UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Komunikāciju vilkšana pa servitūta ceļu
Autors:
Vilks
(195.13.215.---)
Datums: 28/02/2006 21:53
Vai kādam ir pieredze šajā jautājumā? resp. - vai var pievilkt komunikācijas pa servitūtu ceļu, neprasot atļauju īpašniekam, pa kura zemes gabalu iet servitūts?
vai arī - kur var noskaidrot šo jautājumu?
vai arī - kur var noskaidrot šo jautājumu?
Re: Komunikāciju vilkšana pa servitūta ceļu
Autors:
Vienstāvs
(212.93.96.---)
Datums: 02/03/2006 16:21
Ātri pārskatot likumus neieraudzīju priekšrocību ceļa servitūta tuvumam. Pirms gadiem elektrotīklu pieslēguma meistars gan deklarēja: "tikai gar ceļu, citādi saimnieks uzbūvēs žogu un mēs netiksim līnijai klāt".
Pašam savai līnijai(ām) būs jālūdz saskaņojums ar zemes īpašnieku, bet komersantam likumi paredz pat tiesības uz servitūtu:
Enerģētikas likums
19.1. Energoapgādes komersantam ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības ierīkot, attīstīt un ekspluatēt energoapgādes uzņēmuma objektus.
19.2. Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Elektronisko sakaru likums
18.2. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Interesanti gan, vai saskaņā ar augstāk un zemāk minētiem likumiem tiesa var arī piespriest "pienākumu parakstīt"?
Aizsargjoslu likums
33.pants. Aizsargjoslu izveidošana
1. Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.
2. Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem ... noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu ... aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām.
MK noteikumi 2005-841 (Elektroapgādes būvju būvniecības kārtība)
7.Elektroietaišu būvniecību uzsāk elektroietaises pasūtītājs pēc saskaņojumu saņemšanas no visu to nekustamo īpašumu īpašniekiem, kur paredzēta elektroietaises būvniecība.
Pašam savai līnijai(ām) būs jālūdz saskaņojums ar zemes īpašnieku, bet komersantam likumi paredz pat tiesības uz servitūtu:
Enerģētikas likums
19.1. Energoapgādes komersantam ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības ierīkot, attīstīt un ekspluatēt energoapgādes uzņēmuma objektus.
19.2. Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Elektronisko sakaru likums
18.2. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Interesanti gan, vai saskaņā ar augstāk un zemāk minētiem likumiem tiesa var arī piespriest "pienākumu parakstīt"?
Aizsargjoslu likums
33.pants. Aizsargjoslu izveidošana
1. Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.
2. Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem ... noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu ... aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām.
MK noteikumi 2005-841 (Elektroapgādes būvju būvniecības kārtība)
7.Elektroietaišu būvniecību uzsāk elektroietaises pasūtītājs pēc saskaņojumu saņemšanas no visu to nekustamo īpašumu īpašniekiem, kur paredzēta elektroietaises būvniecība.
Re: Komunikāciju vilkšana pa servitūta ceļu
Autors:
Vienstāvs
(---.lmt.lv)
Datums: 02/03/2006 16:34
Reiz elektrolīnijas projektētājs izsamisa, nevarēdams dabūt kaimiņa parakstu uz garāmvelkamas līnijas projekta.
Sīkāk papētot topogrāfiju izrādījās, ka ceļš nav servitūts, bet pieder pašvaldībai un kaimiņa saskaņojumu nevajadzēja.
Sīkāk papētot topogrāfiju izrādījās, ka ceļš nav servitūts, bet pieder pašvaldībai un kaimiņa saskaņojumu nevajadzēja.