Kur ir tā loģiskā robeža, starp maniakālu vākšanas instinktu un ekoloģisku un saimniecisku domāšanu? Kad ievajagās rezerves daļu, tad jāskrien uz Latgalīti, bet mājā kā šodien, 10 vadi pastiprinātājiem aizņem šūplādi, bet vajadzīgo dabūju Latgalītē pa 2.50. Tā šūplāde gaidīja 30 gadus..Un antikvariātos? Pilnīgi mēsli. Porcelāna figūriņas, kas liecina tikai un vienīgi par bezgaumību.Dabiski, ka viss ir normāli, tā kā tas ir un tas jāpieņem un jāpriecājas kā par laikmeta skaistumu, Veļasmašīna jāmet ārā, printeris, pastiprinātāju, vienkārši , nevaru izmest, tur taču rezerves daļas.Kā Jūs rikojaties?

Ja ilgāk par 3 gadiem plauktā noliktais sūds (ar domu, gan jau kādreiz noderēs) nav kustināts, tas tiek pārvietots uz izmetamo loriņu kaudzi un gada laikā utilizēts. Man gan ir paliels šķūnis, kur to visu glabāt.
Praksē ir tā, ka vēl pēc pāris gadiem nevienam pat par brīvu tādus štruntus nevajag.
Visādi vadi jau standarti ir nomainījušies pā pēdējiem 10 gadiem. Video, piemēram, bija banāni, skarti, tagad hdmi un tos vecos vairs nevienam.

man ar stāv veļasmašīna uz izmešanu ārā, beigts gultnis bundulim, bet bundulis "vienreizējās lietošanas" - nevar izjaukt to plastmasas apvalku, attiecīgi tas ko varētu salabot par 5 eur izmaksā jaunu veļasmašīna. Tāda tā mūsdienu tehnika, nav ko labot, garantija beidzās, salūza - pērc jaunu. Bet par tēmu runājot, jā, kaut kā negribās mest laukā tā arī stāv jau vairāk kā gadu, un tuvojas tas laiks kad nāksies izmest, vienīgi kas tiešām labs tajās veļasmašīnās ir augstu apgriezienu motors.

es saņēmu mantojumā mājai šķūni - ap 40m2 līdz augšai piebāztu ar "viskautko saimniecībā noderīgu". Viss ko cilvēks savā darba mūžā no kolhoza varējis ietaupīt. Pēc kāda laika apjēdzu, ka man vieglāk aizbraukt uz veikalu un nopirkt to, ko man vajag, nevis lādēties un stundām vandīties pa krāmiem, lai atrastu skrūvi. Pa 4 gadiem tādēļ lielākā daļa ir pārdots, atdots vai izmests. Lūžņi vesti uz tolmetu vismaz 4 reizes. Palikuši tikai instrumenti, bet arī jāveic revīzija.
Taču cilvēki ir dažādi, citi tieši bardakā jūtas labi un saredz tajā kārtību.

Ir jāizdala divi cilvēka dzīves piepildījuma veidi: "Pats" un "citi". Paskaidrošu domu: "Pats": Interesējos par visādām lietām, kā tās strādā, kas tajās iekšā, kāpēc, kā, cik, ...un mēginu to pielietot savā dzīvē. "Citi": Neinteresē visi šie jautajumi: ja vajadzes, meklēšu citus, kas atrisina. Apgūšu labāk profesiju, nodarbošanos, būšu dziļi tajā, būs nauda, un ar naudu un citu palīdzību visus jautājumus atrisināšu. Rezultāts viens: Dzīve tiek nodzīvota. Pirmajā gadījumā aug mantu krājumi, instrumenti plauktos, grāmatu krāvumi ( tagad jau mazāk...), sīkumi....varbūt noderēs. Problēmas arī: Kā atrast vajadzīgo, noslogota telpa. Otrajā gadījumā: Telpa nosacīti tukša, nekā lieka, bezpersoniska apkārtne, viss lakonoski, kārtīgi, sterili, dizainiski, tīri. Arī mājas dzīve tāda pati.... Jeb cilvēku dalījums: Cilvēks, praktiķis ar "zelta rokām" un "baltrocītis" .

