie spiediena ieguldīs līdzekļus. Tad kad pašvaldībai daļu nebūs, tad tas privāts pilnībā un būs cita situācija.

Nu lūk - šeit Rīgas pozīcija un juridiskais formāts kādā veidā ir jābūt visam noformēta, lai varētu ieguldīt pašvaldība.
[nra.lv]