Kāds būtu vienkāršākais / racionālākais veids, kā paplašināt dārzu (t.i., vietā, kur šobrīd aug zāle, ierīkot dārzu)? Dikti jau nu negribas vest prom velēnu un tās vietā vest no kaut kurienes "tīru" zemi bez nezāļu saknēm.

Par velēnas aizvešanu laikam joks? :)
Svarīgi kas tā par zemi - tīrs māls, smilts vai vēl kādi brīnumi. Vajadzēs ielabot, ja slikta zeme. Bet jebkurā gadījuma jāsāk ar to, ka rudenī aparam, bet pavasarī safrēzējam + vajadzīga kaudzīte ar mezlnzemi, kūdru un kompostu.

Es daru tā: Uz platības kas paredzeta dobēm, uzklāj gaismas necaurlaidīgu materiālu. Man ir jau savākti bleķi šādam uzdevumam. Pārklāj bez šķirbām kur vajag piepiež ar akmeņiem. Pēc apmeram 5-6 mēnešiem zem bleķiem (vai cita materiāla) nezāles būs iznīkušas to saknes daļēji atmirušas, trauslas. Un tad ar frēzi uzfrēzē. Zeme jau būs mīkstāka bet ar sakņu gabaliņiem. Vairs virsū neko neklāj bet ik pa laikam uzfrēzē lai nezāles kas sāk dīgt, aiziet bojā. Tā var darīt vairākas reizes....Ja redz, ka zeme jau lietojama, var stādīt- sēt mazāk prasīgas augu kultūras, kas nav smalki jāravē ( cūku pupas, sarkanās bietes agrie kartupeļi. Tikko novāc tā uzfrēzē un iesēj baltās sinepes. Kad jau tās paaugušās, pirms ziedēšanas ( sākums...) iear zemē. Ielabošana zemei vienmer nāk par labu...kūtsmēsli, komposts. Pavasarī jau redīsus var audzet jo tier ātri ienākās un nezāles maz kaitē. Atkal frēzē. Agrie kartupeļi var apt vairsīpolus ielikt tiem arī nezāles salīdzinoši nekaitē....Nelikt kopā redīsus ar vairsīpoliem...Sākoties siltam laikam gurķu stādīšanas laikā, uzklāj cieto melno agroplevi, ar izgrieztiem caurumiem un stāda gurķus...Nezāles zem pleves papildus nīks....Nākosa gadā jau var zemenes un t.t.t.t.t. Var arī pavasarī atkārtot sinepju sēšanu, uz ziemu var rudzus sēt...tas viss dezinficēs un ielabos augsni.

arre, kāpēc joks? Esam to darījuši (aizstiepuši velēnu, tad ar lāpstu uzrakuši zem velēnas esošo zemi). Tajā zemē, kas zem velēnas, zemenes spēj izdzīvot.
Zeme mālaina, bet diez vai tīrs māls. Pēc ģeologu sniegtā papīra, kādu gabalu no dārza ir 30cm "augsne", 60cm "putekļaina smilts, irdena", tālāk "mālsmilts" slānis.

Pēc Rx rakstītā izskatās, ka pasākums uz vairākiem gadiem…

Dārznieki, kur var iepirkt zaļmēslojuma sēklas? Garām skrienot paskatījos universiālveikalos, nevarējam atrast.

Es pagaidām esmu tāds - gribubūt lauksaimnieks. Cik atliek laika no celtniecības darbiem, tik parušinos, jo man pieder pieklājīgs pleķis neizmantotas lauksaimniecības zemes. Trūkst dziļu zināšanu, bet saista tāds jēdziens kā permakultūra. Tas pēc vienas intervijas noklausīšanās L-radio. Īsumā permakultūra nozīmē lauksaimniecība un dzīvesveids, kas respektē procesus dabā un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu. Piemēram RX, pats to drošivien nezinot, piekopj šādu saimniekošanu:) Tur viens no galvenajiem principiem ir nedarīt neko lieku, kā arī ir nedabīga vēlme visu sasniegt tulīt un uzreiz. Velēnas pārvadāšana kā reizi šķiet ir lieka padarīšana. Velēna ir zemes auglīgā daļa, kas jāatbrīvo no nezālēm, jāirdina un jābagātina ar trūdvielām. Bet protams, ja vēlēsies audzēt dzērvenes, tad zemes virskārta jānorok metra biezumā un jāaizvieto ar kūdru.