"pats" nenozīmē, ka visādu mēslu pilnas pažobeles jātur.
Man arī no iepriekšējās paaudzes mantojumā tādas lietas bija. Cik daudz laika paņēma tās drazas likvidēšana. Žurnāli, grāmatas, mēbeles, mājsaimniecības priekšmeti, kokmateriāli un dzelži visādi, instrumenti ...
Instrumenti no okupācijas laikiem ir lielākā daļa smagi un neērti mēsli. Mūsdienās visam ir pieejami daudz efektīvāki analogi.

Praktisks jautājums: kur likvidēt visādu iekrājušos tehniku? Lielo sadzīves tehniku (ledusskapjus, veļmašīnas, utml.) es zinu, ka pieņem viskautkur. Bet man ir kaudze ar vadiem (RCA, SCART, utml.), pusdzīviem barošanas blokiem, veciem laptopiem (+/- strādājoši), veciem datoriem....

Bet iekšēji tiešām žēl izmest. No vienas puses viemēr garāžā var atrast kādu vadu, piemeklēt kādu skrūvi vai elektromotoru, bet tie lūžņi aizņem daudz vietas un negribās apaugt ar lietām, no kurām labi ja 3% tiks kaut kur vēl izmantotas.

Vakar tieši skatījos uz vienu vecu mazu kompaktu datoru, kas krāj putekļus. It kā vajadzētu uztaisīt media centru. Pienāktos 2-3 vakarus paskrūvēt un painstalēt visādus softus, lai visu normāli saslēgtu. Tā vietā iegāju aliexpress, pasūtīju jau gatavu risinājumu un nolēmu šos 2-3 vakarus neizniekot.

Es daru tā, ja ko nevajag, bet manta vēl derīga, paturu vēl 3 līdz 5 gadus garāžā, bet ja tā arī nav rasts pielietojums, tad mizkaste vai ss.lv, atkarībā no lietas derīguma.

krāmi krājās, imho tas tāds padomijas mantojums, kad neko nevarēja dabūt, tad ņēma visu ko varēja un krāja.

es ar kautko krāju, pateicoties tam varēju vešeni pēc 13 gadiem pārvest uz jaunām mājām, jo bija transportēšanas skrūves saglabātas.
Citkārt ir lietas, kuras vienkārši nesaproti kā bez resursu patēriņa izmest, piem. ķieģeļu čupiņa. Tagad jaunajā mājvietā ir mantojumā kaudze ar vecām riepām. Izdomāju ka no tām var notekūdeņu drenāžas aku uztaisīt, bet tur tik 5 aizgāja, vēl kàdas 200 palika.

PS Vešenes bundulis kautkā jaucoties ar fleksi un tad līmējas, vismaz man čomam tā servisā darīja.
Sadzīves tehniku jāved izmest uz bao.lv konteineriem. Viens ir pie t.c. Mols

es nezinu vai tur būs padomija pie vainas.varbūt,nestridēšos,jo nezinu ,kā ir bijis vēl pirms padomijas,kāda tad ir bijusi attieksme pret mantām un mājās stiepšanu.man pašam šķiet ,ka tas ir cilvēka kautkāds dvēseles tukšums,ko viņs mēģina aizpildīt ar mantām,varbūt neapzinātas bailes no nabadzības,trūkuma,nākotnes vai kautkas tāds.ar mantām tiek radīta kautkāda materiāla drōšības sajūta,ilūzija.

arī pats esmu brīnījies par sevi,ko tik neesmu sastiepis un savācis
.
esmu redzējis Oslo pilsētas centrā,piebāztu dzīvokli ar mantām,lupatām un citiem musariem.cilvēkam nav vietas ,kur nolikt gultu,bet 2istabu dzivolkis bij piebāsts pilns.Sajūta bija tāda,ka visu ,kam tas cilvēks savā mūžā ir pieskāries,viņs ir stiepis uz dzīvokli,tas bij briesmīgi.Cilvēks slims.Tākā tādas lietas nav tikai pie mums.

