Situācija sekojoša. Lauku māja. Pirmā stāvā lieku jaunu grīdu uz grunts attiecīgi putoplasts, estrich utt.. Tur viss skaidrs.

Neskaidrības sākas tālāk. Daļa grīdas sanāk virs pagraba ar taisnstūra izmēriem 3 x 8 m.
Pagraba pārsegumam ik pa 110 cm salitkas 10cm augstas metāļa sliedes starp kurām iebetonētas 10 cm biezas betona velves. Izliekuma augstums 8-10 cm.

Puse no pagraba plānojas kā katlu telpa bet otra puse, kā neapkurināma telpa āboliem, kādai burciņai, utt.

Lai nezaudētu griestu augstumu, nevaru pacelt grīdas līmeni augstāk kā 100mm virs velves augstākās daļas.Sākotnēji biju plānojis pa visurieni likt Estrich 70mm, tad 12mm saplāksni/osb un 15 mm ozola dēļus.Vēlāk sāku prātot, ka virs neapkurināmās pagraba daļas grīda būs vēsa + baidos par pārsegumu nestspēju - it kā viss labi, betons ciets, bet tomēr būvēts tālajos Ulmaņlaikos un kas lai zin cik viendabīgi sanāca; Galu galā varbūt Estrich par smagu - sanāk ap 140 kg/m2

Nonācu pie šāda pīrāga skatoties no augšas
1. Ozola dēļi 15mm
2. OSB 20mm
3. 0.2 mm plēve
4. 50 x 100m šķērslatojums (plakaniski) ar 40cm soli
5. Brusa 100 x 100 paralēli velvēm dziļakājās vietās kas galvenokārt balstās abos galos pamatos un arī pieskarās (tiek iesēdināta betona pļekās) pārsegumam.
Brīvajā telpā sabērts keramzīts
6. Atkal 0.2 mm plēve
7. Betona pārsegums 10cm velve
8. Neapkurināms pagrabs kur ziemā temperatūra varētu nokrist pat līdz +2

Kā liekas šads variants?
Satraucos par kondensātu, vai nepastāv risks nopūdēt visu koku

Protams ideāli būtu siltināt no apakšas pagraba griestus kaut vai ar 30mm putoplastu, bet kaut kā negribās pazaudēt autentisko velvju skatu.

Kādi citi varianti?

Labāk tomēr betonē, man jau šķiet, ka Tev tas koks tur agru vai vēlu nopūs, plus keramzīts tur būs mitrumā, līdz ar to siltumizolācija nekāda.

Skatot "pa diagonāli" redzu vairākus liekus slāņus, kamēr par siltumizolāciju izskatās, nav domāts (gandrīz) nemaz.

Lai izteiktos konkrētāk, vajag ēkas griezumu (pagrabs un 1 stāvs) ar precīziem izmēriem. Varbūt var šurfu parakt, lai uzzinātu, cik dziļi aiziet pamati zem pagraba grīdas un no kā tie pamati tur.

Man līdzīga situācija. Ar to atšķirību, ka nav velves, bet līdzens betonējums no kaļķa lējuma. Turklāt sliedes vietām korodējušas. uzliku plēvi, 2cm ekstrudēto putuplastu un 5 cm armēta betona. Pa virsu flīzes, jo virtuve. Vasarās no grīdas pazudis kondensāts. Uz vecā klona tas veidojās izteikti.

Man domāt, divas plēves nedrīkst būt. Paliek 6. plēve, mitrums nāks no pagraba. Keramzīts starp divām pēvēm principā vairāk nekā jocīgi.

Paldies par komentāriem

--> Muižnieks
1. Arī domāju par betonēšanu bet baidos vai nebūs svars par lielu
Variants protams likt armatūras sietu teiksim 8-10mm un pievienot pie armatūru galiem kas noenkurotas pamatos. Interesanti no kāda biezuma Estrichu 70mm + armatūras pie šāda laidumu var uzskatīt par nesošu pārsegumu.
Būtu jauki dzirdēt kādu komentāru par šādu risinājumu.

2. Kāpēc lai keramzīts būtu mitrumā?
Mitrums nāk gan no iekštelpas, gan no pagraba. Tieši tāpēc arī plānoju keramzītu iepakot plēvē no abām pusēm.
Jeb kaut ko nepareizi saprotu.



--> Eziss
Ja novākšu plēvi no augšas Nr.3, tad mitrums nāks no telpas un atkal keramzīts mitrumā + izkritīs kondensāts uz apakšējās plēves kas kontaktā ar pārsegumu.
Kā savādāk?

Ja keramzīts ir par velti, dari tā, var jau būt ka viss būs zaibiss,
bet vienozīmīgi 2-3cm ekstrūdētais būtu daudzkārt siltāks variants.

Mitrums vienmēr migrē uz vēsāko pusi . Vai plēve vispār ir vajadzīga ? Ja jā tad tikai zem dēļiem .

Šajā variantā grīda attiecībā pret auksto pagrabu ir norobežojošā konstrukcija. Plēves izmantošana norobežojošajā konstrukcijā tikai apvienojumā ar siltināmo materiālu un tikai telpas siltajā pusē.
Keramzītu nevar uzskatīt par siltināmo materiālu dēļ samērā brīvās gaisa kustības caur to. Tā kā keramzītā veidosies konvekcija,tad plēve būs kā barjera starp silto un auksto,kas neizbēgami novedīs pie kondensāta. Izņēmums nebūs arī pati smalkākā keramzīta frakcija.

Lai samazinātu pārseguma siltinājuma biezumu un masu, betona slāni var aizstāt ar divām kārtām finiera vai osb. Tomēr šajā variantā pamatnei zem putuplasta jābūt līdzenai un mehāniski noturīgai. Kā to panākt? Risinājums jāmeklē. Grīdas dēļu variantā finiera vai osb kopējam biezumam jābūt lielākam par dēļu biezumu.

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tā kā keramzītā veidosies
> konvekcija



No kurienes? Ja vien konstrukcijā tas netiek paredzēts, bet konkrētajā gadījumā tad ir jātaisa dikti speciāli. Normāli tas būs pilnībā noslēgts slānis, kaut ne hermētisks.

Noslēgts slānis? Kas ir konvekcija? Keramzītā ir daudz brīva gaisa kas kustēsies dēl atšķirīgām temperatūrām slāņa apakšā un augšpusē (ja tas nekustētos,tad keramzīts būtu lielisks siltumizolātors).
Protams,gaisa kustība nebūs tik izteikta,kā vertikālā plaknē,taču arī" noslēgts slānis" tomēr vairāk ir teorētisks pieņēmums. Praksē visur-vairāk vai mazāk notiek gaisa apmaiņa.