Labdien,

Ir zemes gabals, uz kura plānoju būvēt māju.
Tika taisīta ģeoloģiskā izpēte ---> attiecīgi 40 cm melnzeme, 160 cm kūdra, tālāk smilts.
Gruntsūdens līmenis urbšanas laikā 80cm, palu laikā varētu būt pat 40cm.

Par pamatiem esmu izdomājis, likšu skrūvpāļus, bet jautājums par dārzu.
Ko nozīmē tik augsts grunstūdens? Vai ir nepieciešams piebērt līmeni, jeb nevajadzetu būt prblēmām.
Ar tehnkiku nav parezēts braukt, ja vienīgi dārza trakoriņš.

Paldies

Vispār jau piebēršana nerisina gruntsūdens līmeni, tas mēdz paaugstināties un nepiebērušamies kaimiņiem zemes vietā ir peļķe.

Meliorācija.

Kūdru zem ēkām derētu izvākt un nomainīt ar smilti.

jtdesign Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vispār jau piebēršana nerisina gruntsūdens
> līmeni, tas mēdz paaugstināties un
> nepiebērušamies kaimiņiem zemes vietā ir
> peļķe.
>
> Meliorācija.
>
> Kūdru zem ēkām derētu izvākt un nomainīt ar
> smilti.
Izgrābt kūdru līdz 2 metru dziļumam pie gruntsūdens 0.4 vai 0.8 metri ir visai nopietns pasākums, kas prasa pazemināt gruntsūdeni visai plašā apkārtnē. Pie daudzmetrīgiem pāļiem par kūdru pa vidu varēru neuztraukties.
Bet pagalmā pie mājas, iebraukruves prasītos paaugstināt līmeni par vismaz 40 cm ar smilti vai vēl labāk -būvgružiem.

Vai kādam no cienījamajiem foruma lietotājiem ir pieredze ar līdzīgu gruntsūdens augstumu 0.4 - 0.8 m dārzā?
Kā uz sajūtām, vai ir normāls zālājs, jeb purva sajūta nepamet? :)

Gribētos dzirdēt citu pieredzi

nav pilni novadrāvji?

Zemes gabals atrodas Mežciemā netālu no grāvjam, kas savieno divus ezeriņus.
Bet atbilde, jā, grāvī ūdenslīmenis ir paaugsts, kas vienā līmenī ar ezeru.

Šajā gadījumā tur darīt īsti neko pazemināt nevar.

Pēterisz Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vai kādam no cienījamajiem foruma lietotājiem
> ir pieredze ar līdzīgu gruntsūdens augstumu 0.4
> - 0.8 m dārzā?
> Kā uz sajūtām, vai ir normāls zālājs, jeb
> purva sajūta nepamet? :)
>
> Gribētos dzirdēt citu pieredzi

Man Mārupē brīžiem ir visai augsts gruntsūdens. Treknajos gados apkārt sabūvējot mājas tika nopostīta kolhozu laiku meloriācijas sistēma. Šobrīd akā (kuru neizmantoju,jo ir centralizētais ūdensvads) ūdens ir ~40-50cm dziļumā. Pagalms pacelts par kādiem 30-40 centimetriem ar būvgružiem, granti un bruģi. Ar to viss kārtībā. Bet dārza daļā, kas nav uzbērta, šodien staigājot zeme šūpojas. Vasarā, kad sauss, viss ir kārtībā, bet augustā pēc lieliem lietiem zāle jāļauj tā uzmanīgāk, lai nenogremdētu pļāvēju.

Man pašam Jelgavā gruntsūdens ir 0,9 - 0,5 m zem zemes līmeņa, atkarībā no nokrišņu daudzuma. Agrā pavasarī dārzs tāds mitrāks, bet vasarā ir OK. Ja pagājušajā vasarā zālienu laistīju ar šļūteni, tad šovasar zāle auga griezdamās.
Bija ļoti grūti ielikt mājas piebūvei pamatus (lentveida)n- tos reāli nācās likt ūdenī.

Situācija līdzīga, gruntsūdens sliktākajā gadījumā zemes gabala zemākajā vietā ir līdz ar zemes virsu. Tieši zemākā vieta ir vienādā augstumā ar abu blakus esošo kaimiņu zemi- gruntsūdeni īsti nav kur novadīt- ne kaimiņiem :-) , ne grāvim, jo tāda nav. Bet zāle aug labi, vasarā nav problēma ar mitrumu zemākajās vietās. Otrs dārza gals ir uzbērts augstāk- tā arī ieteiktu darīt, jo tur nekad nav bijis tāds mitrums, kā zemākajā daļā. Pamatu rakšana ar jāplāno, bet ja skrūvpāļi- tad tik borē iekšā.

mans kaimiņš palielas pirts pamatus lika ūdenī. lentveida pamati, pat ne visai dziļi, labi armēti. nav nekādu problēmu. vasarās nekad neizdeg zāle.

Ieteiktu padomāt globālāk - cik maksā šis problemātiskais zemes gabals attiecībā pret celtniecības izmaksām? Kāda būs uzceltās mājas tirgus vērtība- vai tik ne zem ieguldījumu vērtības? Un tagad īsi - necel purvā māju!

Pēc apraksta varētu būt Palsas iela, kaimiņos kā redzams cilvēki dzīvo, mājiņas uzslējuši, kaut kādi dārziņi arī ir, pat koki, grāvis gan pilns ar ūdeni un niedras aug.

Es sliecos uz to, ka zampas veidošanos veicina nevis gruntsūdeņi bet virszemes ūdeņi kombinācijā ar augsni kura slikti drenē ūdeni utt..

Man gruntsūdens rudeneņos ir trīs lāpstu dziļumā(0.5m), bet peļķes un dubļi nav, jo augsne ir irdena melnzeme ar smilti, apakšā smalka smilts.
Toties lauku mājās ar ļoti zemu gruntsūdeni, ir kapitāla zampa pēc lietus (dēļ māla)...

kādam ir pieredze ar grunts līmeņa celšanu meliorētā zemē? vai atkarīgs no vietējās būvvaldes vairāk?

Kā ir ar šādu prblēmu, kā pašdarbnieks aprakstīja lauku māju, mālainā zemē? Ir līdzīga problēma ar mālainu zemi, uz kuras krājas virsūdeņi. Doma uzbērt melnzemi, cerībā, ka tā uzsūks šo ūdeni. Tikai nevar saprast, cik biezā slānī bērt.

Melnzemi nepieskaitīsi pie drenējošiem materiāliem... Jaunbūvē nostumj melnzemi, izveido reljefu ar kritumu no grunts, ir, kas ber smilts kārtu, kam pa virsu atpakaļ melnzemi. Drenāža, kas piebērta ar smilti arī labi sausina teritoriju(ja ir kurp drenēt:)

Ir viens mīnuss tam gruntsūdenim - bumbieres dārzā negrib augt. Savādāk ne ar ko īpaši neatšķiras, vasarā mazāk jālaista, ļoti labi priekš siltumsūkņa apkures.