UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Dienas jautājums :  Building.Lv Forums

Sienu pīrāgs
Autors: boom (85.10.211.---)
Datums: 28/09/2016 20:19

Sveiki!

Dots mājās piebūve no gāzbetona, 20 cm biezumā, no ārpuses apmesta, no iekšpuses ir saliktas 50mm koka karkas, kas aizpildīts ar vati 50mm, tālāk pa virsu zilā plēve, kas paredzēta jumtiem pret kondensātu. Jautājums, vai pīrāgs pareizs, vai nevajag biezāku vati likt, kādas un kur plēves būtu jāliek, ja pa virsu paredzēts likt reģipsi. Telpa būs ar vietējo apkuri, periodiski apkurināta vannas istaba.

Kā pareizi būtu betonēt grīdas, lai kājas nenosalst, šobrīd smiltis, tad maza kārta betona?

Paldies par padomiem jau iepriekš!

Re: Sienu pīrāgs
Autors: Argh (85.10.211.---)
Datums: 30/09/2016 10:10

neviens nesiltina ārsienas ar pasīviem elementiem no iekšpuses (vate).

[www.smartcalc.ru]

Re: Sienu pīrāgs
Autors: jtdesign (85.10.211.---)
Datums: 02/10/2016 12:36

Ja vien tā piebūve nav ar kādiem grezniem un/vai vēsturiskiem arhitektoniskajiem elementiem, žigli mainīt koncepciju uz siltināšanu no ārpuses. Apmetums zem siltinājuma pat gāzbetona sienām ir tikai pozitīvi.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: boom (85.10.211.---)
Datums: 02/10/2016 16:09

Ok, tad no iekšpuses, ja pareizi saprotu, vispār nav nekāda jēga neko siltināt?
Cik noprotu no kalkulatora, tad iekšējā temperatūra pasliktinās, ja tiek siltināts no iekšpuses.
Varbūt va likt no iekšpuses 100 mm siltinājumu, vai tas tāpat nav jēgpilns risinājums?
Varbūt kāds var vienkāršā valodā paskaidrot'kāpēc no iekšpuses nebūtu labi siltināt?

Kā pareizi būtu no ārpuses siltināt?

Vai no iekšpuses liekot vnk reģipsi, tas nepasliktina visu situāciju, ja pēc tam tiek siltināts no ārpuses?

Paldies

Re: Sienu pīrāgs
Autors: Vilnis_Radio (85.10.211.---)
Datums: 02/10/2016 20:48

Tas jau ir izmalts šeit n-tās reizes par to kāpēc no iekšpuses nevajag siltināt - pieņem kā aksiomu :). No ārpuses līmē klāt fasādes vati, armē un apmet un dekoratīvo un nopindzelē un būs ideāli. No ārpuses nemaz nav tik grūti siltināt, iespējams tikpat viegli kā no iekšpuses. Iekšpusē vari arī regipsi, bet varbūt arī vienkāršāk ir apmest, tam nav nozīme.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: boom (85.10.211.---)
Datums: 03/10/2016 12:11

Paldies, Vilni par atbildi!
Varbūt var pāris vārdos, kāpēc tomēr nav labi no iekšpuses siltināt, kaut vai tikai pamatdomu pāris vārdos?

Vai prātīgi, ja tomēr no iekšas paliks regipsis, tvaika plēve, tad vate 50mm, vai labāk raut ārā, atstāt tikai gāzbetons, profili / regipsis.
Cik no ārpuses būtu optimāli siltināt? 100mm?
Paldies!

Re: Sienu pīrāgs
Autors: jtdesign (85.10.211.---)
Datums: 03/10/2016 12:37

Visi kalkulatori uzrāda rasas punktu uz sienas iekšējās virsmas zem iekšējā siltinājuma. Bargākā salā tas nozīmē ledus veidošanos šajā vietā. Bet arī regulārs mitrums nekas labs nav.

Iekšējai apdarei ar apmetumu ir pilnīgi pietiekami, bet var jau uzlīmēt arī riģipsi (ar karkasu tiek zaudēts ne tik maz iekšējās telpas).