Es sliecos domāt,ka tā robeža ,kad sākas slimīga vākšana ,katram ir atšķirīga.Vienam tas var būt interesants dzivesveids, otram slimība.

Patērētāju sabiedrībai ir jāpatērē, citādi dzīve apstāsies.
Mājas arī jāmācās būvēt, lai būtu interesantas gadus 10 ne vairāk.

Tagad dara tā: Neko lieku. Neko. Tikko izmanto, tā ārā, lai citam vieta. Gulta, virtuve ar minimālu dzīvi atvieglojošu aprīkojumu, TV, Dators, Radio, Mūzikas atskaņotājs, telefons. Suns..kaķis. Viss. Bet no citas puses: Ir bērni. Tie uztver pasauli kā sūkļi. Visu grib zināt, pataustīt, paspēlēties, palabot, izārdīt..jeb tā sakot, dzīvot interesantā pasaulē, kas dod dzīves sākuma pozīcijas. Intereses iedīgļus. Darbotiesgribu. Ko bērns var darīt "tukšā istabā"? ...Uzvelsim visu uz bērnu dārzu, skolu? Nekas nesanāks. Vecāki ar savu piemēru ir tas Lielais Skolotājs. Bet ja vecāki ir "baltrocīši"...Tādi arī bērni laikam izaugs?!. Nerunāju par "miskasti", bet par lietām, kas veicina vispusīga cilvēka nepieciešamību. Lai nu kā, bet es vairāk cienu cilvēkus ar vispusīgām zināšanām, kā tikai vienas lietas zinātājus. Liels bonuss ir Hobijs. Plašu interešu loks.

Ja nav kāda noliktava (šķūnītis, garāža, neizremontēts mansards, brīva telpa), tad ar nevajadzīgajām mantām ir problēma (piemēram dzīvo dzīvoklī). Bet periodiski noliktavā arī jāveic revīzija (kad nevar vairs atrast ko meklē). Revīziju es parasti veicu sekojoši – skatos, ja tā manta ir vērtīga atlieku malā, ja pēc tās mantas pēdējā laikā nav bijusi vajadzība – metu āŗā bez žēlastības.

Paldies! Tieši tā. Bet ko dariīt? Indesit veļene ar nomainitu motoru. gultnis. jāmaina visa bāka. Atdotu pa velti, bet viss darbojās ideāli. bet tur ir problēma tādu bāku atrast. Dabiski, ka lētāk cita lietota, bet nupat 17 ls par motoru atdevu un viss ideāli darbojas. Labi, rīt izlikšu trepēs, bet nu ideāla elektronika. Un nerūsējošā tērauda bundulis. Tomēr neliikšu rīt trepēs. Tas bundulis vien maksā vairāk nekā sūda ifons kā materiāls....

Tur jau tā lieta, ka var krāt arī dzīvoklī savus "mēslus". Visi paredz vienu brīvu telpu privātmājā vai uzbūvē atsevišķu saimniecības ēku vai garāžu. Bet var darīt arī tā, ka ir dzīvoklis ar vienu brīvu istabu- guļamistaba vecākiem, katram sīcim pa istabai, viesistaba un visam tam vēl pa virsu krāmistaba. Nu lūk, tā arī es daru. Bet tik un tā ik pa laikam parevidēju to visu "bagātību", jo laiks patiešām iet uz priekšu, intereses mainās, tehnika un apģērbs ar nolietojas. Tāpēc izmantoju šķiroto atkritumu laukumus, daudz grāmatas, žurnālus, apģērba un tehnikas nododu ziedojumu veikaliem, kur tos nopērk kāds un turpina izmantot. Arī ss.lv netiek smādēts labākām lietām. Tad tam visam tas skopums liekas mazāks, jo tomēr sanāk arī ekoloģija- kāds cits to turpina izmantot ;-)

Ja tikai nes mājās un galīgi nevar neko izmest ārā, tad tas ir garīga rakstura traucējums. Saucas Pļuškina sindroms.