Rx variants gan jau ir sakarīgs eko risinājums. Galvenais moments ir nezāļu sakņu apkarošana - noklāšana un nosmacēšana ir laba, ja adekvāti maza platība. Jo ja vienkārši uzart, daļa aizies bojā, bet pārāk daudz pavasarī nāks ārā un baigā ravēšana jātaisa. Daļā saimniecībās pirms aršanas lieto raundapu, kas efektivitātes ziņā protams ir pārāks par citām metodēm, bet nu ir dažādi viedokļi par ķīmijas izmantošanu. Nav ar zināms vai pēc izmaiņām inžu likumos raundapu var tā nopirkt. It kā jau neskaitījās no ļoti bīstamajām indēm.

Ar frēzēšanu ir jāuzmanās, jo frēzējot augsni ar saknēm var sanāk vēl sliktāk - nezāles tiek pavairotas. Parasti ar frēzi strādā uzartu augsni - aršana labāka - velēna aiziet apakšā. Mazdārzos near, bet ar roku to pašu apmēram izdara - pavasarī tad frēzi ja nav rudens stādījumi. Arkls gan parasti lielākā dziļumā noliek zaļo.

Ielabošana. Nu tur jāskatās. Zinātniski ņem zemes paraugu un tad var redzēt ko vajag un ko nē un kam. Bio mēslojums īpaši jau parasti neko neskādē.

arre, vēlme pēc savām dzērvenēm, brūklenēm utt kaut kur dziļumā sēž, un tur tā kā būtu skaidrs, ka vajag atbilstošu kūdru. Tieši tas arī tika darīts blakus tām mūsu zemenēm - tur tika sagāzta kūdra priekš krūmmellenēm, attiecīgi varējām uz krūmmelleņu dārza daļas rēķina pacelt līmeni zemeņu dārza daļā, tādējādi kompensējot aizvestās velēnas tiesu (tīri zemes augstuma ziņā). Bet nu šoreiz runa ir nevis par dzērvenēm un citām ogām, bet par "parastu dārzu" - kartupeļi, gurķi, redīsi, burkāni, zirņi utt. Līdz ar to dažu maisu kaut kādas specifiskas kūdras vešana atkrīt.

Velēna, protams, ir auglīga, bet tai pat laikā tā ir pilna ar nezāļu saknēm, no kurām gribētos tā kā tikt vaļā, lai nākamgad varētu ne tikai ravēt, bet arī kam citam veltīt laiku.

Vilnis_Radio, raundapu u.c. ķīmiju gan jau varētu dabūt, bet savā dārzā negribas neko tādu lietot.

Quote

Mazdārzos near, bet ar roku to pašu apmēram izdara - pavasarī tad frēzi ja nav rudens stādījumi.

T.i., tagad ar lāpstu vienkārši apgriezt otrādi kādus virsējos 30cm? Un pavasarī uzrakt / safrēzēt?

Quote

Ielabošana. Nu tur jāskatās. Zinātniski ņem zemes paraugu un tad var redzēt ko vajag un ko nē un kam. Bio mēslojums īpaši jau parasti neko neskādē.

Teorētiski varētu mēģināt dabūt zirgu mēslus. Nu un kaut kāda kripata ziemas pelnu arī tur tiks…

Ar rokām to dara tā noņemam vienu rindu velēnas, aiznesam uz iecerētās dobes otru galu, tālāk izrok ~2 lāpstu dziļumā (nerokoties smiltīs) un no nākamās rindas met velēnu vēkšpēdus dziļākajā vietā, savukārt dziļāko slāni ber virsū.