Re: Sienu pīrāgs
Autors: jtdesign (85.10.211.---)
Datums: 03/10/2016 12:43

Ar 100 mm fasādes vati LBN prasības izpildīt nevar, bet slikti arī nav. Ar 150 mm jau sanāk pat labāk par prasībām.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: Argh (85.10.211.---)
Datums: 03/10/2016 13:38

>>> Varbūt var pāris vārdos, kāpēc tomēr nav labi no iekšpuses siltināt, kaut vai tikai pamatdomu pāris vārdos?

Tev ir koka karkass, kas tiks pakļauts mitrumam - ātri vien sapūs. pie tam, ja rūsējošās detaļas (lētās naglas/skrūves), tad arī kaut kad nolūzīs.

Problēma nav pašā mitrumā kā tādā, bet tas, ka viņš periodiski mainīsies, kas kokam neiet pie sirds.
ja uz tā būs reģipsis un flīzes, tad "staigās" tas pasākums uz nebēdu.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: boom (85.10.211.---)
Datums: 07/10/2016 18:55

ok, tad jāliek vate no ārpuses kā minimums 150 mm siltinājums, bet kā pareizi no iekšpuses likt reģipsi uz metāla profiliem, vai jāliek tādā gadījumā plēves, jā jā tad kur un kādas , pie sienas, vai kur?

Re: Sienu pīrāgs
Autors: Aldiss (85.10.211.---)
Datums: 07/10/2016 19:51

No iekšpuses - Plēve pie sienas, tad reģipša profili, elekroinstalācijas vadi, apkures caurules ja radiatori, vate starp profiliem tukšumu aizpildīšnai, reģipsis, špaktelējums, krāsa vai tapete.
Ja no āra vēl nav nosiltināts,tad jāuzmana caurules sienā no sala.
Plēve - tvaika izolācija 150-200mikroni, vai atsarojošās ar alumīnija pārklājumu.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: Hmm (85.10.211.---)
Datums: 07/10/2016 20:19

Priekš kam visu sarežgīt? Siena tik šķība un nepareiza ka nevar izlīdzināt citā veidā?

Re: Sienu pīrāgs
Autors: boom (85.10.211.---)
Datums: 07/10/2016 21:38

negribās visus vadus u.t.t kalt sienās, kas nav pašas par sevi taisnas, kas pēc tam vēl jāflīzē.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: J (85.10.211.---)
Datums: 08/10/2016 10:44

Nu ja siltināsi no ārpuses - tur nekādi plēvi vairs nevajag, sienai jābūt atvērtai difūzijai!

Re: Sienu pīrāgs
Autors: boom (85.10.211.---)
Datums: 08/10/2016 11:26

Sveiki! Tad šobrīd taisu iekšu, lieku uz sienas metāla profilus, plēve netiek likta, tad reģipsis, un plēvi nemaz nevajag. No ārpuses siltināts tiks nākamgad, domājams, ka nekas traks pa to laiku nenotiks, ja no iekšpuses jau viss būs sabūvēts.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: Aldiss (85.10.211.---)
Datums: 08/10/2016 14:33

Neliec, neliec plēvi. Dari kā gribi. Tik atceries, ka tas mitrums, kas telpā iekšā caur sienu virzās uz āru. Jo biezāks siltumizolācijas slānis, jo ārpusē siena ir aukstāka. Ar tavu plānoto 150mm vati no ārpuses pie mīnuss 10 kondensāts veidosies vatei kaut kur pa vidu. Jo ilgāks sals, jo vairāk sakrāsies kondensāts, lēnām tecēs uz leju un tur sasals.

