Sveiki, gribu pajautāt kā efektīvāk un vienkāršāk uzlabot siltumizolāciju ēkai.
Ēka: koka karkasa māja.
Sienas pīrāgs: reģipsis, minerālvate starp statņiem 150mm (diezgan slikti sapakota, daudz aukstuma tilti), finieris apm. 15mm, gaisa sprauga 50mm, fibrolīts ar dekoratīvo apmetumu.
Lieta tāda ka pūš pa visām malām, pie rozetēm baigi var just.

Telpās nesen veikts remonts, tātad jāsiltina no ārpuses.
Bija doma aizpūst/aizbērt to gaisa spraugu ar kaut ko. Izstādē atradu ka pūš ciet ar kaut kādām putām, bet tad šķiet nekas neventilēsies un viss tur sapūs.
Ir dzirdēts ka aizber ar kaut kādām granulā, vai arī sapūš ekovati, bet atkal bailes ka tur nesāk pūt, jo nebūs pienācīga ventilācija. Tvaika izolācijas no telpas iekšpuses nav.
Vēl var papildus siltnāt no ārpuses ar vati, bet ja pa to gaisa spraugu svilpo vējš tad no tā nebūs jēga.
Tādejādi, netieku gudrs ko darīt? Varbūt kādam ir kāda laba ideja?
Sorry par palagu. Paldies jau iepriekš.

Nekvalitatīvi acīmredzot tomēr ir uztaisīts. Man gan šķiet, ka akurāt pūst tik ļoti nevajadzētu, ja vate apšūta ar finieri... Finieris vēja barjerā ir nopietni. Varbūt pa finiera šuvēm?

Es ieteiktu paņemt termokameru nomā un paskatīties uz iekšsienām kāds raksts tur zīmējas. No tā būtu daudz kas atkarīgs. Ja tur var redzēt nopientus zilumus (tukšumi vatē, vate nosēdusies utt), tad būtu jāpārdomā vai tomēr nav vērts atjaukt visu fasādi un visu pasākumu izlabot un pie reizes palielināt siltmizolācijas biezumu par kādiem 10cm. Teorētiski var arī nejaukt visu vaļā, bet problēmvietās ieurbties no ārpuses, bet diez ko jau izcils risinājums tas nav.

Spraugu it kā aizpūst varētu, ja tur nebūtu tas finieris. Finierim tur īsti nebija jābūt, tur būtu bijis pareizāk likt kaut ko elpojošāku, bet nobeigums ar fibrolītu un apmetumu ir ok risinājums. Protams svarīgi ar arī jautājums kas tev kā barjera ir iekšpusē. Plēve?

Kā tādus brīnumus var uzbūvēt ???? !!!!!!!

Ar termokameru ir noiets, vesela grāmata ir uztaisīta. Māja termokamerā spīd kā lampa.
No iekšpuses nekāda tvaika izolācija nav, tāpēc jau ir bailes pūst to gaisa šķirtkārtu ciet.
Bija doma aizpūst ciet tikai apakšā, lai samazinātu gaisa plūsmas cirkulācijas ātrumu, bet paliktu iespēja pa augšu tomēr ventilēties.
Varbūt aizpūst gan augšu gan apakšu tai gaisa spraugai un ierīkot kaut kādas atveramas ventilācijas lūkas ko vasarā atvēr lai vēdinātu?
Fasādi paredzēts atjaunot šovasar, tāpēc tur var izpauzties.

Māja būvēta 90.gadu sākumā kā amerikāņu māja. Būvēja amerikānis.
Pirms mēneša Priedkalnē taisiju remontu līdzīgai amerikāņu mājai būvētai ap 90. gadu.
Pajaucot nost sienas tur viss ir slikti.
Pa virsu reģipsis uz naglām, nekādas tvaika izolācijas, siltinājums simbolisks kādi 10cm, logi amerikāņu kas veras uz augšu ar plānu paketi un ļoti nehermētiski.
Priekš 90. uzbūvēts ok, bet šodienai galīgi neder.

Ja nav tvaika izolācijas, tad diez kas jau nav. Ņem vērā, ka nekāda jau lielā mitruma izvēdināšanās no vates nenotiek, jo tur ir finieris, kurš diezgan labi aiztur mitrumu. Ja finieris būtu no iekšpuses un ārpusē kaut kas elpojošs, tad vēl varētu it kā arī iztikt.