Hmm pareizi raksta - tāda ir sentēvu metode, lai dziļi iestrādātu zemē velēnu. Tikai man tas šķiet baigi apgrūtinoši tomēr, jo vienkāršāk ir rudenī noķert arklu - protams jāskatās ir uz tiem kas brauc ar 2-3-4 korpusiem nevis tos lielos. Viņš ielaidīs vienu vai nu cik tev tās slejas vajag un tad pavasarī ar frēzi - aizņemies vai arī sarunā. Nu un pēc vis tā tāpat jāravē vasarā utt. Galvenais lai tur nepiesārņojas tā zeme ar nezālēm un saknēm, jo īpaši vārpatu. Atkarībā no kultūras ir visādas variācijas - vagošana, plēves ar caurumiem augam un parastā manuālā ņemšanās utt.

Man gan ir pieejama nepieciešamā tehnika, līdz ar to nemācēšu pateikt, cik tas maksātu "cilvēkam no malas", bet mainot dārza vietu, es daru tā - rudenī sadisko, nomēslo ar kūtsmēsliem, uzar. Pavasarī kultivē, visā platībā stāda kartupeļus. Kartupeļus mehanizēti ecē, vago - tieši šis ir process, kas nodrošina to, ka iznīkst lielākā daļa nezāļu un pļava pārvēršas par dārzu. Nākamajā gadā vienā lauka malā ierīko dārzu, pārējā stāda kartupeļus. Vēl nākamajā gadā maina vietām. Tā kādus pāris ciklus un tad taisu jaunā vietā. Tā arī kolorado var kontrolēt. Trūkums - tā kā katru rudeni pēc ražas novākšanas nomēsloju un uzaru, tad neko daudzgadīgu šādā dārzā neaudzēju. Bet priekš manis to atsver mehanizēta apstrāde. Ķīmiju neizmantoju vispār.

Hmm variants izklausās smags, bet izdarāms. Ja tas reāli strādā (un pavasarī var tikt pie +/- pilnvērtīga dārza), tad super - vajag tak mazliet arī izkustēties pa vakariem, cik tad var pie tā datora sēdēt :) Platība it kā nav diži liela, varētu būt kādi 5x10 metri, varbūt mazāk.

Vilnis_Radio, kas nu kuram vienkāršāk. Es ikdienā sēžu ofisā, nevis skatos mājās pa logu cerībā kaut kur tālumā ieraudzīt kādu traktoru, pie kura varētu mēģināt paspēt aizskriet un paskatīties, arkls vai kas cits :)

kkk, nu jā, tehnika daudz problēmu atsver. Pagaidām man no tehnikas ir tikai zāles pļaušanai paredzētā (un tā pati privātmājām paredzētā, nevis lauku darbiem). Max, ko tā tehnika šajā gadījumā var palīdzēt - zāļu vircas pagatavošana, bet nu tas jau pēc tam, kad dārzs būs paplašināts.

Ja 5x10 - tad gatavo labu lāpstu un jēdzīgu brīdi, kad normāli var rakt un roc, roc.. :) Vispār jau rakšana nav tas labākais darbs veselībai - tā vismaz speciālisti saka.

Tā gan ir, jā. Ar muguru jāuzmanās. Ideālā gadījumā - jāstiprina, pareizi slogojot, tāpat kā visu pārējo.

Nav arī skaidrs, vai visu to platību gribēsim - varbūt iesākumam pietiks ar 1x10 vai 2x10 papildus metriem. Pēdējos 3 gadus ir +/- pieticis ar ~20m² dārzu, neskaitot siltumnīcu un ogas, bet nu gribētos nākamgad gurķus un varbūt vēl šo to pācelt no siltumnīcas uz kaut kādām lecektīm.

Arī sakņu lasīšana no uzraktās zemes nav tas veselīgākais pasākums - tā pirms dažiem gadiem kāja uz pāris nedēļām palika "pusparalizēta" - mašīnā pedāli piespiest varēju, atlaist ne :D Kā ģimenes ārste pēc simptomiem pateica - būšu nervu starp muguras skriemeļiem saspiedis. Padzēru tabletītes, mazliet pagaidīju - pārgāja…

Bet nu arī mans ikdienas darbs nav tas veselīgākais - tā vismaz speciālisti saka, ka sēdēšana pie datora (un vispār pasīvs dzīvesveids) bojājot organismu.