RX pareizi pateica ''Cilvēks, praktiķis ar "zelta rokām" un "baltrocītis" Skaidrs, ka vidusmēra cilvēkam, kurš dara tikai savu darbu, nevajag mājā ne drātsgalu, ne bleķa gabalu, ne sausu dēli. Savukārt, ja rokas aug no īstās vietas, tad daudzkas saimniecībā noder. Protams, glabāt vecu televizoru vai DVD atskaņotāju ir bezjēdzīgi. Tehnoloģijas mainās un un tehnika attīstās. Tai pat laikā, bleķis no datora korpusa vāka saimniecībā noder, tāpat kā motora skriemelos no veļmašīnas. Es tapēc no vecās tehnikas paņemu tās daļas, kuras der kā materiāls kautkam jaunam, bet pašus aparātus gan vedu uz nodošanas punktu. Vairāk runāju par privātmāju, jo dzīvoklī radošiem cilvēkiem grūti izvērsties. Par veciem instrumentiem nepiekrītu. Fig mūsdienās var nopirkt labu namdara cirvi un kvalitatīvu meiseli arī grūti atrast. Protams, namdara cirvi dzīvoklī nevajag. Jā, vēl par veco tehniku. Ļaujiet to bērniem jaukt., Man vasarā sanāk darboties dažādās tehniskās nometnēs un vecas tehnikas jaukšana iet uz urrā. Nevajag nemaz vecu veļmašīnu, par datora cietā diska magnētiem bērniem ir neviltots prieks.

Es vados pēc šādiem principiem:
1) esošā bilance - ja esmu mājās atvedis kādu priekšmetu kas nav ēdiens un viņa iepakojums, tad cenšos piedomāt par to kādu līdzvērtīga tilpuma priekšmetu utilizēt, dāvināt, pārdot utml. Protams, ka ne jau pie katra nieka es tā domāju, bet ja ir lielāka iepirkumu tūre vai kāds lielāks priekšmets, tad viennozīmīgi cenšos pēc iespējas tuvākā laikā atgūt bilanci. Atvedu pilnu bagāznieku - aizvedu pilnu bagāžnieku,
2) varbūt noderēs tehnoloģiskās iekārtas un visādu šrotu es bez žēlastības cenšos likvidēt, katrā ziņā tādas lietas nevar aizņemt vairāk par kādiem 10-20% no darbnīcas plauktu satura. Viņas nenoder, vai noder pārāk reti, viņas ierobežo izpildījumu (pārāk daudz W, nožēlojams dizians utt) kaut kādos jaunrades objektos. Jaunu jaunrades projektu vajadzētu pēc iespējas veikt ar tīru galvu, adekvātu brīvo laiku un pēc iespējas standarta materiāliem. Praktiski vienmēr varbūt noderēs lietas var atrast tolmetā un pie citiem krājējiem, ja nu akurāt ko tādu vajag - turklāt daudz plašākā izvēlē.
4) atgriezumi - arī cenšos laiku pa laikam pāriet pāri tiem - strauji tendence ir pieaugt sīkākiem materiāliem, kuri proporcionāli arvien mazāk noderīgi - 2/3 mazo kokmateriālu krājumi apkurē, metāls tolmētā. Laiku pa laikam atjaunoju standarta izejmaterālu - jaunas loksnes, jauni profilmetāli, pilnā garuma zāģmateriāli. Brīdi kad jāutilizē es konstatēju, j kaut kur aizķeras kājas, kaut kas apgāžas - tas ir brīdis, kad jāsamazina pasākums.
3) pērkot cenšos pirkt tālredzīgāk - labākas preces, kuras kalpo ilgāk un tik ātri nenoveco.