Tagad nezinu, pareizi būtu ielikt tvaika izolāciju no iekšpuses un to finieri aizstāt ar kaut ko citu, bet tā ir liela pārbūve. Ja mērķis nav ilgtermiņā to ēku saglabāt, tad var pūst ciet to spraugu, sliktāk jau no tā nepaliks.

Pašlaik man vienkāršākais variants izskatās, ka mēģināt padarīt kontrolējamāku to gaisa cirkulāciju.
Nopakot to spraugu apakšā pie cokola un noravēt vējkasti un noblīvēt arī augšā. Salikt pa mājas perimetru aizveramas ventilācijas lūkas augšā un apakšā, un uz apkures sezonu vērt viņas ciet.
Līdz vasarai vēl laiks ir, varbūt kāda labāka ideja pavīdēs. Kardināli pārbūvēt to māju saimniekiem nav līdzekļu un man rokas neceļās, tad jau labāk uzbūvēt jaunu pareizi kaut kur citur. Piedevām dzīvo tur 2-3 cilvēki trīsstāvu mājā, totāla izšķerdība:)

Finierim pirms ventilējamas spraugas 50mm nav nekādas vainas, nekāds mitrums tā vājākas tvaika caurlaides dēļ sienā neuzkrājas, jo ventilējamā spraugā ir kārtīgs caurvējš virzienā no apakšas uz augšu. Tik pat labi finiera vietā varēja būt arī skārds. Tvaika, mitruma izvade notiek jumta kastē.

Pēc sākotnējā apraksta spriežot, pietrūkst pretvēja plēves pirms vates skatoties no ārpuses.
Finieris pats par sevi vēju cauri nelaiž, bet tā kā apakšā un augšā ir ventilācijas atveres, vate tiek caurpūsta un siltums tur neuzturās.

Grūti pat ko ieteikt. Var siltināt no iekšas, uzliekot tvaika barjeru.
Var pievērt apakšā (un arī augšā) ventilācijas spraugu. Taču liela jēga no siltumizolācijas uzlabošanas viedokļa tam nebūs- pat no augšas un apakšas noslēgtā spraugā izveidotos divas gaisa plūsmas-gar finieri no augšas uz leju, bet gar vati no lejas uz augšu. Tāds kā mazs virpulis.

Nu nez vai būs tā kā Aldis saka par to, ka finieris ir ok un viss vēdinās kastē. Finieris nosedz vati>ventilācijas sprauga>fibrolīts/fasāde. Kādā veidā tad tas mitrums nonāks vēdkanālā, ja barjera ir finieris? Pretvēja plēve šajā gadījumā vispār nav aktuāla.

Neredzu jēgu no vedkanāla regulēšanas. Tad jau drīzāk to likvidēt pavisam un aizbērt ciet un iekšpusē tvaikozilāciju, tikai tad veidojas kaut cik saprātīga sienas konstrukcija.

regipss>tvaikozlācija>vate 150>finieris 15>vate 5>fibrolīts ar apmetumu 50 vai nu cik tur.

Ja neieliksi tvaikizolāciju un aizbērsi spraugu, tad sapūs tā ēka.

Taisnība Vilnis_Radio.
Biju pavirši izlasījis tekstu un nopratis, ka starp finieri un vati ir sprauga 50mm. Ja finieris ir pie vates, tas izpilda arī vēja barjeras funkciju un tad vēja plēves nevajag. Pietrūkst no iekšpuses papildus siltumizolācijas slānis ar tvaika izolāciju.

Mani tik interesē kā tā māja izskatās un kas viņas būvēja 90 :

Spraugu var droši pūst ciet kā Vilnis saka - no tā toč nekas vairāk nepūs, jo šajā izpildījumā finieris ir riktīga tvaika barjera. Nebrīnītos, ka problēmas sienās radušās no samirkušās un no reāla slapjuma uz leju sašļukušas vates.

Vispareizāk būtu to visu noplēst vismaz no vienas puses un uztaisīt kā nākas, bet ja nu nē, tad redzu 2 virzienus kā risināt. Viens - iekšā taisīt zvērīgu tvaika barjeru, no ārpuses siltināt papildus ar risinājumu, kas ir vairāk tvaika caurlaidīgs nekā finieris. Otrs - izmantot esošo finieri par tvaika barjeru, siltināt no ārpuses ar kādiem 200mm ekovates, bet te tad vajag samazināt siltumizolācijas biezumu karkasā līdz kādiem 50-100mm, lai izslēgtu kondensēšanos uz finiera.