Kādreiz, kad siltināja tikai ar 5cm vati, plēvi tik tiešām varēja nelikt, jo sienas ārpuse ziemā bija stipri siltāka kā apkārtējā vide, tas veicināja strauju mitruma iztvaikošanu. Ja arī kondensāts izveidojās, tas ātri izžuva.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: Praktiķis (85.10.211.---)
Datums: 08/10/2016 19:41

Arī nesaprotu kāpēc tāda pretestība plēvei. Jāsaprot,ka mitruma kustība ārsienā apkures sezonā notiek no telpas uz āru. Jebkurš materiāls silts, mitrumu vada labāk kā auksts-no tā var secināt,ka virzienā uz āru ,sienas temperatūrai samazinoties, palēnināsies mitruma migrācijas ātrums-tātad palielināsies mitruma koncentrācija materiālā (arī bez rasas punkta) Ja no telpas puses mitrums sienā ieies vairāk kā atdzisusī ārpuse pie attiecīgās zemās temperatūras spēj izvadīt,tad mitrums neizbēgami uzkrāsies ar visām no tā izrietošajām sekām. Šī iemesla dēļ būvniecībā pastāv nosacījums,ka sienas iekšējai apdarei jābūt ar 5x lielāku tvaika pretestību kā arpusei. Ņemot vērā faktu,ka fasādes dekoratīvais apmetums tehnoloģiski nav uzklājams uz negruntētas virsmas.(Kas ir mēģinājis apstrādāt negruntētu gāzbetonu vai apmetumu sapratīs par ko runāju).Gruntējums bloķē mitruma kustību abos virzienos,tāpēc vairs nav svarīgi cik mitrumcaurlaidīgs apmetums tiek izvēlēts gala apdarei. Ventilējama fasāde,protams, situāciju uzlabo,bet kopumā, normāla sienas funkcionēšana bez tvaika barjeras iekšpusē nav iespējama. Manuprāt, tieši šī iemesla dēļ Botāniskā dārza LU eksperimentā, gāzbetonam ir tik slikti rādītāji, jo tas, mitruma uzsūkšanas ziņā ir neapstrīdams līderis.
P.s. Normāls mikroklimats telpās bez pietiekamas gaisa apmaiņas (ventilācijas) nav iegūstams,neatkarīgi no tā ir vai nav būvniecībā izmantotas plēves.

Re: Sienu pīrāgs
Autors: Rx (85.10.211.---)
Datums: 08/10/2016 21:19

Par citu, vēlāk, bet teiktais "Gruntējums bloķē mitruma kustību abos virzienos..." jākomentē uzreiz: Kas ir grunts celtniecībā, kā pamats domāšanai un biežāk dzirdamajam vārdam "tiefengrund". Tas ir šķidrums, kas pārklāj sīkos akmentiņus, putekļus ar plānu aizsargslāni, kas neļauj mitrumam sūkties dziļāk materiālā- putekļos. Tā panāk to, ka krāsa, vai cits materiāls nesūksies sīkajās frakijās, bet šķirbiņās turēsies. Šķirbiņās!!! Tas aizsargā virsmu, sasaista putekļus itkā ar šķidras līmes palīdzību. Mikrošķirbas starp mikro un makro akmentiņiem paliek. Paliek šķirbiņas starp tiem, kas mitruma caurplūšanai nepretojās. Putekļi un pārklātās daļiņas paliek sausas, jo tās aizsargā grunts plēvīte. Tātad, šķirbiņas paliek! Un pa tām mitrums var klejot šurpu- turpu. Dziļgrunts ir šķidra, un tā pārklāj virsmai tuvo zonu, lai krāsa, līme tajā nesūktos. Saķere uzlabojās, jo grunts sīkos puteķļus un mikrošķirbas salīmē, veic ķīmisku aizsargslāņa izveidi, lai ūdens molekulas netiktu dziļāk pamatmateriālā. Mitrums tiek tikai daļēji bremzēts, jo lielās šķirbiņas paliek, un mitrums nav ūdens! Jeb mitruma , jeb iztvaikojošas ūdens molekulas ir mazākas par ūdens molekulām. Tāpēc tiek bieži minēta ūdens tvaika pretestība, nevis ūdens caurplūdes pretestība. Visa teiktā secinājums: Grunts ir ar mitruma pretestību, bet laiž to cauri arī....



Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **     **  **     **  ********   ********  **     ** 
 **     **  **     **  **     **     **     **     ** 
 **     **  **     **  **     **     **     **     ** 
 *********  *********  ********      **     ********* 
 **     **  **     **  **            **     **     ** 
 **     **  **     **  **            **     **     ** 
 **     **  **     **  **            **     **     ** 

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727