Laba lāpsta - velēna griežas šnirkstēdama un viss notiek, ja vien zeme nav ļoti pieblīvēta braucot ar smago tehniku un pilna ar akmeņiem, tad gan zb ātri uznāks :)
Un mūsdienās ir pieejami daudz ergonomiskāki lāpstas varanti par sprungulim piestiprinātu bleķa gabalu. Veselība, protams, pirmajā vietā, nevajag pārforsēt un tēlot varoņus :D

Nu lāpsta man, šķiet, drīzāk līdzinās "sprungulim piestiprinātam bleķa gabalam" nekā ergonomikas balvu saņēmušam rīkam :D Bija doma kaut kad paņemt akcijā Fiskars, bet kad paņēmu rokā, pirmajā brīdī šķita pārāk smaga, lai par tādu maksātu. Var jau būt, ka maldīga bija tā sajūta. Tā nu paliku pie lētā varianta.

Kas tur ir vai nav braucis, nav ne jausmas. Bet rokas normāli. Nevar nemaz salīdzināt ar to, kas ir pie sievasmātes - tur lāpstu varēja ātrāk aplauzt nekā kaut nelielu bedri izrakt :D Akmeņi ir, bet neliela izmēra (puse dūres un mazāki) un salīdzinoši nelielā skaitā.

Tā starp citu, ja reiz līdz lāpstām esam nonākuši - varbūt varat ieteikt kādu ērtu, ergonomisku lāpstu dārza darbiem? Var arī €50 samaksāt, ja tā lāpsta ir tā vērta.

Man jau 5 gadus ir Fiskars. uz citām vispār pat vairs neskatos

Ar fiskaru nekļūdīsies - taisnība. Vienīgi viņām ir vairākas formas. Man šķiet, ka pirmajam racienam labāk ņemt mazāko numuru ar pusapaļo galu. Man pašam ir 2 numuru pusapaļās un viena plakanā. Pēdējās 2 tiek retāk izmantotas, jo tās strādā ļoti irdenos apstākļos un ne tik ļoti smagu zemi. Pamatā racienos darbojos tieši ar mazo, šķiet jā maza, bet vismaz iet bez pārslodzēm.

Mana top lapsta ir:

Neskatieties uz firmu, bet pazīmes meklējot veikala ir specifiskais rievotais dzeltenais rokturis ( tās pašas firmas lāpstas senāk bija ar citu rokturi. Garantija 10 gadi. Lielisks , ciets materiāls. Rokturis gan neizdevies...spiež un veido tulznas. Tas jāmaina. Galvenais rakšanas lāpstai lai kāta iedomātais pagarinājums ietu pa lāpstas smailes galiņu. Šķipeles veidīgajām iedomātais pagarinājums ieiet lāpstā gabalu no gala... Ja ir tā kā rakstu- ieiet tieši vai ļoti tuvu galiņam, tad spiešanas spēks racionāli sadalās un lāpsta lieliski ieslīd zemē! Fiskars ir Sū...salīdzinot ar šo. Fiskars arī smags...Un protams ir alumīnija bet par to neko nezinu. Zaļmēslojumam izmantoju Baltās sinepes. Sēklu tirgo internetā, bet cik atceros, Depo arī bija. Tas, ka var šķīvjot, art, lai uzreiz iestādītu kartupeļus arī tiesa..(daudz drātstārpu, nezāļu...jāstāda blīvāk agros kartupeļus , pēc tam frēzē cik var..Bet ātrāk kā 2 gadi nekas tīrs no nezālēm bez Raundapa, nesanāks. Ar lāpstu var apmest...tikai mugura nav loterijā vinnēta, nopērkama un veselība arī .....

Vienam māte, citam meita...