Es it kā saprotu, ka vēlme ir maksimāli dekoratīvi iejaukties ēkā un pēc iespējas mazākus izdevumus radīt, bet nu diemžēl problēma ir fundamentāla un tajā ziņā es piekrītu kkk, ka no iekšpuses vai ārpuses ir jāiejaucas ar izjaukšanas metodi. Jādomā kas ir vienkāršāk. Es teiktu, ka no iekšpuses būs lētāk. Es arī kkk sliecos piekrist par tādu varbūtību, ka vate mitra un sašļukusi un neaizpilda karkasu.

Ja tā labi apdomā visus par un pret, tad varētu mēģināt šādi.
Noņemt iekšējo apšuvumu un izņemt esošo vati,
ar kroņurbi sacaurumot finieri, lai veidojas kaut kādi ventilācijas caurumi (piem ar 5cm diametru rūtojumā 15x15) un ēka nezaudē stabilitāti,
Aizvērt karkasa kabatu no iekšpuses ar preskartonu,
No iekšpuses un vienlaicīgi no ārpuses (ar caurumiem fibrolītā) visu aizpūst ar ekovati.

Tādā variantā varētu pēc iespējas mazākiem zaudējumiem un darba situāciju saglābt.

No iekšpuses neko darīt nevarēs kādus 10 gadus, jo es tur nesen visā mājā uztaisiju remontu.
Bet fasādi gan ir jāatjauno.
Vate kas aizpilda karkasu ir mīkstā ruļļu vate un ir ne tikai sakritusies bet vietām vienkārši nav.
Vēl man jānoskaidro kas darās ar trešā stāva/jumta siltinājumu. Jumts ir mansarda tipa un jumta pīrāgs ir reģipsis>5cm gaisa sprauga>finieris>un cerams ka vate(tur neesu urbies cauri)
Izskatās ka to fasādes gaisa spraugu var pūst ciet piem ar ekovati vai kaut kādām granulām(jāsameklē tik kas ar to darbojās) un var papildus uz esošās fasādes vēl uzlīmēt fasādes vati un veidot dekoratīvo apmetumu vai arī ventilējamu koka fasādes apdari. Tikai šajā gadījumā ļoti palielinās sienas biezums un galvenais vai nebūs briemīgs paskats uz logiem un durvīm kas paliks dziļi iekšā.

Finieris tur varētu darboties kā statņu kopā turētājs :>
Izgriezt caurumus, pa kuriem izvākt (ne)esošo vati un iepūst ekovati.

to M.P.

Spraugu aizpūt ar aminotherm putām, pats to darīju spraugai 40mm no iekšpuses (regipsis uz pikam-sprauga 40mm-fibo),un bez tvaika barjeras un nekas tur nepūst un nepelē.Neticu un neatzīstu tvaika barjeras plēves veidā.Atsūti epastu pastāstīšu sīkāk.

Ē pasts: jz500mp at gmail.

M.P.

kaut kas nepareizi ar meilu

gmail.com

Ja darbojās tikai no ārpuses, tad siena jāuztver tā, ka finieris ir tvaika barjera un jācer, ka esošā vate statņos ir tik bēdīgā stāvoklī, ka neradīs kondensāta risku uz finiera (kāds vienozīmīgi būtu, ja tur būtu normāli 150mm vates).

Tad ir jārēķina ekonomiskais izdevīgums 2 variantiem: viens - spraugas aizpūšana (manuprāt dārgi), papildu siltināšana ar fasādes vati (te kārtīgi jānoskaidro kā fasādes vati maz stiprināt pie fibrolīta), otrs - fibrolīta demontāža, siltinājuma karkasa izbūve (teiksim, 200mm), siltināšana ar ekovati, apmesta fasāde uz kokšķiedras pretvēja plātnes vai arī ventilējama fasāde. Protams, ka jēdzīgāk būtu veikt otro variantu un arī sienas pīrāgs pie vienādiem parametriem būtu plānāks.

BET, fibrolīta demontāža ļautu arī ievērtēt finiera stāvokli un kas zin - varbūt arī finieri demontēt, izvākt esošo siltumizolāciju, sabiezināt karkasu līdz 200-250mm un sapūst ekovati, nosegt ar kokšķiedras plātni un uztaisīt ventilējamo fasādi. Papildu tvaika bremzēšanai varētu pat ģipškartonu no ārpuses nokrāsot ar kādu tvaiku bremzējošu krāsu. Manuprāt šitais no būvfizikas viedokļa būtu visjēdzīgākais.